aprīlis 2020
08 februāris
sestdiena
14.00
Kino. Karalienes korgijs
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110
Kino. Karalienes korgijs

Režisors: Bens Stassens, animācija, 2019, 1h 25 min.

 

Rekss, britu karalienes iemīļotākais korgijs, pazūd no Bakingemas pils un nonāk Londonas ielās raibā suņu klanu sabiedrībā, kurā valda nemitīgas domstarpības un kautiņi. Cenšoties atgriezties mājās pie savas saimnieces, Rekss mēro garu un piedzīvojumiem bagātu ceļu, kura laikā atrod mīlestību un iepazīst pats sevi.

 

Filma dublēta latviešu valodā.

 

Ieejas maksa – EUR 2,50; bērniem līdz 12 gadu vecumam un pensionāriem EUR 1,50. Biļešu iegāde: vienu stundu pirms kino seansa

08 februāris
sestdiena
16.00
Kino. Karalienes korgijs
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110
Kino. Karalienes korgijs

Režisors: Bens Stassens, animācija, 2019, 1h 25 min.

 

Rekss, britu karalienes iemīļotākais korgijs, pazūd no Bakingemas pils un nonāk Londonas ielās raibā suņu klanu sabiedrībā, kurā valda nemitīgas domstarpības un kautiņi. Cenšoties atgriezties mājās pie savas saimnieces, Rekss mēro garu un piedzīvojumiem bagātu ceļu, kura laikā atrod mīlestību un iepazīst pats sevi.

 

Filma dublēta latviešu valodā.

Ieejas maksa – EUR 2,50; bērniem līdz 12 gadu vecumam un pensionāriem EUR 1,50. Biļešu iegāde: vienu stundu pirms kino seansa

08 februāris
sestdiena
19.00
"Kremerata Baltica" un Georgijs Osokins
Dzintaru koncertzālē Turaidas ielā 1
"Kremerata Baltica" un Georgijs Osokins

Piedalās: Georgijs Osokins (klavieres), kamerorķestris "Kremerata Baltica"

 

Koncerts 2 daļās

Koncerta ilgums ~ 2 stundas

 

Programma 

I daļa 

Pēteris Vasks. Musica dolorosa.
Bela Bartoks. 2.stīgu kvartets

II daļa  

Pēteris Vasks. "The Fruit of Silence” (Klusuma auglis)
Frederiks Šopēns. Otrais Klavierkoncerts op.21 f moll.

 

Izcilais Frederika Šopēna mūzikas interprets Georgijs Osokins ar klavieru taustiņiem spēj iedzīvināt poēzijas daili un mākslas patiesīguma spēku. Jaunais pianists kļuvis par kamerorķestra ’’Kremerata Baltica’’ pastāvīgo rezidējošo viesmākslinieku. Līdz ar franču pianistu Likā Debargu Georgijs ir pirmais, kam slavenais kamerorķestris piešķīris šo titulu savā 22 gadu pastāvēšanas vēsturē. Georgija izpildījumā dzirdēsim bezgala skaisto Fredrika Šopēna Otro klavierkoncertu. Opuss ir kā izteiksmīgs monologs ar intīmu atdzīšanos mīlestībā, kurā orķestris cēli un uzmanīgi ļauj klavieru partijai mirdzēt priekšplānā. Rokmūzikas cienīga ritmika un apollonisks gars izskanēs Bēla Bartoka Otrajā stīgu kvartetā, kas tapis Pirmā pasaules kara laikā. Bartoks ģeniālā veidā prata sakausēt ungāru mūziku ar modernajām kompozīcijas tehnikām, un Otrais stīgu kvartets ir viņa kamermūzikas šedevrs. Un no latviešu mūzikas lāpneša Pētera Vaska skanēs divi opusi – attīrošais sāpju dziedājums stīgām ar tiecību uz debesīm ’’Musica Dolorosa’’ un klusā meditācija par ceļu ’’The Fruit of Silence’’. 

