Oficiālā publikācija Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 28.01.2020. Stājas spēkā 29.01.2020.
Jūrmalas pilsētas dome

JŪRMALAS PILSĒTAS DOME

Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV - 2015, tālrunis: 67093816, fakss: 67093956; e-pasts: pasts@jurmala.lv, www.jurmala.lv


SAISTOŠIE NOTEIKUMI
Jūrmalā
2019.gada 19.decembrīNr. 59

protokols Nr. 16, 48. punkts

Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības palīdzību
dzīvokļa jautājumu risināšanā

Izdoti saskaņā ar likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu
risināšanā” 6.panta otro daļu, 7.panta piekto un sesto daļu,
14.panta astoto daļu, 15.pantu, 17.pantu, 21.1 panta otro
daļu, 21.2 panta otro daļu, 24.panta pirmo daļu,
26.1 panta pirmo un otro daļu, 27.pantu un
likuma “Par sociālajiem dzīvokļiem un
sociālajām dzīvojamām mājām”
5.panta ceturto daļu, 6.pantu,
9.panta ceturto daļu,
10.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt Jūrmalas pilsētas pašvaldības (turpmāk - pašvaldība) palīdzību dzīvojamās telpas (pašvaldības īpašumā, valdījumā vai nomā esošas dzīvojamās telpas) jautājumu risināšanā (turpmāk – palīdzība), palīdzības veidus, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību.

2. Lēmumu par personas reģistrēšanu palīdzības saņemšanai un atzinumu par palīdzības sniegšanu personai pieņem Jūrmalas pilsētas domes Dzīvokļu komisija (turpmāk – Komisija).

3. Lēmumu par palīdzības sniegšanu personai pieņem Jūrmalas pilsētas dome (turpmāk - dome), izņemot lēmumus, kurus dome deleģējusi pieņemt Komisijai atbilstoši komisijas nolikumam. Pieņemot lēmumu, dome ievēro Komisijas, Jūrmalas pilsētas domes Sociālo, veselības un integrācijas jautājumu komitejas vai Jūrmalas pilsētas domes Transporta un mājokļu jautājumu komitejas atzinumus.

4. Pašvaldības palīdzības dzīvojamās telpas jautājumu risināšanā reģistru (turpmāk – reģistri) uzturēšanu veic domes Īpašumu pārvaldes Dzīvokļu nodaļa (turpmāk – Nodaļa).

5. Pašvaldība palīdzību sniedz tikai reģistros iekļautajām personām, izņemot 8.punktā minētos gadījumus.

6. Komisija pieņem lēmumu par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 3.panta 1.punktā noteikto palīdzību:

6.1. likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 7.panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos;

6.2. ja personas iesniegums palīdzības saņemšanai iesniegts vēlāk kā sešus mēnešus pēc tiesas nolēmuma par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību zaudēšanas stāšanās spēkā.

II. Reģistru un palīdzības veidi, personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību

7. Pašvaldība sniedz šādu palīdzību:

7.1. dzīvojamās telpas izīrēšana personām, kuras ar palīdzību nodrošināmas pirmām kārtām (1.reģistrs);

7.2. sociālās dzīvojamās telpas izīrēšana (2.reģistrs);

7.3. nodrošināšana ar pagaidu dzīvojamo telpu (3.reģistrs);

7.4. īrētās dzīvojamās telpas apmaiņa pret citu īrējamu dzīvojamo telpu (4.reģistrs);

7.5. speciālista nodrošināšana ar dzīvojamo telpu (5.reģistrs);

7.6. dzīvojamās telpas remonts (6.reģistrs);

7.7. vienreizēja dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta piešķiršana (7.reģistrs);

7.8. dzīvojamās telpas nodrošināšana vispārējā kārtībā personām (8.reģistrs).

8. Personām neatliekami sniedzama palīdzība saskaņā ar likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 13.pantu.

9. Pašvaldības 1.reģistrā dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām reģistrē personas saskaņā ar likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”:

9.1. 14.panta pirmās daļas 1.- 5.punktu;

9.2. 14.panta septītās daļas 1.punktu - ar nosacījumu, ja personu lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas un ja ienākumi viena cilvēka ģimenē nepārsniedz divas minimālās mēneša darba algas, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki - ienākumi nepārsniedz pusotru minimālo mēneša darba algu vienam cilvēkam;

9.3. 14.panta septītās daļas 2., 3.punktu.

