februāris 2020
01 februāris
sestdiena
16.00
Meteņu uguns rituāls
Mellužu estrādē Mellužu prospektā 6

Neatkarīgi no tā, vai šoziem ziema mūs lutinās ar sniegu vai nē,  tik un tā pavasaris nāks savā ierastajā gaitā. Tāpēc aicinām pievienoties mūsu baltu kalendāra pavasara gadskārtas, jeb Meteņa atnākšanas uguns rituālam 1.februārī Mellužu estrādē plkst.16:00.

Pēc Ziemassvētku garīgā pacēluma un laimes vēlējumiem, Metenis nāk ar pirmo rīcību izvēlētajā virzienā. Metenis met metus visam gadam un liek nākotnē jau reālus plānus- lielākus un mazākus. Šis ir kustības un kustēšanās laiks.

Mūsu senču tradīcijas stāsta par tālu ceļu mērošanu Meteņa laikā. Tas nes svētību visam turpmākajam gadam. Būšot gan laba raža, gan stipra veselība, gan pārpilnība un bagātība. Meteņos brauc ar kamaniņām no kalna, kurš tālāk aizbrauks, tam viss vislabāk notiek. Visas šīs izdarības simboliski met metus nākotnē, atbrīvo ceļu, arī iezīmē ceļu un virzienu. Mūsdienās tālā braukšana nodrošinātu arī labu “redzējumu” dažādās situācijās.

Šoreiz rituālā, kas iesāk pavasari un visa jaunā atnākšanu, uguns klātbūtnē iezīmēsim konkrētāku rīcību un aprises mūsu plāniem, iekšēji spersim pirmo soli, lai nodomi un vēlmes īstenotos dzīvē.

Nākot uz rituālu, līdzi ņemiet labu noskaņojumu un kopā būšanas prieku. Mugurā velciet laikapstāķliem piemērotu apģērbu un apavus, zinot, ka ārā būsim vismaz pāris stundas. Tā kā pelniem šajā gadskārtā ir īpaša nozīme, tad aicinu līdzi paņemt nekūstošu trauciņu oglēm un pelniem. Rituāls katram dalībniekam līdzi uz mājām dos arī pelnu svētību.

Rituālu vada Māra Brante- rituālu un godu vadītāja, dainu un senā baltu kalendāra pētniece, arheoloģiskā tērpa darināšanas darbnīcu vadītāja.

Aicināti lieli un mazi būt kopā ap uguni un mest metus nākotnē.

Projektu „Baltu Saules kalendāra uguns rituāli”, ar Jūrmalas pilsētas atbalstu „Līdzfinansēto iniciatīvas projektu konkursa” ietvaros,  īsteno Biedrība Fenomens Latvijā.

Vairāk informācijas pa tālr. 29103212 (Ilze Laizāne, projekta koordinatore).

01 februāris
sestdiena
19.00
“Balle Kauguros” spēlē grupa “Balle”
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110

02 februāris
svētdiena
16.00
Izrāde "Zaķa kāposti"
Jūrmalas teātrī Muižas ielā 7
Izrāde "Zaķa kāposti"

Hops, hops, hops - es esmu zaķis - hops!

Izrāde “Zaķa kāposti” veidota pēc labi zināmās Annas Sakses pasakas “Zaķa kāposti” motīviem. Darbu dramatizēja Dace Lasenberga.

Šajā izrādē, mēģināsim noskaidrot, kas bija pirmais – zaķis vai zaķa kāposti un cik grūti tādam mazam zaķabērnam ir doties ekspedīcijā uz Rīgu.

Izrāde ir par izraušanos no ierastās ikdienas, par drosmi un  apņēmību sasniegt savu mērķi, un protams, par draudzību.

Lomās: Zaķis - Māris Zabarovskis, Kāpostu tārps - Ravita Rozīte, Zemniece, pārdevēja, biļešu kontroliere - Sandija Didrihsone, Pilsētas zaķene - Linda Rozīte

Ingunas Radziņas lelles un režija.

Ieejas maksa 3,00 eiro. Biļešu rezervācija pa tālruni 67751089.

03 februāris
pirmdiena
09.45
Muzikālās pasakas mazajiem. Pasaka par Puķuzirnīti
Dzintaru koncertzālē Turaidas ielā 1
Muzikālās pasakas mazajiem. Pasaka par Puķuzirnīti

Skaistajā dārzā sava vieta katrai puķei, arī Puķuzirnītim. Tikai lepnā Lilija domā citādi. Mūsu dārza stāstā īpaša loma arī Nezālei un Margrietiņai.

Piedalās: Sergejs Jēgers (balss), Sonora Vaice (balss), Atis Ieviņš (balss), Tāļa Sila Deju akadēmija, vadītājs Tālis Sils. Koncertu vada Karina Bērziņa.

Skatuves noformējums un kostīmi - tērpu māksliniece Ieva Ādamsone

Koncerta ilgums 45 minūtes

03 februāris
pirmdiena
11.00
Muzikālās pasakas mazajiem. Pasaka par Puķuzirnīti
Dzintaru koncertzālē Turaidas ielā 1
Muzikālās pasakas mazajiem. Pasaka par Puķuzirnīti

Skaistajā dārzā sava vieta katrai puķei, arī Puķuzirnītim. Tikai lepnā Lilija domā citādi. Mūsu dārza stāstā īpaša loma arī Nezālei un Margrietiņai.

