Pasākumu afišas
Gunāra Kroļļa personālizstāde “Notikumu arēnas. Pārdomas krāsās.”
30.03.2017 - 30.04.2017
Jūrmalas pilsētas muzejā, Tirgoņu ielā 29
VI Starptautiskais džudo turnīrs “Young Stars Jūrmala 2017”
01.04.2017 - 02.04.2017
Jūrmalas Valsts ģimnāzijas sporta zālē, Raiņa ielā 55
Jūrmalas pavasara sporta svētki
23.04.2017 - 23.04.2017
Jūrmalas pludmales centrā, Majoros, Kaiju ielas galā
Kino Jūrmalā aprīlī
09.04.2017 - 23.04.2017
Jūrmalas Kultūras centrā, Jomas ielā 35
Lielā diena Jūrmalā
16.04.2017
Kauguru kultūras namā un pagalmā, Horna dārzā, Jūrmalas brīvdabas muzejā
Balle “Satikšanās dejā”
08.04.2017
Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110
Pasākumu cikls “Ideju inkubators”
31.03.2017
Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110
Atvērto durvju dienas gleznotāja Valda Buša (1924-2014) darbnīcā.
26.03.2017 - 26.11.2017
Mākslinieku namā, Muižas ielā 6
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākums
25.03.2017
Slokā, pie pieminekļa Nepatiesi represētajiem un Kauguru kultūras namā
Jūrmalas Mūzikas vidusskolas atvērto durvju diena.
Jūrmalas Mūzikas vidusskolā, Smilšu ielā 7
Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbu izstāde "Bikini zona"
15.02.2017 - 26.03.2017
Jūrmalas pilsētas muzejā, Tirgoņu ielā 29
Andra Vītoliņa izstāde “10 gadi pirms…”
02.02.2017 - 04.04.2017
Jūrmalas Kultūras centrā, Jomas ielā 35
Izstāde "Rotas gardēžiem".
31.01.2017 - 08.04.2017
Aspazijas mājā, Z.Meierovica prospektā 18/20
marts 2017
02 marts
ceturtdiena
18.00
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesora Jura Kalnciema koncerts “Veltījums maniem skolotājiem”.
Jūrmalas Mūzikas vidusskolā, Smilšu ielā 7

2.martā plkst.18.00 Jūrmalas Mūzikas vidusskola aicina uz Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas profesora Jura Kalnciema koncertu “Veltījums maniem skolotājiem”. Koncerts notiek, atzīmējot pianista un pedagoga 60 gadu jubileju

Juris Kalnciems ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas mācībspēks, Klavieru katedras vadītājs, profesors, kā arī Eiropas Klavieru skolotāju asociācijas Latvijā prezidents. Paralēli lielajai pedagoģiskā un sabiedriskā darba slodzei, Juris Kalnciems aktīvi koncertē Latvijā un ārvalstīs, piedalās dažādu konkursu žūrijās, vada meistarklases Latvijā un citviet.

Koncertā skanēs Johana Sebastiana Baha, Ludviga van Bēthovena, Ferenca Lista un Alfrēda Kalniņa klaviermūzika.

Ieeja bez maksas

03 marts
piektdiena
17.00
Edītes Ezeriņas personālizstādes “Fotogrāfija mani iedvesmo” atklāšana
Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110

03 marts
piektdiena
18.00
Jūrmalas pilsētas muzejā, Tirgoņu ielā 29
04 marts
sestdiena
15.00
Evas Rotčenkovas fotogrāfiju izstādes “Klusums” atklāšana.
Jūrmalas pilsētas muzejā, Tirgoņu ielā 29
Evas Rotčenkovas fotogrāfiju izstādes “Klusums” atklāšana.

KLUSUMS ir Evas Rotčenkovas pirmā personālizstāde, kuru viņa nolēmusi parādīt skatītājiem Jūrmalas pilsētas muzejā. Fotogrāfiju sērija ir ieguvusi "Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2016" skatītāju simpātiju balvu Latvijas sabiedrisko mediju ziņu portāla (lsm.lv) rīkotajā konkursā “Meklējam jauno fotogrāfijā!”. Fotogrāfijai, līdztekus darbam mākslas zinātnes un teorijas laukā, autore sākusi pievērsties 2006.gadā, fotogrāfijas publicētas mākslas izdevumos un presē. Fotogrāfijas no sērijas „Pagalmu tūrisms" tikušas izstādītas Latvijas Laikmetīgās mākslas centra rīkotajā festivālā „SURVIVAL KIT 3”mākslinieces Ievas Saulītes projekta „Ideju talka” ietvaros.

Izstāde Jūrmalas pilsētas muzeja kamīnzālē apskatāma no 1. marta līdz 2. aprīlim. Izstādes atklāšana 4. martā pl. 15.00.

Nonākot pamestās ēkās, telpās un vietās, kuras kļuvušas nevienam nevajadzīgas, rodas sajūta, ka laiks ir iekapsulējies kādā citā dimensijā, kur pagātne kļūst par tagadni un nākotni, tiek nojauktas robežas starp atmiņām un fantāzijas tēliem, ko rada noputējušie un sen aizmirstie priekšmeti, kas pirms daudziem gadiem ir tikuši lietoti ik dienu. Gaisma, kas ieplūst caur neskaitāmus pavasarus netīrītām logu rūtīm un šķirbām, rada melanholisku noskaņu, spēlējoties ar gaismēnām un virsmu faktūrām.

Sērija Klusums tika aizsākta 2013. gadā, nonākot dažādās pamestās būvēs Latvijā. Katrai ēkai, protams, ir savs stāsts, tomēr projekta ietvaros fiksēti telpu fragmenti un atsevišķu priekšmetu kompozīcijas, kas sasaucas ar mākslas vēsturē plaši izmantoto klusās dabas žanru. Šīs fotogrāfijas ir zināmā pretrunā termina klasiskajai izpratnei, jo autore tvērusi netīšas kompozīcijas, veidojot sajūtu gammu, nevis apzināti veidojusi priekšmetu uzstādījumus. Tā ir sajūta, ka laiks neeksistē - pagātne, tagadne un nākotne nostājusies uz viena laika nogriežņa. Ienācējs šādā vidē uz brīdi iztraucē klusumu, kas ir ne tikai dzirdams, bet arī sajūtams, un, neko nepārveidojot, fiksē sastingušos "pagātnes mirkļus".

Fotografējot izmantots tikai dabīgais apgaismojums, radot vecmeistaru gleznām tuvu noskaņu un smalkas toņu nianses. No tumsas iznirstošās priekšmetu aprises, gaismēnu kontrasti, putekļu kārta un dabas elementu klātbūtne ļauj iztēlē radīt priekšstatu par kādu apslēptu dārgumu krātuvi, kas varbūt ir vienkārši sen izsapņots sapnis...

Kāds priekšmetus nolicis, nometis vai sakrāmējis, nedomājot par kādu izkārtojuma vizuālo estētiku, izskatu vai loģiku. Ieejot pamestajās telpās, neatkarīgi no tā vai tās ir vecas lauku mājas Vidzemē, alus fabrikas teritorija Rīgā vai konservu fabrikas korpusi Carnikavā, ir sajūta, ka cilvēki, kas tur agrāk dzīvojuši vai strādājuši, uz brīdi izgājuši un tūlīt apņēmīgi iesoļos iekšā un ķersies pie iepriekš darītā darba. Bet tā nenotiek. Tas ir kā atrasties sapnī, domājot, ka viss notiek pa īstam, un tikai pēc brīža pamanīt, ka tā nevar būt īstenība..., jo putekļu ir pārāk daudz, uz sienām pelējuma sēnīte un zaļojošas sūnas, bet nokaltuši augi kā rēgaini laika liecinieki, staipa savas lapas pretim saules stariem. Ir tikai KLUSUMS. Klusums pirms pārmaiņām.

Autore dzimusi 1983. gadā un māksliniecisko izglītību ieguvusi Liepājas Lietišķās mākslas un dizaina skolā, Rīgas Mākslas skolā, Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā (2002-2006 Mākslas zinātnes nodaļa, Humanitāro zinātņu bakalaura grāds mākslā, 2006-2008 - Mākslas zinātnes nodaļa, Humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslā).

Evas Rotčenkovas personālizstāde“Klusums” Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 29, Jūrmala) skatāma no 1. marta līdz 2. aprīlim. Muzeja darba laiks: P., O. – slēgts, T. – Sv. no 10:00 – 17:00. Ieeja – bez maksas.

04 marts
sestdiena
16.00
Jūrmalas Mūzikas vidusskolas pedagogu koncerts.
Jūrmalas Mūzikas vidusskolā, Smilšu ielā 7

05 marts
svētdiena
16.00
"Patiess stāsts par Čingo Babu, Lielo Gliemezi un Jūras Karaļa bēdām"
Jūrmalas teātrī, Muižas ielā 7

Pamācošs stāsts par mazas eksotiskas salas činkstētāju un rauduli Čingo Babu, kas slavens ar to, ka var raudāt katra nieka dēļ. Nē, Čingo Baba var arī raudāt pavisam bez iemesla, ja vien raudāšanai ir kāds liecinieks, jo citādi taču nav neviena, kas pažēlotu nabaga zēnu, kam nekaunīgā kārtā virsū skrien pat sētas mieti. Taču viss mainās, kad negaidīti Čingo Baba nonāk noslēpumainā Jūras karaļa galmā, kur cits citu tur nemitīgās aizdomās un visur saskata sazvērestības.

Zemūdens pasaulē Čingo Babas spēja raudāt nepieciešama jau gluži citiem mērķiem. Jūras karaļa galmā viņu gaida pārbaudījumi, kurus veicot Čingo Baba kļūst par drosmīgu un izlēmīgu zēnu, un iegūst jaunu draugu Lielo Gliemezi. Kas notiek ar Čingo Babu Jūras karaļa galmā jūs uzzināsiet, ja apmeklēsiet Jūrmalas teātra jauno izrādi bērniem.


Raudulīgā zēna - Čingo Babas lomā  - Mārtiņš Kagainis, Jūras Karalis - Raivis Krūmiņš, Lielais Gliemezis - Māris Zabarovskis, dažādos jūras pasaules dzīvniekos un augos iejutušies teātra aktieri Linda Aušte, Linda Rozīte, Ināra Šumeiko, Kristians Avotiņš, Pēteris Cars. Izrādes režisors Aigars Balulis, kustību konsultante Santa Grīnfelde. Izrādē piedalās stepa deju studija „TOP TAP COMPANY" vadītājs Māris Pūris. 


Biļetes cena 3 eiro.

06 marts
pirmdiena
10.00
Koncertu cikls skolu jaunatnei. No klasikas līdz popmūzikai. 1. abonementa koncerts. Gandrīz mūzikls. Makss un Morics.
Dzintaru koncertzālē, Turaidas ielā 1

Biļetes „Biļešu paradīze” kasēs.

 

06 marts
pirmdiena
11.00
Kauguru bibliotēkā, Engures ielā 4a
06 marts
pirmdiena
12.00
Koncertu cikls skolu jaunatnei. No klasikas līdz popmūzikai. 2. abonementa koncerts. Gandrīz mūzikls. Makss un Morics.
Dzintaru koncertzālē, Turaidas ielā 1

Biļetes „Biļešu paradīze” kasēs.

07 marts
otrdiena
11.00
Pasākums bērniem “Pirmā tikšanās ar bibliotēku”.
Kauguru bibliotēkā, Engures ielā 4a

Lūgums iepriekš pieteikties pa tālr.: 67735215.

08 marts
trešdiena
18.00
Radošā modes un stila darbnīca.
Jūrmalas pilsētas muzejā, Tirgoņu ielā 29
Radošā modes un stila darbnīca.

Trešdien, 8. martā Jūrmalas pilsētas muzejā | Tirgoņu ielā 29, plkst. 18:00 Latvijas Mākslas akadēmijas studentu apvienība Golf Clayderman™ aicina dāmas un kundzes labākajos gados uz RADOŠO MODES UN STILA DARBNĪCU /ar iepriekšēju pieteikšanos/.

 

Golf Clayderman™ sabiedrība par modi un mākslu aicina piedalīties stila pārvērtību darbnīcā kopā ar Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem Margrietu Dreiblati, Akselu Bruku un modes blogeru Denisu Ševeļevu.

 

Jauno mākslinieku uzruna  -

“Vēlies piedzīvojumu? Piesakies un, iespējams, tu būsi viena no 10 dalībniecēm, kas piedalīsies stila pārvērtībās Jūrmalas pilsētas muzejā! Golf Clayderman™ modes eksperti katrai dalībniecei palīdzēs radīt jaunu un stilīgu ikdienas tēlu! Ja Tev ir vēlme izmēģināt jaunas lietas un uzlabot savu izskatu un pašapziņu, tad šī ir tava iespēja! 

Kopā mēs atradīsim tieši Jums nepieciešamo un atbilstošo tēlu un stilu. Pielaikosim jaunas drēbes, izvēlēsimies jaunas frizūras vai matu sakārtojumus, un vizāžists radīs jaunu un skaistu make-up. Kā arī padalīsimies ar ikdienas stila un make-up noslēpumiem, kas palīdzes Jums izskatīties satriecoši katru dienu!”

