Tenesijs Viljamss, izrāde “Stikla zvērnīca”. Nerimstošas atmiņas divās daļās. Imanta Jaunzema režija.
Ieeja bez maksas ar ieejas karti. Ieejas karšu rezervācija pa tālr.67751089.
Piedalās:
TRIO “VEIN” - Mihaels Arbencs (Michael Arbenz, klavieres), Tomass Lēns (Thomas Lähns, kontrabass), Florians Arbencs (Florian Arbenz, bungas) - un Latvijas Radio bigbends
Programmā:
Under Construction (Michael Arbenz)
Boarding the Beat (Florian Arbenz)
Willi’s Pool (Thomas Laehns)
Menuett (Maurice Ravel)
Clear Light (Michael Arbenz)
Groove Conductor (Florian Arbenz)
“Viens no aizraujošākajiem džeza ansambļiem Eiropā ” – “The Guardian”.
Bāzelē, Šveicē, dibinātais trio “VEIN” ir ekspresīvs džeza mūzikas ansamblis. Grupas nosaukums “vein”, jeb tulkojumā no angļu valodas – “vēna” – perfekti iemieso trio – Mihaela Arbenca (Michael Arbenz, klavieres), Tomasa Lēnsa (Thomas Lähns, kontrabass) un Floriana Arbenca (Florian Arbenz, bungas) spēles stilu, kas pieņem džeza tradīciju spēku vienlaikus to spēcinot ar klasiskās mūzikas dārgumiem. Visiem Trio “VEIN” dalībniekiem ir izcila klasiskā mūzikas izglītība, kas ļauj vienlīdz labi orientēties gan sarežģītās mūsdienu mūzikas partitūrās, gan brīvi lietot džeza improvizācijas valodu. Trio “VEIN” sadarbojies ar tādiem pasaulslaveniem solistiem kā trombonists Glens Feriss, saksofonisti Gregs Osbijs, Deivs Lībmans, Endijs Šepards u. c.
Trio “VEIN” kopumā izdevis 12 albumu. Viņu jaunākais veikums ir mūzikas kritiķu un klausītāju augsti vērtētais “VEIN Plays Ravel” (2017), kurā lieliski atklājas šī trio īpašā muzikālā krāsa – džezam piemītošās aizrautības, enerģijas un meistarīgas improvizācijas savienojums ar Eiropas klasiskās mūzikas šedevriem.
Koncerta programmā – trio VEIN īpašie aranžējumi Latvijas Radio bigbendam no programmām “VEIN Plays Ravel” un “Symphonic Bop”.
Jūrmalas Brīvdabas muzejā apskatāma jauna pastāvīgā ekspozīcija – “Laivu būves attīstība Rīgas jūras līča piekrastē”.
Ekspozīcija veidota kā stāsts par laivu būves pirmsākumiem un laivu būvēšanas veidiem Latvijā. Centrālais eksponāts ir nepabeigta, klinkerbūves jeb pārlaidbūves tehnikā būvētā Kurzemes koka zvejas laiva dabiskā lielumā. Telpā izvietoti senlaicīgi amatnieku darba galdi un instrumenti, kā arī tekstuālā informācija, zīmējumi un fotogrāfijas.
Pirms piecdesmit gadiem, zvejnieku kolhoza “Uzvara” darbiniekiem dibinot Jūrmalas Brīvdabas muzeju, bija iecere iekārtot laivu būves darbnīcu, kur meistars sniegtu laivu būves amata paraugdemonstrējumus, iesaistot darba procesā muzeja apmeklētājus. Strādājot pie jaunās ekspozīcijas izveides, Jūrmalas Brīvdabas muzeja darbiniekiem bija vēlme saglabāt pamatieceri – radīt laivu būves darbnīcu, kas atspoguļotu piekrastes iedzīvotāju dzīvi un nodarbošanos.
Ekspozīcija tiks izmantota muzejpedagoģisku nodarbību veidošanai muzeja apmeklētāju iesaistei laivu būves izzināšanā.
Tas ir jauns kultūras tūrisma produkts, kas būs interesants gan pašiem jūrmalniekiem, gan pilsētas viesiem, – mākslinieciski augstvērtīga un kvalitatīva ekspozīcija par laivu būvniecības tradīcijām.
Jaunā ekspozīcija ir nozīmīgs ieguldījums Rīgas jūras līča piekrastes, arī Jūrmalas pilsētas, seno iedzīvotāju dzīves izpētē, zvejniecības un ar to saistīto zudušo vēsturisko arodu popularizēšanā, muzeja apmeklētāju izglītošanā, kā arī vērtīgs Jūrmalas Brīvdabas muzeja ekspozīciju tematisks papildinājums.