Piedalās: Sergejs Jēgers (balss), Sonora Vaice (balss), Atis Ieviņš (balss), Tāļa Sila Deju akadēmija, vadītājs Tālis Sils. Koncertu vada Karina Bērziņa.

Skatuves noformējums un kostīmi - tērpu māksliniece Ieva Ādamsone

Koncerta ilgums 45 minūtes

04 februāris
otrdiena
11.30
„Bēbīšu rīts ar grāmatiņu“ pasākums 2-4 gadu veciem bērniem
Dubultu Kultūras kvartālā Dubultu bērnu bibliotēkā Strēlnieku prospektā 30

Caur rotaļu lasīsim un stāstīsim pasakas, pasākuma ilgums 20 minūtes.

04 februāris
otrdiena
16.00
Elitas Vansovičas piemiņas izstādes “Turpinājums …” atklāšana
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mākslas skolā Strēlnieku prospektā 30 korp. 2

 

Izstāde veidota sadarbībā ar Elitas Vansovičas darbu glabātāju Ivaru Vansoviču un mākslinieci Baibu Rēderi.

 

Elita Vansoviča bija ļoti radoša māksliniece, kas vienmēr meklēja jaunus izteiksmes veidus un paņēmienus. Viņas lietu uztvere un atklāsme ir izsmalcināta un emocionāla. Mākslinieces atstātais mantojums mums ļauj ielūkoties smalkajās dvēseles vibrācijās, kas rodas sastopoties ar apkārtējā patieso būtību.

 

Izstādē skatāmi darbi akrila, akvareļa, grafikas un zīmējuma tehnikās. Māksliniece strādājusi daudzpusīgi un vienmēr krāsaini. Krāsa ir viens no būtiskiem Elitas Vansovičas izteiksmes veidiem. Ar krāsu tiek izteiktas sajūtas un kontrasti, kas paspilgtina emocionālo izteiksmi. Māksliniece bija laba zīmētāja, kam svarīga ir arī līnija, šī trauslā stīga, kas savieno un šķir, stīga starp mirkli un mūžību. Izstādes nosaukumā “Turpinājums” jau ietverta doma par to,  ka Elita paliek ar mums savos darbos un arī viņas ieguldījums bērnu un jauniešu radošajā izaugsmē ir paliekošs un neizdzēšams. Izstādē skatāmi arī daži Elitas audzēkņu darbi, kas tapuši pagājušā gada nogalē.

 

Elita Vansoviča absolvējusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolu, Rīgas Tehniskās Universitātes Arhitektūras fakultāti, Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļu un Liepājas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas nodaļu. Elita strādājusi gan kā arhitekte, dizainere, mākslas terapeite, gan kā pedagoģe un māksliniece. 

 

Elitai šogad būtu 50. dzimšanas diena un viņa vēlējās sarīkot savu personālizstādi. Izstāde būs, bet bez viņas  tiešas līdzdalības. Tomēr viņa turpinās savos un arī audzēkņu darbos, kuros var redzēt  un sajust Elitas klātbūtni.

 

05 februāris
trešdiena
17.00
Barikāžu laika varoņus pieminot, dokumentālā filma „Gvido Zvaigzne”
Dubultu kultūras kvartālā Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā Strēlnieku prospektā 30

Tikšanās ar filmas režisori Dzintru Geku un scenārija autoru Agri Redovicu.

06 februāris
ceturtdiena
16.00
Kauguru bibliotēkā Engures ielā 4a
07 februāris
piektdiena
16.00
A. Kronenberga Slokas bibliotēkā Raiņa ielā 3
07 februāris
piektdiena
16.00
Bulduru bibliotēkā Edinburgas prospektā 89
07 februāris
piektdiena
19.00
Aicina Jūrmalas Džeza klubs! Mūzikas apvienība "FunCOOLio"
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35

07 februāris
piektdiena
19.00
Izstādes “Džemma Skulme. Saruna ar laiku” atklāšana, viesosies grupa “Instrumenti”
Mākslas stacijā "Dubulti" Zigfrīda Meierovica prosp.3

7. februārī plkst. 19.00 mākslas stacijā “Dubulti” tiks atklāta izstāde “Džemma Skulme. Saruna ar laiku”, kurā būs aplūkojami spilgtākie pēdējo gadu pārsteigumi, kam pievērsās māksliniece; viesosies grupa “Instrumenti”.

 

Sagaidījusi savu 90. dzimšanas dienu, Džemma Skulme turpināja strādāt – no 2016. līdz 2019. gadam notika piecas personālizstādes, sadarbības projekts ar mūzikas grupu “Instrumenti” un eksperimenti ar 3D glezniecību.

