Oficiālā publikācija laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 05.12.2013. Stājas spēkā 01.01.2014.
Latvijas Republika

LATVIJAS REPUBLIKA
JŪRMALAS PILSĒTAS DOME
SAISTOŠIE NOTEIKUMI
Jūrmalā

Grozījumi ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem
Grozījumi ar domes 2015.gada 16.decembra 52.saistošajiem noteikumiem
Grozījumi ar domes 2015.gada 16.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem
Grozījumi ar domes 2013.gada 27.decembra 78.saistošajiem noteikumiem
Atvērt sākotnējo redakciju

2013.gada 17.oktobrīNr. 66

protokols Nr. 25, 33. punkts

Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības sociālo
un pašvaldības palīdzību

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas likuma „Par pašvaldībām” 43.panta trešo daļu,
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.panta trešo un ceturto daļu,
Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.913 „Noteikumi
par garantēto ienākumu līmeni” 3.punktu, Sociālo pakalpojumu un sociālās
palīdzības likuma 35.panta piekto daļu, Sociālo pakalpojumu un sociālās
palīdzības likuma 33.panta otro daļu, 35.panta otro daļu, likuma
“Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 25.2 panta piekto daļu
un Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumu Nr.857
“Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības
palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī
pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās” 22.punktu.
Grozīts ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

I Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka sociālās un pašvaldības palīdzības veidus un apmēru, to pieprasīšanas, sniegšanas un saņemšanas kārtību Jūrmalas pilsētas pašvaldībā.

2. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

2.1. Svītrots ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

2.2. darbspējīga persona – persona no 15 gadu vecuma (izņemot nestrādājošas personas ar invaliditāti un personas, kuras iegūst izglītību klātienē vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē, izņemot vakarskolu) līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajam vecumam;

2.3. ģimene – laulātie un personas, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī;

2.4. ienākumus un materiālos resursus apliecinoši dokumenti – dokumenti, kas apliecina personas ienākumus, īpašuma tiesības un uzkrājumus, izsniegtos aizdevumus, noslēgtos uztura līgumus;

2.5. izdevumus apliecinoši dokumenti – elektronisko kases aparātu čeki, stingrās uzskaites kvītis vai faktūrrēķinu un pavadzīmju oriģināli valsts valodā, kuros norādīts personas, kuras vajadzībām tiek pieprasīta sociālā vai pašvaldības palīdzība, vārds, uzvārds, personas kods, maksājuma mērķis un samaksas summa. Maksājumiem ir jābūt veiktiem EUR valūtā; Grozīts ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

2.6. klients – persona vai ģimene, kura personīgi vai ar likumiskā pārstāvja palīdzību vēršas Jūrmalas pilsētas domes Labklājības pārvaldē (turpmāk – Labklājības pārvalde) un pieprasa sociālo vai pašvaldības palīdzību;

2.7. maznodrošināta ģimene (persona) – ģimene vai persona, kurai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā Labklājības pārvalde ir piešķīrusi maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu un izsniegusi par to noteikta parauga izziņu;

2.8. trūcīga ģimene (persona) – ģimene vai persona, kurai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā Labklājības pārvalde ir piešķīrusi trūcīgas ģimenes (personas) statusu un ir izsniegusi par to noteikta parauga izziņu;

2.9. sociālā rehabilitācija – atbalsts pasākumu kopumam klienta sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanai vai uzlabošanai, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā;

2.10. Svītrots ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

2.11. iztikas līdzekļu deklarācija – normatīvajos aktos, kas reglamentē ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu, noteiktajā kārtībā aizpildīta veidlapa, kas satur ģimenes (personas) ienākumu un materiāla stāvokļa izvērtējumu.

2.12. pensionārs - persona, kura ir sasniegusi vecumu, kāds saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām” noteikts personai, lai tā iegūtu tiesības uz vecuma pensiju. Papildināts ar domes 2015.gada 16.decembra 52. saistošajiem noteikumiem

3. Jūrmalas pilsētas pašvaldībā ir šādi sociālās un pašvaldības palīdzības veidi:

3.1. pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai (3.nodaļa);

3.2. dzīvokļa pabalsts (4.nodaļa);

3.3. veselības aprūpes pabalsts (5.nodaļa);

3.4. pabalsts personām ar funkcionāliem traucējumiem (6.nodaļa);

3.5. pabalsts uzturam (7.nodaļa);

3.6. pabalsts izglītības ieguves atbalstam (8.nodaļa);

3.7. pabalsts sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai (9.nodaļa);

3.8. pabalsts aprūpes mājās nodrošināšanai (10.nodaļa);

3.9. apbedīšanas pabalsts (11.nodaļa);

3.10. pabalsts kultūras un sporta pasākumu apmeklēšanai daudzbērnu ģimenēm (12.nodaļa); Grozīts ar domes 2015.gada 16.decembra 52. saistošajiem noteikumiem

3.11. pabalsts ģimenēm, kurās bērns uzsāk mācības pirmajā klasē (81.nodaļa); Papildināts ar domes 2015.gada 16.decembra 52. saistošajiem noteikumiem

3.12. pabalsts skolas piederumu iegādei daudzbērnu ģimenēm (82.nodaļa). Papildināts ar domes 2015.gada 16.decembra 52. saistošajiem noteikumiem

II Sociālās un pašvaldības palīdzības pieprasīšanas un sniegšanas kārtība

4. Sociālo un pašvaldības palīdzību šajos saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir tiesības saņemt:

4.1. klientam, kurš savu dzīvesvietu ir deklarējis Jūrmalas pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

4.2. klientam, kurš objektīvu iemeslu dēļ nav deklarējis savu dzīvesvietu Jūrmalas pilsētā, bet faktiski dzīvo Jūrmalas administratīvajā teritorijā un klienta pēdējā reģistrētā dzīvesvieta ir Jūrmalas pilsētā, un klients ir sasniedzams Jūrmalas pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

4.3. citām personām šajos saistošajos noteikumos noteiktajos gadījumos.

5. Lai saņemtu sociālo vai pašvaldības palīdzību, klients iesniedz iesniegumu Labklājības pārvaldē, pievienojot aizpildītu iztikas līdzekļu deklarāciju un citus šajos saistošajos noteikumos paredzētos dokumentus (oriģinālu vai kopiju, uzrādot oriģinālu), ja šajos saistošajos noteikumos nav paredzēta cita kārtība.

6. Šo saistošo noteikumu 5 .punktā minētā iztikas līdzekļu deklarācija ir spēkā:

6.1. trīs mēnešus, ja klients vai vismaz viens no pilngadīgajiem klienta ģimenes locekļiem ir darbspējīgs;

6.2. sešus mēnešus, ja klients un neviens no pilngadīgajiem klienta ģimenes locekļiem nav darbspējīgs;

6.3. tajā laika periodā, kurā klientam ir noteikts maznodrošinātas vai trūcīgas ģimenes (personas) statuss.

7. Labklājības pārvaldes Pabalstu piešķiršanas komisija izskata šo saistošo noteikumu 5 .punktā minēto iesniegumu un pieņem lēmumu par sociālās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to darīt. Pirms lēmuma pieņemšanas Labklājības pārvalde:

7.1. izvērtē visus klienta iesniegtos dokumentus;

7.2. ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai, pieprasa ziņas no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī citām juridiskām un fiziskām personām;

7.3. veic klienta datu apstrādi Jūrmalas pilsētas pašvaldības sociālās palīdzības administrēšanas elektroniskajā sistēmā un valsts vienotajā informācijas sistēmā.

8. Ja šajos saistošajos noteikumos nav paredzēta cita kārtība, Labklājības pārvalde papildus šo saistošo noteikumu 7 .punktā minētajam:

8.1. pamatojoties uz klienta iesniegto iztikas līdzekļu deklarāciju, veic klienta ienākumu un materiālo resursu novērtējumu atbilstoši kārtībai, kas paredzēta normatīvajos aktos par ģimenes (personas) atzīšanu par trūcīgu;

8.2. izvērtē klientam noteikto individuālo līdzdarbības pienākumu veikšanu;

8.3. apmeklē klientu viņa dzīvesvietā un novērtē klienta dzīves apstākļus, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai.

8.1 Jūrmalas pilsētas pašvaldības palīdzība tiek sniegta klientam atbilstoši tā iztikas līdzekļu deklarācijā norādītajiem ienākumiem, ja tam nepieder materiālie resursi un tā nav uzņēmusies saistības normatīvo aktu izpratnē, kas nosaka kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu. Papildināts ar domes 2015.gada 16.aprīļa 19. saistošajiem noteikumiem

8.2 Novērtējot ģimenes (personas) materiālo stāvokli, ģimene (persona) tiek atzīta par trūcīgu arī gadījumos, ja tai pieder: Papildināts ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

8.2 1. nekustamais īpašums vai tā daļa, kas pieder klientam vai kādam no ģimenes locekļiem, kur savu dzīvesvietu ir deklarējis un dzīvo ģimenes locekļu pirmās pakāpes radinieki, kuriem nepieder cits nekustamais īpašums;

8.2 2. viena garāža viena transportlīdzekļa novietošanai, ja ģimenei (personai) pieder vieglais automobilis, un garāžā netiek veikta saimnieciskā darbība, tā netiek izīrēta vai iznomāta.

