Oficiālā publikācija Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 03.07.2019. Stājas spēkā 04.07.2019.
Jūrmalas pilsētas dome

JŪRMALAS PILSĒTAS DOME

Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV - 2015, tālrunis: 67093816, fakss: 67093956; e-pasts: pasts@jurmala.lv, www.jurmala.lv


SAISTOŠIE NOTEIKUMI
Jūrmalā
2019.gada 20.jūnijāNr. 23

protokols Nr. 9, 21. punkts

Jūrmalas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas
saistošie noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 43.panta
pirmās daļas 6.punktu un trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka sabiedriskās kārtības noteikumus Jūrmalas pilsētas pašvaldības īpašumā esošajās kapsētās, zemes iecirkņu mirušo apbedīšanai piešķiršanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kapsētu apsaimniekotāja pienākumus un tiesības, kapliču izmantošanas kārtību, kolumbārija nišas piešķiršanas un lietošanas kārtību, administratīvo sodu piemērošanu.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. aktēšana – darbību kopums, kurā ietilpst vizuāla zemes iecirkņa apsekošana, fotofiksācija un dokumentāla stāvokļa fiksēšana;

2.2. aktēts zemes iecirknis – noteiktā kārtībā par nekoptu atzīts zemes iecirknis;

2.3. amatnieks – komersants, kurš veic zemes iecirkņa labiekārtošanu, aprīkojuma uzstādīšanu, rekonstrukciju, demontāžu;

2.4. apbedījums – miruša cilvēka (turpmāk – mirušā) vai kapsulas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana zemes iecirknī vai kapsulas ar kremēta mirušā pelniem ievietošana kolumbārija nišā;

2.5. apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājs – persona, kura organizē mirušā apbedīšanu;

2.6. apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs – komersants, kurš veic mirušā apbedīšanu pasūtītāja interesēs;

2.7. atvērta kapsēta – kapsēta, kurā ierāda jaunus zemes iecirkņus mirušo vai kapsulu ar kremētu mirušo pelniem apbedīšanai;

2.8. daļēji slēgta kapsēta kapsēta, kurā mirušos vai kapsulas ar kremētu mirušo pelniem apbedī tikai jau apbedīšanas pakalpojuma pasūtītājam iemērītā, lietošanā nodotā zemes iecirknī;

2.9. zemes iecirknis – noteikta izmēra zemes nogabals kapsētā, kas paredzēts mirušā/-o vai kapsulas/-u ar kremētu mirušo pelniem apbedīšanai;

2.10. zemes iecirkņa lietotājs – fiziska vai juridiska persona, kurai uz iesnieguma pamata piešķirts un ierādīts dabā zemes iecirknis mirušā apbedīšanai kapsētā;

2.11. ģimenes zemes iecirknis - jauns zemes iecirknis atvērtā kapsētā, kas paredzēts mirušā/-o vai kapsulas/-u ar kremētu mirušo pelniem apbedīšanai līdz diviem apbedījumiem;

2.12. zemes iecirkņa aprīkojums – piemiņas zīme, piemineklis, soliņš, apmales, sēta, dekoratīvie stādījumi un tml. labiekārtojumi zemes iecirknī;

2.13. kapa vieta – platība zemes iecirknī, viena apbedījuma veikšanai;

2.14. kapliča – ēka kapsētā bēru ceremonijām un mirušā/-o vai kapsulas/-u ar kremēta/-u mirušā/-o pelniem novietošanai pirms apbedīšanas;

2.15. kapsēta – Jūrmalas pilsētas administratīvās teritorijas daļa, kas paredzēta mirušo vai kapsulu ar kremētu mirušo pelniem apbedīšanai zemē, vai kapsulu ar kremēta mirušā pelniem glabāšanai kolumbārijā;

2.16. kapsētas apsaimniekotājs – Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestāde “Jūrmalas kapi”;

2.17. kapsētas pārzinis – kapsētas apsaimniekotāja darbinieks, kurš nodrošina šo noteikumu ievērošanu kapsētā, veicot šajos noteikumos noteiktos pienākumus;

2.18. kolumbārijs – īpaši izveidota vieta kapsētā, kas paredzēta kapsulu ar kremētu mirušo pelniem glabāšanai;

2.19. kolumbārija niša – vieta kolumbārijā vienas līdz četru kapsulu ar kremētu mirušo pelniem glabāšanai;

2.20. kolumbārija nišas lietotājs – fiziska persona, kurai piešķirta niša kolumbārijā un ar kuru noslēgts kolumbārija nišas lietošanas līgums;

2.21. nekopts zemes iecirknis – zemes iecirknis, kam piemīt viena vai vairākas no šīm pazīmēm – ir nekontrolēti izaudzis dzīvžogs, kas ir augstāks par 0,7 metriem, zāle izaugusi – garāka par 0,15 metriem, redzama ilgstoši esoša nesakopta zemsega, ir iestādīts koks kas neveic dekoratīvu apstādījuma funkciju un ir garāks par 1,5 metriem, kapu kopiņas vai apmales ir iegrimušas vairāk kā 0,15 metri;

2.22. par bezpiederīgu atzīta persona - mirušais, kura apbedīšanai 10 dienu laikā pēc attiecīgas publikācijas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publikācijā norādītajā pašvaldībā nav pieteikušies piederīgie vai kāda cita persona, vai mirušais, kura piederīgie iesnieguši rakstisku iesniegumu pašvaldībā, kurā bijusi mirušā pēdējā dzīvesvieta, vai kur viņš miris, apliecinot atteikšanos no mirušā apbedīšanas;

2.23. virsapbedījums – mirušo vai kapsulu ar kremētu mirušo pelniem apbedīšana virs esoša apbedījuma.

3. Kapsētas apsaimniekotāja sniegto maksas pakalpojumu veidi un maksa par tiem noteikta saskaņā ar cenrādi (1.pielikums).

4. Jūrmalas pilsētas dome pārrauga kapsētas apsaimniekotāja darbību un kontrolē kapsētu uzturēšanu un apsaimniekošanu.

II. Sabiedriskā kārtība kapsētās

5. Kapsētu pārziņi pieņem apmeklētājus kapsētā no otrdienas līdz piektdienai, kapsētas apsaimniekotāja noteiktajā laikā. Informāciju par kapsētu pārziņu pieņemšanas laiku, vietu un kontakttālruni kapsētas apsaimniekotājs ievieto kapsētas apsaimniekotāja mājas lapā un izvieto informācijas stendos attiecīgajā kapsētā.