 

Golf Clayderman™  sabiedrība ir jauno mākslinieku Margrietas Dreiblates un Aksela Bruka tandēms. Īpašie viesi – Latvijas Nacionālā teātra aktieris Kaspars Dumburs un modes blogeris Deniss Ševeļovs.

 

Lūdzam pieteikties iepriekš, zvanot  (+371) 26524361 vai rakstot muzejpedagogs@jurmala.lv

 

Darbnīca notiek Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbu izstādes BIKINI ZONA ietvaros. Izstāde apskatāma līdz 26. martam.

 

08 marts
trešdiena
19.30
Xylem Trio. Šampanieša mūzika.
Dzintaru koncertzālē, Turaidas ielā 1
Xylem Trio. Šampanieša mūzika.

Talantīgā kungu trijotne – sitaminstrumentālists Rihards Zaļupe, saksofonists Oskars Petrauskis un pianists Raimonds Petrauskis ne tikai lieliski spēlē, bet arī paši raksta savu mūziku, ģenerē jaunas skanējumu kombinācijas jau zināmiem skaņdarbiem.

Xylem TRIO apvieno trīs starptautiski atpazīstamus Latvijas mūziķus jau no 2006. gada, taču nosaukumu ieguvuši 2010. gadā. TRIO galvenā ideja ir apvienot unikālo taustiņinstrumentu, saksofona un marimbas/perkusiju skanējumu. Šāds ansamblis nav bieži sastopams, tieši tādēļ puišiem šis projekts ir liels izaicinājums, jo lielākoties mūzika ir viņu pašu radīta un aranžēta. Xylem TRIO dalībnieki ir ne tikai lielisks trio, bet arī veiksmīgi un atpazīstami solisti gan Latvijā, gan ārpus tās. Xylem TRIO repertuāram piedēvēt kādu konkrētu mūzikas žanru ir diezgan neiespējami un tādēļ tas tiek dēvēts par ‘crossover’, proti, dažādu mūzikas stilu un novirzienu apkopojums un sajaukums. Xylem TRIO aktīvi koncertē gan ārpus Latvijas, gan Latvijā un līdz šim piedlījušies tādos projektos, kā Saulkrastu Jazz festivāls, Liepājas Pianisma zvaigžņu festivāls, 7 Stories Of The Gospel of Thomas – sadarbībā ar kori MASKA un diriģentu Jāni Ozolu, Eiro Radio tiešraides koncerts Eiropā un Kanādā projekta “Eiropas Ziemassvētki” ietvaros u.c. Puišu izveidotais albums “In The Mood of Giya Kancheli” ir ieguvis Latvijas Mūzikas ierakstu Gada Balvu 2010 nominācijās Gada Debija un Labākais instrumentālais Filmu vai Teātra mūzikas albums. No pasaules un filmu mūzikas, ar akadēmiskās mūzikas akcentiem līdz džeza improvizācijai.

09 marts
ceturtdiena
16.00
Ķemeru bibliotēkā, Tukuma ielā 20
09 marts
ceturtdiena
17.00
Kauguru bibliotēkā, Engures ielā 4a
Tikšanās ar rakstnieci Daci Rukšāni-Ščipčinsku.
10 marts
piektdiena
13.00
XVI Starptautiskā vizuālās mākslas konkursa „Es dzīvoju pie jūras” izstādes atklāšana un laureātu apbalvošana.
Līvu Akvaparkā, Viestura ielā 24
XVI Starptautiskā vizuālās mākslas konkursa „Es dzīvoju pie jūras” izstādes atklāšana un laureātu apbalvošana.

Jau 16.gadu Jūrmalas Mākslas skola organizē Starptautisko vizuālās mākslas konkursu bērniem un jauniešiem “Es dzīvoju pie jūras 2017”.  Šogad  konkursam iesūtīja 3482 darbus no 28 valstīm – Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas, Somijas, Rumānijas, Serbijas, Polijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Moldāvijas, Azerbaidžānas, Krievijas, Kazakstānas, Uzbekistānas, Slovēnijas, Horvātijas, Spānijas, Grieķijas, Turcijas, Kipras, Bulgārijas, Ķīnas, Taizemes, Šrilankas, Bangladešas, Indijas, Indonēzijas un Latvijas. No ārzemēm  skola  saņēma 1182 darbus, no Latvijas 0 2300 darbus. No Jūrmalas izglītības iestādēm ir saņemti 286 darbi.

 

Tāpat kā citus gadus arī šogad iesūtītos darbus vērtēju  starptautiska žūrija, kuras sastāvā ir profesionāli mākslinieki, mākslas pedagogi, mākslas eksperti. Žūrijas priekšsēdētāja bija Profesionālās kompetences centra Rīgas dizaina un mākslas vidusskolas direktora vietniece; māksliniece Diāna Vernera; žūrijas locekļi – UNESCO Latvijas nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja Ieva Švarca; multimediju māksliniece, Jūrmalas Mākslas skolas absolvente Līva Vilnīte; Vides māksliniece, Vidzemes jūrmalas Mūzikas un Mākslas skolas direktore Ieva Lazdauska;  tekstilmāksliniece, mākslas pedagoģe Iveta Meiere; tekstilmāksliniece, mākslas pedagoģe, Izdevniecības “Sapņu spalvas” vadītāja Lelde Braķe; Jūrmalas pilsētas galvenā māksliniece Inta Maldupe; gleznotāja Pērnavas mākslas skolas skolotāja un “gada skolotāja 2016”  titula ieguvēja Tiiu Leis (Igaunija), grafiķe, Klaipēdas Adama Brakas mākslas skolas skolotāja Rima Baukaite (Lietuva) un Palangas Stasis Vainiūnas mākslas skolas  skolotāja Rasa Uzpelkite (Lietuva).

 

Žūrija kopumā piešķīra 20 zelta medaļas, 30 sudraba medaļas, 40 bronzas medaļas un 219 pateicības visās četrās mākslas kategorijās – glezniecībā, grafikā, tekstilā un datorgrafikā.

 

Arī jūrmalniekiem šis bija veiksmīgs gads, īpaši Jūrmalas Mākslas skolai – Zelta medaļu datografikas kategorijā saņēma Anna Vostrikova (skolotāja Kristīne Belte), sudrabu – Elīna Pliče no skolas Slokas filiāles (skolotāja Dace Greiziņa), bronzas medaļu – Orests Knite (skolotāja Lelde Braķe), grafikas kategorijā sudraba medaļas saņēma – Katrīna Armaloviča (skolotāja Kristīne Belte) un Lūcija Marta Dzenīte (skolotājs – Antons Vaivods), bronzas medaļu - Grēta Zālīte un Patrīcija Ulriha Ratniece (skolotājs – Antons Vaivods), gleznošanas kategorijā  bronzas medaļu saņēma Jūlija Rjabčikova (skolotāja Laima Kļaviņa). Pateicības saņēma audzēkņi no sākumsskolas “Atvase”, Majoru pamatskolas, Jūrmalas Valsts ģimnāzijas, Jūrmalas bērnu un jauniešu centra, Jūrmalas pilsētas internātskolas un Jūrmalas Mākslas skolas.

 

Konkursa žūrija, izvērtējot iesūtītos darbus piešķīra arī trīs  “Lielās balvas” glezniecības, grafikas un tekstila kategorijās. “Lielo balvu” glezniecības kategorijā saņēma Profesionālās kompetences centra Nacionālās mākslu skolas J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas audzēkne Elīza Muzikante, tekstila kategorijā – Špoģu mākslas un mūzikas skolas audzēknis Roberts Boļasnikovs. Savukārt grafikas kategorijas “Lielā Balva” ceļos uz Slovēniju – Sv.Jura pamatskolas (Osnova šola Sveti Jurij) audzēknim Sebastjanam Gombocam (Sebastijan Gomboc).

 

Papildus šogad konkursa žūrija nolēma piešķirt īpašu balvu – iesūtīto darbu izstādi Jūrmalas Mākslas skolā Latvijā  un Klaipēdas mākslas skolā Lietuvā  divām skolām  -  Špoģu mākslas un mūzikas skolai (Latvija) par izcilām tekstilijām un  Sv. Jura pamatskolai (Slovēnija) par krāsainām grafikām.  Skolu iesūtīto darbu kopējās kolekcijas parāda augstu māksliniecisko un tehnisko sniegumu.

10 marts
piektdiena
16.00
Izstādes “Sarkanajām puķēm“ – 120 atklāšana, veltījums Aspazijas dzejoļu krājumam.
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, J.Pliekšāna ielā 5/7

ASPAZIJAS “SARKANAJĀM PUĶĒM” – 120

 

Tuvojoties Aspazijas dzimšanas dienai, 10. martā plkst. 16.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros, J. Pliekšāna ielā 5/7, tiks atklāta izstāde–veltījums ASPAZIJAS PIRMĀ DZEJOĻU KRĀJUMA “SARKANĀS PUĶES” IZDOŠANAS 120 GADU ATCERE.

 

Dzejoļu krājums “Sarkanās puķes” iznāca 1897. gadā. Tas iezīmē dzejnieces ienākšanu latviešu literatūrā, rāda spilgtu un neparastu personību. “Sarkanās puķes” ir jauns pavērsiens tā laika dzejā, kas ievada mūsdienīgu dzejas uztveri. Aspazija atklāj dzejoļu krājuma liriskā varoņa emocionālo stāvokli, sākot no bezgalīga tukšuma un nespējas rast spēku, lai celtos kājās un dzīvotu, līdz enerģijai, kas ļauj aptvert savu iekšējo būtību, stāties pūļa priekšā un aizraut pasauli ar jaunām domām un idejām. Aspazijas dzejoļu krājums ir pildīts ar tolaik brīvdomīgām, kaislīgām, apkārtējo pasauli un tās vērtības bieži noliedzošām, bet arī mūsdienās aktuālām idejām, dodot spēku noticēt, ka katrs cilvēks pats var ietekmēt un veidot savu un arī līdzcilvēku dzīvi.

 

Izstādē būs skatāmas Aspazijas nedaudzās piemiņas lietas, kas glabājas Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā, un 20. gadsimta sākuma mākslas darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma. Ziedu motīvi, sieviešu tēli un ainavas atklāj tā laika kultūras vidi. Jūgendstila noskaņas un motīvi gan sasaucas, gan disonē ar Aspazijas dzeju. Mākslas darbu autori ir Janis Rozentāls, Bernhards Borherts, Rūdolfs Pērle, Pēteris Krastiņš, Kārlis Brencēns, Pēteris Kalve un Alisa Dmitrijeva.

 

Izstādes autores – Raiņa un Aspazijas muzeja speciāliste Astrīda Cīrule un LNMM latviešu grafikas kolekcijas glabātāja Marita Bērziņa

Mākslinieks – Ints Sedlenieks

 

Izstāde atvērta līdz 29. aprīlim.

 

Tuvāka informācija pa tālruni 67764295; 27162891 vai e-pastu astrida.cirule@memorialiemuzeji.lv, kā arī http://www.memorialiemuzeji.lv

 

Informāciju sagatavoja Sandra Zobena,

Memoriālo muzeju apvienības sabiedrisko attiecību speciāliste

11 marts
sestdiena
12.00
Cirka izrāde "Ciemos pie klauna"
Jūrmalas Kultūras centrā, Jomas ielā 35

Cirka izrādē piedalīsies akrobāti, gaisa vingrotāji, žonglieri un iluzionisti ar maģiskajiem trikiem. Būs jautrie sunīši un jaunā cirka zvaigzne Nikola ar baltiem apmācītiem balodīšiem.

Biļetes sākot no 6,00 eiro www.bilesuparadize.lv

11 marts
sestdiena
16.00
Koncerts "Savējie skolā - savējie mūzikā" .
Jūrmalas Mūzikas vidusskolā, Smilšu ielā 7

12 marts
svētdiena
16.00
Rainis "Mušu ķēniņš"
Jūrmalas teātrī, Muižas ielā 7
 Rainis "Mušu ķēniņš"

"Mušu ķēniņš" ir stāsts par bagātu fantāziju apveltītu puiku - sapņotāju Lidi. Viņš mīl padižoties un palielīties, allaž uzsverot savu pārākumu. Nonākot sapņu valstībā, ar mušu un bišu karaļvalsts iemītnieku palīdzību, viņš drosmīgi cīnās par taisnību - piedzīvo dažādas dēkas un likstas burvju mežā, ķēniņa pilī, lāču un vilku alā - min mīklas, dara visādas asprātības un galā, kā tas varonim nākas, paliek uzvarētājs. Pārvarot grūtības un šķēršļus, Lidis nonāk pie svarīgas atziņas - ne ar lielību un lepnību, bet ar darbu un atjautību var nokļūt pie mērķa. Lielus uzdevumus veikt viens cilvēks ir bezspēcīgs, jo "lielo darbu veic tik visi'' - Rainis.
Brīnumainu sapņojumu bērniem divās daļās veidojuši  -
Režisors Aigars Balulis; Komponists Juris Kaukulis; Horeogrāfe Santa Grīnfelde
Galvenajās lomās Lidis - Mārtiņš Pika; Briģis - Mārtiņš Kagainis; Gruņķis - Māris Zabarovskis; Mudīte - Evelīna Lankovska; Ķēniņmeita - Sabīne Upeniece.

