Jūrmalas pilsētas dome

JŪRMALAS PILSĒTAS DOME

Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV - 2015, tālrunis: 67093816, fakss: 67093956; e-pasts: pasts@jurmala.lv, www.jurmala.lv


LĒMUMS
Jūrmalā
2019.gada 21.novembrīNr. 622

protokols Nr. 15, 14. punkts

Par cilvēku drošību apdraudošas palīgceltnes ar kadastra apzīmējumu
1300 009 6209 005 Konkordijas ielā 34, Jūrmalā,
bīstamības novēršanu

Jūrmalas pilsētas dome (turpmāk – Dome), izskatot Domes rīcībā esošo dokumentāciju par palīgceltni (kadastra apzīmējums 1300 009 6209 005) Konkordijas ielā 34, Jūrmalā (turpmāk – Ēka), un izvērtējot lietas faktiskos apstākļus, konstatē:

[1] Saskaņā ar informāciju Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.6831 4 (turpmāk – Nodalījums) nekustamais īpašums Konkordijas ielā 34-4, Jūrmalā, ar kadastra Nr.1300 901 2800, sastāv no dzīvokļa Nr.4, pie dzīvokļa īpašuma piederošas Ēkas, kā arī kopīpašuma 19/100 domājamās daļas no dzīvojamās ēkas (kadastra apzīmējums 1300 009 6209 001) un zemes (kadastra apzīmējums 1300 009 6209), īpašnieks: Vārds Uzvārds (turpmāk arī – Īpašnieks).

[2] Domes Pilsētplānošanas nodaļas (turpmāk – Pilsētplānošanas nodaļa) būvinspektors, pamatojoties uz Būvniecības likuma 21.panta sesto daļu, 2019.gada 29.oktobrī sagatavoja atzinumu Nr.795 par Ēkas pārbaudi (turpmāk – Atzinums). Veicot 2019.gada 15.oktobrī Ēkas pārbaudi, tika konstatēts, ka:

[2.1] Ēkas sienas daļā (no pamatiem līdz jumta konstrukcijai) izveidojusies plaisa aptuveni 2,5cm platumā. Ēkas pretējā sienas daļā konstatēta (no durvju ailas augšējā stūra līdz jumta konstrukcijai) plaisa. Esošo plaisu rezultātā gala siena ir atdalījusies no pārējās Ēkas. Ēkas sienas konstrukcijas daļa ir zaudējusi savu mehānisko stabilitāti un lietošanas drošību . Neveicot Ēkas sienas daļas nostiprināšanas pasākumus rodas sabrukšanas risks sienu konstrukcijai. Ēka var apdraudēt tās īpašniekus, kaimiņus, citas personas kā arī tiem piederošu mantu. Ēka sava tehniskā stāvokļa dēļ ir uzskatāma par cilvēku drošību apdraudošu.

[2.2] Ēka neatbilst:

[2.2.1] Civillikuma 1084.pantā noteiktām prasībām, jo konkrētajā gadījumā Īpašniekiem, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jānodrošina savas Ēkas uzturēšana tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī to lietotājiem;

[2.2.2] Būvniecības likuma 9.pantā noteiktām prasībām, jo konkrētajā gadījumā visā ekonomiski pamatotajā ekspluatācijas laikā Ēkai un tās elementiem jāatbilst cita starpā šādām būtiskām prasībām:

- mehāniskā stiprība un stabilitāte;

- ugunsdrošība;

- vides aizsardzība un higiēna, tai skaitā nekaitīgums;

[3] Pilsētplānošanas nodaļa 2019.gada 29.aprīlī nosūtīja Ēkas Īpašniekam informatīvu vēstuli par administratīvās lietas ierosināšanu un Nekustamā īpašuma pārbaudi (reģistrēta ar lietvedības Nr. 14-1/2419) un šī lēmuma 2.punktā minēto Atzinumu.

[4] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 59.panta pirmo daļu un 62.panta pirmo daļu p ēc administratīvās lietas ierosināšanas iestāde iegūst informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu. Lai iegūtu nepieciešamo informāciju un panāktu tiesisku, taisnīgu un efektīvu lietas izskatīšanu, iestāde pēc iespējas dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus. Lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli un argumentus šajā lietā. Atzinuma 4.punktā Īpašniekam tika uzdots ierasties 2019.gada 11.novembrī Pilsētplānošanas nodaļā viedokļa un argumentu sniegšanai.