6. Kapsētu apmeklētājiem, amatniekiem, strādniekiem, kuri atrodas kapsētā, ir pienākums izturēties ētiski un klusi, ievērojot šos noteikumus un kapsētas apsaimniekotāja vai kapsētas pārziņa norādījumus.

7. Kapsētā mirušo pārvadā tikai specializētā transporta līdzeklī (katafalkā).

8. Kapsētā aizliegts:

8.1. sniegt amatnieka pakalpojumus bez rakstveida saskaņojuma ar kapsētas pārzini;

8.2. slēpot, braukt ar skrituļslidām vai nodarboties ar citām sporta aktivitātēm;

8.3. ievest dzīvniekus, apbedīt dzīvniekus;

8.4. iebraukt un pārvietoties ar mehāniskiem transportlīdzekļiem, izņemot:

8.4.1. katafalkiem mirušā (zārka) ievešanai kapsētā novietošanai pie zemes iecirkņa vai ievietošanai kapličā;

8.4.2. transportlīdzekļus, kas pārvadā garīdzniekus reliģisku vai rituālu ceremoniju veikšanai;

8.4.3. policijas operatīvajiem transportlīdzekļiem, neatliekamās medicīnas palīdzības un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta transportlīdzekļiem;

8.4.4. kapsētas uzturēšanai paredzētajiem transportlīdzekļiem;

8.4.5. transportlīdzekļus, kas pārvadā personas ar pirmās grupas invaliditāti vai kustību traucējumiem;

8.4.6. gadījumus, kad izsniegta kapsētas apsaimniekotāja atļauja.

8.5. novietot soliņus, stādīt kokus, krūmus un dzīvžogus ārpus lietošanā nodotā zemes iecirkņa robežām;

8.6. patvaļīgi aizņemt zemes iecirkni vai mainīt ierādītā zemes iecirkņa robežas;

8.7. pārvietot kapsētas apsaimniekotāja izvietotās brīdinājuma zīmes.

III. Zemes iecirkņa piešķiršanas kārtība un lietošanas noteikumi

9. Jūrmalas pilsētā ir šādas kapsētas:

9.1. atvērta kapsēta: Meža kapsēta;

9.2. daļēji slēgtas kapsētas:

9.2.1. Jaundubultu kapsēta;

9.2.2. Slokas kapsēta;

9.2.3. Ķemeru kapsēta;

9.2.4. Beberbeķu kapsētas daļa.

10. Jaunu zemes iecirkni atvērtā kapsētā uzmēra, nosprauž un piešķir, atbilstoši noteiktajiem zemes iecirkņa izmēriem (2.pielikums), Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā deklarētas personas vai viņu pirmās pakāpes radinieku mirušā/-o vai kapsulas/-u ar kremētu mirušo pelniem apbedīšanai, ja zemes iecirkņa lietotājam nav jau lietošanā esošs zemes iecirknis ar iespēju veikt tajā apbedījumu.

11. Kapsētas apsaimniekotājs pieņem lēmumu par zemes iecirkņa piešķiršanu vai atteikumu piešķirt zemes iecirkni ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā no iesnieguma saņemšanas brīža, pamatojoties uz:

11.1. personas rakstveida iesniegumu kapsētas apsaimniekotājam par zemes iecirkņa piešķiršanu mirušā apbedīšanai;

11.2. kompetentas iestādes izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

11.3. zemes iecirkņa un/vai kapa vietas ierādīšanas aktu.

12. Daļēji slēgtā kapsētā mirušo apbedī, ja zemes iecirkņa lietotājam piešķirtajā zemes iecirknī ir brīva vieta vai tajā var veikt virsapbedījumu.

13. Kapsētas apsaimniekotājs pieņem lēmumu par atļauju apbedīt mirušo vai atteikumu atļaut apbedīt mirušo daļēji slēgtā kapsētā ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā no iesnieguma saņemšanas brīža, pamatojoties uz:

13.1. zemes iecirkņa lietotāja rakstveida iesniegumu kapsētas apsaimniekotājam par atļauju apbedīt mirušo;

13.2. kompetentas iestādes izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

13.3. kapsētas pārziņa sastādītu zemes iecirkņa un/vai kapa vietas ierādīšanas aktu.

14. Katram zemes iecirknim var būt tikai viens zemes iecirkņa lietotājs.

15. Ja zemes iecirknim kapsētā ilgstoši nav lietotājs, par tā lietotāju var kļūt fiziska persona, kura savu saistību ar mirušo var pierādīt:

15.1. uzrādot savstarpēju radniecību apliecinošus dokumentus;

15.2. uzrādot miršanas apliecību un/vai dokumentus, kas liecina par mirušās personas apbedīšanu zemes iecirknī;

15.3. izmantojot ziņas no kapsētas apsaimniekotāja arhīva datiem par agrākiem apbedījumiem zemes iecirknī.

16. Zemes iecirkņa lietotājam ir tiesības:

16.1. atteikties no piešķirtā zemes iecirkņa kapsētā;

16.2. tikt apbedītam viņa lietotajā zemes iecirknī. Ja zemes iecirknī nav iespējams veikt mirušā apbedīšanu un nav iespējams veikt virsapbedījumu, mirušā zemes iecirkņa lietotāja apbedīšanai var piešķirt zemes iecirkni atvērtā kapsētā, saskaņā ar šiem noteikumiem.

17. Ja trīs gadu laikā pēc atteikšanās no zemes iecirkņa nav pieņemts jauns lēmums par zemes iecirkņa piešķiršanu, kapsētas apsaimniekotājs lemj par zemes iecirkņa piešķiršanu mirušo apbedīšanai.