10. Pašvaldības 2.reģistrā sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai tiek reģistrētas:

10.1. likuma “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” 5.panta pirmajā daļā minētās personas (ģimenes) un 1.1 daļā minētās personas;

10.2. pensijas vecumu sasniegusi persona, kura uz pašvaldības lēmuma pamata pastāvīgi dzīvo sociālās aprūpes iestādē un tai nav Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku, ja:

10.2.1. personai nepieder nekustamais īpašums,

10.2.2. persona nav atsavinājusi nekustamo īpašumu pēdējo piecu gadu laikā,

10.2.3. sniegts Jūrmalas pilsētas domes Labklājības pārvaldes (turpmāk – Labklājības pārvalde) atzinums par to, ka persona ir spējīga patstāvīgi dzīvot;

10.3. maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona (ģimene), ar kuru kopā dzīvo tās apgādībā esošs nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona vai pensijas vecumu sasniegusi persona, vai arī persona ar I vai II invaliditātes grupu, ja:

10.3.1. persona pēdējo piecu gadu laikā vismaz trīs gadus īrē (un trīs gadus ir deklarējusi dzīvesvietu Jūrmalas pilsētā) fiziskai vai juridiskai personai piederošu dzīvojamo telpu Jūrmalas pilsētā,

10.3.2. izīrētājs dzīvojamās telpas īres līgumu izbeidz likuma ”Par dzīvojamo telpu īri” 6.panta otrās daļas 2., 3.punktā paredzētajos gadījumos;

10.4. pensijas vecumu sasniegusi persona, ja:

10.4.1. personai nav Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku vai tā dzīvo atsevišķi no saviem apgādniekiem un ne mazāk par trim gadiem dzīvesvietas deklarētas citās adresēs,

10.4.2. personai ienākumi nepārsniedz minimālo mēneša darba algu un Labklājības pārvaldē ir veikts personas materiālā stāvokļa izvērtējums,

10.4.3. personai nav likumiskas vai līgumiskas tiesības uz citu dzīvojamo telpu (izņemot līgums par pašvaldības naktspatversmes pakalpojuma saņemšanu vai bāriņtiesas lēmums par bāreņa vai bez vecāku gādības palikušā bērna ievietošanu aprūpes iestādē);

10.5. trūcīga vai maznodrošināta persona (ģimene) ar nepilngadīgu bērnu (arī aizbildnībā esošs vai audžuģimenē ievietots bērns līdz pilngadības sasniegšanai) un stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par personas (ģimenes) izlikšanu no tās īpašumā esošas dzīvojamās telpas, par kuru ņemts hipotekārais kredīts (vienīgā īpašuma iegādei) ar nosacījumu, ka īpašuma atsavināšanas (pārdodot izsolē) apmērs ir vienāds vai mazāks par parādsaistību apmēru.

11. Pašvaldības 3.reģistrā pagaidu dzīvojamās telpas izīrēšanai tiek reģistrēta pašvaldības 1.reģistrā reģistrēta persona, kura rakstveidā ir izteikusi vēlēšanos uz laiku līdz pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai īrēt pagaidu dzīvojamo telpu.

12. Pašvaldības 4.reģistrā īrēto telpu apmaiņai pret citu īrējamu dzīvojamo telpu tiek reģistrēta persona, kurai par īrēto dzīvojamo telpu nav parādsaistību par īri un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, un persona ir pildījusi citus pienākumus, kas noteikti īres līgumā un kura:

12.1. vēlas īrēto dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvojamo telpu apmainīt pret attiecīgi citu īrējamu dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvojamo telpu ar mazāku platību vai ar zemāku labiekārtojuma līmeni;

12.2. veselības stāvokļa dēļ ir nepieciešama dzīvojamā telpa vai sociālā dzīvojamā telpa ēkas zemākā stāvā;

12.3. vismaz trīs gadus ir īrējusi pašvaldības dzīvojamo telpu un vēlas apmainīt to pret citu neizīrētu dzīvojamo telpu.

13. Pašvaldības 4.reģistrā reģistrētajām personām īrēto dzīvojamo telpu apmaiņa tiek veikta, ja no konkrētās dzīvojamās telpas ir atteikušās vai dzīvojamā telpa nav piedāvājama īrei atbilstoši Noteikumu 37.punktam pašvaldības 1. un 2.reģistrā reģistrētām personām, kuras reģistrētas agrāk nekā attiecīgā 4.reģistrā reģistrētā persona.

14. Noteikumu 12.2.apakšpunktā minētajām personām dzīvojamās telpas apmaiņa tiek veikta, ja neviena no pašvaldības attiecīgajā reģistrā reģistrētām personām nav izteikusi un apliecinājusi nepieciešamību īrēt dzīvojamo telpu, kas atrodas dzīvojamās mājas pirmajā vai otrajā stāvā, vai pielāgota personas ar invaliditāti vajadzībām.