 

Džemma Skulme ir gleznojusi vizuālos pielikumus diviem grupas “Instrumenti” albumiem – “Atkala” un “Cilvēks”. Džemmu uzrunāja mūziķis Jānis Šipkēvics, un viņu tikšanās, kurās māksliniece iepazīstas ar “Instrumentu” topošajiem skaņdarbiem, ir iemūžinātas video. Izstādē būs iespēja šīs tikšanās vērot ilgspēlējošā video, kā arī aplūkot gleznas, kas radās kā mazi abstrakti kvadrāti, bet izvērtās ciklos un veidoja Džemmas pēdējo personālizstādi  “Mākoņgabali”. Māksliniece pārsteidza ar košajiem un, kā viņa sacīja, “dzīvajiem krāsu plūdumiem, krāsu tecinājumiem, izlijumiem un izšļakstījumiem”. Mūža nogalē Džemma pievērsās arī ainavu glezniecībai.

 

Izstādes atklāšanā 7. februārī plkst. 19.00 grupas “Instrumenti” mūziķi stāstīs par sadarbību ar mākslinieci un spēlēs uz “skatuves”, ko veidos palielināti Džemmas Skulmes gleznojumi. Visus mākslinieces darbu oriģinālus, kas saistīti ar grupu “Instrumenti”, būs iespēja skatīt mākslas stacijas otrā stāva galerijā.

 

3D glezniecības izaicinājumam Džemma Skulme ļāvās, sava mazdēla Jāņa Skulmes un jaunā režisora Reiņa Kalnaeļļa mudināta. Pirmo reizi turot rokā virtuālo gleznošanas rīku, Džemma spēja radīt savas atpazīstamās līnijas un figūru. Šie faili ir saglabājušies un mākslas stacijas “Dubulti” izstādē pirmo reizi būs skatāmi plašākai publikai. Izstādes atklāšanā Reiņa Kalnaeļļa vadībā iecerēts “ieiet” Džemmas 3D gleznās, aplūkojot tās no iekšpuses.

 

Džemma Skulme (1925–2019) dzimusi Latvijas modernisma klasiķu – gleznotāja Oto Skulmes un tēlnieces Martas Skulmes – ģimenē. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu (1949) un Iļjas Repina Valsts akadēmiskā glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūta aspirantūru Ļeņingradā (tagad – Sanktpēterburga).

 

Māksliniece regulāri piedalījusies izstādēs un veidojusi personālizstādes. Vadījusi Latvijas Mākslinieku savienību no 1977. līdz 1992. gadam, mērķtiecīgi atbalstot moderno mākslu un veicinot Mākslas dienu uzplaukumu. Devusi savu ieguldījumu atmodas virzībai Latvijā. 1995. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, 2019. gadā – ar Purvīša balvu par mūža ieguldījumu.

 

Džemmas Skulmes darbi ir Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā (Krievija), Ratgersa Universitātes Zimmerlijas Mākslas muzejā (ASV) un privātkolekcijās – Zuzānu kolekcijā (Latvija) un ārvalstīs.

 

08 februāris
sestdiena
14.00
Kino. Karalienes korgijs
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110
Kino. Karalienes korgijs

Režisors: Bens Stassens, animācija, 2019, 1h 25 min.

 

Rekss, britu karalienes iemīļotākais korgijs, pazūd no Bakingemas pils un nonāk Londonas ielās raibā suņu klanu sabiedrībā, kurā valda nemitīgas domstarpības un kautiņi. Cenšoties atgriezties mājās pie savas saimnieces, Rekss mēro garu un piedzīvojumiem bagātu ceļu, kura laikā atrod mīlestību un iepazīst pats sevi.

 

Filma dublēta latviešu valodā.

 

Ieejas maksa – EUR 2,50; bērniem līdz 12 gadu vecumam un pensionāriem EUR 1,50. Biļešu iegāde: vienu stundu pirms kino seansa

08 februāris
sestdiena
16.00
Kino. Karalienes korgijs
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110
Kino. Karalienes korgijs

Režisors: Bens Stassens, animācija, 2019, 1h 25 min.

 

Rekss, britu karalienes iemīļotākais korgijs, pazūd no Bakingemas pils un nonāk Londonas ielās raibā suņu klanu sabiedrībā, kurā valda nemitīgas domstarpības un kautiņi. Cenšoties atgriezties mājās pie savas saimnieces, Rekss mēro garu un piedzīvojumiem bagātu ceļu, kura laikā atrod mīlestību un iepazīst pats sevi.

 

Filma dublēta latviešu valodā.

Ieejas maksa – EUR 2,50; bērniem līdz 12 gadu vecumam un pensionāriem EUR 1,50. Biļešu iegāde: vienu stundu pirms kino seansa

08 februāris
sestdiena
19.00
"Kremerata Baltica" un Georgijs Osokins
Dzintaru koncertzālē Turaidas ielā 1
"Kremerata Baltica" un Georgijs Osokins

Piedalās: Georgijs Osokins (klavieres), kamerorķestris "Kremerata Baltica"

 

Koncerts 2 daļās

Koncerta ilgums ~ 2 stundas

 

Programma 

I daļa 

Pēteris Vasks. Musica dolorosa.
Bela Bartoks. 2.stīgu kvartets

II daļa  

Pēteris Vasks. "The Fruit of Silence” (Klusuma auglis)
Frederiks Šopēns. Otrais Klavierkoncerts op.21 f moll.