Ekspozīcija izveidota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Elīna Brasliņa ir Latvijā iemīļota māksliniece un bērnu grāmatu ilustratore, kura pamazām gūst arī starptautisku atzinību un kuras rokrakstu viegli atpazīst gan pieaugušie, gan bērni. Elīna ir studējusi grafiku Latvijas Mākslas akadēmijā, lielākoties darbojas kā bērnu grāmatu māksliniece – līdz šim ilustrējusi vairāk nekā divdesmit grāmatu, tostarp Luīzes Pastores "Mākslas detektīvu" sēriju. Elīna ir arī Edmunda Jansona režisētās animācijas filmas "Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi" (2019) māksliniece.
Elīna Brasliņa visu dara, vērīgi, rūpīgi izpētot, iedziļinoties, bet arvien saglabājot atraisītību un sirdsskaidrību, mākslinieces vārdiem sakot – "neviltotu, bērnišķīgu prieku".
E. Brasliņai piemīt izcila spēja iedot katram tēlam savu mazliet jautru un šķelmīgu vizuālo veidolu, saglabāt to no notikuma uz notikumu, no lappuses uz lappusi. Rokraksta atpazīstamību viņai nodrošina savdabīgais līnijas slīdējums un smalki sabalsoto krāsu klājums noteiktos laukumos, kas ļauj dinamiskajās, bagātīgi pieblīvētajās kompozīcijās izcelt galveno, nepazaudēt vēstījuma skaidrību un jēgu.
Ieeja bez maksas. Darba laiks I–V 13.00–18.00, VI 11.00–18.00, VII - brīvs
Ar Japānas fonda un Japānas vēstniecības Latvijā gādību un ar Jūrmalas domes atbalstu no 2. oktobra līdz 1. novembrim Mākslas stacijā “Dubulti” skatāma unikāla fotoizstāde - Tohoku japāņu fotogrāfu acīm. Galvenā motivācija izstādes organizēšanai bijusi postošā zemestrīce, kas skāra Japānu 2011. gada 11. martā. Par šiem notikumiem ziņoja visā pasaulē, un ziņas bija pilnas ar Tohoku reģiona vietvārdiem. Tajā pat laikā, par reģiona vēsturisko un kultūras kontekstu nebija daudz ziņu. Ir iecerēts, ka šī izstāde mazinās informācijas plaisu.
Ekspozīcija ir arī pārdomāts ieskats Japānas 20. gs. otrās puses fotogrāfijas vēsturē, kuru veidojis kurators Kotaro Īdzava, leģendāra Tokijas fotožurnāla déjà-vu (1990-1995) dibinātājs un redaktors. Kuratora skatiens kritiski vērtē mūsdienu materiālās kultūras izsīkumu un kā alternatīvu aplūko dzīves izjūtas konceptus no senvēstures - Džomon perioda, kas noteica japāņu kultūras veidošanos 15 000 gadu p.m.ē. Džomon cilvēki attīstīja unikālu pasaules skatījumu simbiozē un mēreni patērnieciskā attieksmē pret dabu. Tohoku ir vieta, kur šāda veida “Džomon idejas” joprojām ir dzīvas, uzskata kurators.
Izstādē būs aplūkojamas vairāk nekā simtdivdesmit fotogrāfijas, ko deviņi fotogrāfi un viena fotogrāfu grupa uzņēmuši Tohoku reģionā. Tādi autori kā Teisuke Čiba un Ičiro Kodžima ir Japānas melnbaltās fotogrāfijas klasiķi, Hiroši Ošima - astoņdesmito gadu atraktīvā dokumentālisma pārstāvis, Meiki Lins - modernās ainavas virzītājs, bet “Sendai kolekcijas” autoru grupa - konceptuāli “anonīmā” dokumentālisma pārstāvji, ja minam dažus.
Izstāde Mākslas stacijā “Dubulti” aplūkojama katru dienu no plkst. 9.00 līdz 18.30. Ekskursijas izstādē 4. oktobrī plkst. 15.00, 18. oktobrī plkst. 15.00. Ieeja brīva. Individuālas vai grupu eksursijas var pieteikt: https://www.facebook.com/ artstationdubulti vai dubulti.art.station@gmail.com.
Egila Rozenberga personālizstādes "Transfigurācija" nosaukumu var skaidrot dažādi, bet viens no skaidrojumiem ir ārējās formas maiņa – metamorfoze. Tieši šis skaidrojums vistiešāk saistās ar mākslinieka daiļradi kopš pirmās izstādes 1968.gadā, ar nemitīgo rokraksta, tehniku un materiālu maiņu no klasiskā gobelēna līdz telpiskiem objektiem.
Katram laikmetam piemīt savas zīmes un simboli, un Egils Rozenbergs savos darbos mēģina atrast mūsu laikam raksturīgos. Viņa lielformāta šķiedras mākslas objekti pārliecinoši apliecina, ka senajai audumu mākslai, nemitīgi mainot ārējo formu un materiālus, kā arī iedzīvinot aktuālas idejas, ir iespējama radoši izvērsta nākotne.