15. Pašvaldības 5.reģistrā reģistrē personas, kuras ir kvalificēti speciālisti (turpmāk – speciālists) saskaņā ar likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 21.1 pantu, neatkarīgi no tā, kuras pašvaldības administratīvajā teritorijā speciālists ir deklarējis dzīvesvietu.

16. Pašvaldības 5.reģistrā reģistrējamo speciālistu atbilstību Noteikumu 17., 18.punktam izvērtē Komisija.

17. Speciālistam izīrējamu dzīvojamo telpu pašvaldība ir tiesīga izīrēt speciālistiem, kuri veic šādus ar valsts vai pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītus pārvaldes uzdevumus:

17.1. tūrisma, izglītības, veselības, sociālās aprūpes, kultūras, sporta, būvniecības jomā nodarbinātam pašvaldības speciālistam, pašvaldības administrācijas speciālistam un pašvaldības policijas darbiniekam;

17.2. Valsts policijas darbiniekam likuma “Par policiju” izpratnē un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, ja minētie speciālisti dienesta interesēs tiek pārcelti uz Jūrmalas pilsētas administratīvo teritoriju.

18. Noteikumu 17.punktā noteikto speciālistu nepietiekams nodrošinājums tiek noteikts, ievērojot:

18.1. speciālista darba devēja iesniegtu pieprasījumu speciālista nodrošināšanai ar speciālistam izīrējamu dzīvojamo telpu, kurā pamatots:

18.1.1. kādā jomā saskaņā ar Noteikumu 17.punktu nodarbināts speciālists, kopējā nodarbinātības situācija valstī un pašvaldībā speciālista pārstāvētajā jomā vai profesijā (amatā),

18.1.2. nepietiekams kvalificētu speciālistu nodrošinājums jomā, profesijā (amatā), kurā nodarbināts speciālists,

18.1.3. speciālista darba izpildes novērtējums,

18.1.4. darba devēja nepieciešamība minētā speciālista pakalpojumu nodrošināšanā, ko izvērtē, ievērojot attiecīgā speciālista izglītību, īpašas zināšanas vai prasmes, darba slodzi, līdzšinējo profesionālo ieguldījumu vai sasniegumus konkrētajā iestādē (ja speciālists ir jau ilgstoši nodarbināts);

18.2. Ekonomikas ministrijas mājaslapā ikgadējā informatīvajā ziņojumā noteiktās darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes;

18.3. Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā publiskotās ikgadējās darba tirgus īstermiņa prognozes;

18.4. darba tirgus pieprasījumu Pašvaldības administratīvajā teritorijā.

19. Pašvaldības 6.reģistrā dzīvojamās telpas remonta nodrošināšanai reģistrē personas, kurām palīdzība sniedzama saskaņā ar domes saistošajiem noteikumiem, kas nosaka kārtību, kādā tiek sniegta palīdzība dzīvojamās telpas remontam.

20. Pašvaldības 7.reģistrā vienreizēja dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta piešķiršanai reģistrē personas, kurām palīdzība sniedzama saskaņā ar domes saistošajiem noteikumiem, kas nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts vienreizējs dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsts.

21. Pašvaldības 8.reģistrā iekļautas personas dzīvojamās telpas nodrošināšanai vispārējā kārtībā, kurā tika reģistrētas līdz 2015.gada 20.martam.

III. Kārtība, kādā personas tiek reģistrētas reģistros

22. Personas, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību, iesniedz Nodaļai iesniegumu atbilstoši Noteikumu pielikumam (turpmāk – iesniegums), norādot palīdzības veidu un pievienojot šādus dokumentus, kas apliecina personas tiesības saņemt attiecīgo palīdzību:

22.1. dokumenta, kas apliecina stihiskas nelaimes vai avārijas faktu, kopiju (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta akts u.tml.), uzrādot oriģinālu (Noteikumu 8.punkts);

22.2. dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas īpašuma tiesību apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu, ja īpašuma tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā (Noteikumu 8.punkts);

22.3. pensijas vecumu sasniegušas personas apliecības vai atbildīgās institūcijas lēmuma par invaliditāti un atzinuma kopiju, uzrādot oriģinālu (Noteikumu 10.1., 10.2.,10.3., 10.4.apakšpunkts);