 

Georgijs Osokins, jaunākais no Osokinu dinastijas pianistiem, sevis radītajā mūzikas telpā aicina ar interpretāciju dziļumu un nopietnu pieeju mākslai. ’’Viņam piemīt rets Šopēna mūzikas interpreta talants,’’ saka slavenais pianists un pedagogs Sergejs Babajans. Savukārt leģendārais krievu pianists Dmitrijs Baškirovs teicis: ’’Šis jaunais mūziķis ir ārkārtīgi talantīgs.’’ 

 

Pēc fināla Šopēna konkursā 2015. gadā viņš kļuva par sensāciju, no kritiķiem izpelnoties epitetus “neparedzams, pārāk revolucionārs, lai būtu uzvarētājs’’. Kopš piedalīšanās konkursā Georgijs aicināts uzstāties daudzās pasaules valstīs un prestižos festivālos. Īpaša pianista firmas zīme ir Šopēna mūzika.  Britu ierakstu kompānijas ’’Piano Classics’’ paspārnē izdots Georgija solo albums ar vēlīnajiem Šopēna opusiem, izpelnoties slavinošas recenzijas no ievērojamiem kanādiešu, franču un vācu mūzikas izdevumiem.

 

2016. gadā viņš kļuva par jaunāko Latvijas Lielās mūzikas balvas laureātu kategorijā “Gada jaunais mākslinieks” šīs balvas vēsturē. Pirmo reizi kopā ar orķestri uzstājies 10 gadu vecumā. Drīz pēc tam kļuva par laureātu IX starptautiskajā Aleksandra Skrjabina pianistu konkursā Parīzē (2009). Saņēmis Frederika Šopēna prēmiju XXII starptautiskajā konkursā Moncā (Itālija), 2014. gadā uzvarēja IX starptautiskajā Šopēna jauno pianistu konkursā Ķīnā. Ieguvis pirmo vietu Manhetenas Starptautiskajā mūzikas konkursā Ņujorkā (2018). Georgijs koncertējis Tokijas Metropolitēna teātra zālē, Berlīnes ’’Konzerthaus’’, Sanktpēterburgas filharmonijā, Tēlotājmākslas teātrī Vankūverā, aizstājot pasaulslaveno pianistu Nelsonu Freiru, Birmingemas Town Hall un citviet.

 

1997. gadā leģendārais Austrijas Lokenhausas Kamermūzikas festivāls bija pirmais liecinieks mazai revolūcijai: labi pazīstamais, izcilais vijolnieks Gidons Krēmers pasauli iepazīstināja ar pavisam jaunu orķestri — kamerorķestri ’’Kremerata Baltica’’ —, kā sastāvā ietilpa mūziķi no Baltijas valstīm: Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Ar savu bagātīgo skanējumu, enerģētisko un prieka pilno spēlēšanu orķestris iekaroja izsmalcinātās publikas sirdis un ienesa festivālā pavisam cita veida dzīvību.

 

’’Kremerata Baltica’’, ilgtermiņā orientēts izglītojošs projekts, bija Krēmera 50. dzimšanas dienas dāvana sev. Tas ir veids, kā dižgars nodod savu gudrību jaunajiem mūziķiem un, ne kompromitējot mākslinieciskos, ne profesionālos standartus, iedvesmo veicināt muzikālo izaugsmi šajā reģionā. Savā pastāvēšanas laikā šī talantīgo mūziķu grupa ir attīstījusies par vienu no labākajiem starptautiskajiem kamerorķestriem pasaulē, un nodrošinājusi sev izcilu reputāciju, regulāri uzstājoties pasaules nozīmīgākajās koncertzālēs ar izcilākajiem mūziķiem.

01.10.2019 - 09.02.2020
“Lučisma atdzimšana” Vitālijs Jermolajevs un viņa mācekļi
Vitālija Jermolajeva gleznu teātrī "INNER LIGHT" Omnibusa iela 19

19.10.2019 - 22.02.2020
Izstāde "Ilmārs Blumbergs. Beigas ir."
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā J. Pliekšāna ielā 5/7
Izstāde "Ilmārs Blumbergs. Beigas ir."