9. Labklājības pārvaldes vadītājs Labklājības pārvaldei apstiprinātā budžeta ietvaros neatliekamā gadījumā ar motivētu lēmumu var piešķirt ģimenei (personai) vienreizēju pabalstu krīzes situācijā līdz 100 euro, pamatojoties uz sociālā darba speciālista veiktu ģimenes (personas) individuālo vajadzību novērtējumu un atzinumu par nepieciešamo palīdzību pamatvajadzību nodrošināšanai. Labklājības pārvaldes vadītājs par lēmumu informē Labklājības pārvaldes Pabalstu piešķiršanas komisiju. Grozīts ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

10. Veselības aprūpes pabalstu, pabalstu personām ar funkcionāliem traucējumiem, pabalstu izglītības ieguves atbalstam, pabalstu kultūras un sporta pasākumu apmeklēšanai daudzbērnu ģimenēm un pabalstu skolas piederumu iegādei daudzbērnu ģimenēm Labklājības pārvalde var izmaksāt vienu reizi kalendārajā mēnesī. Grozīts ar domes 2015.gada 16.decembra 52. saistošajiem noteikumiem

III Pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai

11. Pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai ir naudas pabalsts, kuru piešķir klientam atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas reglamentē pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai aprēķināšanas, piešķiršanas un izmaksāšanas kārtību.

12. Pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai piešķir saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē kārtību, kādā aprēķināms, piešķirams un izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai.

13. Jūrmalas pilsētas pašvaldībā deklarētām personām garantētais minimālais ienākumu līmenis ir:

13.1. pilngadīgai personai – 57 euro mēnesī;

13.2. bērnam – 65 euro mēnesī.

13.3. pilngadību sasniegušai personai ar invaliditāti, kurai nav Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktā apgādnieka – 120 euro mēnesī; Grozīts ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

13.4. personai, kura ir sasniegusi likumā “Par valsts pensijām” noteikto valsts vecuma pensijas piešķiršanas vecumu un kurai nav Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktā apgādnieka – 120 euro mēnesī. Grozīts ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

14. Pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai izmaksā līdz nākamā mēneša 20.datumam ieskaitot.

IV Dzīvokļa pabalsts

15. Dzīvokļa pabalsts ir naudas pabalsts ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītu izdevumu segšanai. Dzīvokļa pabalsts tiek piešķirts tādu izdevumu segšanai, kas ir noteikti šo saistošo noteikumu pielikumā. Grozīts ar domes 2015.gada 16.aprīļa 19. saistošajiem noteikumiem

16. Dzīvokļa pabalstu ir tiesīgs saņemt šo saistošo noteikumu 4.1.apakšpunktā minētais klients par dzīvojamo telpu, kura atrodas Jūrmalas pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā un, kuru klients iztikas līdzekļu deklarācijā ir norādījis kā dzīvesvietu, ja klientam ir tiesisks pamats dzīvot šajā dzīvojamā telpā laika periodā, par kuru tiek pieprasīts dzīvokļa pabalsts. Grozīts ar domes 2015.gada 16.aprīļa 19. saistošajiem noteikumiem

17. Pieprasot dzīvokļa pabalstu, klients iztikas līdzekļu deklarācijā nenorāda ienākumus tām personām, kuras mitinās vienā dzīvojamā telpā ar klientu, bet kuras nav ģimenes locekļi un kurām ar klientu nav kopēju izdevumu par uzturu un mājokli.

18. Pieprasot dzīvokļa pabalstu, klients papildus šo saistošo noteikumu 5 .punktā minētajam iesniedz Labklājības pārvaldē:

18.1. apsaimniekošanas līgumu vai īres līgumu, ja dzīvojamā telpa nav klienta īpašumā. Ja klienta īpašuma tiesības uz dzīvojamo telpu nav nostiprinātas zemesgrāmatā, klients var iesniegt dokumentu, kas apliecina tā tiesības iegūt dzīvojamo telpu īpašumā; Grozīts ar domes 2015.gada 16.aprīļa 19. saistošajiem noteikumiem

18.2. dokumentus, kas apliecina ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītus izdevumus saskaņā ar pielikumā norādītiem normatīviem par pēdējiem trim pilniem mēnešiem. Ja klients vai tā ģimenes loceklis ir darbspējīgs, ģimene (persona) maksājuma kvītis par apkuri (centralizēto apkuri, apkuri ar gāzi vai elektrību) ir tiesīga iesniegt par apkures periodu no 1.novembra līdz 31.janvārim un apkures periodu no 1.februāra līdz 30.aprīlim; Grozīts ar domes 2015.gada 16.aprīļa 19. saistošajiem noteikumiem

18.3. Svītrots ar domes 2015.gada 16.aprīļa 19. saistošajiem noteikumiem

18.4. maksājumu apliecinošo dokumentu par cietā kurināmā iegādi (maksājumam jābūt veiktam esošā kalendārā gada ietvaros) vai komersanta izsniegtu rēķinu cietā kurināma iegādei; Grozīts ar domes 2015.gada 16.aprīļa 19. saistošajiem noteikumiem

18.5. citus dokumentus, ja tos pieprasa Labklājības pārvalde klienta situācijas izvērtēšanai.

19. Svītrots ar domes 2015.gada 16.aprīļa 19. saistošajiem noteikumiem

20. Klients dzīvokļa pabalstu pieprasa par iepriekšējiem trim kalendāra mēnešiem, bet cietā kurināmā iegādei – vienu reizi kalendārajā gadā. Ja klients vai tā ģimenes loceklis ir darbspējīga persona, dzīvokļa pabalsta daļu par apkures pakalpojuma saņemšanu (centralizēto apkuri, apkuri ar gāzi vai elektrību) ir tiesības pieprasīt par iepriekšējā gada apkures periodu no 1.novembra līdz 31.decembrim un tekošā gada apkures periodu no 1.janvāra līdz 30.aprīlim, ja dzīvokļa pabalsts par šiem mēnešiem iepriekš netika saņemts. Grozīts ar domes 2015.gada 16.aprīļa 19. saistošajiem noteikumiem

21. Aprēķinot dzīvokļa pabalstu, katrai personai nosaka pārtikas daļu (mēnesī) šādā apmērā:

21.1. darbspējīgām personām – garantētā minimālā ienākumu līmeņa apmērā;

21.2. personām ar invaliditāti, politiski represētām personām, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, personai vai kopā dzīvojošām personām, kuras ir sasniegušas likumā “Par valsts pensijām” noteikto valsts vecuma pensijas piešķiršanas vecumu un kurām nav Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktā apgādnieka – 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas; Grozīts ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

21.3. citām personām – 150 euro.

22. Klienta vidējos mēneša izdevumus par īres vai apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem aprēķina, pamatojoties uz dokumentiem, kas apliecina ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītus izdevumus, un ievērojot šajos saistošajos noteikumos noteiktos normatīvus dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai (pielikums), saskaņā ar šādu formulu:

Kv = A : S x (S – N) : M , kur

Kv – klienta vidējie izdevumi mēnesī par īres vai apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem;

A – kopējie klienta izdevumi par īri vai apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem, ievērojot šajos saistošajos noteikumos noteiktos normatīvus dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai (pielikums), par kuriem klients ir iesniedzis izdevumus apliecinošus dokumentus;

S – personu skaits, kuras mitinās mājoklī;

N – personu skaits, kuras mitinās mājoklī, bet nav klienta ģimenes locekļi, kā arī to klienta ģimenes locekļu skaits, kuri iepriekš ir saņēmuši dzīvokļa pabalstu par attiecīgu periodu;

M – šo saistošo noteikumu 20.punktā vai 27.punktā minētais mēnešu skaits, par kuriem klients ir iesniedzis izdevumus apliecinošos dokumentus. Grozīts ar domes 2015.gada 16.aprīļa 19. saistošajiem noteikumiem

23. Ja klienta ienākumi mēnesī saskaņā ar klienta iesniegto iztikas līdzekļu deklarāciju ir lielāki par šo saistošo noteikumu 22.punktā minēto pārtikas daļu summu, dzīvokļa pabalstu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

D = (Kv – I + P) x M, kur

D – dzīvokļa pabalsta summa;

Kv – vidējie klienta mēneša izdevumi par īres vai apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, kas aprēķināti saskaņā ar šo saistošo noteikumu 22.punktu;

I – klienta ienākumi mēnesī saskaņā ar klienta iesniegto iztikas līdzekļu deklarāciju;

P – šo saistošo noteikumu 21.punktā minēto pārtikas daļu summa;

M – šo saistošo noteikumu 20.punktā vai 27.punktā minētais mēnešu skaits, par kuru aprēķina dzīvokļa pabalstu. Grozīts ar domes 2015.gada 16.aprīļa 19. saistošajiem noteikumiem