22.4. dzīvojamās telpas īres līguma kopiju un dzīvojamās telpas izīrētāja rakstveida atteikuma personai pagarināt īres līgumu, kur norādīts atteikuma pamatojums, kopiju, uzrādot oriģinālu (Noteikumu 10.3.apakšpunkts);

22.5. dzīvojamās telpas īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu (Noteikumu 8.punkts, 9.2.apakšpunkts);

22.6. izziņu par īres un saņemto pakalpojumu maksājumu parādu neesamību vai vienošanos ar dzīvojamo telpu apsaimniekotāju vai pakalpojuma sniedzēju par parāda nomaksu (Noteikumu 12., 47., 48., 49, 51., 52., 53.punkts);

22.7. ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotu izziņu par personas veselības stāvokli (Noteikumu 12.2.apakšpunkts, 39.punkts);

22.8. atbildīgās institūcijas lēmuma par invaliditāti kopiju, uzrādot oriģinālu (Noteikumu 40.punkts);

22.9. personai ar garīgās veselības traucējumiem – psihiatra atzinumu par psihisko veselību un speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesamību dzīvošanai atsevišķi īrētā sociālā dzīvojamā telpā, ģimenes ārsta izziņu par veselības stāvokli ar norādītu funkcionālo spēju traucējumu smaguma pakāpi un medicīnisko kontrindikāciju neesamību (Noteikumu 10.1.apakšpunkts);

22.10. speciālista darba devēja pieprasījumu, kurā izteikta pamatota nepieciešamība nodrošināt speciālistu ar dzīvojamo telpu (Noteikumu 18.1.apakšpunkts);

22.11. speciālista darba devēja, kas nav pašvaldība, izteikts priekšlikums par sadarbības līguma noslēgšanu ar pašvaldību (Noteikumu 15.punkts);

22.12. speciālista izglītību (kvalifikāciju) apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu (Noteikumu 15.punkts);

22.13. darba līguma (valsts iestādes speciālistam - rīkojuma par iecelšanu amatā) un amata apraksta kopiju, uzrādot oriģinālu (Noteikumu 15.punkts);

22.14. speciālista dzīves gājumu (Curriculum Vitae) (Noteikumu 15.punkts);

22.15. lēmuma par aizgādnības nodibināšanu kopiju, uzrādot oriģinālu (Noteikumu 10.3.apakšpunkts), ja šī informācija nav pašvaldības rīcībā;

22.16. Labklājības pārvaldes dokumenta par materiālā stāvokļa izvērtējumu kopiju, uzrādot oriģinālu (Noteikumu 9.2.apakšpunkts, 10.4.2.apakšpunkts);

22.17. kredītlīguma kopiju, uzrādot oriģinālu (Noteikumu 10.5.apakšpunkts);

22.18. tiesas nolēmuma par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas un parāda piedziņu, kas stājies likumīgā spēkā, noraksta kopiju, tiesas nolēmuma par izsoles akta apstiprināšanu noraksta kopiju, uzrādot oriģinālus (Noteikumu 10.5.apakšpunkts).

23. Papildus Noteikumu 22.punktā norādītajiem dokumentiem iesniegumam pievieno:

23.1. likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14.panta pirmās daļas 1., 1.1, 2.punktā minētajām personām:

23.1.1. tiesas sprieduma par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas, kas stājies likumīgā spēkā, noraksta kopija, uzrādot oriģinālu,

23.1.2. pensijas vecumu sasniegušas vai politiski represētās personas apliecības vai atbildīgās institūcijas lēmuma par invaliditāti kopija, uzrādot oriģinālu;

23.2. likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14.panta pirmās daļas 4.punktā minētajām personām:

23.2.1. repatrianta statusu apliecinoša dokumenta kopija, uzrādot oriģinālu;

23.2.2. arhīva izziņa par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo dzīvesvietu pirms izceļošanas no Latvijas.

23.3. likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14.panta pirmās daļas 4.1 punktā minētajām personām – politiski represētās personas apliecības kopija, uzrādot oriģinālu;

23.4. likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14.panta pirmās daļas 5.punktā minētajām personām - izziņas par atbrīvošanu pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas kopija, kurā norādīts faktiski izciestais brīvības atņemšanas soda laiks, uzrādot oriģinālu.

24. Iesniegumu aizpilda un paraksta visas pilngadīgās personas, kuras vēlas saņemt palīdzību.

25. Lai pieņemtu lēmumu par palīdzības piešķiršanu, Nodaļas darbiniekam ir tiesības pārbaudīt pieteicēja sniegto ziņu patiesību un par pieteicēju iegūt papildu informāciju no citām institūcijām un datu reģistriem.