Ieeja 3.00 eur

13 marts
pirmdiena
11.00
Dzintaru koncertzālē, Turaidas ielā 1
16 marts
ceturtdiena
18.00
Aspazijas 152.dzimšanas dienas sarīkojums "Medus rasa"
Aspazijas mājā, Z. Meierovica prospektā 18/20

16.martā Aspazijas māju Dubultos pieskandinās ievērojami Latvijas mūziķi. Kopā ar dziedātāju Ievu Paršu un pianistu Edgaru Tomševicu muzikālā sarīkojumā “Medus rasa” atzīmēsim pavasara iestāšanos un Aspazijas dzimšanas dienu. Īpašā svētku programmā skanēs gan sveicieni no Aspazijas draugiem un laikabiedriem, gan viņas iemīļoto komponistu skaņdarbi un dziesmas ar dzejnieces vārdiem. Mūziku caurvīs pavasarīgas noskaņas, atmodas nojausmas, romantika un nebēdnība. Dzirdēsim E.Dārziņu, J.Mediņu, A.Bergu, F.Šūbertu, Ž.Sibēliusu, S.Taņejevu.

 

Ieva Parša kamermūzikas žanrā vienmēr valdzina ar ekspresīvu un spilgtu izpildījuma manieri. Viņas interpretācijās katrs dziesmas vārds izskan kā personisks pārdzīvojums. Savu dramatiskās aktrises talantu māksliniece apliecinās arī iejūtoties vakara vadītājas lomā. Vēl vairāk - Aspazijas dzeja dziedātāju iedvesmojusi jaunradei. Vakara centrālais notikums būs Ievas Paršas dziesmu cikls ar Aspazijas vārdiem. 

 

Savukārt vairāku nacionālas nozīmes un starptautisku konkursu laureāts Edgars Tomševics ir viens  no aktīvi koncertējošiem pianistiem koncertmeistariem. Viņš “Medus rasā” ar Ievu Paršu saspēlēsies pirmo reizi.

 

Kā jau  dzimšanas dienā ierasts, šoreiz gaidāmi arī pārsteigumi. Tos sarūpējuši Ievas Paršas audzēkņi – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studenti.

17 marts
piektdiena
11.00
Animācijas filmu režisorei Rozei Stiebrai – 75!
Kauguru bibliotēkā, Engures ielā 4a

Animācijas filmu “Kabata”, “Zaķīša pirtiņa” un “Desas piedzīvojumi” demonstrēšana.

18 marts
sestdiena
16.00
Koru draudzības koncerts “Satikšanās dziesmā”
Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110

18 marts
sestdiena
18.00
Aspazijas dzimšanas dienai veltīts koncerts "Gaismas straume"
Dubultu evaņģēliski luteriskā baznīcā, Baznīcas ielā 13

18. marta sestdienā plkst. 18.00 ar koncertu “Gaismas straume” atzīmēsim Aspazijas 152. dzimšanas dienu un arī dzejnieces pirmā dzejoļu krājuma “Sarkanās puķes” publicēšanas 120. gadadienu.

 

Aspazijas dzimšanas dienai veltīts koncerts Dubultu baznīcā notiks jau sesto gadu. Koncertā skanēs dziesmas no trim mūsdienu komponistu (Artura Maskata, Lauras Gustovskas un Ingmara Zemzara) dziesmu cikliem ar Aspazijas vārdiem, kas veltīti dziedātājai Ingai Šļubovskai-Kancēvičai, kura tos atskaņos kopā ar pianistu Mārtiņu Zilbertu un ērģelnieci Edīti Alpi. Dzirdēsim arī Lūcijas Garūtas “Meditāciju”, Jāzepa Vītola “Viļņu dziesmu” un Jāņa Ivanova “Svētku uvertīru” ērģelēm solo Tālivalža Dekšņa sniegumā. Īpašu noskaņu koncertam piešķirs gongu skaņas, kuras radīs Dace Straume, kā arī dzejas lasījumi no krājuma “Sarkanās puķes.”

 

Koncertu atbalsta Jūrmalas pilsētas dome.

Ieeja par ziedojumiem.

18 marts
sestdiena
19.00
Laima Jansone un DJ Monsta. Dzimuši Latvijā.
Dzintaru koncertzālē, Turaidas ielā 1

Biļetes „Biļešu paradīze” kasēs.

19 marts
svētdiena
16.00
Naktsstaigulis. Dzejnieka dvēseles pulsācija
Jūrmalas teātrī, Muižas ielā 7
Naktsstaigulis. Dzejnieka dvēseles pulsācija

Jānis Ziemeļnieks – sapņotājs – romantiķis - vientuļnieks - apveltīts ar īstu liriķa un romantiķa talantu, ne velti Konstantīns Raudive nodēvējis viņu par “konsekventāko romantiķi” un par “izcilu romantiķu paraugu latviešu literatūrā”. Ziemeļnieka romantiķa pasauli veido jūtas, jūtu pasaule, kura nereti ir autobiogrāfiska.

Jānis Ziemeļnieks – sapņotājs – romantiķis - vientuļnieks - apveltīts ar īstu liriķa un romantiķa talantu, ne velti Konstantīns Raudive nodēvējis viņu par “konsekventāko romantiķi” un par “izcilu romantiķu paraugu latviešu literatūrā”. Ziemeļnieka romantiķa pasauli veido jūtas, jūtu pasaule, kura nereti ir autobiogrāfiska.

Režisors Aigars Balulis.

Ieejas maksa 4 eiro

21 marts
otrdiena
12.00
Koncertu cikls skolu jaunatnei. No klasikas līdz popmūzikai. 3. abonementa koncerts. Gandrīz mūzikls. Makss un Morics.
Dzintaru koncertzālē, Turaidas ielā 1

Biļetes „Biļešu paradīze” kasēs.

21 marts
otrdiena
12.00
Jūrmalas Vakanču gadatirgus
Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110

21 marts
otrdiena
17.00
"Saules dēls un saules meita". Biedrības "Aspazijas mantojums" priekšsēdētājas Ināras Andžānes priekšlasījums par Aspazijas daiļradi
Aspazijas mājā, Z. Meierovica prospektā 18/20
"Saules dēls un saules meita". Biedrības "Aspazijas mantojums" priekšsēdētājas Ināras Andžānes priekšlasījums par Aspazijas daiļradi

1891. gadā Jaunvirslaukas Ķiploku māju bērnu mājskolotāja Elza Rozenberga, kad dienas gaitas beigušās, klusajās nakts stundās raksta poēmu "Saules meita". Poēmā slēpjas seni un teiksmaini priekšstati par būtnēm, kas nonākušas uz zemes, lai kalpotu cilvēkiem, bet cilvēku tikumu pasaulē pašas kļuvušas nelaimīgas, pilnas traģiskas ilgošanās pēc savas īstās dzimtenes. Aspazija savā poēmā atklāj ideju par Saules meitu, kas nolaižas pie cilvēkiem, ziedo savu debesu varu zemes mīlestībai. Saules meitas motīvs un noskaņas izgaismo Aspazijas daiļradi visa mūža garumā, jo dvēseles būtība nemainās. 1942. gadā iznāk dzejnieces pēdējais dzejoļu krājums "Zem vakara zvaigznes", arī tajā ir "Saules meitā" sastaptā ilgošanās pēc savas senās dzimtenes un tās radītā svešatnes sajūta virs zemes.

 

Ne tikai Saules meitas tēls saista dzejnieces domas, 1909. gadā Aspazija sacer dzejoli "Saules dēls un mēness meita" ("Izglītība", 03.01.1909.), bet 1910. gadā tiek sacerēta poēma "Saules dēls" (publicēts 1910. gada 24. decembrī laikrakstā "Dzimtenes Vēstnesis"). "Saules dēls" ir četrdaļīgs liroepisks darbs, kas veltīts Ziemassvētkiem - Saules dēla dzimšanai, un atklāj Aspazijas reliģiskos uzskatus. 1943. gadā dzejniece sāk savu pēdējo poēmu "Debesu kalējs", kurā ir atkalredzēšanās ar Saules meitu. Aspazija šo poēmu pabeigt nepaspēj, no tās saglabājušies daži fragmenti, kas atklāj dzīves un nāves, nemirstības un visuma kopsakarības.

 

1942. gadā kādā sarunā jau sirmā dzejniece saka: "Es nekad neesmu savā dzimtenē, savās mājās." Tā ir Saules meitas mūžīgā ilgošanās, Saules dēla atnākšanas gaidas un pasaules skatījums it kā citas saules valodā, kas lemts tikai tai, kuras liktenis ir būt dzejniecei Aspazijai.

 

24 marts
piektdiena
18.00
Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības apakšnozares studentu izstādes “Studentu dienasgrāmatas. Tēlnieki.” atklāšana.
Mākslas stacijā "Dubulti"
Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības apakšnozares studentu izstādes “Studentu dienasgrāmatas. Tēlnieki.” atklāšana.

Ar divdesmit viena jauna mākslinieka vairāk nekā četrdesmit darbiem, ar Līgas Trēgeres kāpostportretu darbnīcu, ar speciāli veidotu Kristapa Andersona un Unas Stahovskas
"cirvi" un iespēju aplūkot studentu veidošanas kursa darbus piektdien, 24. martā pulksten 18 Mākslas stacijā Dubulti tiks atklāta izstāde "Studentu dienasgrāmatas. Tēlnieki".

 

Kas ir studentu galvās? Ar šādu jautājumu jau otro gadu Mākslas stacija Dubulti rīko jauno mākslinieku  izstādi. Šogad tās nosaukums "Studentu dienasgrāmatas. Tēlnieki". Izstādei ir divdesmit viens autors - Līga Trēgere, Marks Rožencovs, Una Stahovska, Kristaps Andersons, Svetlana Saveļjeva, Amanda Krūmiņa, Haralds Gerts, Andrejs Ratkevičs, Luīze Linde, Toms Valmiers, Edgars Poika, Dāvis Valbaks, Viviana Staņislavska, Gatis Erdmanis, Marija Titova, Monta Kurzemniece, Kornēlija Ābele, Maija Ozoliņa, Aleksandrs Marinoha, Beāte Grauduma, Pēteris Kimsis un divi kuratori - Inga Šteimane un Olga Šilova.

 

Ja ticam, ka jauno mākslinieku darbi ļauj ielūkoties nākotnē, tad tur redzamais ir intriģējošs. Kuratore Inga Šteimane saka: ""Studentu dienasgrāmatas. Tēlnieki" ir kritiski domājoša vairākos aspektos. Autoriem ir filosofiski atšķirīgas pozīcijas - tiekties pēc ideāla vai nodarboties ar pieredzi un tagadni. Abās frontēs ir zīmīgi darbi. Izstādē ir arī plašā nozīmē politiska kritika, spriežot par to, kas cilvēki viens otram ir varas cirvja, privāta miera, pasaules izzināšanas ambīciju un patriotisma izjūtu kontekstā. Kritiska vai drīzāk jautājoša ir attieksme pret tēlniecības tradīciju, kuras rezultātā vienuviet redzam plastisku virtuozitāti, brutālismu, popkultūras gramatiku un Latvijas tradicionālās kultūras sīksto spēku. Kaislīgos kontrastus ielikām izstādes plakātā ar Līgas Trēgeres un Svetlanas Saveļjevas darbu motīviem."

 

Pateicoties kuratores, tēlnieces un Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības apakšnozares pedagoģes Olgas Šilovas iniciatīvai, izstādē būs unikāla iespēja redzēt studentu veidošanas kursa darbus mālā. "Veidošana līdzīgi kā zīmēšana ir tradicionāls apmācības veids, kas Latvijas Mākslas akadēmijā ir ne tikai saglabājies, bet tiek piedāvāts kvalitatīvi augstā līmenī. Strādājot akadēmijā, ar laiku es sapratu, ka mēs, pasniedzēji, esam privileģēti piedalīties procesā, kurā ir daudz brīnumu, par kuriem zina tikai dalībnieki. Tāpat man bieži jautā, vai akadēmijā uzņemam talantīgus studentus. Rīkojot izstādes, šie noslēpumi atklājas. Tāpēc  pagājušogad rīkoju tēlniecības izstādi "T-FAKTORS" un šogad esmu gandarīta par sadarbību ar Mākslas staciju "Dubulti"," saka Olga Šilova.

 

Mākslas stacija Dubulti ir unikāla starpresoru laikmetīgās mākslas platforma, ko atbalsta Jūrmala pilsētas dome un Valsts Kultūrkapitāla fonds. Projektu veicina arī Latvijas Dzelzceļš. Izstāde "Studentu dienasgrāmatas. Tēlnieki" bez maksas būs skatāma līdz 4. jūnijam katru dienu plkst. 7.00–18.30 (maijā līdz plkst. 20.00) . Individuālas un grupu tikšanās ar kuratoriem un māksliniekiem var organizēt, sazinoties dubulti.art.station@gmail.com.

24 marts
piektdiena
19.00
Aicina Jūrmalas Džeza klubs! Aija Vītoliņa ar mūziķiem
Jūrmalas Kultūras centrā, Jomas ielā 35

25 marts
sestdiena
10.30
Pierīgas reģiona koru skate
Majoru vidusskola, Rīgas iela 3
Pierīgas reģiona koru skate

Gatavojoties 2018.gada Dziesmu un Deju svētkiem Majoru vidusskolā, Rīgas ielā 3, 25.martā no plkst. 10.30 līdz plkst. 16.30 notiks Pierīgas reģiona koru skate.