24. Ja klienta ienākumi ir mazāki vai vienādi par šo saistošo noteikumu 22.punktā minēto pārtikas daļu summu, dzīvokļa pabalstu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

D = Kv x M, kur

D – dzīvokļa pabalsta summa;

Kv – vidējie klienta mēneša izdevumi par īres vai apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, kas aprēķināti saskaņā ar šo saistošo noteikumu 22.punktu;

M – šo saistošo noteikumu 20.punktā vai 27.punktā minētais mēnešu skaits, par kuru aprēķina dzīvokļa pabalstu. Grozīts ar domes 2015.gada 16.aprīļa 19. saistošajiem noteikumiem

241 Ja, veicot dzīvokļa pabalsta aprēķinu, tā vidējais apmērs mēnesī trūcīgai ģimenei (personai) ir mazāks par Jūrmalas pilsētas pašvaldībā pilngadīgām personām noteikto garantēto minimālo ienākumu līmeni, tad dzīvokļa pabalsts tiek piešķirts atbilstoši maksājuma kvītīs norādītiem maksājumiem, bet nepārsniedzot normatīvus dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai (pielikums) un Jūrmalas pilsētas pašvaldībā pilngadīgām personām noteikto garantēto minimālo ienākumu līmeni mēnesī. Papildināts ar domes 2015.gada 16.decembra 52. saistošajiem noteikumiem

242 Ja, veicot dzīvokļa pabalsta aprēķinu, tā vidējais apmērs mēnesī maznodrošinātai ģimenei (personai) ir mazāks par 50% no Jūrmalas pilsētas pašvaldībā pilngadīgām personām noteiktā garantētā minimālā ienākuma līmeņa, tad dzīvokļa pabalsts tiek piešķirts atbilstoši maksājuma kvītīs norādītiem maksājumiem, bet nepārsniedzot normatīvus dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai (pielikums) un 50% no Jūrmalas pilsētas pašvaldībā pilngadīgām personām noteiktā garantētā minimālā ienākuma līmeņa mēnesī. Papildināts ar domes 2015.gada 16.decembra 52. saistošajiem noteikumiem

25. Ja klients vai tā ģimenes loceklis ir darbspējīgs, dzīvokļa pabalstu piešķir sešiem mēnešiem kalendārajā gadā, pārējos gadījumos – divpadsmit mēnešiem, ievērojot 20.punktā noteikto kārtību. Dzīvokļa pabalstu cietā kurināmā iegādei piešķir vienu reizi kalendārajā gadā un tā aprēķināto summu iekļauj iepriekšējā mēneša dzīvokļa pabalsta aprēķinā. Grozīts ar domes 2015.gada 16.aprīļa 19. saistošajiem noteikumiem

26. Svītrots ar domes 2015.gada 16.aprīļa 19. saistošajiem noteikumiem

27. Klientam ir tiesības pieprasīt dzīvokļa pabalstu par laika periodu, kas ir īsāks par trīs mēnešiem, ja ģimenei (personai) ir krīzes situācija. Dzīvokļa pabalstu aprēķina atbilstoši mēnešu skaitam, par kuriem klientam ir tiesisks pamats dzīvot norādītajā dzīvojamā telpā. Grozīts ar domes 2015.gada 16.aprīļa 19. saistošajiem noteikumiem

28. Dzīvokļa pabalstu nepiešķir un tā izmaksu pārtrauc, ja:

28.1. veicot šo saistošo noteikumu 23. vai 24.punktā minēto aprēķinu, rezultāts ir vienāds vai mazāks par nulli, izņemot 24.1 un 24.2 punktā noteikto gadījumu; Grozīts ar domes 2015.gada 16.decembra 52. saistošajiem noteikumiem

28.2. stājies spēkā tiesas spriedums par klienta izlikšanu no dzīvojamās telpas, izņemot gadījumus, ja klients turpina lietot dzīvojamo telpu un iesniedz Labklājības pārvaldē apliecinājumu no ēkas īpašnieka vai apsaimniekotāja par tiesas sprieduma izpildes atlikšanu uz noteiktu laiku;

28.3. dzīvojamā telpa, par kuru dzīvokļa pabalsts pieprasīts, ir nodota lietošanā citām personām;

28.4. ar klientu noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums ir izbeigts vai zaudējis spēku;

28.5. klients Labklājības pārvaldei apzināti sniedzis nepilnīgas un nepatiesas ziņas;

28.6. klients nedzīvo iztikas līdzekļu deklarācijā norādītajā dzīvesvietā vai nedzīvoja norādītajā dzīvesvietā laika periodā, par kuru tiek pieprasīts dzīvokļa pabalsts, izņemot gadījumu, ja klients ir skolēns vai students, kurš mācās, un par to Labklājības pārvaldē ir iesniegta izziņa no izglītības iestādes Grozīts ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

28.7. klients ir noslēdzis uztura līgumu un, pamatojoties uz noslēgto uztura līgumu, uztura devējam ir pienākums nodrošināt uztura ņēmēju ar mitekli;

28.8. dzīvojamā telpa, par kuras lietošanas izdevumu segšanu dzīvokļa pabalsts pieprasīts, ir atsevišķi dzīvojoša likumīgā apgādnieka īpašumā, izņemot gadījumu, ja klientam vai likumīgajam apgādniekam ir noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss; Grozīts ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

28.9. Svītrots ar domes 2015.gada 16.aprīļa 19. saistošajiem noteikumiem

8.10. klientam pieder vai ir lietošanā vairāki nekustamie īpašumi.

28.11. klients par attiecīgu periodu jau ir saņēmis dzīvokļa pabalstu. Ja klienta ģimenes loceklis iepriekš ir saņēmis dzīvokļa pabalstu, tad aprēķinātais dzīvokļa pabalsts tiek samazināts par šai personai aprēķināto dzīvokļa pabalsta daļu. Papildināts ar domes 2015.gada 16.aprīļa 19. saistošajiem noteikumiem

28.12. nav ievēroti citi šo saistošo noteikumu nosacījumi, kas attiecas uz dzīvokļa pabalsta piešķiršanu. Papildināts ar domes 2015.gada 16.aprīļa 19. saistošajiem noteikumiem

29. Šo saistošo noteikumu 28.10 .apakšpunkts nav piemērojams, ja klients ir maznodrošināta vai trūcīga ģimene (persona). Grozīts ar domes 2015.gada 16.aprīļa 19. saistošajiem noteikumiem

30. Ja klients vai viņa ģimenes locekļi, kas ir darbspējīgas personas, neveic Labklājības pārvaldes noteiktos līdzdarbības pienākumus, Labklājības pārvaldei ir tiesības samazināt dzīvokļa pabalstu proporcionāli līdzdarbību neveikušo personu skaitam.

31. Labklājības pārvalde klientam piešķirto dzīvokļa pabalstu pārskaita klienta norādītajiem pakalpojumu sniedzējiem. Labklājības pārvaldei ir tiesības izmaksāt dzīvokļa pabalstu vai tā daļu ar pārskaitījumu uz klienta kontu kredītiestādē, ja klients izmanto cietā kurināmā apkuri un iepriekš ir veicis cietā kurināma apmaksu kā arī to dzīvokļa pabalsta daļu, kas tiek aprēķināts par balona gāzes iegādi vai tālruņa izmantošanu. Grozīts ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

31. 1 Bērnam bārenim un bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības, atbilstoši likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 25.2 pantā noteiktajiem nosacījumiem, no dienas, kad bērns sasniedzis pilngadību, līdz 24 gada vecuma sasniegšanai ir tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu 12 mēnešus kalendārajā gadā bez ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanas. Lai saņemtu dzīvokļa pabalstu, bērns bārenis vai bērns, kurš palicis bez vecāku gādības, iesniedz iesniegumu, īres un apsaimniekošanas līguma kopiju, uzrādot līguma oriģinālu, kā arī par pēdējiem trīs pilniem mēnešiem izdevumus apliecinošus dokumentus par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (siltumenerģijas, apkures un karstā ūdens nodrošināšanai, elektroenerģijas, patērētā ūdens, dabasgāzes, kanalizācijas vai asenizācijas nodrošināšanai, sadzīves atkritumu apsaimniekošanai), ja tie nav ietverti īres maksā vai nepieciešamajos izdevumos par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām. Dzīvokļa pabalsts tiek aprēķināts par pēdējiem trīs mēnešiem atbilstoši šo saistošo noteikumu pielikumā noteiktajiem normatīviem. Dzīvokļa pabalsts tiek pārskaitīts klienta norādītajiem pakalpojumu sniedzējiem vai, ja tas nav iespējams, uz klienta norādīto kontu kredītiestādē. Grozīts ar domes 2015.gada 16.decembra 52. saistošajiem noteikumiem

31.2 XII.4 nodaļā noteikto pabalstu atņem no 31.1 punktā noteiktajā kārtībā aprēķinātiem izdevumiem par īri. Papildināts ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

V Veselības aprūpes pabalsts

32. Veselības aprūpes pabalsts ir naudas pabalsts, kas paredzēts veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības palielināšanai, un ietver:

32.1. materiālu palīdzību veselības apdrošināšanas polises iegādei;

32.2. materiālu palīdzību pacienta iemaksas segšanai, veselības aprūpes pakalpojuma apmaksai medikamentu, uztura bagātinātāju un medicīnas preču iegādei; Grozīts ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

32.3. materiālu palīdzību redzi un dzirdi koriģējošu preču iegādei;

32.4. materiālu palīdzību zobu protezēšanai;

32.5. materiālu palīdzību medicīniskās rehabilitācijas pakalpojuma apmaksai;

32.6. materiālu palīdzību primārās veselības aprūpes ārsta vai ārsta speciālista nozīmēta slimības profilakses pasākuma apmaksai.