26. Nodaļa pārbauda informāciju no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas par personas īpašumiem pirms reģistrācijas reģistros un pirms palīdzības saņemšanas.

27. Personas, kuras saskaņā ar Noteikumiem atzītas par tiesīgām saņemt palīdzību un iekļaujamas personu iesniegumā norādītajā reģistrā, reģistrē tādā secībā, kādā tās iesniegušas Nodaļai iesniegumu Noteikumos noteiktajā kārtībā attiecīgā palīdzības veida saņemšanai. Lēmums par personas iekļaušanu vai atteikumu iekļaut reģistrā tiek paziņots personai rakstveidā.

28. Persona ir tiesīga iesniegt iesniegumu par cita palīdzības veida saņemšanu, ja tā ir tiesīga saņemt attiecīgo palīdzību. Saskaņā ar Komisijas lēmumu persona tiek reģistrēta citā reģistrā, ievērojot iesnieguma saņemšanas datumu.

29. Ne retāk kā reizi gadā Nodaļa pārbauda reģistros iekļautos datus, vai personas ir saglabājušas tiesības saņemt palīdzību. Nepieciešamības gadījumā Nodaļa lūdz personas sniegt aktuālo informāciju. Reizi mēnesī Nodaļa reģistros aktualizē reģistrēto personu rindas kārtas numurus.

30. Pēc domes lēmuma par dzīvojamās telpas izīrēšanu spēkā stāšanās persona tiek izslēgta no attiecīgā pašvaldības reģistra.

IV. Dzīvojamo telpu piedāvāšanas secība un izīrēšanas kārtība

31. Dzīvojamo telpu uzskaiti veic Nodaļa, izveidojot šādus dzīvojamo telpu reģistrus:

31.1. dzīvošanai nederīgo dzīvojamo telpu reģistrs;

31.2. dzīvošanai derīgo dzīvojamo telpu reģistrs;

31.3. sociālo dzīvojamo telpu reģistrs;

31.4. speciālistiem izīrējamo dzīvojamo telpu reģistrs.

32. Dzīvojamā telpa sociālo dzīvojamo telpu reģistrā vai speciālistam izīrējamo dzīvojamo telpu reģistrā tiek uzskaitīta pēc Dzīvokļu komisijas atzinuma par attiecīgā statusa noteikšanu pieņemšanas.

33. Noteikumu izpratnē dzīvojamās telpas tiek klasificētas:

33.1. dzīvojamā telpa – dzīvoklis ar ērtībām, dzīvoklis ar daļējām ērtībām, dzīvoklis bez ērtībām un dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām;

33.2. dzīvoklis ar ērtībām – dzīvoklis, kas nodrošināts ar centrālapkuri vai autonomo gāzes/elektrības apkuri, vannu/dušu, aukstā ūdens apgādi un kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu, karstā ūdens apgādi (centrālais ūdensvads, boilers vai gāzes katls), dabasgāzes, elektrības apgādi (var būt vēl citi papildpakalpojumi);

33.3. dzīvoklis bez ērtībām – dzīvoklis, kas nodrošināts ar krāsns apkuri, auksto ūdeni un kanalizāciju (dzīvoklī vai ārpus dzīvokļa), sadzīves atkritumu izvešanu;

33.4. dzīvoklis ar daļējām ērtībām – dzīvoklis, kurā nodrošināti visi dzīvoklī bez ērtībām pieejamie pamatpakalpojumi un kāds(i) no dzīvoklī ar ērtībām pieejamiem papildpakalpojumiem;

33.5. dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām – dzīvojamā telpa dažādu sociālo grupu dzīvojamā mājā vai istabu plānojuma dzīvojamā mājā, kurās palīgtelpas (gaitenis, virtuve, tualete, duša) nodotas koplietošanā vairākiem īrniekiem;

33.6. sociālā dzīvojamā telpa – dzīvojamā telpa, kurai noteikts sociālās dzīvokļa statuss vai kura atrodas sociālā dzīvojamā mājā;

33.7. speciālistam izīrējama dzīvojamā telpa - dzīvojamā telpa, kurai noteikts speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statuss, vai dienesta viesnīca.