Piedalīsies kori “Noktirne”, “Soare”, Katlkalna Tautas nama sieviešu koris, “Resono”, “Daugaviete”, “Via Stella”, “Burinieks”, “Ķekava”, “Zemdega”, “Maldugunis”, "Lira", “Spārnos”, “Vaivari”, “Jūrmala”, “Ikšķile”, “Mārupe”, “Atskaņa”, “Juventus”, “Universum”, “Tempus”, “Mozaīka”, “Maska”.

 

Ieeja bez maksas.

25 marts
sestdiena
16.00
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākums
Slokā, pie pieminekļa Nepatiesi represētajiem un Kauguru kultūras namā

25 marts
sestdiena
19.00
Jūrmala Jazz. Sebastian Studnitzky trio.
Dzintaru koncertzālē, Turaidas ielā 1

Biļetes „Biļešu paradīze” kasēs.

26 marts
svētdiena
12.00
Atvērto durvju dienas gleznotāja Valda Buša (1924-2014) darbnīcā.
Mākslinieku namā, Muižas ielā 6

 

Sākot no svētdienas, 26. marta, turpinot pērn aizsākto tradīciju, reizi mēnesī notiks atvērto durvju dienas gleznotāja Valda Buša (1924-2014) darbnīcā Bulduros, Muižas ielā 6. Mākslas zinātniece Edvarda Šmite stāstīs par gleznotāja daiļradi, būs apskatāma pastāvīgā ekspozīcija, īpaši  iekārtotas tematiskās izstādes. Muižas ielas darbnīca joprojām glabā izcilā mākslinieka klātbūtnes iespaidu caur molbertu, neskaitāmajām gleznām, kas šeit tapušas, sadzīves priekšmetiem un īpašo atmosfēru.

 

Atvērto durvju dienas notiek Jūrmalas pilsētas domes atbalstītā projekta “Mākslinieka Valda Buša radošā mantojuma popularizēšana Jūrmalas pilsētā” ietvaros. Projekta otrajā kārtā turpinās izcilā mākslinieka radošā mantojuma uzskaite un izpēte, pilsētā dažādās vietās ir skatāma viņa darbu ceļojošā izstāde. Vēl tikai daļēji apzinātais radošais mantojums ietver ap 5000 gleznas un studijas. Valda Buša daiļrades pētniece mākslas zinātniece Edvarda Šmite: “No 1971.gada, kad Valda Buša darbi  pirmo reizi piedalījās  izstādē, līdz sava mūža pēdējai dienai viņš bija īpaša personība Latvijas mākslā – domājošs, interesants, patiess, patstāvīgs un absolūti neatkarīgs gleznotājs.   Neraugoties uz viņa aktīvo izstāžu darbību un tām veltītām publikācijām, nākas atzīt, ka Valda Buša īstā vieta Latvijas mākslā joprojām nav pietiekoši skaidri iezīmēta, ka mums joprojām nav īsta priekšstata par to, kā veidojies viņa vairāk kā pusgadsimtu garais ceļš mākslā. Valda Buša glezniecība pieder 20. gadsimta romantiskajam, ekspresīvi kāpinātajam pasaules redzējumam. Latviešu mākslā viņa vieta ir īpaša, jo viņa gleznās vienotā veselumā savijas gan dabas raisītās izjūtas, gan personiskais pārdzīvojums, gan dekorativitāte. Buša daiļrades ceļā saskatām viņa tiecību pēc arvien lielākas nosacītības – un tajā pat laikā viņš spējis nezaudēt saikni ar objektīvo realitāti.”

 

Atvērto durvju dienas Valda Buša darbnīcā, Muižas ielā 6, Bulduros no pl. 12. 00- 16.00:

26.03., 23.04., 28.05., 18.06., 25.07., 27.08., 24.09., 29.10., 26.11.

 

 

Atbalsta: Jūrmalas pilsētas dome, Mākslinieku biedrība Sidegunde

26 marts
svētdiena
14.00
Brīvdienu mūzika. Raimonds Ozols.
Dzintaru koncertzālē, Turaidas ielā 1

Biļetes „Biļešu paradīze” kasēs.

26 marts
svētdiena
14.00
Jūrmalas leļļu teātra studija “Diegabikša piedzīvojumi”
Jūrmalas teātrī, Muižas ielā 7

“Šovakar, kad savu galvu

Tu uz spilventiņa liksi,

Bibi, - vai tu dzirdēt gribi

Pasaku par Diegabiksi?”

 

Jau no pagājušā gadsimta 60. gadiem šos vārdus  vakaros pirms došanās gulēt ir gaidījuši bērni, kuri šodien paši jau ir māmiņas un vecmāmiņas un nu šos piedzīvojumus stāsta saviem bērniem. Stāsta par mazā un zinātkārā  bruņurupucēna  Diegabikša  iepazīšanos ar pasauli un ceļojumu pēc laimes. Ceļojums bruņurupucīti ir atvedis arī līdz Jūrmalas teātrim, kur viņš tiksies ar Akmeni, Taciņu, steidzīgo zaķi un zvēru karali lauvu, cīnīsies ar aszobaino līdaku un viltīgo zalkti un... Lai uzzinātu, ko vēl Diegabiksis satiks savā ceļojumā, ir jāatnāk uz Jūrmalas teātri un jānoskatās  leļļu teātra studijas izrādi “Diegabikša piedzīvojumi”, ko Dace Lasenberga veidojusi pēc Žaņa Grīvas pasakas motīviem, izrādes režisore Inguna Radziņa, lomās, Māris Zabarovskis , Dace Umbraško , Ravita Rozīte un Marta Starka, mūziku veidoja Ainis Rudzītis, Dāvis Putāns, Ģirts Alsters.

 

Ieejas maksa 3 eiro.

26 marts
svētdiena
16.00
Jūrmalas leļļu teātra studija “Diegabikša piedzīvojumi”
Jūrmalas teātrī, Muižas ielā 7

Ieejas maksa 3 eiro

27 marts
pirmdiena
11.00
„E – prasmju nedēļa”. “Kā droši izmantot internetu”.
Bulduru bibliotēkā, Edinburgas prospektā 89

Ieeja bez maksas.

28 marts
otrdiena
11.00
“Kā droši izmantot internetu”.
Bulduru bibliotēkā, Edinburgas prospektā 89

Ieeja bez maksas.

30 marts
ceturtdiena
11.00
“Datorprasmes iesācējiem”.
Bulduru bibliotēkā, Edinburgas prospektā 89

Lūgums iepriekš pieteikties pa tālr.: 67752198. Ieeja bez maksas.

30 marts
ceturtdiena
13.00
A.Kronenberga Slokas bibliotēkā, Raiņa ielā 3
30 marts
ceturtdiena
15.30
Jūrmalas Mākslas skolā, Strēlnieku prospektā 30
30 marts
ceturtdiena
16.00
Gunāra Kroļļa personālizstādes "Notikumu arēnas" atklāšana
Jūrmalas pilsētas muzejā, Tirgoņu ielā 29
Gunāra Kroļļa personālizstādes "Notikumu arēnas" atklāšana

Gunāra Kroļļa gada izstāžu sērija sākas Jūrmalas pilsētas muzejā.

 

Lai gan grafika ir mākslinieka Gunāra Kroļļa (dz. 1932.g.) mūža mīlestība, glezniecība kā krāšņs mūzikas akords laiku pa laikam ieskanas radošajā izpausmē. Izstādē NOTIKUMU ARĒNAS. Pārdomas krāsās Jūrmalas pilsētas muzejā redzēsim lielformāta gleznojumus uz koka, audekla, kartona, kuriem ierosme rasta vēsturē – leģendās vai patiesībā, kuru ar aktierisku meistarību iznes simbolu kaleidoskops.

“Izstādes “Notikumu arēnas” uztveres formula ir vienkārša: vieta – simbols – tēls – notikums. Vieta: attēlotā telpa; Simbols: asociācija ar šo konkrēto telpu; Tēls: unikālais personāžs uzstādījumā; Notikums: lietu norise. Uzmanība vērsta tieši uz notikumu, nevis uz darba nosaukumu, lai gan tieši nosaukums akumulē idejas esenci.

Pēc šāda principa var lūkoties vispārināti uz Gunāra Kroļļa radošo darbu, kā arī uz mākslinieka domāšanas veidu: pamatota izstrādātība detaļās, spēcīgi bet askētiski raksturota vide, precīzi režisēti tēli, ar smeķi izgleznota materialitātes daudzveidība. To varētu apzīmēt ar runas plūdiem glezniecības valodā – par konkrēto gleznas detaļu mākslinieks “izstāsta” visu, ko jūt saistībā ar to, iekļaujot klasiskās zināšanas par formu, materiālu, tā iespējamo izcelsmes laiku. Interesantākais, ka mākslas darbi rosina skatītāju iztēloties sakarības pāri laikam, velkot paralēles ar šodienu vai asociējot nākotnē. Laiks Gunāra darbos ir gan kā relatīvs tēls, gan kā unikāls jēdziens. Laiks ir kā mākslinieka sniegta koda atslēga Piektajai dimensijai – nojausmai saskatīt sevi tādās gleznās, kā “Esme”, “Mirāža”, Ikars”, un citās. Skatītāja pirmo kontaktu ar mākslinieka ideju rada mākslas darbs. Gunāra gleznas uzrunā, aizrunā un ievelk savā izjūtu gravitācijā,” tā par ekspozīciju saka Inguna Krolle-Irbe.

Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Emeritus, ZA Goda loceklis Gunārs Krollis dzimis 1932. gadā Rīgā, 1960. gadā beidzis LMA Grafikas nodaļu, sarīkojis daudzas personālizstādes,  piedalījies  izstādēs Latvijā un ārvalstīs, sarīkojis vairākas ģimenes izstādes (Gunārs Krollis, Izabella Krolle, Inguna Krolle-Irbe). Darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Rīgas vēsture un kuģniecības muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības, Tretjakova mākslas galerijas un Puškina mākslas muzeja Maskavā, kā arī daudzās citās muzeju un provātkolekcijās.

Jūrmalas pilsētas muzejā viņa darbi bijuši skatāmi gan Oforta ģildes rīkotajās grafikas izstādēs, gan grupas Pasīvā dekadence rīkotajā zīmējumu izstādē.  2017. gadā Gunāra Kroļļa darbu izstādes vēl būs skatāmas Marka Rotko centrā Daugavpilī un Cēsu izstāžu namā.

 

Izstāde Jūrmalas pilsētas muzejā apskatāma no 2017.gada 27.marta līdz 30. aprīlim. Atklāšana 30. martā plkst. 16.00

31 marts
piektdiena
19.00
Pasākumu cikls “Ideju inkubators”
Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110

09.04.2016 - 31.12.2017
Izstāde "Dzintaru koncertzālei 80. Personības un notikumi".
Dzintaru koncertzālē, Turaidas ielā 1
Izstāde "Dzintaru koncertzālei 80. Personības un notikumi".

Atskatoties uz Dzintaru koncertzāles aizvadītajiem 80 gadiem, vēsturniece Inga Sarma un arhitekts Matīss Mailītis kopā ar Jūrmalas pilsētas muzeju un Dzintaru koncertzāli izveidoja izstādi par koncertzāles vēsturi no tās izveidošanas līdz mūsdienām – „Dzintaru koncertzālei 80. Personības un notikumi”.

Izstāde iekārtota vēsturiskās atjaunotās Dzintaru koncertzāles kamerzālē. Tajā atspoguļoti krāšņākie un nozīmīgākie notikumi koncertzālē no tās atklāšanas līdz mūsdienām. Izstādes apmeklētājiem ir iespēja uzzināt, kādi pasaulslaveni mūziķi uzstājušies Dzintaru koncertzālē un kādi spilgti mūzikas dzīves notikumi – festivāli, pirmatskaņojumi un vēsturiski nozīmīgi pasākumi – ar to saistīti. Interesentu apskatei ir pieejami fotomateriāli, dokumenti, afišas, kā arī mūzikas instrumenti un priekšmeti, kas saistīti ar Edinburgas kūrmāju. Īpaša izstādes sastāvdaļa ir multimedijs, kas apvienos kinohronikas, mūzikas ierakstus un datoranimāciju.

18.01.2017 - 12.03.2017
Izstāde "#Blumbergs. Bezgalība"
Mākslas stacijā "Dubulti"

Mākslas stacijā "Dubulti" atklāta sešu mākslinieku kopizstāde #Blumbergs. Bezgalība, kas veltīta izcilajam latviešu māksliniekam lmāram Blumbergam (1943 - 2016). 

 

Izstādē vienviet iespējams aplūkot 6 kultūrtelpā novērtētu mākslinieku daiļdarbus. Miķeļa Fišera, Anša Starka, Ginta Gabrāna, Voldemāra Johansona, Sabīnes Verneres un Andreja Strokina darbos vērojamas gan tiešas un apzinātas Blumberga ietekmes, gan apceres par pašu mākslinieku, tāpat arī darbus, kas veidoti individuālās trajektorijās.

