Grāmatas “Mūsu priedes. Rainis un Aspazija Jaundubultos” atvēršanas svētki un tikšanās ar autoru Valdi Gavaru
Datums: trešdiena, 2018.gada 13.jūnijs, plkst. 18.00
Vieta: Aspazijas mājā Z. Meierovica prospektā 18/20
 Grāmatas “Mūsu priedes. Rainis un Aspazija Jaundubultos” atvēršanas svētki un tikšanās ar autoru Valdi Gavaru

13. jūnijā plkst. 18:00 Aspazijas mājā (Z. Meierovica prosp. 20, Dubulti, Jūrmala) Valda Gavara grāmatas “MŪSU PRIEDES.  Rainis un Aspazija Jaundubultos” atvēršanas svētki.

Valdis Gavars dzimis 1934. gadā Rēzeknē, ārsta ģimenē. Beidzis Rīgas Industriālo politehnikumu, mācības turpina Ļeņingradas Politehniskajā institūtā (tagad–Sanktpēterburgas Pētera Lielā Politehniskā universitāte), kur 1955. gadā iegūst inženiera-elektriķa diplomu. Pēc atgriešanās Rīgā jaunais speciālists iekļaujas zinātniskā pētniecības kodolreaktora būvē Salaspilī, kļūst par tā galveno inženieri un nostrādā šajā amatā vairāk nekā 30 gadu. 1971. gadā Krievijas Atomreaktoru zinātniskās pētniecības institūtā Melekesā, pie Volgas, Valdis Gavars aizstāv zinātņu kandidāta grādu. Ilgajos darba un pētniecības gados paveiktais apkopots grāmatās „Blakus dalītam kodolam” (2000), „Atomelektrostacijas. Uzbūve un attīstības tendences” (2008) un „Salaspils zinātniskā kodolreaktora 50 gadi” (2011). Pēc 1991. gada viņa darbība ir saistīta ar enerģētiku, vadījis Latvijas enerģētikas attīstības programmas izstrādi, darbu turpinājis AS „Latvenergo” Izpētes un attīstības plānošanas nodaļā.

Izbeidzot aktīvās darba gaitas, nenogurdināmais Valdis Gavars ir pievērsies jauniem pētījumiem par mazāk zināmiem, bet Latvijai ļoti nozīmīgiem cilvēkiem. Jau ir tapusi grāmata par Gulbja laboratorijas dibinātāju, kura saknes sniedzas Latvijas brīvvalstī, „Egīls Gulbis, Rīga–Brisele–Rīga” (2013), kā arī par Latvijas pirmo elektroinženieri Frici Rudzīti – Ķeguma spēkstacijas būves pionieri – „Fricis Rudzītis – pirmais Latvijas elektroinženieris” (2014).  Kopš 1963. gada Valdis Gavars ar ģimeni dzīvo Jūrmalā. Piedalījies Jūrmalas aizsardzības biedrības dibināšanā un aktīvi iesaistījies pilsētvēsturiskās vides saglabāšanā. Rezultātā tapis vēl viens interesants pētījums par Aspaziju un Raini Jaundubultos, kas apkopots šajā grāmatā.

Valda Gavara grāmata ir vērtīga arī tāpēc, ka vai katra tās lapaspuse un attēls mudina šodienas jūrmalniekus glābt to, kas vēl ir glābjams – mājas un priedes, ceriņus un jasmīnus, dokumentus, fotogrāfijas, vēstules, citus dokumentus. Muzeju un arhīvu krājumos var atrast daudz, bet savas mājas un tur dzīvojušo vēstures apzināšana ir nozīmīga, ja cilvēks grib sevi dēvēt par šai videi, Jūrmalai, piederīgu.

 

Anna Žīgure

IESAKĀM APMEKLĒT
augusts 2018
PILSĒTAS KARTE