34. Personai, kura reģistrēta:

34.1. pašvaldības 1.reģistrā, tiek piedāvātas īrei Noteikumu 31.2.apakšpunktā noteiktās dzīvojamās telpas;

34.2. pašvaldības 2.reģistrā, tiek piedāvātas īrei Noteikumu 31.3.apakšpunktā minētās dzīvojamās telpas;

34.3. pašvaldības 3.reģistrā, tiek piedāvātas īrei Noteikumu 31.1.apakšpunktā minētās dzīvojamās telpas;

34.4. pašvaldības 4.reģistrā, tiek piedāvātas īrei Noteikumu 31.2. vai 31.3.apakšpunktā minētās dzīvojamās telpas;

34.5. pašvaldības 5.reģistrā, tiek piedāvātas īrei Noteikumu 31.4.apakšpunktā noteiktās dzīvojamās telpas;

34.6. pašvaldības 8.reģistrā, tiek piedāvātas īrei Noteikumu 31.2.apakšpunktā noteiktās dzīvojamās telpas.

35. Noteikumu 8.punktā noteiktajos gadījumos personām, kurām neatliekami sniedzama palīdzība, piešķirot pagaidu dzīvojamo telpu, tiek piedāvātas īrei Noteikumu 31.2.apakšpunktā noteiktās dzīvojamās telpas. Ja tādu nav, tad tiek piedāvātas īrei Noteikumu 31.1.apakšpunktā noteiktās dzīvojamās telpas.

36. Ja pašvaldības rīcībā ir sertificēta speciālista atzinums par to, ka pašvaldībai piederoša dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa ir sliktā tehniskā vai avārijas stāvoklī un nav dzīvošanai derīga, tad attiecīgās dzīvojamās mājas vai dzīvojamās telpas īrnieki ir prioritāri nodrošināmi ar citu dzīvojamo telpu.

37. Personai, kura reģistrēta pašvaldības 1. vai 2.reģistrā, tiek piedāvāta dzīvojamā telpa vai vairākas atsevišķas dzīvojamās telpas ar ne lielāku istabu skaitu kā:

37.1. viena istaba – vienai personai, vienai personai kopā ar bērnu līdz septiņu gadu vecumam, laulātajiem ;

37.2. divas istabas – ja ģimenē ir divi (izņemot laulātos vai vienu personu kopā ar bērnu līdz septiņu gadu vecumam) vai trīs cilvēki;

37.3. trīs istabas vai vairāk – ja ģimenē ir četri vai vairāk cilvēki.

38. Personai, kura reģistrēta pašvaldības 5.reģistrā, dzīvojamo telpu izīrē, ņemot vērā ģimenes sastāvu.

39. Personai ar veselības traucējumiem tiek piedāvāta īrei dzīvojamā telpa, kas atrodas dzīvojamās mājas pirmajā vai otrajā stāvā.

40. Personai ar invaliditāti, kas saistīta ar kustību traucējumiem, tiek piedāvāta īrei dzīvojamā telpa, kas ir pielāgota personas ar invaliditāti vajadzībām.

41. Pašvaldības 1., 2. un 5.reģistrā reģistrētajām personām dzīvojamās telpas, sociālās dzīvojamās telpas un speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas tiek piedāvātas, ievērojot to atbrīvošanas datumu.

42. Par dažādām tiek uzskatītas arī tādas dzīvojamās telpas, sociālās dzīvojamās telpas un speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas, kas atrodas dažādās dzīvojamās mājās vai vienā un tajā pašā dzīvojamā mājā ar vienādu istabu skaitu.

43. Sociālā dzīvojamā telpa pirmām kārtām piedāvājama personai, kura reģistrēta pašvaldības 2.reģistrā un ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas personas (ģimenes) statuss, personu reģistrācijas secībā.

44. Izīrējamas dzīvojamās telpas piedāvāšanu atliek uz laiku ne ilgāku par vienu gadu, kamēr reģistrā reģistrētā persona atrodas:

44.1. ārstniecības vai rehabilitācijas iestādē un iesniegts medicīnas iestādes vai ārsta apliecinājums;

44.2. ieslodzījuma vietā un iesniegts brīvības atņemšanas iestādes apliecinājums.

45. Līgums par pagaidu dzīvojamās telpas īri, kas noslēgts ar personu, kurai sniedzama palīdzība saskaņā ar likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 13.panta pirmās daļas 1.punktu, tiek parakstīts no pašvaldības puses divu darba dienu laikā pēc Komisijas lēmuma pieņemšanas.