33. Klientam ir tiesības saņemt veselības aprūpes pabalstu, ja klients atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

33.1. klients ir maznodrošināta vai trūcīga ģimene (persona);

33.2. Svītrots ar domes 2015.gada 16.decembra 52. saistošajiem noteikumiem

33.3. klients ir persona (ģimene), kuras vidējie ienākumi nepārsniedz 70% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas un ja tā ir: Grozīts ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

33.3.1. nestrādājoša politiski represēta persona, kura dzīvo viena mājsaimniecībā;

33.3.2. nestrādājoša persona ar invaliditāti, kura dzīvo viena mājsaimniecībā;

33.3.3. nestrādājoša persona, kura ir sasniegusi likumā “Par valsts pensijām” noteikto valsts vecuma pensijas piešķiršanas vecumu” , ja tā dzīvo viena mājsaimniecībā;

33.3.4. ģimene, kurā ir nestrādājošā politiski represēta persona, nestrādājošais pensionārs vai nestrādājošā persona ar invaliditāti, ja ģimenē nav darbspējīgu personu

33.4. šo saistošo noteikumu 4.2 .apakšpunktā minētais klients tikai gadījumā, ja viņam nav tiesību saņemt pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai, bet ienākumi uz vienu ģimenes locekli vai atsevišķi dzīvojošu personu mēnesī ir zemāki par Jūrmalas pilsētas domes noteikto garantēto minimālo ienākumu līmeni. Grozīts ar domes 2015.gada 16.decembra 52. saistošajiem noteikumiem

34. Pieprasot veselības aprūpes pabalstu, klients papildus šo saistošo noteikumu 5 .punktā minētajam līdz attiecīgā kalendārā gada beigām iesniedz Labklājības pārvaldē kalendārajā gadā veikto izdevumu apliecinošus dokumentus. Veselības aprūpes pabalsts, kas aprēķināts, pamatojoties uz dokumentiem par izdevumiem decembrī, kas iesniegti nākamā gada janvārī, ir attiecināms uz iepriekšējo kalendāro gadu. Minētos dokumentus par decembra mēnesi var iesniegt līdz nākamā gada 31.janvārim. Grozīts ar domes 2015.gada 16.decembra 52. saistošajiem noteikumiem

35. Veselības aprūpes pabalsta saņemšanas nepieciešamību apliecinošos dokumentus iesniedz par laika periodu, kurā klientam saskaņā ar šo saistošo noteikumu 6 .punktu ir spēkā esoša iztikas līdzekļu deklarācija vai par pēdējiem trīs pilniem kalendāra mēnešiem pirms iztikas līdzekļu deklarācijas iesniegšanas dienas.

36. Veselības aprūpes pabalstu piešķir atbilstoši faktiskajiem klienta izdevumiem, bet ne vairāk kā:

36.1. 120 euro kalendārajā gadā - vientuļai nestrādājošai personai ar invaliditāti vai pensionāram, kuriem nav Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto likumīgo apgādnieku; Grozīts ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

36.2. 86 euro kalendārajā gadā - pārējām personām. Grozīts ar domes 2015.gada 16.decembra 52. saistošajiem noteikumiem

VI Pabalsts personām ar funkcionāliem traucējumiem

37. Pabalsts personām ar funkcionāliem traucējumiem ir naudas pabalsts, kas paredzēts klientiem ar funkcionāliem traucējumiem, un ietver:

37.1. materiālu palīdzību medicīnas un higiēnas preču (autiņbiksīšu, katetru, vienreiz lietojamo personīgās higiēnas komplektu u.tml.) iegādei un tehnisko palīglīdzekļu īrei vai iegādei;

37.2. materiālu palīdzību Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieka rehabilitācijas izdevumu segšanai;

37.3. materiālu palīdzību bērna ar invaliditāti rehabilitācijas izdevumu segšanai.

38. Klientam ir tiesības saņemt pabalstu personām ar funkcionāliem traucējumiem šo saistošo noteikumu 37.1 . un 37.2 .apakšpunktā minētās materiālās palīdzības veidā, ja klients atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

38.1. klients ir persona ar invaliditāti, kura ir maznodrošināta vai trūcīga ģimene (persona);

38.2. Svītrots ar domes 2015.gada 16.decembra 52. saistošajiem noteikumiem

38.3. klients ir vientuļa nestrādājoša politiski represētā persona, atsevišķi dzīvojoša nestrādājoša persona ar invaliditāti, pensionārs, politiski represēta persona vai kopā dzīvojošu, nestrādājošu pensionāru, personu ar invaliditāti, politiski represēto personu ģimene, un ģimenes (personas) vidējie ienākumi nepārsniedz 70% no valsī noteiktās minimālās darba algas; Grozīts ar domes 2015.gada 16.decembra 52. saistošajiem noteikumiem

38.4. klients ir Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieks, kuram ir noteikta invaliditātes cēloņsakarība ar Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas darbu veikšanu. Grozīts ar domes 2015.gada 16.decembra 52. saistošajiem noteikumiem

39. Pabalstu personām ar funkcionāliem traucējumiem šo saistošo noteikumu 37.3 .apakšpunktā minētās materiālās palīdzības veidā ir tiesīgs saņemt tikai klients ar invaliditāti, kurš ir maznodrošināta vai trūcīga ģimene (persona).

40. Pieprasot pabalstu personām ar funkcionāliem traucējumiem, klients papildus šo saistošo noteikumu 5 .punktā minētajam iesniedz Labklājības pārvaldē šādus dokumentus (atbilstoši pieprasītās materiālās palīdzības veidam):

40.1. primārās veselības aprūpes ārsta vai ārsta speciālista atzinumu par funkcionālo traucējumu esību un medicīnas vai higiēnas preču iegādes nepieciešamību;

40.2. primārās veselības aprūpes ārsta vai ārsta speciālista atzinumu par Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijas dalībniekam nepieciešamo rehabilitāciju un izdevumus apliecinošus dokumentus;

40.3. primārās veselības aprūpes ārsta vai ārsta speciālista atzinumu par bērnam ar invaliditāti nepieciešamo rehabilitāciju un izdevumus apliecinošus dokumentus.

41. Kalendārajā gadā veikto izdevumu apliecinošus dokumentus klients iesniedz Labklājības pārvaldē līdz attiecīgā kalendārā gada beigām. Minētos dokumentus par decembra mēnesi var iesniegt līdz nākamā gada 31.janvārim.

42. Pabalsta personām ar funkcionāliem traucējumiem saņemšanas nepieciešamību apliecinošos dokumentus iesniedz par laika periodu, kurā klientam saskaņā ar šo saistošo noteikumu 6 .punktu ir spēkā esoša iztikas līdzekļu deklarācija vai par pēdējiem trīs pilniem kalendāra mēnešiem pirms iztikas līdzekļu deklarācijas iesniegšanas dienas.

43. Pabalstu personām ar funkcionāliem traucējumiem piešķir atbilstoši faktiskajiem klienta izdevumiem, bet ne vairāk kā 150 euro kalendārajā gadā. Pabalsts personām ar funkcionāliem traucējumiem, kas aprēķināts, pamatojoties uz dokumentiem par izdevumiem decembrī, kas atbilstoši šo saistošo noteikumu 41 .punktam iesniegti nākamā gada janvārī, ir attiecināms uz iepriekšējo kalendāro gadu. Grozīts ar domes 2015.gada 16.decembra 52. saistošajiem noteikumiem

VII Pabalsts uzturam

44. Pabalsts uzturam ir mantisks pabalsts bezmaksas ēdināšanas pakalpojuma formā („zupas virtuve”), kas paredzēts klienta pamatvajadzību nodrošināšanai.

45. Klientam ir tiesības saņemt pabalstu uzturam, ja klients nevar nodrošināt savu pamatvajadzību - ēdienu. Grozīts ar domes 2015.gada 16.decembra 52. saistošajiem noteikumiem

46. Pieņemot lēmumu par pabalsta uzturam piešķiršanu, nosaka pabalsta saņemšanas periodu.

47. Pabalstu uzturam piešķir stingrās uzskaites talonu veidā.

48. Lai saņemtu pabalstu uzturam, klients pabalsta uzturam saņemšanas vietā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un klientam izsniegtu šo saistošo noteikumu 47 .punktā minēto stingrās uzskaites talonu.