 

Izcilais Frederika Šopēna mūzikas interprets Georgijs Osokins ar klavieru taustiņiem spēj iedzīvināt poēzijas daili un mākslas patiesīguma spēku. Jaunais pianists kļuvis par kamerorķestra ’’Kremerata Baltica’’ pastāvīgo rezidējošo viesmākslinieku. Līdz ar franču pianistu Likā Debargu Georgijs ir pirmais, kam slavenais kamerorķestris piešķīris šo titulu savā 22 gadu pastāvēšanas vēsturē. Georgija izpildījumā dzirdēsim bezgala skaisto Fredrika Šopēna Otro klavierkoncertu. Opuss ir kā izteiksmīgs monologs ar intīmu atdzīšanos mīlestībā, kurā orķestris cēli un uzmanīgi ļauj klavieru partijai mirdzēt priekšplānā. Rokmūzikas cienīga ritmika un apollonisks gars izskanēs Bēla Bartoka Otrajā stīgu kvartetā, kas tapis Pirmā pasaules kara laikā. Bartoks ģeniālā veidā prata sakausēt ungāru mūziku ar modernajām kompozīcijas tehnikām, un Otrais stīgu kvartets ir viņa kamermūzikas šedevrs. Un no latviešu mūzikas lāpneša Pētera Vaska skanēs divi opusi – attīrošais sāpju dziedājums stīgām ar tiecību uz debesīm ’’Musica Dolorosa’’ un klusā meditācija par ceļu ’’The Fruit of Silence’’. 

 

Georgijs Osokins, jaunākais no Osokinu dinastijas pianistiem, sevis radītajā mūzikas telpā aicina ar interpretāciju dziļumu un nopietnu pieeju mākslai. ’’Viņam piemīt rets Šopēna mūzikas interpreta talants,’’ saka slavenais pianists un pedagogs Sergejs Babajans. Savukārt leģendārais krievu pianists Dmitrijs Baškirovs teicis: ’’Šis jaunais mūziķis ir ārkārtīgi talantīgs.’’ 

 

Pēc fināla Šopēna konkursā 2015. gadā viņš kļuva par sensāciju, no kritiķiem izpelnoties epitetus “neparedzams, pārāk revolucionārs, lai būtu uzvarētājs’’. Kopš piedalīšanās konkursā Georgijs aicināts uzstāties daudzās pasaules valstīs un prestižos festivālos. Īpaša pianista firmas zīme ir Šopēna mūzika.  Britu ierakstu kompānijas ’’Piano Classics’’ paspārnē izdots Georgija solo albums ar vēlīnajiem Šopēna opusiem, izpelnoties slavinošas recenzijas no ievērojamiem kanādiešu, franču un vācu mūzikas izdevumiem.

 

2016. gadā viņš kļuva par jaunāko Latvijas Lielās mūzikas balvas laureātu kategorijā “Gada jaunais mākslinieks” šīs balvas vēsturē. Pirmo reizi kopā ar orķestri uzstājies 10 gadu vecumā. Drīz pēc tam kļuva par laureātu IX starptautiskajā Aleksandra Skrjabina pianistu konkursā Parīzē (2009). Saņēmis Frederika Šopēna prēmiju XXII starptautiskajā konkursā Moncā (Itālija), 2014. gadā uzvarēja IX starptautiskajā Šopēna jauno pianistu konkursā Ķīnā. Ieguvis pirmo vietu Manhetenas Starptautiskajā mūzikas konkursā Ņujorkā (2018). Georgijs koncertējis Tokijas Metropolitēna teātra zālē, Berlīnes ’’Konzerthaus’’, Sanktpēterburgas filharmonijā, Tēlotājmākslas teātrī Vankūverā, aizstājot pasaulslaveno pianistu Nelsonu Freiru, Birmingemas Town Hall un citviet.

 

1997. gadā leģendārais Austrijas Lokenhausas Kamermūzikas festivāls bija pirmais liecinieks mazai revolūcijai: labi pazīstamais, izcilais vijolnieks Gidons Krēmers pasauli iepazīstināja ar pavisam jaunu orķestri — kamerorķestri ’’Kremerata Baltica’’ —, kā sastāvā ietilpa mūziķi no Baltijas valstīm: Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Ar savu bagātīgo skanējumu, enerģētisko un prieka pilno spēlēšanu orķestris iekaroja izsmalcinātās publikas sirdis un ienesa festivālā pavisam cita veida dzīvību.

 

’’Kremerata Baltica’’, ilgtermiņā orientēts izglītojošs projekts, bija Krēmera 50. dzimšanas dienas dāvana sev. Tas ir veids, kā dižgars nodod savu gudrību jaunajiem mūziķiem un, ne kompromitējot mākslinieciskos, ne profesionālos standartus, iedvesmo veicināt muzikālo izaugsmi šajā reģionā. Savā pastāvēšanas laikā šī talantīgo mūziķu grupa ir attīstījusies par vienu no labākajiem starptautiskajiem kamerorķestriem pasaulē, un nodrošinājusi sev izcilu reputāciju, regulāri uzstājoties pasaules nozīmīgākajās koncertzālēs ar izcilākajiem mūziķiem.