 

Viss ir viens ir laiks. Ilmāra Blumberga mākslas izjūta nezūd kopā ar mākslinieku - tā dažādos veidos caurvij un formē ciklam #Blumbergs. Bezgalība. veidotos darbus - Miķeļa Fišera instalāciju Nemūžamnepiedošanas ekspresis, Anša Starka lielformāta fotoinstalāciju Pāri, Ginta Gabrāna darbu Ēdiens: 2050, Voldemāra Johansona skaņas skulptūras un zīmējumus Simetrijas lūzums, Sabīnes Verneres tušas gleznojumus Bez-kaunīgs un Andreja Strokina kolāžas Nezināmais dalāmais. Ilmārs Blumbergs modernās scenogrāfijas, izsmalcināto zīmējumu, savdabīgās glezniecības, kā arī neatkārtojamās vizuālās frāzes atpazīstamības dēļ ir dēvējams par vienu no laikmetīgās mākslas vēstnešiem un celmlaužiem Latvijā. Turpinot dialogu par mākslas tīklojumu, kontekstiem, atspulgiem un sastatījumiem, viņa daiļrade sniedzas mūsdienās un atbalsojas arī laikmetīgās mākslas procesos.

 

Izstādes apmeklēšanas laiks: katru dienu no plkst. 7.15 līdz 18.45

19.01.2017 - 20.03.2017
Mākslinieces Ievas Strazdiņas stikla dizaina izstāde "Paturi manu sienāzi"
Jūrmalas Mākslas skolā, Strēlnieku prospektā 30
Mākslinieces Ievas Strazdiņas stikla dizaina izstāde "Paturi manu sienāzi"

Stikla mākslinieces un Jūrmalas Mākslas skolas pasniedzējas Ievas Strazdiņas personālizstāde “Pieskati manu sienāzi” apskatāma Jūrmalas mākslas skolas izstāžu zālē no 18. janvāra līdz 20.martam.

 

Jūrmalas Mākslas skola  šogad rudenī svinēs 15.gadu jubileju un tāpēc jubilejas gads jau janvārī tiek iesākts ar skolas pasniedzējas un stikla mākslinieces Ievas Strazdiņas personālizstādi. Viņas darbiem ir raksturīgas tīras un lakoniskas formas, stikla plakņu spīduma pretnostatījums matēto virsmu atturībai. Viņas darbos var vērot stikla rotaļīgi spēli ar gaismu - faktūras atspīdumu un krītošajām ēnām uz sienas, kas harmoniski papildina mākslinieces darbus. Pati māksliniece par saviem darbiem teic, ka tos raksturo ūdens, smiltis un vējš. Bet šoreiz viņas darbos ir iezagušies arī sienāži. Vasarās tie čirkstina Jūrmalas pļavās un savrupmāju pagalmos, bet tagad  tos varēs atrast Ievas darbos.  Izstādes ekspozīciju veido gan lielformāta krāsainie darbi, gan  neliela izmēra smalkās toņu nianses darinātu darbi.

Ieva Strazdiņa ir Jūrmalas gada balvas kultūrā balvas autore.

01.02.2017 - 13.04.2017
Mākslinieces Ingas Beikules ādas rotu izstāde “Rotas gardēžiem”
Aspazijas mājā, Z. Meierovica prospektā 18/20

 

Somu diēta jeb rotas gardēžiem

 

Aspazijas māja aicina uz gada pirmo izstādi, kurai dots intriģējošs nosaukums “Rotas gardēžiem”. Tajā skatīsim mākslinieces Ingas Beikules rotas. Autores iecere ir veidot kolekciju no miniatūru somiņu, kurpju un cepuru formā izgatavotām piespraudēm, kas autentiski attēlo dažādu laikmetu tērpa aksesuāru modes tendences. Katra piespraude satur unikālu informāciju par formām, rotājumiem, krāsām un stiliem, aktuāliem gan iepriekšējos gadsimtos, gan tagad. Tērpu aksesuāru stilu ietekmējuši gan populāri cilvēki, kuriem piemitis personības šarms, gan dažādu procesu norise sabiedrībā. Ekspozīcija ir ne tikai interesanta, bet arī informatīva un izglītojoša, jo tajā atklāti stāsti par iedvesmas avotu – somu un apavu stila izcelsmi un attīstību. Aspazijas mājas izstādē pirmo reizi redzēsim arī cepuru piespraudes, kas radītas, iedvesmojoties no Aspazijas cepuru paraugiem.

 

Pati māksliniece savu kolekciju raksturo: “Manas rotas ir manas draudzenes, kas uzticīgi glabā manus noslēpumus, dižojas ar mani un nekad nav greizsirdīgas, daloties ar mani komplimentos. Tās ir kā gards kumoss, kas apmierina izsalkumu, bet nebaro... Novēlu skatītājiem sajust vēlmi nobaudīt kumosiņu. Labu apetīti!”.

Mg.sc.ing. Inga Beikule  ir Rīgas Tehniskās universitātes Tekstilmateriālu tehnoloģiju un dizaina institūta lektore, Latvijas Amatniecības kameras ādas galantērijas un lietišķo priekšmetu amata meistare. TLM ādas studijas “Zemga” vadītāja un pasniedzēja “Hobiju kursos”  pieaugušajiem. 

 

03.02.2017 - 03.03.2017
Fotoizstāde “8 stāsti”
Fotoizstāde “8 stāsti”

Izstāde veido nesaistītu, bet vienlaikus savstarpēji papildinošu stāstu virkni, atainojot katras mākslinieces dzīves redzējuma mikrodaļiņu. Tajā pašā laikā izstādes apmeklētājiem tiek dāvāts fantāziju un atmiņu lauks – noskaņu pasaule, ko izdzīvot savā pieredzē.

 

Astoņu tik dažādu personību satikšanās notika mākslinieces fotogrāfes Agneses Aljēnas vadīto radošuma darbnīcu ietvaros, kur desmit nedēļu garumā tika pilnveidotas gan fotografēšanas prasmes, gan pasaules pētīšanas un izzināšanas, gan prāta apstādināšanas, iedvesmas ierosināšanas un citi meistarstiķi.

 

“Radoša fotogrāfija 2016” izlaidums – Aija Zīlīte, Inga Bratēna, Linda Misēviča, Marina Pavlova, Liene Upeniece, Madara Lazdiņa un Inga Bērziņa – sarīkoja izstādi, lai radītu sev svētkus un tuvākajam lokam prezentētu mazu daļu no paveiktā, tobrīd pat nenojaušot, ka izstāde mazā Miera ielas kafejnīcā var kļūt par intereses objektu arī citām izstāžu telpām.

 

Raiņa un Aspazijas vasarnīcā izstāde kļuvusi bagātāka – septiņiem stāstiem pievienojies astotais, jo savas bildes un stāstu uztic arī Agnese Aljēna.

 

Pieskaņojoties vietai un tās noskaņām, būs iespēja ļauties arī Raiņa un Aspazijas dzejas valdzinājumam, meklējot vienojošo elementu starp foto stāstu un kādu no viņu dzejoļiem.

 

Izstāde būs skatāma līdz 3. martam.

03.02.2017 - 19.04.2017
Andra Vītoliņa izstāde “10 gadi pirms…”
Jūrmalas Kultūras centrā, Jomas ielā 35
Andra Vītoliņa izstāde “10 gadi pirms…”

Andra Vītoliņa māksla dzīvo divu laikmetu dzīvi. Padomju mehānisko, kas ir pagājusi un digitāli demokrātisko, kurā šobrīd dzīvojam. Impulsi mākslinieka darbos nāk no bērnības, skolas un studiju gadiem, kas sakrīt ar interesantu laiku Latvijas vēsturē. Padomju laiku norietu un sabrukumu, Atmodu 80tajos gados un Latvijas Republikas atkalatdzimšanu 90tajos gados,strauju sekošanu Rietumu valstu paraugam, identitātes meklējumi.

Andris Vītoliņš dzimis 1975.gadā Liepājā. Beidzis Rīgas Amatniecības vidusskolu, studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas, Dizaina un Vizuālās mākslas komunikācijas nodaļās. 2002.gadā ieguvis maģistra grādu glezniecībā. Sākot ar 1996.gadu aktīvi piedalās izstādēs Latvijā un ārzemēs. Kopš 2014.gada Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors, glezniecības katedras vadītājs.

Izstāde „10gadi pirms...” Jūrmalas Kultūras centrā ir atskats uz pēdējiem desmit gadiem mākslinieka radošajā darbā. Izstāde ir kā ievads vasarā iecerētajai kopizstādei ar māksliniekiem Aigaru Bikši un Kārli Vērpi Dubultu mākslas stacijā Jūrmalā. Daļa šīs izstādes gleznu līdz šim Latvijā nav izstādītas.

Andra Vītoliņa māksla, lai arī nostaļģiska un ar atsauci uz aizgājušajiem laikiem, noteikti ir moderna. Viņš necenšas pielāgot savus darbus Rietumu mākslas paraugiem, bet ir atradis savu gleznošanas identitāti. Mākslinieks gan pats ar piesardzību izturas pret vēsturi, paņemot no tās šodienai derīgo un to lieki neidealizējot. Lieko atmetot. Ne velti vairākās intervijās viņš uzsver, ka „svarīgi ir sekot līdzi laikam un dzīvot šodienai”.  Viņa darbos dominē industriālā un urbānā tēma, krāsas ir košas un ekspresīvas, tiek iezīmēti kontrasti starp vakardienu un šodienu.

Izstāde apskatāma līdz 19.aprīlim.

Jūrmalas Kultūras centra darba laiks no pirmdienas līdz piektdienai no plkst. 13.00 līdz 18.00, sestdienās slēgts, svētdienās no plkst. 12.00 līdz 17.00.

05.02.2017 - 10.03.2017
Irēnas Nikkinenas foto izstāde “Atklāts kas apslēpts” .
Intas un Imanta Ozoliņu izstāžu zālē, Kāpu ielā 143/3
Irēnas Nikkinenas foto izstāde “Atklāts kas apslēpts” .

Irēna Nikkinena

Kādā tumšā, lietainā vēlā novembra vakarā Bauskas rajona Svitenes ciemā, ar skaļu brēcienu sevi pieteica Irēna Černika(tagad Nikkinena), kur arī  pavadīja bērnību, skolas gadus un par pārcelšanos uz  dzīvi pilsētā nemaz  nedomāja.

Skatoties uz savu četrus mēnešus veco meitiņu plikām pēdiņām spārdoties ratiņos, sapratu, ka vēlos šos mirkļus saglabāt , iemūžinot fotogrāfijās pašu skaistāko un mīļāko bērnu. Pirmie mēģinājumi ar tādiem fototehnikas vectētiņiem , kā „Smena-2”un „Fed”.

Lai apgūtu zināšanu minimumu, no meistariem iemācītos fotogrāfēšanas  „knifus” un uzlabotu savu attēlu kvalitāti Irēna Nikkinena iestājās fotoklubā „Gamma”.  Kaut gan aiz muguras dzirdēja korifeju spriedumu: „Atnākusi te čaļus ķert” un spītējot biedru spriedumam, viņā radās griba  pierādīt pretējo.

Savu varēšanu pierādīt izdevās fotokluba „Gamma” rīkotajā Starptautiskajā Diapozitīvu konkursā, kurā viņas darbs novērtēts ar galveno balvu.

Interese par fotogrāfiju kā mākslas veidu aizveda uz fotokluba „Rīga” organizēto fotomākslas fakultāti. Nobeidzot mācības Irēna Nikkinena saņēma uzaicinājumu turmāk darboties  fotoklubā „Rīga”, kuru nu jau kā senjore pārstāv vēl šodien.

Nostrādājot 10 gadus meliorācijā iemācījā jebkuros laika apstākļos – lietū, sniegā, spilgtā saules gaismā uztaisīt bildes uz padomju laika ne sevišķi kvalitatīvajām 130-GOST filmiņām. Iemūžinātas gan spartakiādes, salidojumi un fotoreportāžas no citiem tolaik svarīgiem notikumiem.

Pirmā personālizstāde ar 15 melnbaltām bildēm bija Bulgārijas pilsētā Tirnovā fotoplenēra laikā. Katru nākošo izstādi veido galvenokārt no jauniem , iepriekš nerādītiem attēliem. Veidojusi deviņas  personālizstādes un piedalījusies neskaitāmās kluba izstādēs.

Māksliniece smej: „Foto patreiz man ir vaļasprieks. Tas ir rekets, kas palīdz iztērēt pensiju, kas jebkuros laika apstākļos dzen no mājas ārā”.

Laika gaitā māksliniecei uzkrājušās aktu fotogrāfijas, kurās redzamais cilvēka ķermeņa skaistums pēdējā laikā ir piemirsts. It sevišķi vīriešu akti, kuriem modeļus sarunāt pēdējā laikā ir grūti.

Pēdējā laikā Starptautiskās izstādēs vairs nepiedalās, jo uzskata, ka dalības maksa tajās pensionāram ir nepārvarams šķērslis.

Māksliniece nodot savu veikumu skatītāju vērtējumam.

 

Ina Inta Liniņa-Ozoliņa

 

10.02.2017 - 25.05.2017
A.Kronenberga Slokas bibliotēkā, Raiņa ielā 3
14.02.2017 - 15.03.2017
Lauras Feldbergas izstāde “Cilvēki ainavas”
Mākslinieku namā, Muižas ielā 6
Lauras Feldbergas izstāde “Cilvēki ainavas”

No 2017. gada 14. februāra Jūrmalā, Mākslinieku namā, Muižas ielas 6 apskatāma mākslinieces Lauras Feldbergas izstāde CILVĒKI-AINAVAS. Laura Feldberga 2016. gada nogalē ieguva 2. vietu gadskārtējā konkursa izstādē JĀ/NEATKARĪBA-2016 un tādejādi nodrošināja sev iespēju veidot savu personālizstādi Mākslinieku namā Jūrmalā.