18. Lēmums par zemes iecirkņa piešķiršanu tiek atcelts un zemes iecirknis pāriet pašvaldības valdījumā, ja:

18.1. zemes iecirknis tiek atbrīvots sakarā ar pārapbedīšanu;

18.2. trīs gadu laikā pēc zemes iecirkņa lietotāja nāves nav pieņemts jauns lēmums par zemes iecirkņa piešķiršanu;

18.3. zemes iecirknis piecus gadus pēc kārtas ir atzīts par nekoptu saskaņā ar šo noteikumu IX nodaļu;

18.4. zemes iecirkņa lietotājs rakstveidā atsakās no zemes iecirkņa lietošanas tiesībām, kā arī no zemes iecirknī uzstādītā viņam piederošā zemes iecirkņa aprīkojuma un trīs gadu laikā no iesnieguma par atteikšanos no zemes iecirkņa, kapsētas apsaimniekotājs nav saņēmis jaunu iesniegumu par zemes iecirkņa piešķiršanu.

19. Zemes iecirkņa lietotāja nāves gadījumā, zemes iecirknis var tikt piešķirts zemes iecirkņa lietotāja laulātajam, radiniekam vai arī zemes iecirknī iepriekš apbedītā mirušā laulātajam vai radiniekam vai citai personai, tā apbedīšanai.

20. Aktētu zemes iecirkni jauna zemes iecirkņa izveidošanai vai paplašināšanai attiecīgajā kapa vietu rindā piešķir aktētam zemes iecirknim blakus esošā zemes iecirkņa lietotājam, pamatojoties uz iesniegumu par aktēta zemes iecirkņa piešķiršanu, ja iesnieguma iesniedzējam nav parādu par jau lietoto zemes iecirkni. Aktētu zemes iecirkni nedala, izņemot gadījumus, ja to vēlas iegūt abi blakus esošo kapa vietu lietotāji.

21. Aktētu zemes iecirkni par saviem līdzekļiem labiekārto zemes iecirkņa lietotājs, zemes iecirkņa kapakmeņus, apmales, krustus, plātnes, plāksnes novietojot tam paredzētajos laukumos.

IV. Kolumbārija nišas piešķiršanas un lietošanas kārtība

22. Kolumbārija niša tiek piešķirta un ierādīta, pamatojoties uz:

22.1. personas iesniegumu kapsētas apsaimniekotājam par kolumbārija nišas piešķiršanu un ierādīšanu, kapsulas ar kremētu mirušo pelniem novietošanai;

22.2. kompetentas iestādes izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

22.3. maksājuma dokumentu saskaņā ar maksas pakalpojumu cenrādi par jaunas kolumbārija nišas ierādīšanu;

22.4. dokumentu, kas apliecina kremēšanas faktu.

23. Personai, kuras lietošanā tiek nodota kolumbārija niša, ir pienākums ar kapsētas apsaimniekotāju noslēgt līgumu par kolumbārija nišas lietošanu.

24. Kolumbārija nišu piešķir uz nenoteiktu laiku.

25. Vienā kolumbārija nišā ievieto līdz četrām kapsulām ar kremēta/-tiem mirušā/-šo pelniem.

26. Kapsētas apsaimniekotājs atļauj novietot kapsulu kolumbārija nišā pēc kolumbārija nišas lietošanas līguma noslēgšanas un maksājumu veikšanas par kolumbārija nišas atvēršanu.

27. Kapsulu ievietošanai paredzēto nišu drīkst atvērt tikai kapsētas pārzinis pamatojoties uz kolumbārija nišas lietotāja rakstveida iesniegumu.

28. Kapsulas ievietošanu kolumbārijā var veikt tikai attiecīgās kolumbārija nišas lietotājs.

29. Kolumbārija nišu aizver ar noslēdzējplāksni. Kolumbārija nišas noslēdzējplāksne ir kapsētu apsaimniekotāja īpašums. Noslēdzējplāksnes dizains ir vienots visām kolumbārija nišām:

29.1. plāksnes materiāls - melns pulēts granīts;

29.2. plāksnes platums – 50 centimetri;

29.3. plāksnes augstums – 45 centimetri;

29.4. plāksnes biezums – 1,5 centimetri.

30. Gravēšanu kolumbārija nišas noslēdzējplāksnēs veic kapsētu apsaimniekotāja Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā izraudzīts gravēšanas pakalpojumu sniedzējs atbilstoši noteiktajam paraugam (3.pielikums).

31. Kolumbārija nišas lietotājam aizliegts:

31.1. bez saskaņošanas ar kapsētas pārzini veikt patvaļīgu kolumbārija nišas atvēršanu;

31.2. ievietot kolumbārija nišā citas lietas, izņemot kapsulas ar kremētu mirušo pelniem.

32. Kolumbārija niša, kuras lietotājs pārtraucis līgumu par tās lietošanu, var tikt nodota lietošanā kolumbārija nišas lietotāja laulātajam, augšupējam radiniekam, lejupējam radiniekam, brālim vai māsai, vai citai personai rakstveida iesniegumā norādot saistību nodošanas iemeslu par kolumbārija nišas lietošanas līguma saistību pārņemšanu.

33. Kapsētu apsaimniekotājam ir pienākums kolumbārija nišas lietotāja nāves gadījumā noslēgt līgumu par kolumbārija nišas lietošanu ar kolumbārija nišas lietotāja tiesību un saistību pārņēmēju.

34. Kolumbārija nišas lietošanas tiesības izbeidzas un lietošanā nodotā kolumbārija niša un kapsulas pāriet pašvaldības valdījumā, ja:

34.1. kolumbārija niša tiek atbrīvota sakarā ar kapsulu apbedīšanu zemes iecirknī;

34.2. trīs gadu laikā pēc kolumbārija nišas lietotāja nāves nav pieteicies neviens kolumbārija nišas lietotāja tiesību un saistību pārņēmējs;

34.3. kolumbārija nišas lietotājs rakstveidā atsakās no kolumbārija nišas lietošanas tiesībām, kā arī no kolumbārija nišā ievietotajām kapsulām ar kremētu mirušo pelniem un 60 dienu laikā kapsētas apsaimniekotajam nepiesakās neviens kolumbārija nišas lietotāja tiesību un saistību pārņēmējs;

35. Šo noteikumu 34.3. apakšpunktā minētajā gadījumā, kapsētas apsaimniekotājs glabā kapsulas kolumbārija nišā sešus mēnešus. Ja nav pieteicies kolumbārija nišas lietotāja tiesību un saistību pārņēmējs, kapsulas tiek apglabātas par bezpiederīgajiem atzīto un nezināmo personu apbedīšanas sektorā.

