Izdibināt, ko slēpj 20. gadsimta sākuma paraksts "Ed. Schmidts" gleznā "Pasaciņa", karikatūrās un ilustrācijās, mākslas vēsturniecei un Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktorei Edvardai Šmitei pērn kļuva par negaidītu pienākumu pret iepriekš gandrīz nezināmu vārda un uzvārda brāli, kura traģiski un traģikomiski dēkainais mūžs  27.februārī plkst.18.00 atklāsies lekcijā "Edvarda Šmite... par Eduardu Šmitu". Viņi abi būs Dubultu Aspazijas mājas viesi.

 

“Ed. Schmidts”. Tāds paraksts salasāms zem 1911. gadā tapušas gleznas “Pasaciņa”, kura kopā ar Aspazijas dzejoli vispirms tika nodrukāta uz pastkartēm, bet turpmākajos gadu desmitos kalpoja par paraugu čaklām izšuvējām, darinot krāšņas sienas segas. Mākslas vēsturniecei vācot informāciju par Šmitu, atklājies mākslinieka radošais ceļš un viņa traģiskais liktenis. Vēl tikai pāris gadus viņa dzīve bijusi cieši saistīta ar Latviju. Švītīgais rīdzinieks melnajā uzvalkā ar samta cepuri galvā tolaik zīmējis karikatūras populārajam satīras žurnālam “Gailis”, draudzējies ar dzejnieku Vili Plūdoni un darinājis noformējumu viņa “Rekviēma” izdevumam (1912).  Šmits no Plūdoņa mācījies poētikas likumus un dzejojis arī pats. Taču šis radošais posms, kurā talantīgais jauneklis iemēģina roku gan mākslā, gan literatūrā, strauji apraujas – jāiet kara dienestā.

 

Sākoties karam, Šmits, uz aizdomu pamata par režīmam nedraudzīgiem uzskatiem, nonāk Tartu  apriņķa cietumā. 1915.gada 20. oktobrī viņš  savam draugam Fridriham Lācim raksta: “... dzejai, mākslai nepieciešams skaistums, un no tā es esmu tik tāļu. Netīrība, tumsa, smirdošs gaiss – ak riebums pret visu pa brīžam mani tver! Un nebūtu vēl tās apziņas, ka es neko noziedzies neesmu, ka agri vai vēlu varēšu atkal dzīvot un nodarboties ar savu darbu – savu darbu, kurš varbūt kādreiz būtu mākslai līdzīgs.” Cietumā un izsūtījumā Šmita politiskie uzskati kļūst vēl kreisāki. 1919.gadā,  “lieliniekiem” atkāpjoties no Latvijas, uz Krieviju dodas arī viņš. Vispirms uz Pleskavu, tad uz Maskavu, kur viņš jau ir Eduards Šmits-Birojs vai vienkārši Eduards Birojs.

 

Aicinām visus kopīgi uzzināt noslēpumainā stāsta atrisinājumu.