Laura Feldberga dzimusi 1975. gadā. Beigusi Jāņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu (1994) un Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu (2000). Strādā dažādās grafikas tehnikās, glezno, veido instalācijas un land art objektus, performances, darbojas iespieddarbu dizaina jomā. Kopš 1995. gada piedalās izstādēs, radošajās darbnīcās, simpozijos; darbi eksponēti Dānijā, Igaunijā, Lietuvā, Batkrievijā, Somijā, Japānā, Zviedrijā, Čehijā, Nīderlandē, ASV, Beļģijā, Islandē, Turcijā, Krievijā. Latvijas Mākslinieku savienības biedre (2004).

Laura Feldberga savos darbos tiecas atklāt neredzamo, bet jūtamo pasauli, kuru veido emocijas, sapņi, ilūzijas, iztēles ainas – to, kas nav reāli taustāms, bet ir nojaušams aiz redzamā. Pavedieni, kas saista cilvēku ar vidi, ainavu, ar citiem cilvēkiem; situācijas un atklāsmes, kas ietekmē un maina dzīves ceļu; mirkļi, kuros ar cilvēku notiek dzīve. Tēlus Laura veido ģeometriski vienkāršus, kā logotipus vai shematiskus atveidojumus tam, kas ir sarežģīt un mainīgs. Viņa tiecas novest līdz vienai vienkāršai formai vai zīmei to, kas ir sajūtu un iespaidu sakopojums.

Viņas mākslas darbi notiek telpā, situācijā, ainavā. Telpiskie objekti ir mākslinieces veids, kā viņa zīmē. Vairums viņas projekti ir vietas, telpas, apstākļus un emocionālās atmosfēras, kurā tie radīti, tieši noteikti un iedvesmoti. 

Jau vairākus gadus Laura nodarbojas ar buto deju Starpdisciplināro mākslu grupā IDEAGNOSIS, un kustību pieredze ir veicinājusi viņas pievēršanos performancei. Kustību izrāžu iespaidā māksliniece veido instalācijas, kuros izmantoti apģērbi. Nereti šie objekti patiešām piedalās performancēs, un tiek iedzīvināti kustību izrādēs. Tomēr tie ir arī neatkarīgi mākslas darbi, kas paši veido tēlus un kompozīcijas.

Māksliniece, sniedzot ieskatu izstādē CILVĒKI-AINAVAS, stāsta: „Es domāju par draugiem, par tuvajiem, par kādreiz uz īsu brīdi satiktajiem cilvēkiem kā par milzīgām, nekad līdz galam neizpētāmām ainavām. Kā par zemēm ar kalniem un upēm, ar klajumiem un pilsētām. Es skatos, un no skatīšanās rodas formas un kompozīcijas. Viena versija ir redzama izstādē „Cilvēki–ainavas”. Darbi veidoti tieši Jūrmalas Mākslinieku nama izstāžu zālei. Ekspozīciju papildina fotogrāfijas no performancēm, kurās piedalījušies mani draugi un domubiedri, atdzīvinot darbus ar kustību, tēlu klātbūtni.

Tēlaini tas ir stāsts par cilvēka saikni ar dzīves vietu, ar ainavu. Cilvēks kļūst par ainavas sastāvdaļu. Viss apkārt redzamais, tās ainavas, kas dienu pēc dienas veido dzīves fonu, kļūst par daļu no paša cilvēka. Neredzamām saitēm mēs visi esam piesaistīti mūsu dzīves nozīmīgajām ainavām.”

Tikšanās ar mākslinieci Lauru Feldbergu notiks 18. februārī plkst. 14.00 Mākslinieku namā Muižas ielā 6.

Izstāde apskatāma līdz 2017. gada 15. martam.

16.02.2017 - 26.03.2017
Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbu izstāde "Bikini zona".
Jūrmalas pilsētas muzejā, Tirgoņu ielā 29

Izstādē gan nav runa par peldkostīmiem, bet vairāk par jaunu mākslinieku radošiem eksperimentiem un iespēju skatītājiem ielūkoties tik intīmā procesā kā mākslinieka meklējumi. Izstādē skatāmas kā gleznas, tā  tekstildarbi un datorgrafikas, kā arī darbi citās tehnikās. Izstādē studenti vadīs arī izglītojošas programmas kā bērniem, tā pieaugušajiem.

Studenti paši par izstādi un tās ideju stāsta: “Klusā okeāna Bikini salā dzīvojošie bija izveidojuši noslēgtu sabiedrību, kura balstījās uz ciešām ģimeniskām saitēm. Iedzīvotāji tika pārvietoti, kad lagūnu ap Bikini salu nolēma izmantot kodolieroču izmēģināšanai. Šajā reģionā joprojām ir paaugstināts radiācijas līmenis, un tikai retais izlemj apmesties tajā uz dzīvi. Tajā pašā gadā kāds franču dizainers radīja divdaļīgu peldkostīmu un nosauca to Bikini salas vārdā, cerot, ka tas radīs komerciālu un kulturālu sprādzienu, kurš būtu tikpat vērienīgs kā eksplozijas Klusā okeāna lagūnā. Vatikāns šo peldkostīmu atzina par grēcīgu un pagāja laiks, kamēr sabiedrība bija gatava apslēpt tik maz un redzēt tik daudz.

Mākslas students savu studiju laiku izmanto kā izmēģinājumu lauku, jo studenta statuss dod iespēju eksperimentēt, kļūdīties un radīt ko jaunu nesodītam. Taču tikai retais ir gatavs ļaut skatieniem iekļūt šī intīmā procesa rezultātos, un vēl mazāk ir to, kuri ir gatavi palikt izmēģinājuma laukā uz dzīvi.”

Izstādē piedalīsies jauni mākslinieki, kuri šobrīd studē Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības un vizuālās komunikācijas nodaļās - Anna Pommere, Barbara Ābeltiņa, Elīna Apeltiņa, Elīna Mekša, Ieva Putniņa, Katrīna Čemme, Linda Bērziņa, Marta Veinberga, Dāvis Ozols, Elīna Vītola, Sandra Strēle, Lote Vilma Vītiņa, Artis Gulbis, Kristaps Priede un apvienības #golfclayderman (Margrieta Dreiblate un Aksels Bruks) un 3/8 (Jānis Dzirnieks, Jānis Krauklis, Kristiāna Marija Sproģe un Rihards Rusmanis).

Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbu izstāde Bikini zona Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 29, Jūrmala) skatāma no 15. februāra līdz 26. martam. Muzeja darba laiks: P., O. – slēgts, T. – Sv. no 10:00 – 17:00. Ieeja – bez maksas.

 

20.02.2017 - 31.03.2017
Mākslinieces Annas Zandbergas-Šenkes grafikas izstāde “Zviedrija kā iedvesma”.
Ķemeru bibliotēkā, Tukuma ielā 20

01.03.2017 - 31.03.2017
Ceļojošā fotoizstāde “Pa Jāņa Gleizda dzimtajām vietām”.
Jūrmalas pilsētas domē, Jomas ielā 1/5
Ceļojošā fotoizstāde “Pa Jāņa Gleizda dzimtajām vietām”.

Fotogrāfu paveiktais pirmo reizi tika nodots skatītāju vērtējumam pagājušā gada novembrī Daugavpils Kultūras pilī, kur izstādes atklāšanā piedalījās arī Jūrmalas fotostudijas “Aspazija” dalībnieki.

 

Ceļojošajā fotoizstādē savus darbus piedāvā 18 fotogrāfi  no daudzām Latvijas fotostudijām: Latgales fotogrāfu biedrības (Igors Pličs, Juris Laizāns) Jūrmalas fotostudija “Aspazija” (Atis Meibergs, Una Liberte, Ingūna Kalniņa-Pētersone, Ojārs Griķis, Ojārs Martinsons, Veronika Simoņenkova, Voldemārs Krutins), Tautas fotostudijas “Bauska” (Aleksandra Zīverte, Ilze Strēle, Māris Kreitenbergs) Fotoklubs “Cēsis” (Vladislavs Ančs, Anita Ulmane, ), foto kluba “Ogre” (Ilze Cellenkopfa, Martins Litovkins), Daugavpils tautas fotostudijas “Ezerzeme-F” (Svetlana Pokule, Linards Onzuls).

 

Ideja par izstādi radās pagājušajā gada maijā, kad 21 fotogrāfs no visas Latvijas atsaucās Latgales fotogrāfu biedrības vadītāja Igora Pliča aicinājumam 7.maijā sapulcēties Jāņa Gleizda dzimtajās mājās Vecgailumos uz radošo tikšanos, lai labāk izzinātu leģendārā fotogrāfa dzimtās vietas. Pirms plenēra fotogrāfi sakopa J.Gleizda  dzimto māju apkārtni, iestādīja košumkrūmus, bet bijušās kūtiņas drupās izveidoja brīvdabas ekspress izstādi ar J.Gleizda un Daugavpils fotokluba fotogrāfu darbiem. Jāpiemin, ka jau 2015.gadā J.Gleizda dzimtajās mājās tika uzstādīts piemiņas akmens un, pateicoties gan Rēzeknes novada, Ilzeskalna un Nautrēnu pagasta pārvaldēm, gan Latgales fotogrāfu biedrībai un pārējiem Latvijas foto klubiem, leģendārā fotogrāfa Jāņa Gleizda piemiņa netiek aizmirsta, bet tiek glabāta un celta godā.

 

Fotogrāfs Jānis Gleizds dzimis 1924.gada 7.maijā Rēzeknes apriņķa Ilzeskalna pagasta Vecgailumos , pabeidzis mācības Rēzeknes tehniskajā vidusskolā. 24 gadu vecumā viņam pēc nelaimes gadījuma tika amputētas abas plaukstas. Laikā no 1951. līdz 1994.gadam strādājis Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūtā par fotogrāfu. Kopš 1957.gada piedalījies vairāk nekā 800 izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs, saņēmis 170 medaļas. Par J.Gleizdu uzņemtas divas dokumentālās filmas. Kopš 1977. gada viņš bija Latvijas Fotomākslinieku savienības biedrs,  EFIAP biedrs, fotokluba “Rīga” ilggadējs dalībnieks, 1985. gadā saņēmis Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu, bet 1995.gadā ticis apbalvots ar piektās pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni. Pirms septiņiem gadiem fotogrāfa dzīves gaitas aprāvās.

 

Ceļojošā fotoizstāde Jūrmalas pilsētas iedzīvotājiem un tās viesiem ir kā dāvinājums leģendarā fotogrāfa piemiņai, jo Jānis Gleizds ir viens no pasaulē pazīstamajiem Latvijas foto māksliniekiem. un  ar saviem darbiem ieguvis slavu un apbalvojumus visos sešos pasaules kontinentos.

01.03.2017 - 02.04.2017
Evas Rotčenkovas fotogrāfiju izstāde “Klusums”.
Jūrmalas pilsētas muzejā, Tirgoņu ielā 29
Evas Rotčenkovas fotogrāfiju izstāde “Klusums”.

KLUSUMS ir Evas Rotčenkovas pirmā personālizstāde, kuru viņa nolēmusi parādīt skatītājiem Jūrmalas pilsētas muzejā. Fotogrāfiju sērija ir ieguvusi "Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2016" skatītāju simpātiju balvu Latvijas sabiedrisko mediju ziņu portāla (lsm.lv) rīkotajā konkursā “Meklējam jauno fotogrāfijā!”. Fotogrāfijai, līdztekus darbam mākslas zinātnes un teorijas laukā, autore sākusi pievērsties 2006.gadā, fotogrāfijas publicētas mākslas izdevumos un presē. Fotogrāfijas no sērijas „Pagalmu tūrisms" tikušas izstādītas Latvijas Laikmetīgās mākslas centra rīkotajā festivālā „SURVIVAL KIT 3”mākslinieces Ievas Saulītes projekta „Ideju talka” ietvaros.

Izstāde Jūrmalas pilsētas muzeja kamīnzālē apskatāma no 1. marta līdz 2. aprīlim. Izstādes atklāšana 4. martā pl. 15.00.

Nonākot pamestās ēkās, telpās un vietās, kuras kļuvušas nevienam nevajadzīgas, rodas sajūta, ka laiks ir iekapsulējies kādā citā dimensijā, kur pagātne kļūst par tagadni un nākotni, tiek nojauktas robežas starp atmiņām un fantāzijas tēliem, ko rada noputējušie un sen aizmirstie priekšmeti, kas pirms daudziem gadiem ir tikuši lietoti ik dienu. Gaisma, kas ieplūst caur neskaitāmus pavasarus netīrītām logu rūtīm un šķirbām, rada melanholisku noskaņu, spēlējoties ar gaismēnām un virsmu faktūrām.