V. Apbedīšanas kārtība

36. Mirušā apbedīšanu vai kapsulas novietošanu kolumbārijā organizē mirušā piederīgo izvēlēts viens vai vairāki apbedīšanas pakalpojumu sniedzēji, par to informējot kapsētas apsaimniekotāju ne vēlāk kā 24 stundas pirms apbedīšanas vai kapsulas ievietošanas kolumbārijā.

37. Kapsētas pārzinis ierāda kapa vietu zemes iecirknī un sastāda zemes iecirkņa un/vai kapa vietas ierādīšanas aktu, piedaloties pakalpojuma pasūtītājam un pakalpojuma sniedzējam.

38. Apbedīšanas laiku vai laiku kapsulas novietošanai kolumbārijā, zemes iecirkņa lietotājs, kolumbārija nišas lietotājs vai viņa izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs saskaņo ar kapsētas apsaimniekotāju.

39. Mirušo apbedīšana un kapsulu ar kremētu mirušo pelniem novietošana kolumbārija nišā notiek katru dienu no plkst.11.00 līdz plkst. 16.00, izņemot svētdienas, pirmdienas un svētku dienas. Izņēmuma gadījumos mirušā apbedīšanu var veikt citā laikā, iepriekš to saskaņojot ar kapsētas apsaimniekotāju.

40. Atvērtā vai daļēji slēgtā kapsētā zemes iecirkņa lietotājs var atļaut apbedīt mirušo vai kapsulu ar kremēta mirušā pelniem neatkarīgi no mirušā pēdējās deklarētās dzīvesvietas.

41. Mirušais tiek apbedīts zārkā, bet kremācijas gadījumā – kapsulā.

42. Kapa rakšanas pakalpojumus kapsētas teritorijā nodrošina mirušā piederīgo izvēlēta fiziska vai juridiska persona kapsētas pārziņa uzraudzībā.

43. Kapsētas apsaimniekotājam pēc motivēta iesnieguma, pamatojoties uz likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas reliģiskās organizācijas garīgā personāla (arhibīskaps, mācītājs, priesteris, rabīns u.c.) lūgumu, ir tiesības noteikt īpašus nosacījumus apbedīšanas kārtībai kapsētā, ņemot vērā attiecīgās reliģiskās organizācijas mācību un dogmatiku, kā arī kulta tradīcijas.

44. Kapa minimālie izmēri:

44.1. kapa garums - 2 metri;

44.2. kapa platums – 1 metrs;

44.3. kapa dziļums – 1,5 metri līdz zārka vākam.

45. Bērnu apbedīšanas gadījumos, var samazināt kapa garumu un/vai platumu, atstājot nemainīgu kapa dziļumu.

46. Kapsulas ar mirušā pelniem apbedīšanai kapa garums un platums atbilst kapsulas ar mirušā pelniem izmēram, kapa dziļums ir 1 metrs.

47. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā mirušo, ja viņam vai tuvākajam radiniekam nav lietojumā esoša zemes iecirkņa, apbedī atsevišķā zemes iecirknī šim nolūkam ierādītā Meža kapsētas daļā. Zemes iecirkņa apsaimniekošanu nodrošina kapsētas apsaimniekotājs.

48. Mirušo personu vai kapsulu ar mirušās personas pelniem apbedī pamatojoties uz kapsētas apsaimniekotāja pieņemto lēmumu.

49. Iesniedzot dokumentus mirušā apbedīšanai, persona uzrāda dokumentu oriģinālus un personu apliecinošu dokumentu.

50. Virsapbedījumu var veikt pēc 20 gadiem no mirušā apbedīšanas brīža. Izdarot virsapbedījumu, kapa minimālais dziļums ir 1,2 metri līdz zārka vākam.

51. Mirstīgās atliekas var pārapbedīt pēc viena kalendārā gada no mirušā apbedīšanas brīža, saņemot kapsētas apsaimniekotāja saskaņojumu un ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.

52. Ar pārapbedīšanu saistītos izdevumus sedz persona, kura veic pārapbedīšanu.

53. Mirstīgo atlieku ekshumāciju veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, iepriekš saskaņojot ar kapsētas apsaimniekotāju.

VI. Kapličas izmantošana

54. Kapliču var iznomāt bēru ceremonijas rīkošanai.

55. Vienas bēru ceremonijas ilgums kapličā nepārsniedz 30 minūtes. Kapličas izmantošanas laiku apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājs saskaņo ar kapsētas apsaimniekotāju.

56. Kapliču atver 30 minūtes pirms noteiktā bēru ceremonijas sākuma. Citā laikā kapliča ir slēgta.

VII. Par bezpiederīgajiem atzīto mirušo un nezināmo personu apbedīšana

57. Kapsētu apsaimniekotājs kapsētā izveido īpašu sektoru par bezpiederīgajiem atzīto mirušo un nezināmo personu apbedīšanai.

58. Par bezpiederīgajiem atzīto mirušo un nezināmo personu apbedīšanu Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā veic izraudzīts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs.

59. Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā par bezpiederīgajiem atzītos mirušos un nezināmās personas kremē.

60. Par bezpiederīgajiem atzītos mirušos un nezināmās personas, kuras saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.600 "Kremācijas noteikumi" nav atļauts kremēt, apbedī zārkā.

61. Par bezpiederīgajiem atzītos mirušos un nezināmās personas zārkā apbedī rindās (joslās). Zemes iecirknī vienas kapa vietas platība ir 4,5 kvadrātmetri, no kuriem, - platums 1,5 metri, garums 3,0 metri, dziļums 1,5 metri līdz zārka vākam.

62. Kremētu par bezpiederīgajiem atzīto mirušo un nezināmo personu pelnus ievieto kapsulā un apbedī. Vienā kapā apbedī līdz 50 kapsulām. Apbedīšanu veic laikā, kad zemes sasaluma dziļums nav lielāks par desmit centimetriem. Apbedījuma dziļums ir 1 metrs līdz augšējās kapsulas augšējai malai, garums – 2 metri, platums – 1 metrs. Apbedīšanas pakalpojuma sniedzējs sastāda šī apbedījuma izvietojuma shēmu, izvieto pie attiecīgā zemes iecirkņa, norādot mirušā vārdu uzvārdu, dzimšanas, miršanas, apbedīšanas datus. Ja apbedītājam nav zināms mirušā vārds uzvārds, dzimšanas vai miršanas datums, atļauts norādīt – “nezināms”.