46. Pašvaldība izīrē:

46.1. dzīvojamās telpas uz laiku līdz trīs gadiem, īres līgumā iekļaujot saistību, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu, ja īrnieks ir saglabājis tiesības saņemt pašvaldības palīdzību atbilstoši normatīvajiem aktiem un pilda līguma nosacījumus (izņemot 46.4. un 46.5.apakšpunktā noteiktajos gadījumos);

46.2. sociālās dzīvojamās telpas uz laiku līdz sešiem mēnešiem un īres līgumu atjauno ikreiz, kad saņemts īrnieka iesniegums par līguma atjaunošanu, ja persona nav zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvojamo telpu;

46.3. speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas uz laiku saskaņā ar likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 21.3 pantu;

46.4. dzīvojamo telpu uz pieciem gadiem pēc pagaidu dzīvojamās telpas īrēšanas, ja personai tiek sniegta palīdzība saskaņā ar likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 13.panta ceturtās daļas 1.punkta “a” apakšpunktu. Maznodrošinātai vai trūcīgai personai (ģimenei), vai personai, kura atbilst kādai no 48.4.-48.9.apakšpunktā minētajām kategorijām, ir tiesības prasīt līguma pagarināšanu, ja tā pilda līguma nosacījumus;

46.5. dzīvojamās telpas uz laiku līdz īrnieka 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja personai palīdzība tiek sniegta saskaņā ar likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14.panta pirmās daļas 3.punktu.

47. Attiecīgās dzīvojamās telpas īres līguma pagarināšanas pamatotību vērtē Komisija un atbilstoši Komisijas nolikumam sniedz domei atzinumu.

48. Tiesības atjaunot sociālās dzīvojamās telpas īres līgumu uz laiku līdz sešiem mēnešiem ir šādām personām:

48.1. likuma “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” 5.panta pirmās daļas ievaddaļā minētajām personām (ģimenēm), tas ir, maznodrošinātai personai vai trūcīgai personai (ģimenei);

48.2. likuma “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” 5.panta 1.1 daļā minētai personai;

48.3. Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekam;

48.4. personai, kura kā vienīgais apgādnieks ir vienam vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem;

48.5. ģimenei ar trim vai vairāk nepilngadīgiem bērniem;

48.6. ģimenei, kura audzina bērnu ar invaliditāti;

48.7. ģimenei, kurā visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensionāri vai personas ar invaliditāti;

48.8. atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai, kurai nav apgādnieka, vai tā dzīvo atsevišķi no saviem apgādniekiem un ne mazāk par trim gadiem dzīvesvietas deklarētas citās adresēs;

48.9. politiski represētai personai.

49. Iesniegumu ar lūgumu atjaunot īres līgumu atbilstoši likuma “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” 11.panta otrajai daļai persona iesniedz, ja nav zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli, šādā termiņā:

49.1. ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc sociālā dzīvokļa īres līguma termiņa beigām, ja tiek vērtēts trūcīgas vai maznodrošinātas personas (ģimenes) statuss;

49.2. Noteikumu 48.2.-48.9.apakšpunktā minētajos gadījumos - ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sociālās dzīvojamās telpas īres līguma termiņa beigām.

50. Ja 49.punktā minētais iesniegums iesniegts vēlāk kā vienu mēnesi pēc sociālā dzīvokļa īres līguma termiņa beigām, sociālā dzīvokļa īres līgums var tikt atjaunots, ja Komisija atzīst iesnieguma iesniegšanas kavējumu par pamatotu un ja persona pēc sociālā dzīvokļa īres līguma termiņa beigām nebija zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli.

51. Iesniegums par dzīvojamās telpas īres līguma un speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas īres līguma termiņa pagarināšanu īrniekam jāiesniedz pašvaldībai ne vēlāk kā divus mēnešus pirms dzīvojamās telpas īres līguma termiņa beigām.

52. Pašvaldība lemj par dzīvojamās telpas īres līguma pagarināšanu, ievērojot normatīvajos aktos noteikto un ņemot vērā:

52.1. dzīvojamās telpas īres līguma saistību izpildi;

52.2. Labklājības pārvaldes veiktu īrnieka ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtējumu.

53. Pašvaldība lemj par speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas īres līguma pagarināšanu, ievērojot likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, Noteikumu 17.punktu un ņemot vērā:

53.1. speciālista dzīvojamās telpas īres līguma saistību izpildi;

53.2. speciālista darba izpildes un tās rezultātu novērtējumu.

54. Sociālās dzīvojamās telpas īrnieks maksā 25 procentus no sociālās dzīvojamās telpas īres maksas, apkures, kanalizācijas (tostarp asenizatora), aukstā un karstā ūdens pakalpojumu maksas. Atlikušie 75 procenti no īres maksas, apkures, kanalizācijas (tostarp asenizatora), aukstā un karstā ūdens pakalpojumu maksas, pamatojoties uz dzīvojamās telpas apsaimniekotāja iesniegtajiem maksājuma dokumentiem, tiek segti no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

55. Speciālistu nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu pašvaldība var izīrēt ne vairāk kā 6 procentus no pašvaldības dzīvojamo telpu skaita.