IZSTĀDE „ILMĀRS BLUMBERGS. BEIGAS IR.”

 

Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, notiek latviešu mākslinieka, scenogrāfa un grafiķa Ilmāra Blumberga (1943–2016) izstāde „Ilmārs Blumbergs. Beigas ir.”. Zīmējumu cikls „Tenerife 2015” un tēlniecības darbi eksponēti pirmoreiz.

 

Izstādē eksponēti zīmējumi un nelieli tēlniecības darbi no mākslinieka personiskā arhīva. Vienā zālē redzami Ilmāra Blumberga pašportreti no sērijas „Tas pats” (1996–2011), bet otrā – zīmējumu cikls „Tenerife 2015”. Ilmāra Blumberga pēdējais tušas un grafīta zīmējumu cikls uz 23 plaukstas lieluma rokas lējuma papīra lapām tapa 2015. gada novembrī Tenerifē, kur viņš pavadīja vienus no pēdējiem dzīves mēnešiem.

 

Mākslas zinātniece Anita Vanaga zīmējumu ciklu raksturo: „Mākslinieka iedomātā un izvērstā mītpoētika šeit bija redzama dabā – aprimis vulkāns, sacietējusī lava, tumsas un gaismas straujā mija, mēness pa pus debesi, kalns ar plakanu, “nocirstu” virsmu. Kalns Ilmāru Blumbergu pievilka, viņš to jau bija iedomājis agrāk un zīmējis neskaitāmas reizes. Un tad vēl cipreses. „Kāds koks,” teica Ilmārs, ņēma lapiņas un skicēja vairākos paņēmienos. Uzzīmēja četras cipreses kā „Četras pēdējās dziesmas”, divas cipreses kā „Tie esam mēs”, arī melno kvadrātu „BEIGAS IR”. Zīmējot plakano kalnu, klāt pierakstīja: „Sveiki! Mēs satiksimies memuāros!” Tenerifes zīmējumos ārējā telpa ir sarāvusies miniatūrā formātā, kustība palēninājusies. Ir izpletusies apziņas telpa. Tajā plaukst skaistuma instinkts, bauda uz detaļām, faktūru, toņiem.”

 

Pirmo reizi sabiedrībai tiek sniegta iespēja aplūkot Ilmāra Blumberga zīmējumu ciklu „Tenerife 2015” un tēlniecības darbus.

 

Izstāde eksponēta Raiņa un Aspazijas vasarnīcā no 2019. gada 19. oktobra līdz 2020. gada 22. februārim.

 

Izstādes tapšanu atbalsta Baltic International Bank, kas ir Blumberga Fonda ilgstošs sadarbības partneris.

 

Sīkāka informācija: Astrīda Cīrule

+371 27162891; astrida.cirule@memorialiemuzeji.lv

09.12.2019 - 09.02.2020
Kauguru bibliotēkā Engures ielā 4a
09.01.2020 - 16.02.2020
Jūrmalas mākslinieku biedrības gada pārskata izstāde
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

Jūrmalas mākslinieku biedrības izstāde

Par tradīciju gadumijā kļuvusi Jūrmalas mākslinieku biedrības kopīga izstāde. Tā ir iespēja māksliniekiem novērtēt gada garumā paveikto, kā arī saņemt kolēģu un skatītāju vērtējumu. Gleznas, lietišķās mākslas darbi, tekstils, fotogrāfijas, grafika un tēlniecība – kopumā izstādīti 45 autoru darbi.

Izstādē skatāmi vairāki lietišķās mākslas darbi – Rudītes Jēkabsones un Ineses Āboliņas dekoratīvās keramikas grupas un Daces Ziemeles veidotais dekoratīvais objekts. Tradicionālas vērtības keramikas nozarē pārstāv Edītes Zvagules dekoratīvie šķīvji.

