Oficiālā publikācija laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 22.01.2013. Stājas spēkā 23.01.2013.
Latvijas Republika

LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOME
SAISTOŠIE NOTEIKUMI
Jūrmalā

Grozījumi ar domes 2013.gada 17.oktobra 54.saistošajiem noteikumiem
Atvērt sākotnējo redakciju

2012.gada 22.novembrīNr. 46

protokols Nr. 19, 14. punkts

Jūrmalas pilsētas apstādījumu apsaimniekošana un aizsardzība

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas likuma „Par pašvaldībām”
43.panta pirmās daļas 9.punktu,Meža likuma 8.panta otro daļu,
Ministru kabineta 2012.gada 2.maija noteikumu Nr.309
„Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” 22.punktu un
Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumu Nr.264
„Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības
un izmantošanas noteikumi” 37.punktu

I. NOTEIKUMOS LIETOTIE TERMINI

1. Saistošajos noteikumos (turpmāk – Noteikumi) un Noteikumu izpratnē ir lietoti šādi termini:

1.1. Apstādījumi – visas ar augiem dabīgi apaugušas vai mākslīgi apaudzētas teritorijas. Apstādījumi ietver pagalmu un būvju apstādījumus, dārzus, skvērus, ielu apstādījumus, parkus, mežaparkus, kapsētas, pludmales kārklu joslu u.c. Apstādījumu pamatelementi ir koki un krūmi. Apstādījumos ietilpst publiskie apstādījumi un privātie apstādījumi.

1.2. Publiskie apstādījumi – apstādījumu teritorija uz pilsētas vai valsts īpašumā esošas zemes.

1.3. Privātie apstādījumi – apstādījumu teritorija uz privātā īpašuma esošas zemes.

1.4. Publiski pieejami objekti – objekti apstādījumu teritorijā (lielveikali, degvielas uzpildes stacijas, skolas utml.) uz pilsētas, valsts vai privātā īpašumā esošas zemes, kas bez ierobežojuma pieejami sabiedrībai.

1.5. I kategorijas koks – vesels, ainaviski un ekoloģiski augstvērtīgs koks.

1.6. II kategorijas koks – ainaviski vērtīgs koks, bet pilnībā neatbilst I kategorijas koka pazīmēm.

1.7. III kategorijas koks – neperspektīvs, ar skraju vai nesimetrisku vainagu, nevesels, bojāts vai kalstošs, ainaviski mazvērtīgs koks.

1.8. Avārijas kokskoks ar vizuāli redzamiem bojājumiem, kas tieši neapdraud infrastruktūras darbību, - iztrupējis, saplaisājis, nolūzis vai noliecies.

1.9. Bīstams avārijas koks - koks ar vizuāli redzamiem bīstamiem bojājumiem, kas apdraud infrastruktūras darbību, cilvēku dzīvību, veselību vai īpašumu, - ar aizlauztu stumbra daļu, sašķēlies, izteikti noliecies, daļēji sasvēries ar paceltu sakņu sistēmu vai pilnīgi izgāzies koka vecuma vai dabas apstākļu ietekmes dēļ.

1.10. Nokaltis koks – koks, kurš pilnībā zaudējis augtspēju.

1.11. Koka vainaga kopšana (veidošana) – vainaga kopšanas darbu kopums, kas ietver zaru nozāģēšanu, apzāģēšanu vai veidotu vainagu regulāru apgriešanu.

II. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI

2. Noteikumi reglamentē apstādījumu apsaimniekošanu un aizsardzību, koku ciršanas un koku vainagošanas kārtību, zaudējumu atlīdzības par dabas daudzveidības samazināšanu, kas apstādījumiem nodarīti nocērtot kokus (turpmāk – zaudējumu atlīdzība), aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, publiskās apspriešanas procedūras kārtību par koku ciršanu publiskajos apstādījumos (arī publiski pieejamos objektos), jaunbūves projekta skaņošanas kārtību un aizsargājamo koku noteikšanu un aizsardzību.

3. Visi apstādījumi Jūrmalas pilsētas teritorijā uz valsts, pašvaldības un privātīpašumā esošas zemes ir aizsargājami pilsētas apstādījumi un tiem ir sabiedriska vērtība.

4. Par Noteikumu neievērošanu persona ir atbildīga Noteikumos paredzētajā kārtībā. Administratīvā atbildība par Noteikumos norādītajiem pārkāpumiem iestājas, ja pēc pārkāpumu rakstura nav paredzēta administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu vai kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikumu.