63. Par bezpiederīgajiem atzīto zārkā apbedīto mirušo un nezināmo personu kapa vietu, saglabā 20 gadus. Pēc minētā termiņa beigām kapa vietu nolīdzina un kapsētu apsaimniekotājs lemj par virsapbedījumu veikšanu minētajā kapā.

64. Ja ir pieteikušies mirušā, kurš atzīts par bezpiederīgo vai nezināmo personu, laulātais, radinieki vai persona, kura vēlas mirušo apbedīt atsevišķā zemes iecirknī, labiekārtot un kopt šo kapa vietu, viņiem ir pienākums:

64.1. apmaksāt izdevumus saistītus ar mirstīgo atlieku pārapbedīšanu;

64.2. iesniegt šo noteikumu 11.1. vai 13.1. apakšpunktā minētos dokumentus.

65. Par bezpiederīgajiem atzīto un nezināmo personu apbedīšanas sektorā laulātajam, radiniekiem vai citai personai ir atļauts apkopt kapa vietu un uzstādīt piemiņas plāksni, saskaņojot to ar kapsētu apsaimniekotāju – piemiņas plāksnes izmērī nedrīkst būt lielāki par 50 centimetri garumā un 30 centimetri platumā.

IIX. Zemes iecirkņa kopšana un uzturēšana

66. Zemes iecirkņa lietotājam ir pienākums:

66.1. divu mēnešu laikā pēc mirušā apbedīšanas sakopt zemes iecirkni (novākt ziedus, vainagus, zarus);

66.2. regulāri kopt un uzturēt piešķirto kapa vietu (novākt kritušās lapas, zarus, atkritumus, nopļaut un novākt zāli, iznīcināt kokus un krūmus, uzturēt zemes iecirkņa aprīkojumu);

66.3. regulāri apgriezt zemes iecirkņa dzīvžogu ne augstāk kā līdz 0,7 metru augstumam;

66.4. zemes iecirkņa kopšanas laikā radušos atkritumus šķirot un nogādāt atkritumu savākšanas vietā novietotajos konteineros.

67. Zemes iecirkņa lietotājs kapa vietu var kopt pats vai arī noslēgt līgumu par zemes iecirkņa kopšanu ar juridisku vai fizisku personu.

68. Zemes iecirkņa lietotājam aizliegts:

68.1. patvarīgi palielināt ierādītās zemes iecirkņa robežas, to nesaskaņojot ar kapsētas apsaimniekotāju;

68.2. stādīt zemes iecirknī kokus, kuri nav paredzēti dekoratīvo apstādījumu veidošanai un kuru garums pēc izaugšanas pārsniedz 1,5 metrus

68.3. ierīkot zemes iecirknī dzīvžogus, kuru augstums pārsniedz 0,7 metrus;

68.4. ierīkot zemes iecirknī apmales, kas norobežo ierādīto kapa vietu augstākas par 0,2 metriem un atrodas ārpus zemes iecirkņa uzmērītajām robežām;

68.5. uzstādīt dekoratīvās sētas ar balstošajiem elementiem vai pamatni, kuru augstums kopā pārsniedz 0,7 metrus;

68.6. veikt jebkāda veida labiekārtošanas darbus zemes iecirknī, kurš ir iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, bez saskaņošanas ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi.

IX. Zemes iecirkņu aktēšana

69. Reizi gadā kapsētas apsaimniekotājs apseko kapsētu zemes iecirkņus, veic nekopto iecirkņu fotofiksāciju, sastāda aktu par katru nekopto iecirkni un marķē to ar brīdinājuma zīmi (4.pielikums).

70. Brīdinājuma zīmes paraugu un informāciju, kur vērsties, redzot šādu zīmi lietojumā esošajā zemes iecirknī, kapsētas apsaimniekotājs izvieto informācijas stendos kapsētās.

71. Kapsētas apsaimniekotājs rakstveidā brīdina zemes iecirkņa lietotāju par šo noteikumu 11. un 13.punktā noteikto lēmumu atcelšanu, ja zemes iecirknis netiks kopts.

72. Ziņas par aktētiem zemes iecirkņiem, kapsētas apsaimniekotājs apkopo un ievieto kapsētas apsaimniekotāja mājas lapā un informācijas stendos kapsētās.

X. Amatnieku un kapa vietu kopēju profesionālā darbība kapsētās

73. Amatnieks amatnieka pakalpojumus sniedz kapsētās, pamatojoties uz zemes iecirkņa lietotāja pasūtījumu, savu darbības periodu saskaņojot rakstveidā ar kapsētas pārzini.

74. Zemes iecirkņa kopējs sniedz savus pakalpojumus, pamatojoties uz zemes iecirkņa lietotāja pasūtījumu.

75. Amatnieki un zemes iecirkņu kopēji savu darbību veic kapsētas darba laikā, ievērojot šo noteikumu II nodaļā noteikto. Pabeidzot pakalpojuma sniegšanu vai kapsētas darba laika beigās amatnieki un kapa vietu kopēji sakārto zemes iecirkni, instrumentus, darba rīkus, demontētos pieminekļus, apmales vai to daļas izved no kapsētas.

76. Amatnieki un zemes iecirkņu kopēji, sniedzot pakalpojumu kapsētā, pēc pieprasījuma uzrāda kapsētas pārzinim vai Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas pārstāvim kapsētas pārziņa atļauju darbībai kapsētā un personas apliecinošu dokumentu.

77. Amatnieki un zemes iecirkņa kopēji var izmantot mehānisko transportlīdzekli, lai pārvietotos kapsētas teritorijā, saskaņojot to ar kapsētas pārzini. Transportlīdzekļa kustībai var izmantot tikai tos celiņus, kuri atbilst transportlīdzekļa izmēriem (gabarītiem).