49. Pabalstu uzturam līdz piecām darbdienām ir tiesīgas saņemt šo saistošo noteikumu 45 .punktā minētas personas, par kurām Labklājības pārvaldes Pabalstu piešķiršanas komisija nav pieņēmusi lēmumu par pabalsta uzturam piešķiršanu ja persona līdzdarbojas savu ienākumu un materiāla stāvokļa izvērtēšanā. Ja persona līdz šajā apakšpunktā minētā termiņa beigām pabalsta uzturam saņemšanas vietā neuzrāda klientam izsniegtu šo saistošo noteikumu 47 .punktā minēto stingrās uzskaites talonu, personai pārtrauc sniegt pabalstu uzturam. Grozīts ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

VIII Pabalsts izglītības ieguves atbalstam

50. Pabalsts izglītības ieguves atbalstam ir naudas pabalsts trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm, kas paredzēts: Grozīts ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

50.1. apģērba, skolas piederumu, kancelejas preču un citu mācībām nepieciešamo materiālu iegādei;

50.2. tādu izdevumu segšanai, kas saistīti ar vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādes absolvēšanu.

51. Ģimenei ir tiesības saņemt pabalstu izglītības ieguves atbalstam, ja izglītojamais ģimenes loceklis uzsāk vai turpina mācības Jūrmalas pilsētas pašvaldības dibinātā vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības iestādē vai absolvē to vai turpina mācības Jūrmalas pilsētas internātpamatskolā, vai apgūst obligāto pirmsskolas izglītību Jūrmalas pilsētā: Grozīts ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

51.1. Svītrots ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

51.2. Svītrots ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

52. Pieprasot pabalstu izglītības ieguves atbalstam šo saistošo noteikumu 50.1 .apakšpunktā minētajam mērķim, klients papildus šo saistošo noteikumu 5 .punktā noteiktajam iesniedz Labklājības pārvaldē izdevumus apliecinošus dokumentus.

53. Pabalstu izglītības ieguves atbalstam šo saistošo noteikumu 50.1 .apakšpunktā minētajam mērķim piešķir atbilstoši faktiskajiem klienta izdevumiem, bet ne vairāk kā 72 euro katram izglītojamajam.

54. Pabalsts izglītības ieguves atbalstam šo saistošo noteikumu 50.2 .apakšpunktā minētajam mērķim ir 72 euro katram izglītojamajam.

55. Pabalstu izglītības ieguves atbalstam piešķir par laika periodu no 1.augusta līdz 15.jūlijam. Grozīts ar domes 2015.gada 16.decembra 52. saistošajiem noteikumiem

VIII1 Pabalsts skolas piederumu iegādei daudzbērnu ģimenēm Grozīts ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

55.1 1. Pabalsts skolas piederumu iegādei daudzbērnu ģimenēm ir naudas pabalsts, lai sniegtu atbalstu bērniem no daudzbērnu ģimenēm izglītības apguvē.

55.1 2. Pabalstu piešķir par bērnu, kura deklarētā dzīvesvieta ir Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, ja tas iegūst obligāto pirmsskolas izglītību, pamatizglītību, vidējo vai augstāko izglītību (vispārējo, profesionālo vai akadēmisko izglītību). Grozīts ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

55.1 3. Pabalsta saņemšanai daudzbērnu ģimenes loceklis, kura deklarētā dzīvesvieta ir Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, iesniedz iesniegumu Labklājības pārvaldē un pievieno izglītības iegūšanai nepieciešamo piederumu iegādes izdevumus apliecinošus dokumentus tekošā kalendāra gada ietvaros atbilstoši 2.5.punkta nosacījumiem. Grozīts ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

55.1 4. Labklājības pārvaldes Pabalstu piešķiršanas komisija pieņem lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to darīt, nevērtējot šo saistošo noteikumu 8. un 8.1 punktā minētos apstākļus.

55.1 5. Pabalstu piešķir atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, bet ne vairāk kā 50 euro kalendārajā gadā katram bērnam.

VIII2 Pabalsts ģimenēm, kurās bērns uzsāk mācības pirmajā klasē Papildināts ar domes 2015.gada 16.decembra 52. saistošajiem noteikumiem

55.2 1. Pabalsts ģimenēm, kurās bērns uzsāk mācības pirmajā klasē, ir naudas pabalsts, lai sniegtu atbalstu bērniem, kuru dzīvesvieta ir deklarēta Jūrmalas pilsētā un kuri uzsāk mācības Jūrmalas pilsētas pašvaldības dibinātās pamatizglītības vai vispārējās izglītības iestādes pirmajā klasē pirmo reizi.

55.2 2. Tiesības saņemt pabalstu ir bērna likumiskajam pārstāvim, ja tā deklarētā pamata dzīvesvieta ir Jūrmalas pilsētā.

55.2 3. Pabalstu apmērs ir 50 euro katram izglītojamajam.

55.2 4. Pabalsta pieprasīšanai viens no bērna likumiskajiem pārstāvjiem no 1.septembra līdz 30.oktobrim iesniedz iesniegumu Labklājības pārvaldē vai izglītības iestādē, kuru apmeklē bērns.

55.2 5. Pabalstu piešķir bērna likumiskajam pārstāvim vienu reizi bez ģimenes ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanas.

IX Pabalsts sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai

56. Pabalsts sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai ir naudas pabalsts, kuru piešķir klientam individuālās sociālās rehabilitācijas procesā, lai novērstu vai mazinātu invaliditātes, darbnespējas, brīvības atņemšanas soda izciešanas vietā, veselības traucējumu, atkarības, vardarbības vai citu faktoru izraisītās negatīvās sociālās sekas klienta dzīvē un nodrošinātu klienta sociālā statusa atgūšanu un viņa iekļaušanos sabiedrībā.

57. Klientam ir tiesības saņemt pabalstu sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai, ja klients atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

57.1. klients ir maznodrošināta vai trūcīga ģimene (persona);

57.2. klienta ienākumu līmenis mēnesī nepārsniedz divu Latvijā noteikto minimālo mēneša darba algu summu.

58. Labklājības pārvalde pēc klienta individuālo vajadzību un resursu izvērtēšanas izstrādā klienta individuālo sociālās rehabilitācijas plānu.

59. Pieprasot pabalstu sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai, klients papildus šo saistošo noteikumu 5 .punktā noteiktajam iesniedz Labklājības pārvaldē izdevumus apliecinošus dokumentus.

60. Lēmumu par pabalsta sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai piešķiršanu pieņem, pamatojoties uz šo saistošo noteikumu 5 ., 58 . un 59 .punktā minētajiem dokumentiem.

61. Pabalstu sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai piešķir Labklājības pārvaldei apstiprinātā budžeta ietvaros, ievērojot, ka vienai personai piešķiramais pabalsts sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai nedrīkst pārsniegt 570 euro kalendārajā gadā.

62. Pabalstu sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai pārskaita pakalpojumu sniedzējam vai izmaksā klientam ar pārskaitījumu uz klienta kontu kredītiestādē.

X Pabalsts aprūpes mājās nodrošināšanai

63. Pabalsts aprūpes mājās nodrošināšanai ir naudas pabalsts klientam, kurš objektīvu apstākļu dēļ nevar saņemt aprūpes mājās dienesta sniegtos pakalpojumus.

64. Klientam ir tiesības saņemt pabalstu aprūpes mājās nodrošināšanai, ja klientam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Labklājības pārvalde ir piešķīrusi aprūpes mājās pakalpojumu.

5. Lai saņemtu pabalstu aprūpes mājās nodrošināšanai, klients iesniedz Labklājības pārvaldē iesniegumu, kurā norāda personu, kura veiks klienta aprūpi mājās, kā arī apstākļus, kuru dēļ klients nevar saņemt aprūpes mājās dienesta sniegtos pakalpojumus.

66. Labklājības pārvaldes Pabalstu piešķiršanas komisija izvērtē šo saistošo noteikumu 65 .punktā minēto iesniegumu un pieņem lēmumu par pabalsta aprūpes mājās nodrošināšanai piešķiršanu vai atteikumu to darīt.

67. Ja Labklājības pārvaldes Pabalstu piešķiršanas komisija ir apmierinājusi klienta lūgumu piešķirt pabalstu aprūpei mājās, Labklājības pārvalde, klients un persona, kura norādīta šo saistošo noteikumu 65 .punktā minētajā iesniegumā, noslēdz vienošanos par klienta aprūpi. Vienošanos noslēdz uz vienu gadu. Vienošanos var pagarināt par vienu gadu. Vienošanās pagarināšanas reižu skaits nav ierobežots.

68. Pabalstu aprūpes mājās nodrošināšanai piešķir klientam, kuram piešķirts aprūpes mājās pakalpojums:

68.1. 1.aprūpes līmenī – 15 euro mēnesī;

68.2. 2.aprūpes līmenī – 29 euro mēnesī;

68.3. 3.aprūpes līmenī – 43 euro mēnesī;

68.4. 4.aprūpes līmenī – 57 euro mēnesī.