09 februāris
svētdiena
13.00
Kino. Karalienes korgijs
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35
Kino. Karalienes korgijs

Režisors: Bens Stassens, animācija, 2019, 1h 25 min.

 

Rekss, britu karalienes iemīļotākais korgijs, pazūd no Bakingemas pils un nonāk Londonas ielās raibā suņu klanu sabiedrībā, kurā valda nemitīgas domstarpības un kautiņi. Cenšoties atgriezties mājās pie savas saimnieces, Rekss mēro garu un piedzīvojumiem bagātu ceļu, kura laikā atrod mīlestību un iepazīst pats sevi.

 

Filma dublēta latviešu valodā.

Ieejas maksa – EUR 2,50; bērniem līdz 12 gadu vecumam un pensionāriem EUR 1,50. Biļešu iegāde: vienu stundu pirms kino seansa

09 februāris
svētdiena
14.00
Izrāde "Trīs Traki Truši"
Jūrmalas teātrī Muižas ielā 7
Izrāde "Trīs Traki Truši"

„Melnā, melnā mežā... melnos, melnos krūmos...” – tā Ilzīte, Līzīte un Zanīte pavada aizraujošu vakaru, stāstot viena otrai šausmīgus, jo šausmīgus šausmu stāstiņus... Līdz kamēr pašas šausmiņas kļūst par īstenību un mazās nebēdnes pārvēršas bailīgos trušos!  Un nu jau bailes kļūs patiešām bailīgas...

Biezā mežā dzīvo truši,

Dziļi krūmos ielīduši,

Jo tiem bail no viskautkā...

Un no vilka briesmīgā!

Kas palīdzēs pārvarēt trušu milzu bailes? Vārna? Āpsis? Ūpis?

Lomās: Ilzīte - Dace Umbraško, Līzīte - Linda Aušte, Zanīte - Linda Rozīte, Vārna - Ravita Rozīte, Vilks - Guntars Pavārs, Ūpis - Sandis Zellis, Āpsis - Niks Mihailovs

Režisors - Imants Jaunzems.

Ieejas maksa 3,00 eiro. Biļešu rezervācija pa tālruni 67751089.

09 februāris
svētdiena
15.30
Kino. Karalienes korgijs
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35
Kino. Karalienes korgijs

Režisors: Bens Stassens, animācija, 2019, 1h 25 min.

 

Rekss, britu karalienes iemīļotākais korgijs, pazūd no Bakingemas pils un nonāk Londonas ielās raibā suņu klanu sabiedrībā, kurā valda nemitīgas domstarpības un kautiņi. Cenšoties atgriezties mājās pie savas saimnieces, Rekss mēro garu un piedzīvojumiem bagātu ceļu, kura laikā atrod mīlestību un iepazīst pats sevi.

Filma dublēta latviešu valodā.

 

Ieejas maksa – EUR 2,50; bērniem līdz 12 gadu vecumam un pensionāriem EUR 1,50. Biļešu iegāde: vienu stundu pirms kino seansa

09 februāris
svētdiena
16.00
Izrāde "Trīs Traki Truši"
Jūrmalas teātrī Muižas ielā 7
Izrāde "Trīs Traki Truši"

„Melnā, melnā mežā... melnos, melnos krūmos...” – tā Ilzīte, Līzīte un Zanīte pavada aizraujošu vakaru, stāstot viena otrai šausmīgus, jo šausmīgus šausmu stāstiņus... Līdz kamēr pašas šausmiņas kļūst par īstenību un mazās nebēdnes pārvēršas bailīgos trušos!  Un nu jau bailes kļūs patiešām bailīgas...

Biezā mežā dzīvo truši,

Dziļi krūmos ielīduši,

Jo tiem bail no viskautkā...

Un no vilka briesmīgā!

Kas palīdzēs pārvarēt trušu milzu bailes? Vārna? Āpsis? Ūpis?

Lomās: Ilzīte - Dace Umbraško, Līzīte - Linda Aušte, Zanīte - Linda Rozīte, Vārna - Ravita Rozīte, Vilks - Guntars Pavārs, Ūpis - Sandis Zellis, Āpsis - Niks Mihailovs

Režisors - Imants Jaunzems.

Ieejas maksa 3,00 eiro. Biļešu rezervācija pa tālruni 67751089.

10 februāris
pirmdiena
10.00
Koncertcikls skolu jaunatnei “Mūzika Tev”. Renesanses stāsti
Dzintaru koncertzālē Turaidas ielā 1
Koncertcikls skolu jaunatnei “Mūzika Tev”. Renesanses stāsti

Piedalās: Schola Cantorum, Abaronin ensemble, Senie instrumenti, dejotāji un spēles ar uguni.

Koncerta ilgums 1 stunda.

10 februāris
pirmdiena
12.00
Koncertcikls skolu jaunatnei “Mūzika Tev”. Renesanses stāsti
Dzintaru koncertzālē Turaidas ielā 1
Koncertcikls skolu jaunatnei “Mūzika Tev”. Renesanses stāsti

Piedalās: Schola Cantorum, Abaronin ensemble, Senie instrumenti, dejotāji un spēles ar uguni.