XI. Atbildība un administratīvā soda piemērošana

78. Personas par noteikumu neievērošanu var saukt pie administratīvās atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Administratīvās lietas, pamatojoties uz Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas sastādītajiem administratīvo pārkāpumu protokoliem, izskata Jūrmalas pilsētas Administratīvā komisija.

79. Par šo noteikumu 6., 8., 25., 27., 28., 29., 31., 66., 68., 77., un 79. punktā noteikto prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu fiziskām personām līdz 30 euro, juridiskām personām līdz 100 euro. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā – piemēro naudas sodu fiziskām personām līdz 50 euro, juridiskām personām – līdz 300 euro.

80. Administratīvās lietas, pamatojoties uz Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas sastādītajiem administratīvo pārkāpumu protokoliem, izskata Jūrmalas pilsētas Administratīvā komisija.

81. Par šo noteikumu neievērošanu iekasētie naudas sodi ir pašvaldības budžeta ieņēmumi, kas izlietojami kapsētu uzturēšanai.

82. Noteikumu izpildi, savas kompetences ietvaros, kontrolē kapsētas apsaimniekotājs.

XII. Lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtība

83. Kapsētas apsaimniekotāja izdoto lēmumu Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Jūrmalas pilsētas pašvaldības izpilddirektoram.

84. Jūrmalas pilsētas pašvaldības izpilddirektora lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā persona var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

XIII. Noslēguma jautājumi

85. Nekopto zemes iecirkņu aktēšanas periodā ieskaita aktēšanas visu periodu, kas izveidojies pirms šo noteikumu spēkā stāšanās brīža.

86. Personām, kuras veikušas maksājumus par kapa vietas nomu, vienreizējo maksājumu par jaunas kapa vietas nospraušanu, uzmērīšanu un ierādīšanu par periodu pēc 2019.gada 5.marta, naudas līdzekļi tiks atgriezti uz iesnieguma pamata. Atmaksa tiek veikta tikai tām personām, kuru iesniegumi, saņemti trīs gadu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

87. Līdz 2019.gada 5.martam noslēgtie Kapavietas nomas līgumi zaudē spēku ar 2019.gada 5.martu, izņemot līgumi, kuros nomnieks nav nokārtojis saistības pret iznomātāju. Parāds par kapa vietas nomu, kas izveidojies līdz 2019.gada 5.martam tiek piedzīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

88. Kapsētas apsaimniekotājs divu gadu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas izdod administratīvos aktus par zemes iecirkņa lietošanas tiesību piešķiršanu attiecībā uz personām, kuras bija noslēgušas Kapavietas nomas līgumus, kas 2019.gada 5.martā zaudēja spēku.

89. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē:

89.1. Jūrmalas pilsētas domes 2014.gada 4.septembra saistošie noteikumi Nr.27 “Jūrmalas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi”.

89.2. Jūrmalas pilsētas domes 2016.gada 21.janvāra lēmums Nr.1 “Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestādes “Jūrmalas kapi” maksas pakalpojumiem”.

90. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos tiek atcelti Jūrmalas pilsētas domes 2019.gada 21.marta saistošie noteikumi Nr.10 “Jūrmalas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi”.

Priekšsēdētājs

G.Truksnis



1.pielikums Jūrmalas pilsētas domes

2019.gada 20.jūnija saistošajiem noteikumiem Nr.23

(protokols Nr.9, 21.punkts)

Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestādes “Jūrmalas kapi” sniegto maksas pakalpojumu cenrādis

Nr.p.k.

Pakalpojumu veids

Mērvienība

Izcenojums bez pievienotās vērtības nodokļa* (EUR)

Izcenojums ar pievienotās vērtības nodokli (EUR)

1.

Maksa par izziņas sagatavošanu un izsniegšanu par apbedījumiem pašvaldības kapsētā **

1 izziņa

7.44

9.00

2.

Maksa par kapličas nomu **

30 min

30.08

36.40

2.1.

atlaide 30% apmērā piešķir šādām kategorijām:

1) pensionāriem, kuriem ir tiesības uz valsts piešķirto vecuma pensiju,

2) I vai II grupas invalīdiem,

3) personām, kurām pašvaldība ir piešķīrusi trūcīgās vai maznodrošinātās ģimenes (personas) statusu.

30 min

21.06

25.48

3.

Maksa par zemes iecirkņa atkārtotu uzmērīšanu vai zemes iecirkņa sadalīšanu, zemes iecirkņu apvienošanu un nospraušanu pēc klienta pieprasījuma**

1 pakalpojums

12,54

15,17

4.

Maksa par teritorijas sakopšanu bēru ceremonijai

1 pakalpojums

7.63

9,23

5.

Maksa par zvana zvanīšanu bēru ceremonijas norises laikā (no kapličas līdz zemes iecirknim)**

1 pakalpojums

7.77

9.40

6.

Maksa par aktēta zemes iecirkņa uzmērīšanu un nospraušanu

1 pakalpojums maksa par 1 m2

16.12

19.50

7.

Izmaksas par kolumbārija nišas lietošanu:

7.1.

Kolumbārija nišas atvēršana

1 pakalpojums

11.49

13.90

7.2.

Maksa par kolumbārija nišas lietošanu gadā

gada maksa par nišu

55.62

67.30

* Pievienotās vērtības nodoklis aprēķināms saskaņā ar likuma “Pievienotās vērtības nodokļa likums” 41.pantā noteikto nodokļa likmi.