[5] Ēkas Īpašnieks nav ieradies un nav iesniedzis Pilsētplānošanas nodaļā viedokli un argumentus par Atzinumā konstatētiem pārkāpumiem un to novēršanas pasākumiem.

[6] Domes 2017.gada 26.oktobra saistošo noteikumu Nr.29 “Par nekustamā īpašuma nodokli Jūrmalā” (turpmāk –Saistošie noteikumi Nr.29) 3.punktā noteikts, ka ēkai, kas klasificēta kā vidi degradējoša, sagruvusi vai cilvēku drošību apdraudoša, ar nākamo mēnesi, pēc ēkas klasificēšanas attiecīgajā ēkas kategorijā, piemēro nodokļa likmi 3 procentu apmērā no lielākās turpmāk minētās kadastrālās vērtības: ēkai piekritīgās zemes kadastrālās vērtības, vai ēkas kadastrālās vērtības.

Ēkai piekritīgā zemes vienība tiek noteikta saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā pieejamajiem datiem. Tā kā uz zemes vienības ir vairākas ēkas, tad katrai ēkai piekritīgā zeme tiek aprēķināta kā daļa no zemes vienības proporcionāli ēkas platībai.

[7] Saskaņā ar Civillikuma 863.pantu, kas bauda vai vēlas baudīt kādas lietas labumus, tam arī jānes ar šo lietu saistītie pienākumi, kā arī trešās personas šai lietai vai tās dēļ taisītie izdevumi. Ņemot vērā to, ka Ēka sava tehniskā stāvokļa dēļa var apdraudēt tās īpašniekus, kaimiņus, citas personas kā arī tiem piederošu mantu tā ir uzskatāma un klasificējama par cilvēku drošību apdraudošu ēku. Vienlaikus Ēka būtu apliekama ar nodokļa likmi 3 procentu apmērā no atbilstoši lielākās kadastrālās vērtības: ēkai piekritīgās zemes kadastrālās vērtības, vai ēkas kadastrālās vērtības.

[8] Dome, saskaņā ar APL 66.pantu izvērtējot administratīvā akta izdošanas lietderīgumu, uzskata par nepieciešamu piemērot tiesiskos līdzekļus, kamēr Ēka netiks sakārtota atbilstoši reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, un, pamatojoties uz Saistošo noteikumu Nr.29 7.punktu, šo paaugstināto nodokļa likmi Ēkai piemēros līdz tā mēneša beigām, kurā stāsies spēkā lēmums, ar kuru būs atcelts lēmums par Ēkas klasificēšanu kā cilvēku drošību apdraudošu.

[9] Būvniecības likuma 21.panta devītajā daļā noteikts, ja ēka ir sagruvusi un nonākusi tādā tehniskajā stāvoklī, ka ir bīstamas vai bojā ainavu, šīs ēkas īpašniekam atbilstoši pašvaldības lēmumam tā jāsakārto. Šā lēmuma izpildi nodrošina APL noteiktajā kārtībā.

[10] Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 „ Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 158.1.apakšpunktu ēkas ir jāsakārto, jāveic to konservācija vai jānojauc (atkarībā no konkrētiem apstākļiem), ja to stāvoklis neatbilst Būvniecības likuma 9. pantā noteiktajām būtiskajām prasībām attiecībā uz ēku lietošanas drošību, mehānisko stiprību un stabilitāti.

Vispārīgo būvnoteikumu 159.1.apakšpunktā noteikts, ka pašvaldība uzdod ēku īpašniekam sakārtot tās, veikt ēku konservāciju vai nojaukt ēkas tādā apjomā, lai tās neradītu bīstamību, ja ēkas ir pilnīgi vai daļēji sagruvušas vai nonākušas tādā tehniskajā stāvoklī, ka kļuvušas bīstamas.

Būvniecības tiesisko kārtību regulējošos normatīvajos aktos – Būvniecības likumā un Vispārīgajos būvnoteikumos nav noteikti minimālie vai maksimālie termiņi, kuros iestāde personai var uzdot veikt darbības saistībā ar Ēkas sakārtošanu. Līdz ar to secināms, ka šāds termiņš ir izvērtējams un nosakāms katrā individuālā gadījumā, atkarībā no lietas faktiskajiem apstākļiem. Dome uzskata, ka konkrētajā gadījumā izpildes termiņš Ēkas sakārtošanai ir nosakāms līdz 2020.gada 30.aprīlim, jo tas ir pietiekams termiņš, lai Īpašnieks veiktu turpmāk minētās Ēkas sakārtošanas darbības:

- Pilsētplānošanas nodaļā iesniegt Ēkas konstrukciju tehnisko izpēti ar mērķi noteikt nepieciešamos darbus, kas nekavējoši veicami Ēkas bīstamības novēršanai un konstrukciju pastiprināšanai.