Tekstilmākslas jomā skatāmi Mairas Mozgires apgleznota zīda panno. Lietišķās mākslas un glezniecības mijiedarbība redzama Ildas Sīlis gleznojumā uz ādas.

Ar plašu stilistikas un mediju amplitūdu izstādē pārstāvēta glezniecība: Laima Akmentiņa, Baiba Briede, Aija Bernharde, Līga Baņķiere, Ligita Caune, Olita Gulbe, Andrejs Ģērmanis, Biruta Jansone, Jānis Roberts Jansons, Jānis Jēkabsons, Laine Kainaize, Nugzars Kakhiani, Ērika Kumerova, Voldemārs Krutins, Alise Landsberga, Liene Martinsone, Baiba Māzere, Iveta Meiere, Līvija Brigita Pavlovska, Nugzars Paksadze, Einārs Plūksna, Ingrīda Raudsepa, Ieva Spalviņa, Jānis Spalviņš, Linda Strujēvica, Zigmunds Šņore, Antons Vaivods, Maira Veisbārde, Jānis Veiss, Inese Ziemele.

Andris Bērziņš izstādē piedalās ar zīmējumu, savukārt grafikas nozarē skatāmi Kristīnes Beltes un Signes Štrauss darbi. Nopietnos tēlniecības darbus – izteiksmīgās tēlnieku Jāņa Strupuļa vara un Andra Bērziņa bronzas medaļas – papildina asprātīgs Jāņa Roberta Jansona keramikas darba risinājums “Laimīgi norāvies Pegaziņš”.

 

Savu veikumu gada laikā rāda arī fotogrāfi: Inguna Kalniņa-Pētersone izstādē piedalās ar fotoportretu, Ina Inta Liniņa-Ozoliņa un Ojārs Martinsons – ar fotogrāfijās iemūžinātiem dabas fragmentiem. Jevgenijs Pugins pievērsies jūras tematikai, savukārt Una Liberte piedāvā grafiski izteiksmīgas digitālās fotogrāfijas.

04.02.2020 - 28.02.2020
Bulduru bibliotēkā Edinburgas prospektā 89
05.02.2020 - 10.03.2020
Elitas Vansovičas piemiņas izstāde “Turpinājums …”
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mākslas skolā Strēlnieku prospektā 30 korp. 2

 

Izstāde veidota sadarbībā ar Elitas Vansovičas darbu glabātāju Ivaru Vansoviču un mākslinieci Baibu Rēderi.

 

Elita Vansoviča bija ļoti radoša māksliniece, kas vienmēr meklēja jaunus izteiksmes veidus un paņēmienus. Viņas lietu uztvere un atklāsme ir izsmalcināta un emocionāla. Mākslinieces atstātais mantojums mums ļauj ielūkoties smalkajās dvēseles vibrācijās, kas rodas sastopoties ar apkārtējā patieso būtību.

 

Izstādē skatāmi darbi akrila, akvareļa, grafikas un zīmējuma tehnikās. Māksliniece strādājusi daudzpusīgi un vienmēr krāsaini. Krāsa ir viens no būtiskiem Elitas Vansovičas izteiksmes veidiem. Ar krāsu tiek izteiktas sajūtas un kontrasti, kas paspilgtina emocionālo izteiksmi. Māksliniece bija laba zīmētāja, kam svarīga ir arī līnija, šī trauslā stīga, kas savieno un šķir, stīga starp mirkli un mūžību. Izstādes nosaukumā “Turpinājums” jau ietverta doma par to,  ka Elita paliek ar mums savos darbos un arī viņas ieguldījums bērnu un jauniešu radošajā izaugsmē ir paliekošs un neizdzēšams. Izstādē skatāmi arī daži Elitas audzēkņu darbi, kas tapuši pagājušā gada nogalē.