Sērija Klusums tika aizsākta 2013. gadā, nonākot dažādās pamestās būvēs Latvijā. Katrai ēkai, protams, ir savs stāsts, tomēr projekta ietvaros fiksēti telpu fragmenti un atsevišķu priekšmetu kompozīcijas, kas sasaucas ar mākslas vēsturē plaši izmantoto klusās dabas žanru. Šīs fotogrāfijas ir zināmā pretrunā termina klasiskajai izpratnei, jo autore tvērusi netīšas kompozīcijas, veidojot sajūtu gammu, nevis apzināti veidojusi priekšmetu uzstādījumus. Tā ir sajūta, ka laiks neeksistē - pagātne, tagadne un nākotne nostājusies uz viena laika nogriežņa. Ienācējs šādā vidē uz brīdi iztraucē klusumu, kas ir ne tikai dzirdams, bet arī sajūtams, un, neko nepārveidojot, fiksē sastingušos "pagātnes mirkļus".

Fotografējot izmantots tikai dabīgais apgaismojums, radot vecmeistaru gleznām tuvu noskaņu un smalkas toņu nianses. No tumsas iznirstošās priekšmetu aprises, gaismēnu kontrasti, putekļu kārta un dabas elementu klātbūtne ļauj iztēlē radīt priekšstatu par kādu apslēptu dārgumu krātuvi, kas varbūt ir vienkārši sen izsapņots sapnis...

Kāds priekšmetus nolicis, nometis vai sakrāmējis, nedomājot par kādu izkārtojuma vizuālo estētiku, izskatu vai loģiku. Ieejot pamestajās telpās, neatkarīgi no tā vai tās ir vecas lauku mājas Vidzemē, alus fabrikas teritorija Rīgā vai konservu fabrikas korpusi Carnikavā, ir sajūta, ka cilvēki, kas tur agrāk dzīvojuši vai strādājuši, uz brīdi izgājuši un tūlīt apņēmīgi iesoļos iekšā un ķersies pie iepriekš darītā darba. Bet tā nenotiek. Tas ir kā atrasties sapnī, domājot, ka viss notiek pa īstam, un tikai pēc brīža pamanīt, ka tā nevar būt īstenība..., jo putekļu ir pārāk daudz, uz sienām pelējuma sēnīte un zaļojošas sūnas, bet nokaltuši augi kā rēgaini laika liecinieki, staipa savas lapas pretim saules stariem. Ir tikai KLUSUMS. Klusums pirms pārmaiņām.

Autore dzimusi 1983. gadā un māksliniecisko izglītību ieguvusi Liepājas Lietišķās mākslas un dizaina skolā, Rīgas Mākslas skolā, Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā (2002-2006 Mākslas zinātnes nodaļa, Humanitāro zinātņu bakalaura grāds mākslā, 2006-2008 - Mākslas zinātnes nodaļa, Humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslā).

Evas Rotčenkovas personālizstāde“Klusums” Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 29, Jūrmala) skatāma no 1. marta līdz 2. aprīlim. Muzeja darba laiks: P., O. – slēgts, T. – Sv. no 10:00 – 17:00. Ieeja – bez maksas.

03.03.2017 - 06.04.2017
Jūrmalas Mākslas skolā, Strēlnieku prospektā 30
03.03.2017 - 31.03.2017
Edītes Ezeriņas personālizstāde “Fotogrāfija mani iedvesmo”
Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110

05.03.2017 - 26.03.2017
13.00-18.00
Kino Jūrmalā martā
Jūrmalas Kultūras centrā un Kauguru kultūras namā

06.03.2017 - 29.03.2017
Mākslinieka Valda Buša (1924-2014) gleznu izstāde.
Dubultu evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes mājā, Baznīcas ielā 13

Ar izstādi Dubultos sākas Valda Buša gleznu izstāžu sērija Jūrmalā.

 

Ar izstādi Dubultu evaņģēliski luteriskās draudzes namā sākas gleznotāja Valda Buša (1924-2014) izstāžu sērija, kas Jūrmalas pilsētas domes atbalstītā projekta “Mākslinieka Valda Buša radošā mantojuma popularizēšana Jūrmalas pilsētā” ietvaros visa gada garumā notiks dažādās Jūrmalas vietās iespējami tuvāk iedzīvotājiem. Izstādē tiek eksponēti darbi no mākslinieka ģimenes kolekcijas, kas raksturo Valda Buša daiļrades periodu no 1980-tajiem gadiem līdz pat viņa pēdējiem darbiem.

 

Jūrmalai  un Latvijas mākslas kopainai tik nozīmīgais gleznotājs Valdis Bušs, savā deviņdesmitajā dzīves gadā aiziedams mūžībā, ir atstājis apjomīgu un vēl pilnībā neapzinātu radošo mantojumu - pēc aptuvena vērtējuma ne mazāk kā 5000 gleznas un studijas. Viņa atstāto mantojumu rūpīgi glabā mākslinieka ģimene, darbu apzināšanu un izpēti ar Jūrmalas pilsētas domes atbalstu veic mākslas zinātniece Edvarda Šmite. Pēdējos gados ir notikušas vairākas Valda Buša piemiņas izstādes, izdota grāmata “Valdis. Bušs. Māksla. Atziņas. Versijas”. 2017.gadā turpinās mākslinieka mantojuma apzināšana, bet par dominanti Buša daiļrades popularizēšanā kļūst ceļojošā izstāde, kas notiks deviņās vietās Jūrmalā, lai ar Valda Buša radošo mantojumu iepazīstinātu iespējami plašu sabiedrību.

Valda Buša daiļrades pētniece mākslas zinātniece Edvarda Šmite: “No 1971.gada, kad Valda Buša darbi  pirmo reizi piedalījās  izstādē, līdz sava mūža pēdējai dienai viņš bija īpaša personība Latvijas mākslā – domājošs, interesants, patiess, patstāvīgs un absolūti neatkarīgs gleznotājs.   Neraugoties uz viņa aktīvo izstāžu darbību un tām veltītām publikācijām, nākas atzīt, ka Valda Buša īstā vieta Latvijas mākslā joprojām nav pietiekoši skaidri iezīmēta, ka mums joprojām nav īsta priekšstata par to, kā veidojies viņa vairāk kā pusgadsimtu garais ceļš mākslā. Valda Buša glezniecība pieder 20. gadsimta romantiskajam, ekspresīvi kāpinātajam pasaules redzējumam. Latviešu mākslā viņa vieta ir īpaša, jo viņa gleznās vienotā veselumā savijas gan dabas raisītās izjūtas, gan personiskais pārdzīvojums, gan dekorativitāte. Buša daiļrades ceļā saskatām viņa tiecību pēc arvien lielākas nosacītības – un tajā pat laikā viņš spējis nezaudēt saikni ar objektīvo realitāti.”

 

 Izstāde Dubultu evaņģēliski luteriskās draudzes namā, Baznīcas ielā 13 apskatāma  no 5.marta līdz 29. martam darba dienās no 9.00 līdz 18.00, sestdienās no 9.00 līdz 15.00, svētdienās no 12.00 līdz 15.00. Izstādes atklāšana un tikšanās ar mākslas zinātnieci Edvardu Šmiti notiks svētdien, 5.martā pl. 12.00 (pēc dievkalpojuma).

Atbalsta: Jūrmalas pilsētas dome, Mākslinieku biedrība Sidegunde, Jūrmalas Mākslas skola, Jūrmalas pilsētas muzejs, Dubultu evaņģēliski luteriskā draudze.

10.03.2017 - 30.03.2017
Ķemeru bibliotēkā, Tukuma ielā 20
11.03.2017 - 09.04.2017
XVI Starptautiskā vizuālās mākslas konkursa „Es dzīvoju pie jūras” izstāde.
Līvu Akvaparkā, Viestura ielā 24
XVI Starptautiskā vizuālās mākslas konkursa „Es dzīvoju pie jūras” izstāde.

Jau 16.gadu Jūrmalas Mākslas skola organizē Starptautisko vizuālās mākslas konkursu bērniem un jauniešiem “Es dzīvoju pie jūras 2017”.  Šogad  konkursam iesūtīja 3482 darbus no 28 valstīm – Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas, Somijas, Rumānijas, Serbijas, Polijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Moldāvijas, Azerbaidžānas, Krievijas, Kazakstānas, Uzbekistānas, Slovēnijas, Horvātijas, Spānijas, Grieķijas, Turcijas, Kipras, Bulgārijas, Ķīnas, Taizemes, Šrilankas, Bangladešas, Indijas, Indonēzijas un Latvijas. No ārzemēm  skola  saņēma 1182 darbus, no Latvijas 0 2300 darbus. No Jūrmalas izglītības iestādēm ir saņemti 286 darbi.

 

Tāpat kā citus gadus arī šogad iesūtītos darbus vērtēju  starptautiska žūrija, kuras sastāvā ir profesionāli mākslinieki, mākslas pedagogi, mākslas eksperti. Žūrijas priekšsēdētāja bija Profesionālās kompetences centra Rīgas dizaina un mākslas vidusskolas direktora vietniece; māksliniece Diāna Vernera; žūrijas locekļi – UNESCO Latvijas nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja Ieva Švarca; multimediju māksliniece, Jūrmalas Mākslas skolas absolvente Līva Vilnīte; Vides māksliniece, Vidzemes jūrmalas Mūzikas un Mākslas skolas direktore Ieva Lazdauska;  tekstilmāksliniece, mākslas pedagoģe Iveta Meiere; tekstilmāksliniece, mākslas pedagoģe, Izdevniecības “Sapņu spalvas” vadītāja Lelde Braķe; Jūrmalas pilsētas galvenā māksliniece Inta Maldupe; gleznotāja Pērnavas mākslas skolas skolotāja un “gada skolotāja 2016”  titula ieguvēja Tiiu Leis (Igaunija), grafiķe, Klaipēdas Adama Brakas mākslas skolas skolotāja Rima Baukaite (Lietuva) un Palangas Stasis Vainiūnas mākslas skolas  skolotāja Rasa Uzpelkite (Lietuva).

 

Žūrija kopumā piešķīra 20 zelta medaļas, 30 sudraba medaļas, 40 bronzas medaļas un 219 pateicības visās četrās mākslas kategorijās – glezniecībā, grafikā, tekstilā un datorgrafikā.

 

Arī jūrmalniekiem šis bija veiksmīgs gads, īpaši Jūrmalas Mākslas skolai – Zelta medaļu datografikas kategorijā saņēma Anna Vostrikova (skolotāja Kristīne Belte), sudrabu – Elīna Pliče no skolas Slokas filiāles (skolotāja Dace Greiziņa), bronzas medaļu – Orests Knite (skolotāja Lelde Braķe), grafikas kategorijā sudraba medaļas saņēma – Katrīna Armaloviča (skolotāja Kristīne Belte) un Lūcija Marta Dzenīte (skolotājs – Antons Vaivods), bronzas medaļu - Grēta Zālīte un Patrīcija Ulriha Ratniece (skolotājs – Antons Vaivods), gleznošanas kategorijā  bronzas medaļu saņēma Jūlija Rjabčikova (skolotāja Laima Kļaviņa). Pateicības saņēma audzēkņi no sākumsskolas “Atvase”, Majoru pamatskolas, Jūrmalas Valsts ģimnāzijas, Jūrmalas bērnu un jauniešu centra, Jūrmalas pilsētas internātskolas un Jūrmalas Mākslas skolas.

 

Konkursa žūrija, izvērtējot iesūtītos darbus piešķīra arī trīs  “Lielās balvas” glezniecības, grafikas un tekstila kategorijās. “Lielo balvu” glezniecības kategorijā saņēma Profesionālās kompetences centra Nacionālās mākslu skolas J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas audzēkne Elīza Muzikante, tekstila kategorijā – Špoģu mākslas un mūzikas skolas audzēknis Roberts Boļasnikovs. Savukārt grafikas kategorijas “Lielā Balva” ceļos uz Slovēniju – Sv.Jura pamatskolas (Osnova šola Sveti Jurij) audzēknim Sebastjanam Gombocam (Sebastijan Gomboc).

 

Papildus šogad konkursa žūrija nolēma piešķirt īpašu balvu – iesūtīto darbu izstādi Jūrmalas Mākslas skolā Latvijā  un Klaipēdas mākslas skolā Lietuvā  divām skolām  -  Špoģu mākslas un mūzikas skolai (Latvija) par izcilām tekstilijām un  Sv. Jura pamatskolai (Slovēnija) par krāsainām grafikām.  Skolu iesūtīto darbu kopējās kolekcijas parāda augstu māksliniecisko un tehnisko sniegumu.

Trešdienās, ceturtdienās, piektdienās no plkst.12.00 līdz 22.00, sestdienās no plkst. 11.00 līdz 22.00, svētdienās no plkst. 11.00 līdz 21.00, pirmdienās, otrdienās – slēgts.

Ieeja bez maksas.

11.03.2017 - 29.04.2017
Izstāde “Sarkanajām puķēm“ – 120, veltījums Aspazijas dzejoļu krājumam.
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, J.Pliekšāna ielā 5/7

ASPAZIJAS “SARKANAJĀM PUĶĒM” – 120

 

Par godu Aspazijas dzimšanas dienai, Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros, J. Pliekšāna ielā 5/7, atklāta izstāde–veltījums ASPAZIJAS PIRMĀ DZEJOĻU KRĀJUMA “SARKANĀS PUĶES” IZDOŠANAS 120 GADU ATCERE.