III. APSTĀDĪJUMU APSAIMNIEKOŠANA UN AIZSARDZĪBA

5. Apstādījumu apsaimniekošanu un aizsardzību pārrauga Jūrmalas pilsētas domes Pilsētsaimniecības un labiekārtošanas nodaļa.

6. Par apstādījumu apsaimniekošanu, atjaunošanu un aizsardzību ir atbildīgs zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

7. Zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam savā zemesgabalā ir pienākums nodrošināt:

7.1. nokaltušu, avārijas un bīstamu avārijas koku nociršanu;

7.2. nocirsto koku un zaru novākšanu un darba vietas sakopšanu;

7.3. koku vainagu kopšanu;

7.4. priežu audzēs pameža kopšanu un atvasāju nopļaušanu;

7.5. nocirstā pameža un nopļauto atvasāju novākšanu;

7.6. priežu audzēs dabīgās zemsedzes saglabāšanu;

7.7. aizsargājamā koka aizsardzību;

7.8. virs ietvēm un ielas braucamās daļas līdz 4,5 m augstumam no zemes koku un krūmu zaru nozāģēšanu.

8. Apstādījumu teritorijās aizliegts:

8.1. patvaļīgi nocirst kokus, izņemot Noteikumu 17. un 19.punktā noteiktajos gadījumos;

8.2. patvaļīgi apzāģēt un vainagot kokus.

9. Publisko apstādījumu teritorijā, bez 8.punktā minētajiem aizliegumiem, aizliegts patvaļīgi stādīt kokus un krūmus.

IV. KOKU CIRŠANAS UN KOKU VAINAGU VEIDOŠANAS KĀRTĪBA

10. Koku ciršanas un koku vainagu veidošanas ierosinājumus izskata Jūrmalas pilsētas domes Koku vērtēšanas komisija (turpmāk – Komisija), kuras darbība noteikta ar nolikumu.

11. Koku ciršanu un koku vainagošanu atļauts veikt tikai pēc Komisijas koku ciršanas vai koku vainagu veidošanas atļaujas (turpmāk – atļauja) (1.pielikums) saņemšanas, izņemot Noteikumu 17.punktā minētajos gadījumos.

12. Zemes gabala īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz Komisijai motivētu iesniegumu par koku ciršanu vai koku vainagu veidošanu (turpmāk – iesniegums). Būvniecības gadījumā iesniegumam pievieno būvatļaujas kopiju. Iesniegumu iesniedz Jūrmalas pilsētas domes Apmeklētāju apkalpošanas centrā (turpmāk – AAC).

13. Komisija veic koku apskati dabā, izvērtē koku ciršanas iemeslu un veic koku vērtēšanu, noformējot apskates aktu par koku ciršanu vai koku vainagu veidošanu. 10 darbdienu laikā vai 20 darbdienu laikā, ja lēmuma pieņemšanai nepieciešami ekspertu vai citu institūciju atzinumi, Komisija aprēķina zaudējumu atlīdzību, sagatavo rēķinu un atļauju ar topogrāfisko plānu, kurā atzīmē nocērtamos kokus vai sniedz pamatotu atteikumu.

14. Komisija aprēķina zaudējumu atlīdzību saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 2.maija noteikumiem Nr.309 „Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža”. Komisija un izvērtējot teritorijas apstādījumu apjomu, koku dendroloģisko un ainavisko vērtību, koku atbilstību ēku ekspluatācijas apstākļiem var samazināt zaudējumu atlīdzības apmēru, piemērojot pašvaldības noteikto koeficientu 0,5. Gadījumos, kad cērtami III kategorijas koki, Komisija samazina zaudējumu atlīdzības apmēru, piemērojot koeficientu 0.

15. Atļauja un rēķins par zaudējumu atlīdzību saņemami AAC. Pirms atļaujas saņemšanas zaudējumu atlīdzība (ja tā ir noteikta) jāsamaksā Jūrmalas pilsētas domes Centralizētās grāmatvedības kasē.

16. Atļauja derīga vienu gadu no saņemšanas dienas (izņemot atļauju avārijas kokiem). Atļauja avārijas kokiem derīga divus mēnešus no saņemšanas dienas.

17. Gadījumos, kad nepieciešams nekavējoties nocirst bīstamu avārijas koku, zemesgabala īpašnieks vai tiesiskais valdītājs veic situācijas fotofiksāciju un informē Jūrmalas pilsētas domes Pilsētsaimniecības un labiekārtošanas nodaļas mežsaimniecības speciālistus. Mežsaimniecības speciālisti veic vietas apskati un sastāda aktu par bīstama avārijas koka nociršanu.