XI Apbedīšanas pabalsts

69. Apbedīšanas pabalsts ir naudas pabalsts, kas paredzēts mirušas personas apbedīšanas izdevumu segšanai.

70. Apbedīšanas pabalstu piešķir, ja mirušās personas pēdējā deklarētā dzīvesvieta bija Jūrmalas pilsēta. Grozīts ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

71. Pabalsts tiek pārskaitīts personai, kura ir veikusi 70.punktā minētās personas apbedīšanas pakalpojuma apmaksu, vai iesniegumā norādītajam apbedīšanas pakalpojuma sniedzējam. Grozīts ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

72. Lai saņemtu apbedīšanas pabalstu, šo saistošo noteikumu 71 .punktā minētā persona iesniedz iesniegumu Labklājības pārvaldē, kuram pievieno:

72.1. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņu (oriģinālu vai kopiju, uzrādot oriģinālu), kas apliecina, ka par mirušo personu nav tiesību saņemt apbedīšanas valsts pabalstu vai kurā ir norādīts mirušai personai piešķirtā apbedīšanas valsts pabalsta apmērs; Grozīts ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

72.2. mirušās personas miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

72.3. mirušās personas apbedīšanas izdevumus apliecinošus dokumentus.

73. Labklājības pārvaldes Pabalstu piešķiršanas komisija pieņem lēmumu par apbedīšanas pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to darīt, nevērtējot šo saistošo noteikumu 8 .punktā minētos apstākļus.

74. Apbedīšanas pabalstu piešķir atbilstoši faktiskajiem apbedīšanas izdevumiem, bet ne vairāk kā 350 euro apmērā, atskaitot piešķirto apbedīšanas valsts pabalstu. Apbedīšanas pabalstu nepiešķir, ja apbedīšanas valsts pabalsts ir lielāks par 350 euro vai faktiskajiem apbedīšanas izdevumiem. Grozīts ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

75. Apbedīšanas pabalstu var pieprasīt trīs mēnešu laikā no mirušās personas miršanas apliecības izsniegšanas dienas.

XII Pabalsts kultūras, sporta un izzinošo pasākumu apmeklēšanai daudzbērnu ģimenēm Grozīts ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

76. Pabalsts kultūras sporta un izzinošo pasākumu apmeklēšanai daudzbērnu ģimenēm ir naudas pabalsts daudzbērnu ģimenei, lai palielinātu ģimenes iespējas apmeklēt kultūras un sporta pasākumus. Grozīts ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

77. Pabalstu piešķir par daudzbērnu ģimenes locekli, kura deklarētā dzīvesvieta ir Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā. Grozīts ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

78.Pabalsta saņemšanai daudzbērnu ģimenes loceklis, kura deklarēta dzīvesvieta ir Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, iesniedz iesniegumu Labklājības pārvaldē, pievienojot kultūras, sporta vai izzinošo pasākumu apmeklējuma biļetes esošā kalendārā gada ietvaros. Grozīts ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

79. Labklājības pārvaldes Pabalstu piešķiršanas komisija pieņem lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to darīt, nevērtējot šo saistošo noteikumu 8. un 8.1 punktā minētos apstākļus. Grozīts ar domes 2015.gada 16.decembra 52. saistošajiem noteikumiem

80. Pabalstu piešķir atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, bet ne vairāk kā 20 euro kalendārajā gadā katram šo saistošo noteikumu 76 .punktā minētās ģimenes loceklim. Grozīts ar domes 2015.gada 16.decembra 52. saistošajiem noteikumiem

XII1Vienreizējs pabalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanai bērnam bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc pilngadības sasniegšanas, beidzoties ārpusģimenes aprūpei Papildināts ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

80.1 1. Vienreizējs pabalsts bērnam bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam (turpmāk šajā nodaļā – bērnam) pēc pilngadības sasniegšanas, beidzoties ārpusģimenes aprūpei (turpmāk – pabalsts), ir paredzēts bērnam patstāvīgas dzīves uzsākšanai, beidzoties bērna aprūpei audžuģimenē, pie aizbildņa vai internātskolā.

80.1 2. Pabalsta saņemšanai bērns iesniedz iesniegumu Labklājības pārvaldē.

80.1 3. Pabalsta apmērs bērnam ir 150 euro, vai bērnam invalīdam kopš bērnības – 300 euro.

80.1 4. Bērns ir tiesīgs pieprasīt pabalstu sešu mēnešu laikā no ārpusģimenes aprūpes izbeigšanas dienas.

XII2 Vienreizējs pabalsts sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei bērnam bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc pilngadības sasniegšanas, beidzoties ārpusģimenes aprūpei Papildināts ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

80.2 1. Vienreizējs pabalsts sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei (turpmāk – pabalsts) bērnam bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc pilngadības sasniegšanas (turpmāk šajā nodaļā – bērnam), beidzoties ārpusģimenes aprūpei, ir paredzēts bērnam patstāvīgas dzīves uzsākšanai.

80.2 2. Pabalsta saņemšanai bērns iesniedz iesniegumu Labklājības pārvaldē.

80.2 3. Pabalsta apmērs ir 350 euro.

80.2 4. Bērns ir tiesīgs pieprasīt pabalstu sešu mēnešu laikā no ārpusģimenes aprūpes izbeigšanas dienas.

XII3 Pabalsts ikmēneša izdevumu segšanai izglītības ieguves atbalstam bērnam bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc pilngadības sasniegšanas, beidzoties ārpusģimenes aprūpei Papildināts ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

80.3 1. Ja bērns bārenis un bez vecāku gādības palikušais bērns pēc pilngadības sasniegšanas, beidzoties ārpusģimenes aprūpei, (turpmāk šajā nodaļā – bērns) turpina mācības vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē, vai bērns turpina studijas augstskolā vai koledžā, kas ir tiesīga izsniegt valsts atzītus vispārējās izglītības vai valsts atzītus profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, un saskaņā ar izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību sekmīgi apgūst izglītības programmu, bērnam ir tiesības saņemt pabalstu ikmēneša izdevumiem (turpmāk – pabalsts) izglītības ieguves atbalstam.

80.3 2. Labklājības pārvalde ne retāk kā divas reizes mācību gadā var pieprasīt informāciju no bērna uzrādītās mācību iestādes par to, ka bērns turpina sekmīgi apgūt izglītības programmu vai studiju programmu.

80.3 3. Pabalsta apmērs ir 64,03 euro mēnesī, vai bērnam invalīdam kopš bērnības –106,72 euro mēnesī. Pabalsts tiek izmaksāts vienu reizi mēnesī.

80.3 4. Pabalstu nepiešķir un tā izmaksu pārtrauc, ja:

80.3 4.1. bērns nesekmīgi apgūt izglītības programmu vai studiju programmu;

80.3 4.2. bērns pārtrauc apgūt izglītības programmu vai studiju programmu;

80.3 4.3. bērns absolvē mācību iestādi un neturpina izglītību;

80.3 4.4. bērns sasniedz 24 gadu vecumu;

80.3 4.5. bērns rakstveidā atsakās no pabalsta;

80.3 4.6. zudis tiesisks pamats saņemt pabalstu.

XII4Pabalsts ikmēneša izdevumu segšanai, kas saistīti ar dzīvojamās telpas īri bērnam bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc pilngadības sasniegšanas, beidzoties ārpusģimenes aprūpei Papildināts ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

80.4 1. Ja pašvaldība bērnu bāreni un bez vecāku gādības palikušu bērnu pēc pilngadības sasniegšanas, beidzoties ārpusģimenes aprūpei (turpmāk šajā nodaļā – bērns), nevar nodrošināt ar dzīvojamo platību, bērnam ir tiesības saņemt ikmēneša atbalstu tādu izdevumu segšanai, kas saistīti ar dzīvojamās telpas īri (turpmāk – pabalsts).

80.4 2. Pabalsta saņemšanai bērns iesniedz Labklājības pārvaldē iesniegumu un ar dzīvojamās telpas izīrētāju noslēgtā īres līguma kopiju, un deklarē dzīvesvietu īrētajā mājoklī.

80.4 3. Labklājības pārvalde pārbauda bērna reģistrēšanas faktu dzīvokļu rindā un pieejamo informāciju par bērna deklarēto dzīvesvietu valsts datu reģistros.

80.4 4. Pabalsta apmērs ir īres līgumā noteiktās ikmēneša īres maksas apmērā, bet ne lielāks kā 100 euro mēnesī. Ja bērns nedzīvo īrētāja mājoklī pilnu mēnesi, tad pabalsta apmērs tiek aprēķināts proporcionāli nodzīvotam dienu skaitam;

80.4 5. Pabalsts tiek izmaksāts vienu reizi mēnesī.

80.4 6. Pabalstu nepiešķir un tā izmaksu pārtrauc, ja:

80.4 6.1. pašvaldība piešķir bērnam dzīvojamo platību;

80.4 6.2. bērns sasniedz 24 gadu vecumu;

80.4 6.3. bērns nedzīvo adresē, par kuru tika pieprasīts pabalsts;

80.4 6.4. bērnam nav tiesiskā pamata dzīvot adresē, par kuru tika pieprasīts pabalsts;

80.4 6.5. bērns rakstveidā atsakās no pabalsta;

80.4 6.6. zudis tiesisks pamats saņemt pabalstu.