** Maksas pakalpojumu sniedz saskaņā ar klienta pieprasījumu.

2.pielikums Jūrmalas pilsētas domes

2019.gada 20.jūnija saistošajiem noteikumiem Nr.23

(protokols Nr.9, 21.punkts)

Zemes iecirkņu izmēri jaunām kapa vietām Meža kapsētā

Kapa vieta

Platums, m

Garums, m

Laukums, m2

Zemes iecirknis vienam apbedījumam

1,66

3,00

5,00

Zemes iecirknis diviem apbedījumam

2,67

3,00

8,00


3.pielikums Jūrmalas pilsētas domes

2019.gada 20.jūnija saistošajiem noteikumiem Nr.23

(protokols Nr.9, 21.punkts)

Kolumbārija nišas noslēdzējplāksnes paraugs gravēšanai PDF



4.pielikums Jūrmalas pilsētas domes

2019.gada 20.jūnija saistošajiem noteikumiem Nr.23

(protokols Nr.9, 21.punkts)

Brīdinājuma zīmes paraugs PDF


PASKAIDROJUMA RAKSTS

Jūrmalas pilsētas domes 2019.gada 20.jūnija saistošajiem noteikumiem Nr.23

„Jūrmalas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi”

Paskaidrojuma raksta sadaļas

Norādāmā informācija

1. Īss projekta satura izklāsts

1.1.Likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 2.punkts, noteic, ka pašvaldības autonomā funkcija ir gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, apbedīšanas vietu izveidošanu un uzturēšanu. Minētā likuma 43.panta pirmās daļas 6.punkts noteic, ka Dome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos, par sanitārās tīrības uzturēšanu, tostarp kapsētu apbedīšanas vietu izveidošanu un uzturēšanu. Savukārt 43.panta trešā daļa, noteic, ka Dome var pieņemt saistošos noteikumus arī, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi.

1.2. Saistošo noteikumu izdošanas mērķis ir sakārtot noteikumos ietvertos jautājumus, nodrošināt apbedījumu uzskaites nepārtrauktību, reglamentēt kapsētu izmantošanas kārtību un kapsētās sniegtos maksas pakalpojumus, ievērojot 2019.gada 5.marta Satversmes tiesas pieņemto spriedumu lietā Nr. 2018-08-03 “Par Jūrmalas pilsētas domes 2014.gada 4.septembra saistošo noteikumu Nr.27 “Jūrmalas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi” 18. un 20. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1 pantam” . Saistībā ar iepriekš minēto ir iespējams precīzāk reglamentēt kapsētu izmantošanu un zemes iecirkņu iegūšanu, kā arī, saskaņā ar Valsts kontroles revīzijas ziņojumā norādīto, ka maksas pakalpojumi ir Saistošo noteikumu pielikums, noteikt ar apbedīšanu saistītos maksājumus. Saistošajos noteikumos tiek iekļauti nosacījumi par kolumbārija nišas piešķiršanas un lietošanas kārtību, nosacījumi p ar bezpiederīgajiem atzīto mirušo un nezināmo personu apbedīšanas kārtību, kā arī precizēti saistošajos noteikumos lietotie termini.

1.3.Saistošie noteikumi nosaka Jūrmalas pilsētas pašvaldības kapsētu uzturēšanas, zemes iecirkņu, kolumbārija piešķiršanas, lietošanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kapliču izmantošanas kārtību, zemes iecirkņa lietotāja tiesības un pienākumus, kā arī administratīvo atbildību par saistošo noteikumu prasību pārkāpumu.

2. Projekta nepieciešamības pamatojums

Ņemot vērā 2019.gada 5.marta Satversmes tiesas spriedumā lietā Nr.2018-08-03 noteikto, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2019.gada 23.aprīļa atzinumu Nr.1-18/3847, kurā ir izteikti iebildumi par Jūrmalas pilsētas domes 2019.gada 21.marta saistošajiem noteikumiem Nr.10 “Jūrmalas pilsētas kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi”, minētie saistošie noteikumi atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 45.panta ceturtajai daļai tiek precizēti, apstiprinot jaunus saistošos noteikumus.

Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 2.punktu kapsētu izveidošana un uzturēšana ir viena no pašvaldības autonomajām funkcijām, kuru tā veic atbilstoši sava budžeta iespējām. Likuma “Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 23.punkts noteic, ka lemt par kārtību, kādā izpildāmas šā likuma 15.pantā minētās funkcijas un nosakāmas to izpildi atbildīgās amatpersonas, kā arī sniedzami pārskati par šo funkciju izpildi, ir pašvaldības domes ekskluzīva kompetence. Līdz ar to par autonomo funkciju izpildi atbild pati pašvaldība. Savukārt, likuma “Par pašvaldībām” 43.panta trešā daļa noteic, ka dome var pieņemt saistošos noteikumus arī, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi. Ņemot vērā minēto, kapsētu uzturēšanas un apsaimniekošanas jautājumu reglamentēšana ir atstāta izlemšanai pašvaldībai.

Atšķirībā no citām autonomajām funkcijām, funkcija izveidot un uzturēt kapsētas nekur detalizētāk nav reglamentēta, jo neviens likums vai Ministru kabineta noteikumi (pašlaik spēkā esošie) valstī nereglamentē kārtību, kādā veidā tiek apsaimniekotas un uzturētas kapsētas, kā arī nenosaka kapsētu izveidošanas prasības. Līdz ar to pašvaldība to reglamentē saistošajos noteikumos.

3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu

Saistošo noteikumu īstenošanas rezultātā finansiālā ietekme uz pašvaldības budžetu būs negatīva, jo netiks saņemti maksas pakalpojumi tādā apmērā, kā līdz 2019.gada 5.martam. Radīsies maksas pakalpojumu ieņēmumu samazinājums, līdz ar to negatīvā ietekme uz budžetu plānota līdz 74,3 tūkst. euro.

4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā

Saistošie noteikumi ir saistoši Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestādei "Jūrmalas kapi", jebkurai fiziskai un juridiskai personai, atrodoties Jūrmalas pilsētas pašvaldības kapsētās. Uzņēmējiem tiek nodrošināta vienlīdzīga iespēja sniegt apbedīšanas, kapu kopšanas vai amatniecības pakalpojumus, ja tiek ievēroti pašvaldības noteiktie kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi.