Koncerta ilgums 1 stunda.

10 februāris
pirmdiena
14.00
Koncertcikls skolu jaunatnei “Mūzika Tev”. Renesanses stāsti
Dzintaru koncertzālē Turaidas ielā 1
Koncertcikls skolu jaunatnei “Mūzika Tev”. Renesanses stāsti

Piedalās: Schola Cantorum, Abaronin ensemble, Senie instrumenti, dejotāji un spēles ar uguni.

Koncerta ilgums 1 stunda.

11 februāris
otrdiena
12.00
No klasikas līdz popmūzikai. Koncertu cikls skolu jaunatnei. 5.-6. klase. Renesanses stāsti
Dzintaru koncertzālē Turaidas ielā 1
No klasikas līdz popmūzikai. Koncertu cikls skolu jaunatnei. 5.-6. klase. Renesanses stāsti

Piedalās: Schola Cantorum, Abaronin ensemble, Senie instrumenti, dejotāji un spēles ar uguni

Koncerta ilgums 1 stunda

12 februāris
trešdiena
15.00
Dubultu kultūras kvartālā Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā Strēlnieku prospektā 30
14 februāris
piektdiena
17.00
“Latviešu Romeo stāsts”, Dace Ulpe stāsta par Eduardu Pāvulu
Aspazijas mājā Z. Meierovica prospektā 18/20

 

Šī gada Visu mīlētāju dienā, 14. februārī, plkst.17.00, Aspazijas māja piedāvā sarunu ar vēsturnieci Daci Ulpi par vienu no visu laiku mīlētākajiem latviešu aktieriem – Eduardu Pāvulu (1929 – 2006).

 

Kamēr vieni izcilo aktieri atceras kā vareno Cepļa kungu vai dūšīgo Ērmanīti, ir paaudze, kuras acīs aktieris ir visu laiku labākais latviešu Romeo. Titulloma Šekspīra slavenajā traģēdijā bija pirmā lielā Pāvula loma teātrī. To 1953.gadā jaunajam aktierim uzticēja režisors Eduards Smiļģis, par Džuljetu izvēloties Viju Artmani. Pāvula tēlotajam Romeo noticēja tūkstošiem meiteņu, kuras rakstīja aktierim vēstules un gadiem zaga viņa fotogrāfijas no teātra foajē. Taču Pāvuls bieži vien tās pat neizlasīja. Viņš 1951.gadā klusi salaulājās ar Liliju Volfu, ar kuru kopā sagaidīja arī zelta kāzas.

 

Vēsturniece Dace Ulpe: “Viņam ļoti daudz tika pierunāts. Tostarp arī Artmane, Dina Kuple. Bet tā bija mīlestība uz skatuves. Dzīvē bija tikai Lilija. Viņam bija ļoti svarīgi būt patiesam. Nemelot.”

 

Dace Ulpe ir autore 2017. gada atklātajai memoriālajai izstādei “Salas pagasts. Eduards Pāvuls. Savējais.” Babītes novada Kultūrizglītības centra filiālē “Vietvalži”. Vēsturniece pēdējos trīs gadus ir pastiprināti pievērsusies Pāvula dzimtas izpētei. Lai arī aktieris dzimis Jūrmalā un gājis skolā Pumpuros, viņa dzīve bija cieši saistīta ar Lielupes otru krastu, kur Pāvulu dzimta mitusi kopš 16.gadsimta. Tā nav nejaušība, ka Valentīna dienā Aspazijas mājā piemin izcilo aktieri. Vēl skolas gados Pāvuls tikās ar Aspaziju, palīdzot dzejniecei sagādāt malkas krājumus ziemai. Izcilais aktieris te svinēja arī savu 75.dzimšanas dienu, ierodoties uz to ar rozi, kas veltīta Aspazijai.

14 februāris
piektdiena
19.30
Piektdienas vakara šovs Valentīndienā
Dzintaru koncertzālē Turaidas ielā 1
Piektdienas vakara šovs Valentīndienā

Piedalās: Aminata, Dināra Rudāne, Rūta Dūduma-Ķirse, The Ludvig, Dagnis Roziņš, "The Beach Band" - Jānis Ķirsis (taustiņi), Rihards Goba (bass), Oskars Ozoliņš (trompete), Dāvis Jurka (saksofons), Laura Rozenberga (trombons), Krišjānis Bremšs (bungas), Jānis Rubiks (kontrabass).

 

Koncerts 2 daļās.