 

Elita Vansoviča absolvējusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolu, Rīgas Tehniskās Universitātes Arhitektūras fakultāti, Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļu un Liepājas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas nodaļu. Elita strādājusi gan kā arhitekte, dizainere, mākslas terapeite, gan kā pedagoģe un māksliniece. 

 

Elitai šogad būtu 50. dzimšanas diena un viņa vēlējās sarīkot savu personālizstādi. Izstāde būs, bet bez viņas  tiešas līdzdalības. Tomēr viņa turpinās savos un arī audzēkņu darbos, kuros var redzēt  un sajust Elitas klātbūtni.

 

08.02.2020 - 29.02.2020
Kino Jūrmalā februāra mēnesī
Kauguru kultūras namā un Jūrmalas Kultūras centrā

08.02.2020 - 17.05.2020
Izstāde “Džemma Skulme. Saruna ar laiku”
Mākslas stacijā "Dubulti" Zigfrīda Meierovica prosp.3

Mākslas stacijā “Dubulti” atklāta izstāde “Džemma Skulme. Saruna ar laiku”, kurā aplūkojami spilgtākie pēdējo gadu pārsteigumi, kam pievērsās māksliniece.

Sagaidījusi savu 90. dzimšanas dienu, Džemma Skulme turpināja strādāt – no 2016. līdz 2019. gadam notika piecas personālizstādes, sadarbības projekts ar mūzikas grupu “Instrumenti” un eksperimenti ar 3D glezniecību.

Džemma Skulme ir gleznojusi vizuālos pielikumus diviem grupas “Instrumenti” albumiem – “Atkala” un “Cilvēks”. Džemmu uzrunāja mūziķis Jānis Šipkēvics, un viņu tikšanās, kurās māksliniece iepazīstas ar “Instrumentu” topošajiem skaņdarbiem, ir iemūžinātas video. Izstādē būs iespēja šīs tikšanās vērot ilgspēlējošā video, kā arī aplūkot gleznas, kas radās kā mazi abstrakti kvadrāti, bet izvērtās ciklos un veidoja Džemmas pēdējo personālizstādi  “Mākoņgabali”. Māksliniece pārsteidza ar košajiem un, kā viņa sacīja, “dzīvajiem krāsu plūdumiem, krāsu tecinājumiem, izlijumiem un izšļakstījumiem”. Mūža nogalē Džemma pievērsās arī ainavu glezniecībai.

3D glezniecības izaicinājumam Džemma Skulme ļāvās, sava mazdēla Jāņa Skulmes un jaunā režisora Reiņa Kalnaeļļa mudināta. Pirmo reizi turot rokā virtuālo gleznošanas rīku, Džemma spēja radīt savas atpazīstamās līnijas un figūru. Šie faili ir saglabājušies un mākslas stacijas “Dubulti” izstādē pirmo reizi būs skatāmi plašākai publikai. Izstādes atklāšanā Reiņa Kalnaeļļa vadībā iecerēts “ieiet” Džemmas 3D gleznās, aplūkojot tās no iekšpuses.

 

Džemma Skulme (1925–2019) dzimusi Latvijas modernisma klasiķu – gleznotāja Oto Skulmes un tēlnieces Martas Skulmes – ģimenē. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu (1949) un Iļjas Repina Valsts akadēmiskā glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūta aspirantūru Ļeņingradā (tagad – Sanktpēterburga).

Māksliniece regulāri piedalījusies izstādēs un veidojusi personālizstādes. Vadījusi Latvijas Mākslinieku savienību no 1977. līdz 1992. gadam, mērķtiecīgi atbalstot moderno mākslu un veicinot Mākslas dienu uzplaukumu. Devusi savu ieguldījumu atmodas virzībai Latvijā. 1995. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, 2019. gadā – ar Purvīša balvu par mūža ieguldījumu.

Džemmas Skulmes darbi ir Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā (Krievija), Ratgersa Universitātes Zimmerlijas Mākslas muzejā (ASV) un privātkolekcijās – Zuzānu kolekcijā (Latvija) un ārvalstīs.