XIII Labklājības pārvaldes Pabalstu piešķiršanas komisija

81. Labklājības pārvaldes Pabalstu piešķiršanas komisiju izveido ar Jūrmalas pilsētas Labklājības pārvaldes vadītāja rīkojumu, komisijas sastāvā iekļaujot Labklājības pārvaldes darbiniekus.

82. Labklājības pārvaldes Pabalstu piešķiršanas komisija Labklājības pārvaldei apstiprinātā budžeta ietvaros, neveicot šajos saistošajos noteikumos paredzēto ienākumu izvērtējumu, ar motivētu lēmumu var piešķirt klientam vienreizēju pabalstu līdz 300 euro:

82.1. krīzes situācijā; Grozīts ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

82.2. īpašu dzīves grūtību pārvarēšanai vai mazināšanai, vai situācijā, kad objektīvu apstākļu dēļ klients daļēji vai pilnībā nevar īstenot savas sociālās tiesības vai nodrošināt pamatvajadzības. Grozīts ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

83. Vienreizēju pabalstu, kas pārsniedz šo saistošo noteikumu 82 .punktā minēto, Labklājības pārvaldes Pabalstu piešķiršanas komisija Labklājības pārvaldei apstiprinātā budžeta ietvaros ar motivētu lēmumu var piešķirt tikai pēc tam, kad atbilstoši šo saistošo noteikumu 8.1.apakšpunktam ir veikts klienta ienākumu un materiālo resursu novērtējums un ir saņemts sociālā darbinieka vai sociālā darba speciālista veikts klienta individuālo vajadzību novērtējums un atzinums par nepieciešamo palīdzību pamatvajadzību nodrošināšanai. Vienreizējā pabalsta summa nedrīkst pārsniegt 700 euro gadā ģimenei (personai) Grozīts ar domes 2015.gada 16.decembra 52. saistošajiem noteikumiem

83.1 Labklājības pārvaldes Pabalstu piešķiršanas komisija Labklājības pārvaldei apstiprinātā budžeta ietvaros var piešķirt vienreizēju pabalstu:

83.1 1. personām, kuras iepriekšējo trīs mēnešu laikā ir atbrīvotas no ieslodzījuma vietas un to pēdējā deklarētā dzīvesvieta pirms ieslodzījuma bija Jūrmalas pašvaldības administratīvajā teritorijā. Vienreizējs pabalsts pamatvajadzību nodrošināšanai tiek piešķirts Jūrmalas pilsētas pašvaldībā pilngadīgām personām noteiktā garantētā minimālā ienākumu līmeņa apmērā, neveicot saistošajos noteikumos paredzēto ienākumu un materiāla stāvokļa izvērtējumu. Vienreizējā pabalsta piešķiršanai persona iesniedz iesniegumu un dokumentu, kas apliecina, ka persona ir atbrīvota no ieslodzījuma vietas;

83.1 2. valsts nodevas samaksai par personu apliecinošā dokumenta izsniegšanu 15 gadu vecumu sasniegušām trūcīgām un maznodrošinātām personām vai personām bez noteiktas dzīvesvietas, kuru pēdējā reģistrētā dzīvesvieta bija Jūrmalas pilsētā, un tās ir sasniedzamas Jūrmalas administratīvajā teritorijā. Pabalsts ir paredzēts viena personu apliecinošā dokumenta veida saņemšanai. Vienreizēja pabalsta saņemšanai klients iesniedz iesniegumu un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izsniegtu izziņu, kurā norādīts valsts nodevas apmērs. Pabalsts valsts nodevas apmērā tiek pārskaitīts uz Valsts kasi.”

Papildināts ar domes 2015.gada 16.decembra 52. saistošajiem noteikumiem

XIV Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

84. Labklājības pārvaldes vadītāja un Labklājības pārvaldes Pabalstu piešķiršanas komisijas lēmumu var apstrīdēt Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektoram.

85. Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektora lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

XV Noslēguma jautājumi

86. Atzīt par spēku zaudējušiem Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada 26.februāra saistošos noteikumus Nr.7 „Par Jūrmalas pašvaldības pabalstiem” („Latvijas Vēstnesis”, 2009, Nr.50; 2010, Nr.180, 184; 2012, Nr.83; 2013, Nr.71).

87. Atzīt par spēku zaudējušiem Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada 26.februāra saistošos noteikumus Nr.8 „Par Jūrmalas pašvaldības sociālo palīdzību” („Latvijas Vēstnesis”, 2009, Nr.50; 2010, Nr.180, 184; 2013, Nr.71).

88. Atzīt par spēku zaudējušiem Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 20.decembra saistošos noteikumus Nr.54 „Par garantēto minimālo ienākumu līmeni Jūrmalas pašvaldībā” („Latvijas Vēstnesis”, 2012, Nr.29).

89. Saistošie noteikumi publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” un stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

Priekšsēdētājs

G.Truksnis


Pielikums Grozīts ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

Normatīvi dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai Jūrmalas pilsētā

Aprēķinot dzīvokļa pabalstu, izmantojami šādi normatīvie izdevumi:

Normatīvi dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai Jūrmalas pilsētā Aprēķinot dzīvokļa pabalstu, izmantojami šādi normatīvie izdevumi:

1. Normatīvās platības dzīvojamo telpu īrei vai apsaimniekošanas izdevumiem un apkurei:

1.1 par dzīvojamo platību atbilstoši valsts nozīmes informācijas sistēmās vai īrēs līgumā norādītajai informācijai, bet ne vairāk kā 40 m2 vienai personai un 20 m2 katrai nākamai personai;

1.2. pabalstu aprēķina par visu platību, ja:

1.2.1. tas ir vienistabas dzīvoklis;

1.2.2. dzīvoklī dzīvo represētās personas ģimene vai redzes invalīda ģimene, bet ne vairāk kā par 100 m2. Ja represētās personas ģimenē ir vairāk par 4 ģimenes locekļiem, tad normatīvo platību aprēķina atbilstoši 1.1.apakšpunktā noteiktajai kārtībai;

1.2.3. divistabu dzīvoklī dzīvo ģimene, kurā visas pilngadīgās personas ir sasniegušas vecumu, kāds saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" noteikts personai, lai tā iegūtu tiesības uz vecuma pensiju, un/vai ir personas ar invaliditāti;

2. par dzīvojamās telpas īri vai apsaimniekošanas izdevumiem – saskaņā ar noslēgtā īres vai apsaimniekošanas līguma nosacījumiem un ievērojot normatīvās platības aprēķinus, bet ne vairāk kā 2 euro par 1 m2 mēnesī. Grozīts ar domes 2015.gada 16.decembra 52. saistošajiem noteikumiem

3. Par apkuri ģimenēm, kurās ir darbspējīgas personas, no 1.novembra līdz 30.aprīlim, pārējām ģimenēm (personām) - visu kalendāro gadu, izņemot pielikuma 3.2.apkšpunktā noteikto un ievērojot normatīvās platības: Grozīts ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

3.1. centralizētā apkure – atbilstoši komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai;

3.2. ar cieto kurināmo – pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem, bet ne vairāk kā 9 euro par 1 normatīvās platības m2 kalendāra gada ietvaros (1,5 euro par 1 normatīvās platības m2 mēnesī, periodam no 1.novembra līdz 30.aprīlim);

3.3. ar gāzi – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, no maksājuma kvītī norādītā kopējā patēriņa mēnesī atskaitot pielikuma 6.punktā un 7.1.apakšpunktā noteikto patēriņu, bet ne vairāk kā 0,85 euro par kvadrātmetru mēnesī;

3.4. ar elektrību – 0,85 euro par kvadrātmetru mēnesī.

4. Par aukstā ūdens piegādes un kanalizācijas pakalpojumiem:

4.1. ja dzīvoklī nav skaitītāju – atbilstoši kvītī norādītajai summai, bet ne vairāk kā 9 euro vienai personai un 3 euro katrai nākamajai personai ģimenē mēnesī;

4.2. ja dzīvoklī ir skaitītāji – atbilstoši maksājumu kvītīs uzrādītajam maksājumam un skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā par 3 m3 izmaksām vienai personai un 1 m3 katrai nākamajai personai ģimenē mēnesī;

5. Par karstā ūdens patēriņu:

5.1. ja dzīvoklī nav skaitītāju – atbilstoši kvītī norādītajai summai, bet ne vairāk kā 12 euro vienai personai un 6 euro katrai nākamajai personai ģimenē mēnesī;

5.2. ja dzīvoklī ir skaitītāji – atbilstoši maksājumu kvītīs uzrādītajam maksājumam un skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā par 2 m3 izmaksām vienai personai un 1 m3 katrai nākamajai personai ģimenē mēnesī;

6. Ja ūdens mājoklī tiek uzsildīts ar gāzi, tad pielikuma 7.1.apakšpunktā noteiktajam gāzes patēriņam pieskaita 3 m3 katrai personai ģimenē mēnesī, nepārsniedzot maksājuma kvītī norādīto kopējo patēriņu.