5. Informācija par administratīvajām procedūrām

5.1. Saistošo noteikumu tiesiskais regulējums attiecināms un var skart lielu daļu Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju, tas viesīs iedzīvotājos skaidrību un noteiks konkrētu rīcību kapsētu pakalpojumu izmantošanā, nodrošinās vienlīdzīgas tiesības mirušo cieņpilnai apbedīšanai. Likuma “Par pašvaldībām” 3.pants noteic, ka vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības — domes — un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses. Tāpat 1985.gada 15.oktobrī Strasbūrā parakstītās Eiropas vietējo pašvaldību hartas 3. pantā noteiktas pašvaldības tiesības vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu vietējo iedzīvotāju interesēs. Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestāde “Jūrmalas kapi” ir veikusi aprēķinus par iespējamo zemes iecirkņu skaitu apbedījumiem apsaimniekojamās kapsētās. Ņemot vērā statistiku par iepriekšējos gados mirušo personu apbedīšanai nepieciešamo zemes iecirkņu piešķiršanu secināts, ka nenosakot izņēmumus pašvaldības teritorijā, jau tuvākajos gados esošās Jūrmalas pilsētas kapsētas nespēs nodrošināt iedzīvotājus ar nepieciešamajiem pakalpojumiem, jo kapavietu skaits nav neierobežots. Līdz ar to, lai primāri ievērotu Jūrmalas pilsētas administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses, saistošos noteikumos tiek noteikts izņēmums, ka jaunu zemes iecirkni piešķir Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā deklarētas personas vai viņu pirmās pakāpes radinieku mirušā/-o vai kapsulas/-u ar kremētu mirušo pelniem apbedīšanai.

Satversmes tiesa 2019.gada 5.marta sprieduma lietā Nr.2018-08-03 ir secinājusi, ka: " [..] kapavietas piešķiršana ir būtiska tieši mirušā cilvēka cieņpilnai apbedīšanai. Vispārcilvēciskās vērtības, tostarp cilvēka cieņa, pieprasa, ka pēc nāves tuviniekiem ir pienākums apbedīt mirušo cilvēku, un kapavietas piešķiršana ir nepieciešams priekšnoteikums tam, lai būtu nodrošināta apbedīšanas pienākuma izpilde. Pašvaldības rīcība, piešķirot personai kapavietu, pēc sava rakstura nav pakalpojums, jo pastāv apbedīšanas pienākums, kas tuviniekiem neparedz izvēles iespējas, proti, mirušā cilvēka ķermeni, guldot kapā, ir jāapbedī kapsētā. Tas, ka pašvaldība pieprasa maksu par kapavietas piešķiršanu kā maksu par pakalpojumu, ir pretrunā ar noteikumu, ka arī pēc cilvēka nāves pret viņa ķermeni ir jāizturas ar cieņu”.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Satversmes tiesa secina, ka kapa vietas piešķiršana nav pakalpojums, par kuru pašvaldības dome saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 21. panta pirmās daļas 14. punktu būtu tiesīga noteikt samaksu.

Mirušā laulātais, radinieki, vai cita persona, kura organizē mirušā apbedīšanu brīvprātīgi var izvēlēties veikt mirušā kremāciju, kā rezultātā veidojas mirušā pelni, kas tiek ievietoti izturīgā, gaisu un ūdeni necaurlaidīgā kapsulā (turpmāk – kapsula). Latvijā nepastāv tiesiskais regulējums, kas uzliktu par pienākumu personai, kas organizē mirušā apbedīšanu kapsulu novietot glabāšanai noteiktā vietā. Kapsulas glabāšana var būt arī dzīvesvietā, līdz ar to nerodas apbedīšanas pienākums.

Likuma „Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 14.punkta a)apakšpunkts cita starpā noteic, ka Domei ir tiesības noteikt, ja tas nav aizliegts vai noteikts ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem, maksu par pašvaldības zemes, cita nekustamā un kustamā īpašuma lietošanu (iznomāšanu).

Jūrmalas pilsētas Meža kapsētā ir izveidots kolumbārijs, kas ir īpaši izveidota vieta kapsētā, kas paredzēta kapsulu ar kremētu mirušo pelniem glabāšanai. Pašvaldībai nav pienākuma izveidot kolumbāriju, tā ir pašvaldības brīvprātīgā iniciatīva, līdz ar to pašvaldībai ir tiesības noteikt arī maksu par kolumbārija nišas izmantošanu.

Kremācija ir alternatīva apbedīšanai, kura tiek veikta īpašu, reliģiozu, personīgu un citu iemeslu dēļ. Piederīgie kremēšanu izvēlas kā alternatīvu tradicionālajai apbedīšanai. Iemesli šādai izvēlei ir dažādi gan reliģiozi, gan personīgi, gan saistīti ar sociālajiem uzskatiem, līdz ar to kapsulas glabāšanas izvēles vieta arī ir brīvprātīga un ir uzskatāma par maksas pakalpojumu saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 14.punktu.

Satversmes tiesa 2019.gada 5.marta sprieduma lietā Nr.2018-08-03 ir secinājusi, ka “izskatāmajā gadījumā apstrīdēto normu atzīšana par spēkā neesošām no to izdošanas brīža novestu pie tādas situācijas, ka Jūrmalas pilsētas domei būtu jāatmaksā par kapa vietu izmantošanu saņemtā maksa. Šāds nolēmums būtiski ietekmētu pašvaldības budžetu un tādējādi apdraudētu tās iedzīvotāju tiesības un likumiskās intereses. Tādēļ apstrīdēto normu atcelšanai šajā gadījumā nevar noteikt atpakaļvērstu spēku un apstrīdētās normas uzskatāmas par spēkā neesošām no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas.”

Tomēr līdz minētā Satversmes tiesas sprieduma spēkā stāšanās Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestāde "Jūrmalas kapi" ar privātpersonām tika slēgusi līgumus atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam, kuru saistību neizpildes rezultātā privātpersonām ir nomas maksas parādi par kapa vietas izmantošanu. Atbilstoši saistošajiem noteikumiem minētie parādi, kas izveidojušies līdz 2019.gada 5.martam ir sedzami normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

5.2. Saistošo noteikumu izpildi nodrošinās Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestāde "Jūrmalas kapi". No saistošajos noteikumos iekļautajām normām Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas un Administratīvās komisijas funkcijas un uzdevumi netiek paplašināti vai sašaurināti.

5.3. Saistošo noteikumu piemērošanā privātpersona var vērsties pie kapsētu apsaimniekotāja - Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestādē “Jūrmalas kapi”, Jūrmalas pilsētas domē, Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā. Kapsētas apsaimniekotājs, saņemot iesniegumu no privātpersonas par zemes iecirkņa piešķiršanu vai par atļauju apbedīt mirušo, pieņem attiecīgu lēmumu Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā.

6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām

Saistošo noteikumu izstrādē tika ņemta vērā līdzšinējā pieredze kapsētu apsaimniekošanā.

Priekšsēdētājs

G.Truksnis


Lejupielāde: DOC un PDF