- Atbilstoši Ēkas konstrukciju tehniskās izpētes slēdzienam veikt Ēkai bīstamības novēršanas pasākumus un konstrukciju pastiprināšanu.

Nekustamā īpašuma īpašumu tiesību pārņemšanas gadījumā saskaņā ar APL 33.panta trešo daļu tiesību pārņēmējam visas darbības, kas izpildītas procesā līdz viņa iestāšanās brīdim, ir tikpat obligātas, kā tās bija personai, kuras tiesības pārņemtas.

Saskaņā ar APL 75.panta otro daļu, ja apstrīdamu administratīvo aktu neapstrīd, tas ir spēkā, līdz to atceļ, izpilda vai vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu. Tādējādi nekustamā īpašuma īpašnieka maiņas gadījumā nemainās faktiskie un tiesiskie apstākļi, un administratīvais akts izpildāms īpašumu tiesību pārņēmējam.

Ņemot vērā iepriekš minēto, pamatojoties uz Civillikuma 1084.pantu, Administratīvā procesa likuma 59.panta pirmo daļu, 62.panta pirmo daļu, 65.panta trešo daļu, 66.pantu, 70.pantu un 75.panta otro daļu, Būvniecības likuma 21.panta devīto daļu, Vispārīgo būvnoteikumu 159.1.apakšpunktu, Saistošo noteikumu Nr.29 3.punktu, Jūrmalas pilsētas dome nolemj:

1. Klasificēt palīgceltni (kadastra apzīmējums 1300 009 6209 005) Konkordijas ielā 34, Jūrmalā, kā cilvēku drošību apdraudošu ēku.

2. Aplikt palīgceltni (kadastra apzīmējums 1300 009 6209 005) Konkordijas ielā 34, Jūrmalā, ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3 procentu apmērā no atbilstoši lielākās kadastrālās vērtības: ēkai piekritīgās zemes kadastrālās vērtības, vai ēkas kadastrālās vērtības.

3. Uzdot nekustamā īpašuma Konkordijas ielā 34-4, Jūrmalā, īpašniekam Vārds Uzvārds līdz 2019.gada 30.decembrim Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļā iesniegt palīgceltnes (kadastra apzīmējums 1300 009 6209 005) Konkordijas ielā 34, Jūrmalā, konstrukciju tehnisko izpēti ar mērķi noteikt nepieciešamos darbus, kas nekavējoši veicami ēkas bīstamības novēršanai un tās konstrukciju pastiprināšanai.

4. Uzdot nekustamā īpašuma Konkordijas ielā 34-4, Jūrmalā, īpašniekam Vārds Uzvārds līdz 2020.gada 30.aprīlim atbilstoši palīgceltnes (kadastra apzīmējums 1300 009 6209 005) Konkordijas ielā 34, Jūrmalā, konstrukciju tehniskās izpētes slēdzienam veikt tās bīstamības novēršanas pasākumus un konstrukciju pastiprināšanu.

5. Lēmuma 3. un 4. punktā uzlikto pienākumu neizpildes gadījumā pilnvarot Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektoru saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 370.panta noteikumiem administratīvā akta adresātam uzlikt piespiedu naudu.

6. Uzdot lēmuma izpildi kontrolēt Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļai.

Atbilstoši APL 70.panta pirmajai daļai šis lēmums stājas spēkā ar tā paziņošanas brīdi.

Šī administratīvā akta apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību (Būvniecības likuma 21.panta desmitā daļa).

Attiecībā uz šī administratīvā akta piespiedu izpildi norādāms uz turpmāk minēto.

Piespiedu izpildes mērķis: būtu panākt šī administratīvā akta izpildi un faktiski nekādi argumenti nevar kalpot par pamatu tam, ka Ēka netiek sakārtota, jo Īpašniekam ir jāapzinās konstatētais par Ēkas slikto tehnisko stāvokli.