15 februāris
sestdiena
12.00
Pavasara gaidīšanas svētki
Kauguru kultūras nama pagalmā Raiņa ielā 110

15 februāris
sestdiena
15.00
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mūzikas vidusskolā Strēlnieku prospektā 30 korp. 1
15 februāris
sestdiena
17.00
“Dvēseles pieskāriens”, atceroties dzejnieci un politiķi Rutu Marjašu
Aspazijas mājā Z. Meierovica prospektā 18/20

15. februārī plkst.17.00 pasākumā “Dvēseles pieskāriens” Aspazijas mājā atcerēsimies pazīstamo juristi, politiķi, un dzejnieci Rutu Marjašu (1927 – 2016). Viņa bija viena no 138 Augstākās Padomes deputātiem, kuri 1990.gada 4.maijā nobalsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Rutas Marjašas ieguldījumu Atmodas politiskajos procesos, veicinot Latvijas mazākumtautību lojalitāti neatkarīgas Latvijas idejai, nevar pārvērtēt. Būdama ebreju ģimenes atvase, viņa uz savas ādas izjuta padomju un vācu okupācijas varas, kuru īstenotās politikas dēļ tika iznīcināta un sodīta daļa no viņas ģimenes. Personīgā pieredze Marjašai bija neatsverama, 1995.gadā sākot darbu Eiropas Padomes komisijā pret ksenofobiju, rasismu un neiecietību.

Līdzās aktīvai politiskajai darbībai, Ruta Marjaša veltījusi daudz laika literārajai darbībai. 1995.gadā nāca klajā viņas pirmā grāmata, kas bija veltījums tēvam – juristam un rakstniekam Maksim Šacam – Aņinam. 2003. gadā dzejniece izdeva grāmatu par savu dzīvi “Manas atmiņas kaleidoskops.” Iznākuši četri autores dzejas krājumi. Viņa atdzejojusi krieviski arī Aspaziju, pati izdodot krājumu Aspazija “Sadegt un spīdēt”. Lai pieminētu izcilo sabiedrisko un kultūras darbinieci un ilggadīgo biedrības “Aspazijas mantojums” Goda biedri, Aspazijas mājā pulcēsies Rutas Marjašas laikabiedri. Viņas dzeju lasīs Rīgas ebreju kopienas pārstāves Emma Sekundo un Ņina Semeruhina. Pasākumā skanēs Rutai Marjašai tuvā mūzika profesora Rafi Haradžanjana un Jūrmalas mūzikas vidusskolas audzēkņu izpildījumā.

 

15 februāris
sestdiena
17.00
Tautas deju koncerts “Sadancis nāburgu būšana”
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110

16 februāris
svētdiena
13.00
Kino - Pilsēta pie upes (Piļsāta pi upis)
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35
Kino - Pilsēta pie upes (Piļsāta pi upis)

Režisors Viesturs Kairišs, drāma,  2020, 1st 58min.

Ansim ir nevainīga profesija - daiļkrāsotājs, un viņš ir pieprasīts pie visām varām, kas nomainās īsā laika posmā pagājušā gadsimta 30. gadu beigās. Patosa pilnos ulmaņlaikus nomaina skarbie komunistu, tad nacistu režīmi... Viņa iecerētā ir ebreju meitene Zisla, taču jaunās sievietes tēvs liek mīlai šķēršļus. Sagadās tā, ka šajā laikā Anša dzīvē uzrodas arī glītā latviete Naiga. Starp trīs varām, kas sabradā Anša pilsētu, divām sievietēm, kas plosa viņa sirdi, iespējama tikai viena izvēle...

Līdz 12 g.v. - neiesakām.

Ieejas maksa – EUR 2,50; bērniem līdz 12 gadu vecumam un pensionāriem EUR 1,50. Biļešu iegāde: vienu stundu pirms kino seansa

16 februāris
svētdiena
14.00
Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra klavieru trio un Sanda Šteinberga koncerts
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mūzikas vidusskolā Strēlnieku prospektā 30 korp. 1

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra klavieru trio – Indulis Cintiņš (vijole), Dace Zālīte-Zilberte (čells), Mārtiņš Zilberts (klavieres) – un Sandis Šteinbergs (vijole)

16 februāris
svētdiena
15.30
Kino. Pilsēta pie upes (Piļsāta pi upis)
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35
Kino. Pilsēta pie upes (Piļsāta pi upis)

Režisors Viesturs Kairišs, drāma,  2020, 1 st. 58 min.

 

Ansim ir nevainīga profesija – daiļkrāsotājs, un viņš ir pieprasīts pie visām varām, kas nomainās īsā laika posmā pagājušā gadsimta 30. gadu beigās. Patosa pilnos ulmaņlaikus nomaina skarbie komunistu, tad nacistu režīms... Viņa iecerētā ir ebreju meitene Zisla, taču jaunās sievietes tēvs liek mīlai šķēršļus. Sagadās tā, ka šajā laikā Anša dzīvē uzrodas arī glītā latviete Naiga. Starp trīs varām, kas sabradā Anša pilsētu, divām sievietēm, kas plosa viņa sirdi, iespējama tikai viena izvēle...

 

Līdz 12 g.v.  neiesakām.

Ieejas maksa – EUR 2,50; bērniem līdz 12 gadu vecumam un pensionāriem EUR 1,50. Biļešu iegāde: vienu stundu pirms kino seansa.

16 februāris
svētdiena
16.00
Izrāde "Sasiesim astes"
Jūrmalas teātrī Muižas ielā 7
Izrāde "Sasiesim astes"

Varat raudāt, varat smiet –

Man ir zirgs, kas naktī dzied!

Melodijas dziesmai nav,

Vārdu arī dziesmai nav,

Arī pašas dziesmas nav,

Arī paša zirgs nav.