 

Dzejoļu krājums “Sarkanās puķes” iznāca 1897. gadā. Tas iezīmē dzejnieces ienākšanu latviešu literatūrā, rāda spilgtu un neparastu personību. “Sarkanās puķes” ir jauns pavērsiens tā laika dzejā, kas ievada mūsdienīgu dzejas uztveri. Aspazija atklāj dzejoļu krājuma liriskā varoņa emocionālo stāvokli, sākot no bezgalīga tukšuma un nespējas rast spēku, lai celtos kājās un dzīvotu, līdz enerģijai, kas ļauj aptvert savu iekšējo būtību, stāties pūļa priekšā un aizraut pasauli ar jaunām domām un idejām. Aspazijas dzejoļu krājums ir pildīts ar tolaik brīvdomīgām, kaislīgām, apkārtējo pasauli un tās vērtības bieži noliedzošām, bet arī mūsdienās aktuālām idejām, dodot spēku noticēt, ka katrs cilvēks pats var ietekmēt un veidot savu un arī līdzcilvēku dzīvi.

 

Izstādē skatāmas Aspazijas nedaudzās piemiņas lietas, kas glabājas Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā, un 20. gadsimta sākuma mākslas darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma. Ziedu motīvi, sieviešu tēli un ainavas atklāj tā laika kultūras vidi. Jūgendstila noskaņas un motīvi gan sasaucas, gan disonē ar Aspazijas dzeju. Mākslas darbu autori ir Janis Rozentāls, Bernhards Borherts, Rūdolfs Pērle, Pēteris Krastiņš, Kārlis Brencēns, Pēteris Kalve un Alisa Dmitrijeva.

 

Izstādes autores – Raiņa un Aspazijas muzeja speciāliste Astrīda Cīrule un LNMM latviešu grafikas kolekcijas glabātāja Marita Bērziņa

Mākslinieks – Ints Sedlenieks

 

Izstāde atvērta līdz 29. aprīlim.

 

Tuvāka informācija pa tālruni 67764295; 27162891 vai e-pastu astrida.cirule@memorialiemuzeji.lv, kā arī http://www.memorialiemuzeji.lv

 

Informāciju sagatavoja Sandra Zobena,

Memoriālo muzeju apvienības sabiedrisko attiecību speciāliste

 

25.03.2017 - 04.06.2017
Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības apakšnozares studentu izstāde “Studentu dienasgrāmatas. Tēlnieki.”.
Mākslas stacijā "Dubulti"
Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības apakšnozares studentu izstāde “Studentu dienasgrāmatas. Tēlnieki.”.

Kas ir studentu galvās? Ar šādu jautājumu jau otro gadu Mākslas stacija Dubulti rīko jauno mākslinieku  izstādi. Šogad tās nosaukums "Studentu dienasgrāmatas. Tēlnieki". Izstādei ir divdesmit viens autors - Līga Trēgere, Marks Rožencovs, Una Stahovska, Kristaps Andersons, Svetlana Saveļjeva, Amanda Krūmiņa, Haralds Gerts, Andrejs Ratkevičs, Luīze Linde, Toms Valmiers, Edgars Poika, Dāvis Valbaks, Viviana Staņislavska, Gatis Erdmanis, Marija Titova, Monta Kurzemniece, Kornēlija Ābele, Maija Ozoliņa, Aleksandrs Marinoha, Beāte Grauduma, Pēteris Kimsis un divi kuratori - Inga Šteimane un Olga Šilova.

 

Ja ticam, ka jauno mākslinieku darbi ļauj ielūkoties nākotnē, tad tur redzamais ir intriģējošs. Kuratore Inga Šteimane saka: ""Studentu dienasgrāmatas. Tēlnieki" ir kritiski domājoša vairākos aspektos. Autoriem ir filosofiski atšķirīgas pozīcijas - tiekties pēc ideāla vai nodarboties ar pieredzi un tagadni. Abās frontēs ir zīmīgi darbi. Izstādē ir arī plašā nozīmē politiska kritika, spriežot par to, kas cilvēki viens otram ir varas cirvja, privāta miera, pasaules izzināšanas ambīciju un patriotisma izjūtu kontekstā. Kritiska vai drīzāk jautājoša ir attieksme pret tēlniecības tradīciju, kuras rezultātā vienuviet redzam plastisku virtuozitāti, brutālismu, popkultūras gramatiku un Latvijas tradicionālās kultūras sīksto spēku. Kaislīgos kontrastus ielikām izstādes plakātā ar Līgas Trēgeres un Svetlanas Saveļjevas darbu motīviem."

 

Pateicoties kuratores, tēlnieces un Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības apakšnozares pedagoģes Olgas Šilovas iniciatīvai, izstādē būs unikāla iespēja redzēt studentu veidošanas kursa darbus mālā. "Veidošana līdzīgi kā zīmēšana ir tradicionāls apmācības veids, kas Latvijas Mākslas akadēmijā ir ne tikai saglabājies, bet tiek piedāvāts kvalitatīvi augstā līmenī. Strādājot akadēmijā, ar laiku es sapratu, ka mēs, pasniedzēji, esam privileģēti piedalīties procesā, kurā ir daudz brīnumu, par kuriem zina tikai dalībnieki. Tāpat man bieži jautā, vai akadēmijā uzņemam talantīgus studentus. Rīkojot izstādes, šie noslēpumi atklājas. Tāpēc  pagājušogad rīkoju tēlniecības izstādi "T-FAKTORS" un šogad esmu gandarīta par sadarbību ar Mākslas staciju "Dubulti"," saka Olga Šilova.

 

Mākslas stacija Dubulti ir unikāla starpresoru laikmetīgās mākslas platforma, ko atbalsta Jūrmala pilsētas dome un Valsts Kultūrkapitāla fonds. Projektu veicina arī Latvijas Dzelzceļš. Izstāde "Studentu dienasgrāmatas. Tēlnieki" bez maksas būs skatāma līdz 4. jūnijam katru dienu plkst. 7.00–18.30 (maijā līdz plkst. 20.00) . Individuālas un grupu tikšanās ar kuratoriem un māksliniekiem var organizēt, sazinoties dubulti.art.station@gmail.com.

27.03.2017 - 30.04.2017
Gunāra Kroļļa personālizstāde "Notikumu arēnas".
Jūrmalas pilsētas muzejā, Tirgoņu ielā 29
Gunāra Kroļļa personālizstāde "Notikumu arēnas".

Gunāra Kroļļa gada izstāžu sērija sākas Jūrmalas pilsētas muzejā.

 

Lai gan grafika ir mākslinieka Gunāra Kroļļa (dz. 1932.g.) mūža mīlestība, glezniecība kā krāšņs mūzikas akords laiku pa laikam ieskanas radošajā izpausmē. Izstādē NOTIKUMU ARĒNAS. Pārdomas krāsās Jūrmalas pilsētas muzejā redzēsim lielformāta gleznojumus uz koka, audekla, kartona, kuriem ierosme rasta vēsturē – leģendās vai patiesībā, kuru ar aktierisku meistarību iznes simbolu kaleidoskops.

“Izstādes “Notikumu arēnas” uztveres formula ir vienkārša: vieta – simbols – tēls – notikums. Vieta: attēlotā telpa; Simbols: asociācija ar šo konkrēto telpu; Tēls: unikālais personāžs uzstādījumā; Notikums: lietu norise. Uzmanība vērsta tieši uz notikumu, nevis uz darba nosaukumu, lai gan tieši nosaukums akumulē idejas esenci.

Pēc šāda principa var lūkoties vispārināti uz Gunāra Kroļļa radošo darbu, kā arī uz mākslinieka domāšanas veidu: pamatota izstrādātība detaļās, spēcīgi bet askētiski raksturota vide, precīzi režisēti tēli, ar smeķi izgleznota materialitātes daudzveidība. To varētu apzīmēt ar runas plūdiem glezniecības valodā – par konkrēto gleznas detaļu mākslinieks “izstāsta” visu, ko jūt saistībā ar to, iekļaujot klasiskās zināšanas par formu, materiālu, tā iespējamo izcelsmes laiku. Interesantākais, ka mākslas darbi rosina skatītāju iztēloties sakarības pāri laikam, velkot paralēles ar šodienu vai asociējot nākotnē. Laiks Gunāra darbos ir gan kā relatīvs tēls, gan kā unikāls jēdziens. Laiks ir kā mākslinieka sniegta koda atslēga Piektajai dimensijai – nojausmai saskatīt sevi tādās gleznās, kā “Esme”, “Mirāža”, Ikars”, un citās. Skatītāja pirmo kontaktu ar mākslinieka ideju rada mākslas darbs. Gunāra gleznas uzrunā, aizrunā un ievelk savā izjūtu gravitācijā,” tā par ekspozīciju saka Inguna Krolle-Irbe.

Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Emeritus, ZA Goda loceklis Gunārs Krollis dzimis 1932. gadā Rīgā, 1960. gadā beidzis LMA Grafikas nodaļu, sarīkojis daudzas personālizstādes,  piedalījies  izstādēs Latvijā un ārvalstīs, sarīkojis vairākas ģimenes izstādes (Gunārs Krollis, Izabella Krolle, Inguna Krolle-Irbe). Darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Rīgas vēsture un kuģniecības muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības, Tretjakova mākslas galerijas un Puškina mākslas muzeja Maskavā, kā arī daudzās citās muzeju un provātkolekcijās.

Jūrmalas pilsētas muzejā viņa darbi bijuši skatāmi gan Oforta ģildes rīkotajās grafikas izstādēs, gan grupas Pasīvā dekadence rīkotajā zīmējumu izstādē.  2017. gadā Gunāra Kroļļa darbu izstādes vēl būs skatāmas Marka Rotko centrā Daugavpilī un Cēsu izstāžu namā.

 

Izstāde Jūrmalas pilsētas muzejā apskatāma no 2017.gada 27.marta līdz 30. aprīlim. Atklāšana 30. martā plkst. 16.00

30.03.2017 - 27.04.2017
Mākslinieka Valda Buša (1924-2014) ceļojošā gleznu izstāde.
Majoru vidusskola, Rīgas iela 3
Mākslinieka Valda Buša (1924-2014) ceļojošā gleznu izstāde.

          Gleznotāja Valda Buša (1924-2014) izstāžu sērija, kas Jūrmalas pilsētas domes atbalstītā projekta “Mākslinieka Valda Buša radošā mantojuma popularizēšana Jūrmalas pilsētā” ietvaros visa gada garumā notiks dažādās Jūrmalas vietās. No 30. marta izstāde ir skatāma  Majoru vidusskolā. Tajā tiek eksponēti darbi no mākslinieka ģimenes kolekcijas, kas raksturo Valda Buša daiļrades periodu no 1970-tajiem gadiem līdz pat viņa pēdējiem darbiem.

          Valda Buša daiļrades pētniece mākslas zinātniece Edvarda Šmite: “No 1971.gada, kad Valda Buša darbi  pirmo reizi piedalījās  izstādē, līdz sava mūža pēdējai dienai viņš bija īpaša personība Latvijas mākslā – domājošs, interesants, patiess, patstāvīgs un absolūti neatkarīgs gleznotājs. Neraugoties uz viņa aktīvo izstāžu darbību un tām veltītām publikācijām, nākas atzīt, ka Valda Buša īstā vieta Latvijas mākslā joprojām nav pietiekoši skaidri iezīmēta, ka mums joprojām nav īsta priekšstata par to, kā veidojies viņa vairāk kā pusgadsimtu garais ceļš mākslā. Valda Buša glezniecība pieder 20. gadsimta romantiskajam, ekspresīvi kāpinātajam pasaules redzējumam. Latviešu mākslā viņa vieta ir īpaša, jo viņa gleznās vienotā veselumā savijas gan dabas raisītās izjūtas, gan personiskais pārdzīvojums, gan dekorativitāte.”

          Jūrmalai  un Latvijas mākslas kopainai tik nozīmīgais gleznotājs Valdis Bušs, savā deviņdesmitajā dzīves gadā aiziedams mūžībā, ir atstājis apjomīgu un vēl pilnībā neapzinātu radošo mantojumu -  pēc aptuvena vērtējuma ne mazāk kā  5000 gleznas un studijas. Kā atceras mākslinieks Andrejs Ģērmanis, uz katru izstādi, kurā Bušs piedalījies, un tādu bijis daudz, viņš nesis svaigus darbus ar vēl nenožuvušu krāsu, nevis agrāk gleznotus, jo raudzījies tikai uz priekšu un vairījies atpakaļskata un sastinguma.

“Es vēlētos, lai šeit, Jūrmalā, paliktos kāda atmiņa no manas dzīves”, tā Valdis Bušs rakstīja 1986.gadā.

           Izstāde Majoru visusskolā, Rīgas ielā 3 apskatāma  no 30. marta līdz 27. aprīlim darba dienās no 10.00 līdz 14.00

          Atbalsta: Jūrmalas pilsētas dome, Mākslinieku biedrība Sidegunde, Majoru vidusskola, Jūrmalas pilsētas muzejs.

31.03.2017 - 28.05.2017
Izstāde “Elīna Brasliņa. Ilustrācijas un grafikas”.
Jūrmalas Mākslas skolā, Strēlnieku prospektā 30

Izstādes apmeklēšanas laiks: pirmdien – piektdien plkst. 13.00–20.00, sestdien plkst. 10.00  –18.00, svētdien plkst. 10.00–15.00.

Ieeja bez maksas.