Ja adresāts labprātīgu izpildi nav veicis, administratīvo aktu var izpildīt piespiedu kārtā APL noteiktajā kārtībā, ja vien likums, uz kura pamata administratīvais akts izdots, nenosaka citu kārtību (APL 358.panta otrajā daļa). Savukārt APL 358.panta ceturtā daļa noteic, ka vienlaikus ar administratīvā akta paziņošanu adresātam iestāde var veikt likumā noteiktos pasākumus administratīvā akta izpildes nodrošināšanai.

Būvniecības likuma 21.panta desmitā daļa noteic, ja šis lēmums netiek pildīts, Dome ir tiesīga nodrošināt tā izpildi, piemērojot aizvietotājizpildi un citus APL noteiktos piespiedu izpildes līdzekļus.

Savukārt, lai nodrošinātu administratīvā akta, kas uzliek adresātam pienākumu izpildīt noteiktu darbību, izpildi, APL 368.panta pirmā daļa pieļauj šādus piespiedu izpildes līdzekļus: aizvietotājizpilde, piespiedu nauda un tiešā spēka palīdzība.

APL 368.panta otrā daļa noteic, ka izpildiestāde (Dome), pamatojoties uz ārējo normatīvo aktu un ņemot vērā lietderības apsvērumus, var izvēlēties piespiedu izpildes līdzekļus, maina tos, līdz sasniedz rezultātu – attiecīgajā administratīvajā aktā uzliktā pienākuma izpildi.

APL 370.panta pirmā daļa noteic, ja administratīvais akts uzliek adresātam pienākumu izpildīt noteiktu darbību vai atturēties no noteiktas darbības, un viņš šo pienākumu nepilda, adresātam var uzlikt piespiedu naudu. Ņemot vērā, ka atbilstoši APL 364.panta pirmajai daļai administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas uzliek adresātam, Domes ieskatā piespiedu nauda kā šī administratīvā akta piespiedu līdzeklis ir pietiekami efektīvs, lai nodrošinātu tā izpildi, vēl jo vairāk šāds piespiedu izpildes līdzeklis dod administratīvā akta adresātiem iespēju pašiem izpildīt uzlikto pienākumu, t.i., neiesaistīt citu personu (aizvietotājizpilde vai tiešā spēka palīdzība) uzliktā pienākuma izpildē. Līdz ar to Dome kā piespiedu izpildes līdzekli šī administratīvā akta izpildei izvēlas piespiedu naudu.

Atbilstoši APL 370.panta otrajai daļai piespiedu naudu var uzlikt atkārtoti, līdz adresāts izpilda vai pārtrauc attiecīgo darbību. Atkārtoti piespiedu naudu var uzlikt ne agrāk kā septiņas dienas pēc iepriekšējās reizes, ja adresāts šo septiņu dienu laikā nav izpildījis.

Piespiedu naudas apmērs – minimālā piespiedu nauda fiziskai personai ir 50 euro, bet maksimālā ir 5000 euro, ievērojot samērīguma principu, kā arī ņemot vērā adresāta mantisko stāvokli (APL 370.panta trešā daļa). Piespiedu naudas piedziņu veic tiesu izpildītājs Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties un APL 361.panta pirmo daļu, Dome aicina šī lēmuma adresātu, Nekustamā īpašuma Īpašnieku labprātīgi iesniegt Pilsētplānošanas nodaļā Ēku konstrukciju tehnisko izpēti un veikt atbilstoši tai Ēkas bīstamības novēršanas pasākumus un Ēkas konstrukciju pastiprināšanu.

Dome brīdina, ja ar šo administratīvo aktu uzliktais pienākums netiks izpildīts labprātīgi iepriekš norādītajā termiņā, Dome kā šī administratīvā akta izpildiestāde no nākamās dienas, kad beidzies administratīvajā aktā noteiktais administratīvā akta labprātīgas izpildes termiņš, veiks administratīvā akta piespiedu izpildi APL noteiktajā kārtībā, piemērojot jums APL 370.pantā paredzēto piespiedu naudu.

Brīdinājums stājas spēkā vienlaicīgi ar administratīvā akta, kura piespiedu izpildei tas izdots, spēkā stāšanos.

Sūdzību par Domes kā izpildiestādes darbībām lēmumā uzliktā pienākuma piespiedu izpildes procesā ir tiesības APL 363.panta otrās daļas kārtībā iesniegt Administratīvā rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā pēc pieteicēja adreses – deklarētās dzīvesvietas adreses vai nekustamā īpašuma atrašanās vietas. Brīdinājums tiesā nav pārsūdzams.

Priekšsēdētājs

G. Truksnis


Lejupielāde: DOC un PDF