V. Noslēguma jautājumi

56. Personas, kuras līdz Noteikumu spēkā stāšanās dienai ir reģistrētas pašvaldības reģistros palīdzības saņemšanai, netiek izslēgtas no reģistriem un tām ir tiesības Noteikumu noteiktā kārtībā saņemt palīdzību.

57. Īrniekam, ar kuru ir noslēgts līgums par dzīvojamās telpas īri saskaņā ar domes 2014.gada 20.februāra lēmumu Nr.65 “Par neprivatizēto dzīvojamo telpu īres līgumu noslēgšanu” apstiprināto Dzīvojamās telpas īres parauglīgumu un atbilstoši domes 2015.gada 19.februāra saistošo noteikumu Nr.6 “Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības palīdzību personām dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību” 34.punktu uz noteiktu laiku – trīs gadiem, ir tiesības prasīt līguma pagarināšanu.

58. Ar Noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē domes 2016.gada 20.oktobra saistošie noteikumi Nr.40 “Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.

Priekšsēdētājs

G.Truksnis


Pielikums PDF


Paskaidrojuma raksts

Jūrmalas pilsētas domes 2019.gada 19.decembra saistošajiem noteikumiem Nr.59
“Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”

Paskaidrojuma raksta sadaļas

Norādāmā informācija

1.Īss projekta satura izklāsts

Saistošajos noteikumos pilnveidota kārtība, kas bija noteikta Jūrmalas pilsētas domes 2016.gada 20.oktobra saistošajos noteikumos Nr.40 “Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, precizējot, kādos gadījumos tiek pieņemts lēmums par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt palīdzību dzīvojamās telpas izīrēšanai; precizēti pašvaldības palīdzības reģistri; precizētas pašvaldības 2.reģistrā - sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai, reģistrējamo personu kategorijas; precizēts, kādas personas tiek reģistrētas pašvaldības 3.reģistrā īrētās dzīvojamās telpas apmaiņai; precizēti nepieciešamie dokumenti, kas iesniedzami pašvaldībai un apliecina, ka persona ir tiesīga saņemt palīdzību; noteikts, kad persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra; noteikts, kādas dzīvojamās telpas tiek piedāvātas īrei personā, kurām neatliekami sniedzama palīdzība; noteikts, kādas personas prioritāri nodrošināmas ar citu dzīvojamo telpu; precizēts, kādas dzīvojamās telpas tiek piedāvātas īrei attiecīgajā reģistrā reģistrētajām personām; noteikta sociālo dzīvojamo telpu piedāvāšanas kārtība personām, kuras reģistrētas pašvaldības 2.reģistrā; precizēts, uz kādu termiņu tiek izīrētas dzīvojamās telpas; precizēts, kādām personām (ģimenēm) ir tiesības atjaunot sociālās dzīvojamās telpas īres līgumu; noteikta dzīvojamo telpu īres līgumu pagarināšanas kārtība.

2. Projekta nepieciešamības pamatojums

2019.gada 1.janvārī ir stājušies spēkā grozījumi likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”, nosakot personas (ģimenes), kurām ir tiesības īrēt sociālos dzīvokļus.

Tāpat, darba procesā secināts, ka ir nepieciešams izdarīt grozījumus Jūrmalas pilsētas domes 2016.gada 20.oktobra saistošajos noteikumos Nr.40 “Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, papildinot un precizējot tos.

Apkopojot iespējamo grozījumu apjomu, tika secināts, ka tie pārsniegtu pusi no saistošo noteikumu regulējuma. Atbilstoši 2009.gada 3.februāra Ministru kabineta noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 140.punktam grozījumu noteikumu projektu nesagatavo, ja tā normu apjoms pārsniegtu pusi no spēkā esošo noteikumu normu apjoma. Šādā gadījumā sagatavo jaunu noteikumu projektu. Līdz ar to tiek pieņemti jauni saistošie noteikumi.

3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu

Nav būtiskas ietekmes.

4.Informācija par plānoto projekta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā

Nav būtiskas ietekmes.

5.Informācija par administratīvajām procedūrām

Nav ietekmes.

6.Informācija par konsultācijām ar privātpersonām

Ņemot vērā personu iesniegumos norādīto par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, secināts, ka nepieciešams pilnveidot noteikto palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā saņemšanas kārtību.

Priekšsēdētājs

G.Truksnis


Lejupielāde: DOC un PDF