6.1 Ja ūdens mājoklī tiek uzsildīts ar elektrību, tad pielikuma 8.1. vai 8.2.apakšpunktā noteiktajiem izdevumiem par elektrību pieskaita 4 euro. Papildināts ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

7. Par gāzi, ja mājoklī ir gāzes pavards:

7.1. atbilstoši dabasgāzes patēriņa pārskatam, bet ne vairāk kā 6 m3 vienai personai un 3 m3 izmaksas katrai nākamajai personai ģimenē mēnesī;

7.2. par balonu gāzi – 6 euro mēnesī vienai personai un 3 euro mēnesī katrai nākamajai personai ģimenē. Grozīts ar domes 2015.gada 16.decembra 52. saistošajiem noteikumiem

8. Par elektroenerģiju: Grozīts ar domes 2015.gada 16.decembra 52. saistošajiem noteikumiem

8.1. saskaņā ar izdevumu apliecinošā dokumentā uzrādīto maksājuma apmēru, bet ne vairāk kā 6 euro mēnesī vienai personai un 4 euro mēnesī katrai nākamajai personai ģimenē, bet ne vairāk kā 20 euro mēnesī ģimenei;

8.2. ja dzīvoklī ir elektriskā plīts – saskaņā ar izdevumu apliecinošā dokumentā uzrādīto maksājuma apmēru, bet ne vairāk kā 12 euro mēnesī vienai personai un 10 euro mēnesī katrai nākamajai personai ģimenē, bet ne vairāk kā 28 euro mēnesī ģimenei.

9. Par sauso sadzīves atkritumu izvešanu – saskaņā ar maksājumu kvītī uzrādīto, bet ne vairāk kā 3 euro uz vienu personu ģimenē mēnesī. Grozīts ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem

10. Par asenizācijas pakalpojumiem:

10.1. ģimenēm līdz 3 personām pakalpojumu apmaksā ne biežāk kā vienu reizi trijos mēnešos atbilstoši maksājumu kvītī norādītam maksājuma apmēram, bet ne vairāk par 25 euro vienai pakalpojuma sniegšanas reizei;

10.2. ģimenēm no 4 personām pakalpojumu apmaksā ne biežāk kā vienu reizi divos mēnešos atbilstoši maksājumu kvītī norādītām maksājuma apmēram, bet ne vairāk par 25 euro vienai pakalpojuma sniegšanas reizei.

11. Par liftu un liftu apkalpošanu – saskaņā ar maksājumu kvītī uzrādīto.

12. Par elektrību koptelpās – saskaņā ar maksājumu kvītī uzrādīto.

13. Par tālruņa izmantošanu – atsevišķi dzīvojošam pensionāram vai invalīdam 3 euro mēnesī personai.”

14. Normatīvi dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai bērnam bārenim un bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības no dienas, kad bērns sasniedzis pilngadību, līdz 24 gada vecuma sasniegšanai:

14.1. par dzīvojamās telpas īri – saskaņā ar noslēgtā īres līguma nosacījumiem un nepārsniedzot pielikuma 15.punktā noteiktu normatīvo platību, bet ne vairāk kā 3 euro mēnesī par 1 m2;

14.2. nepieciešamie izdevumi par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām – saskaņā ar noslēgtā apsaimniekošanas līguma nosacījumiem un nepārsniedzot pielikuma 15.punktā noteiktu normatīvo platību, bet ne vairāk kā 0,70 euro mēnesī par 1 m2;

14.3. par apkuri no 1.novembra līdz 30.aprīlim, izņemot pielikuma 14.3.2.apakšpunktā noteikto un ievērojot pielikuma 15.punktā noteiktu normatīvo platību:

14.3.1. centralizētā apkure – atbilstoši komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai;

14.3.2. ar cieto kurināmo – pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem, bet ne vairāk kā 9 euro par 1 normatīvās platības m2 kalendāra gada ietvaros (1,5 euro par 1 normatīvās platības m2 mēnesī, periodam no 1.novembra līdz 30.aprīlim);

14.3.3. ar gāzi – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, no maksājuma kvītī norādītā kopējā patēriņa mēnesī atskaitot pielikuma 14.6.punktā noteikto patēriņu, bet ne vairāk kā 0,85 euro par kvadrātmetru mēnesī;

14.3.4. ar elektrību – 0,85 euro par kvadrātmetru mēnesī.

14.4. par aukstā ūdens piegādes un kanalizācijas pakalpojumiem atbilstoši maksājumu kvītīs uzrādītajam maksājumam un skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā par 3 m3 izmaksām mēnesī;

14.5. par karstā ūdens patēriņu atbilstoši maksājumu kvītīs uzrādītajam maksājumam un skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā par 2 m3 izmaksām mēnesī;

14.6. par gāzi, ja mājoklī ir gāzes pavards, atbilstoši dabasgāzes patēriņa pārskatam, bet ne vairāk kā 6 m3 mēnesī;

14.7. par balonu gāzi – 6 euro mēnesī; Grozīts ar domes 2015.gada 16.decembra 52. saistošajiem noteikumiem

14.8. par elektroenerģiju 6 euro mēnesī vai 12 euro mēnesī, ja dzīvoklī ir elektriskā plīts;

14.9. par sauso sadzīves atkritumu izvešanu – saskaņā ar maksājumu kvītī uzrādīto, bet ne vairāk kā 2 euro mēnesī;

14.10. par asenizācijas pakalpojumu apmaksā ne biežāk kā vienu reizi sešos mēnešos atbilstoši maksājumu kvītī norādītam maksājuma apmēram, bet ne vairāk par 25 euro vienai pakalpojuma sniegšanas reizei;

15. Normatīvās platības dzīvojamo telpu īrei, apsaimniekošanas izdevumiem un apkurei par dzīvojamo platību bērnam bārenim un bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības, no dienas, kad bērns sasniedzis pilngadību, līdz 24 gada vecuma sasniegšanai, atbilstoši valsts nozīmes informācijas sistēmās vai īrēs līgumā norādītajai informācijai, bet ne vairāk kā 40 m2. Ja vienu dzīvojamo telpu īrē vairāki bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības, no dienas, kad bērni sasniedza pilngadību, tad normatīvā platība tiek aprēķināta, sadalot dzīvojamo platību proporcionāli dzīvokļa pabalsta pieprasītāju skaitam, bet nepārsniedzot 40 m2 vienai personai. Grozīts ar domes 2018.gada 26.aprīļa 19.saistošajiem noteikumiem



Paskaidrojuma raksts Jūrmalas pilsētas domes 2013.gada 17.oktobra saistošajiem noteikumiem Nr.66
„Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības sociālo un pašvaldības palīdzību”

1.

Īss saistošo noteikumu satura izklāsts

Saistošie noteikumi paredz noteikt sociālās un pašvaldības palīdzības veidus, sociālās palīdzības apmēru, sociālās palīdzības pieprasīšanas, sniegšanas un saņemšanas kārtību Jūrmalas pilsētas pašvaldībā. Saistošajos noteikumos ir pārņemtas Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada 26.februāra saistošajos noteikumos Nr.7 „Par Jūrmalas pašvaldības pabalstiem” un Nr.8 „Par Jūrmalas pašvaldības sociālo palīdzību” ietvertās tiesību normas.

Saistošajos noteikumos paredzētās materiālās palīdzības vērtības ir izteiktas euro, veicot iepriekš minētajos saistošajos noteikumos noteikto materiālās palīdzības vērtību latos pārrēķinu.

Saistošajos noteikumos paredzēts noteikt garantēto minimālo ienākumu līmeni Jūrmalas pilsētas pašvaldībā, tādējādi atzīstot par spēkā neesošiem Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 20.decembra saistošos noteikumus Nr.54 „Par garantēto minimālo ienākumu līmeni Jūrmalas pašvaldībā”.

2.

Saistošo noteikumu nepieciešamības pamatojums

Saistošo noteikumu projekts nepieciešams, lai novērstu saistošo noteikumu sociālās palīdzības jomā sadrumstalotību, novērstu redakcionālas neprecizitātes spēkā esošajos saistošajos noteikumos un pielāgotu tos euro ieviešanai.

3.

Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz pašvaldības budžetu

Saistošo noteikumu projektā ietvertās euro vērtības ir aprēķinātas saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 32.panta otrās daļas 2.punktu, piemērojot oficiālo euro kursu EUR 1 = LVL 0,702804 un veicot noapaļošanu līdz veselam skaitlim. Atsevišķas vērtības nav noapaļotas, bet pārrēķinātas atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantam, ņemot vērā, ka noapaļošanas rezultāts varētu radīt būtisku negatīvu ietekmi uz pašvaldības budžetu.

Saistošajos noteikumos paredzētās euro vērtības nerada vērā ņemamu negatīvu ietekmi uz pašvaldības budžetu un nav personai nelabvēlīgākas.

4.

Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā

Nav ietekmes.

5.

Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz administratīvajām procedūrām

Nav attiecināms.

6.

Informācija par konsultācijām ar privātpersonām

Nav attiecināms.