18. Atļaujai koku ciršanas vai koku vainagošanas laikā jāatrodas darba izpildes vietā.

19. Atļauja nav nepieciešama, ja apstādījumos plānots cirst:

19.1. augļu kokus un krūmus;

19.2. lapu kokus līdz 15 centimetru stumbra diametram (mērot 1,3 m augstumā no zemes);

19.3. skuju kokus līdz 10 centimetru stumbra diametram (mērot 1,3 m augstumā no zemes).

20. Nocirstā koka celma augstums nedrīkst būt lielāks par koka stumbra diametru (mērot 1,3 m augstumā no zemes) vai celma diametru.

21. Pirms Komisijas lēmuma pieņemšanas par koku ciršanu sabiedriski nozīmīgos publiskajos apstādījumos (arī publiski pieejamos objektos), izņemot avārijas koku un nokaltušu koku ciršanu, Komisija rīko publisko apspriešanu.

22. Komisija ievieto atbilstošu informāciju par plānoto koku ciršanu Jūrmalas pilsētas interneta mājas lapā, pašvaldības informatīvajā laikrakstā un Jūrmalas pilsētas domē. Informācijā norāda ciršanas ierosinātāju, ciršanas vietu (adresi), ciršanas pamatojumu, nocērtamo koku skaitu, sugu un diametru. Publiskās apspriešanas termiņš ir ne mazāk kā divas nedēļas no publicēšanas dienas. Pēc publiskās apspriešanas rezultātu apkopošanas un izvērtēšanas Komisija pieņem attiecīgu lēmumu.

23. Ja būvniecības ieceres publiskās apspriešanas procedūras ietvaros, kuru rīko cita domes institūcija, paredzēta publiskā apspriešana arī par plānoto koku ciršanu, tad Komisijai nav nepieciešams rīkot publisko apspriešanu saskaņā ar šo Noteikumu 21. un 22.punktu.

24. Koku un krūmu stādīšanu publiskajos apstādījumos atļauts veikt tikai pēc Komisijas skaņojuma. Komisija var pieprasīt sagatavot publisko apstādījumu teritorijas labiekārtojuma projektu.

25. Komisijas lēmumus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektoram viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

V. NOTEIKUMI PROJEKTU SKAŅOŠANAI KOMISIJĀ UN BŪVDARBIEM

26. Jaunbūves skiču projektu, inženierbūvju projektu, ēkas rekonstrukcijas projektu vai labiekārtojuma projektu (turpmāk – projekts) saskaņo arī Komisija, ja tajā paredzēta koka nociršana vai koka saglabāšana no jaunbūves tuvāk par trīs metru attālumu.

27. Zemes gabala īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz Komisijai iesniegumu AAC, kuram pievieno plānošanas un arhitektūras uzdevuma vai inženierbūvju plānošanas uzdevuma kopiju, attiecīgo projektu un detālplānojumu (ja tāds ir izstrādāts). Komisija veic projektā noteikto koku izvērtēšanu, noformējot aktu par projekta skaņošanu, saskaņo projektu vai norāda nepieciešamās izmaiņas.

28. Veicot projektēšanu un būvdarbus jāievēro minimālais attālums no jaunbūves līdz kokam (2.pielikums), kā arī jāievēro Noteikumu 35.punkta nosacījumus.

29. Izvērtējot situāciju dabā, Komisija projektā var samazināt minimālo attālumu līdz kokam, ja tas nepasliktina koka augšanas apstākļus.

30. Būvdarbu laikā:

30.1. koka sakņu sistēmas rajonā kabeļus un cauruļvadus iegulda nebojājot koka saknes; ja darbu veikšanas gaitā saknes tiek bojātas, bojāto sakņu galus rūpīgi nolīdzina un tranšeju piepilda ar barības vielām bagātu augsni (3.pielikuma 1. un 3.zīmējums);

30.2. koka stumbru apliek ar dēļu vairogu 2,5 metru augstumā nebojājot koka mizu, bet koka sakņu sistēmas teritorijā uzber 20 centimetrus biezu grants vai šķembu slāni, kuru lielu slodžu gadījumā nosedz ar tērauda plātnēm (3.pielikuma 2.zīmējums);

30.3. ja tiek bojātas koka saknes, bojāto sakņu galus rūpīgi nolīdzina un apber ar 50 centimetrus platu auglīgas augsnes slāni (3.pielikuma 3.zīmējums).

31. Ja koka apkārtējās grunts līmenis tiek būtiski paaugstināts vai pazemināts, visapkārt kokam veido reljefa maiņas atbalstsienu (ne vairāk kā 80 centimetru augstumā) (3.pielikuma 4.un 5.zīmējums); par būtisku grunts līmeņa pazemināšanu vai paaugstināšanu tiek uzskatīta augsnes slāņa biezuma izmaiņa vairāk kā par 20 centimetriem.

32. Veidojot koka sakņu sistēmas rajonā cieto materiālu iesegumu, atstarpes starp seguma elementiem nepieciešamas vismaz 10 procentu apmērā no kopējā seguma laukuma; koka sakņu sistēmas vienlaidu iesegšana pieļaujama, veidojot gaisa un ūdens drenāžu (3.pielikuma 6.zīmējums).

VI. JŪRMALAS PILSĒTAS AIZSARGĀJAMIE KOKI

33. Valsts nozīmes aizsargājamie koki (vietējo un svešzemju sugu dižkoki) tiek noteikti pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumos Nr.264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” noteiktajiem izmēriem.

34. Vietējās nozīmes aizsargājamos kokus (vietējo un svešzemju sugu kokus, kā arī retos un īpatnējos kokus) pašvaldība var noteikt pamatojoties uz likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 13.panta trešo daļu.

35. Aizsargājamie koki dabā tiek apzīmēti ar speciālu informatīvu zīmi. Aizsargājamā koka teritorijā, ieskaitot 10 metru joslu (mērot no koka vainaga projekcijas ārējās malas) ap koku, aizliegts veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt koka augšanu un dabisko attīstību.

VII. ADMINISTRATĪVĀ ATBILDĪBA UN SAISTOŠO NOTEIKUMU

IZPILDES KONTROLE

36. Par 7.1 - 7.8., 20. un 31.punktā paredzēto pienākumu nepildīšanu, kā arī par 8.2. un 9.punktā paredzēto aizliegumu neievērošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskām personām līdz 350 euro un juridiskām personām līdz 1400 euro. Grozīts ar domes 2013.gada 17.oktobra 54.saistošajiem noteikumiem

37. Noteikumos minēto pienākumu pildīšanu un aizliegumu ievērošanu kontrolē Jūrmalas pilsētas domes Pašvaldības policija, Pilsētsaimniecības un labiekārtošanas nodaļas mežsaimniecības speciālisti un Komisija.

VIII. NOSLĒGUMA JAUTĀJUMI

38. Noteikumi publicējami laikrakstos „Latvijas Vēstnesis” un vietējā pašvaldības laikrakstā un stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

39. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Jūrmalas pilsētas domes 2006.gada 16.marta saistošie noteikumi Nr.6 „Jūrmalas pilsētas apstādījumu (zaļumstādījumu) uzturēšana un aizsardzība.”

Priekšsēdētājs

G.Truksnis



PASKAIDROJUMA RAKSTS

Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 22.novembra saistošo noteikumu projektam Nr.46 „ Jūrmalas pilsētas apstādījumu apsaimniekošana un aizsardzība ”.

Vispārējās ziņas

Saistošo noteikumu projekts „ Jūrmalas pilsētas apstādījumu apsaimniekošana un aizsardzība”

Projekta satura izklāsts

Saistošo noteikumu projekts paredz jaunus apstādījumu apsaimniekošanas un aizsardzības noteikumus.

Projekta nepieciešamības pamatojums

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2012.gada 2.maija noteikumiem Nr.309 „Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” un Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumiem Nr.264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” nepieciešams veikt izmaiņas pašvaldības saistošajos noteikumos, jo mainās zaudējumu atlīdzības noteikšana par koku ciršanu, kā arī aizsargājamo koku noteikšana. Noteikumos tiek precizēta arī koku ciršanas atļauju saņemšanas kārtība un jaunbūves projektu skaņošanas kārtība.

Ministru kabineta 2012.gada 2.maija noteikumi Nr.309 „Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” nosaka, ka pašvaldībai jauni saistošie noteikumi jāizdod līdz 2012.gada 31.decembrim.

Informācija par projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu

Zaudējumu atlīdzība tiks ieskaitīta pašvaldības pamatbudžetā. Nav attiecināmas izmaiņas budžeta izdevumos.

Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā

Administratīvā sloga izmaiņas uzņēmējdarbībā nenotiks, jo normatīvā akta prasību izpilde būtiski neietekmē uzņēmējdarbību.

Ietekme uz administratīvajām procedūrām

Administratīvo slogu fiziskām personām jaunu saistošo noteikumu ieviešana neietekmē.

Priekšsēdētājs

G.Truksnis


Pielikums Nr.1 PDF

Pielikums Nr.2 PDF

Pielikums Nr.3 PDF


Lejupielāde: DOC un PDF