Tomēr dzīvē labāk iet,

Kam ir zirgs, kurš naktī dzied.

Trīs pelēni devušies prom no mājām un nonākuši lielā mežā, kur atrod noslēpumainus ratus, kas piekrauti ar maisiem. Rati ir! Zirga - nav! Kam tie pieder? Pelēni nolemj ratus ņemt sev līdz, bet tie nekustas ne no vietas...!

Ak, šausmas! Izrādās maisos kaut kas kustas! Kas gan tur varētu dzīvot? Atverot maisu pēc maisa pelēni uzzina daudz jauna, savā starpā sastrīdas un atkal salabst un... Vai pelēni spēs iekustināt ratus? To viņiem palīdzēs Ojāra Vācieša dzejoļi.

Dzejoļiem atdzīvoties lellēs palīdzēja trīs peles:

Ravita Rozīte, Dace Umbraško, Marta Starka.

Ingunas Radziņas lelles un režija.

Ieejas maksa 3,00 eiro. Biļešu rezervācija pa tālruni 67751089

17 februāris
pirmdiena
17.00
Dubultu kultūras kvartālā Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā Strēlnieku prospektā 30
19 februāris
trešdiena
17.00
Izstāžu cikla atklāšana. Jāņa Maļecka izstāde “Dienasgrāmata” un Envijas Mednes izstāde “Mēs visi smiesimies, skumsim, raudāsim, atkal smiesimies”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

19. februārī plkst. 17:00 Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 29, Majori) atklās divas dažādu paaudžu greznotāju izstādes – mūziķa un mākslinieka Jāņa Maļecka personālizstādi “Dienasgrāmata” un jaunās gleznotājas, Latvijas Mākslas akadēmijas studentes Envijas izstādi ar uzrunājošu nosaukumu ”Mēs visi smiesimies, skumsim, raudāsim, atkal smiesimies”. 

 

Jānis Maļeckis. Dienasgrāmata.

Jānis Maļeckis. Lidojums. 2018

 

Jānis Maļeckis (dz. 1957. g.) ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors,  Friderika Šopēna Mūzikas universitātes (Varšava) viesprofesors, aktīvi koncertējošs pianists, kura otra lielā aizraušanās ir glezniecība. Ar glezniecību sācis nodarboties jau bērnībā, bet pusaudža gados mākslai pievērsies jau profesionāli, apgūstot glezniecības pamatus pie Edvarda Grūbes un Intas Celmiņas, kuri ne tikai izglītojuši jauno mākslinieku, bet arī rūpējušies par viņa izaugsmi, iespaidiem un vienmēr mudinājuši būt profesionālam un izvairīties no banalitātēm. Jānis Maļeckis 1994. gadā ir absolvējis Latvijas mākslas akadēmiju, kur studējis Intas Celmiņas un Ivara Heinrihsona vadībā. Šo gadu laikā sarīkojis vairāk nekā desmit personālizstādes, kā arī piedalījies grupu izstādēs. Starp nozīmīgākajām minamas izstādes Latgales vēstniecībā GORS, Agijas Sūnas galerijā, Gārsenes pilī (2016), Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” (2015), Jelgavas kultūras namā ar Ilvu Kalnrozi (2009), kā arī Valmieras Novadpētniecības muzejā (2007). Īpaša sadarbība notikusi ar Beļģijā esošo galeriju “Haudrechy”.

 

Jāņa Maļecka gleznas iedalāmas vairākās tematiskās grupās, kuras ir neatkarīgas no stilistiskās tendences vai tehniskiem paņēmieniem. Izstādē “Dienasgrāmata” redzamas dabas noskaņās tapušas impresijas – Pieneņpūkas, Lauks, Saulespuķe. Citās gleznās saskatāmas gan romantiskas kamermūzikas sarunas, gan simfonisks varenums – Arfiste, Palags, Vokalīze eņģelim. Vēl citas gleznas pauž cilvēku attiecību smalkās nianses –Pāna vilinājums, Triste. Tieši iedvesmas avoti un to radītās sajūtas ļauj darbus grupēt un izvīt tematiskas līnijas pat caur darbiem, kas tapuši ar desmit gadu starpību.

 

Envija. Mēs visi smiesimies, skumsim, raudāsim, atkal smiesimies.

 

Envija. Halo! Vecmāmiņ? 2018

Fonda “Mākslai vajag telpu” projektu vadītāja Lāsma Goba par jauno mākslinieci saka:Envija (1990) ir māksliniece, kas darbojas glezniecībā un instalācijā un izstāde “Mēs visi smiesimies, skumsim, raudāsim, atkal smiesimies” ir pirmā nozīmīgā personālizstāde  mākslinieces karjerā. Izvēlētais izstādes nosaukums ir atsauce uz delīriju, kad māksliniece uztaustīja dievišķu atklāsmi par utopisku sabiedrību, kurā sabiedrības locekļi izjustu viens otru līdz kaulam. Taču Envijas laicīgā pieredze rāda, ka, lai tiktu līdz kaulam, ir jānoplēš visa āda. Tas būtu nelikumīgi un amorāli, līdz ar to māksliniece ļaujas utopiskajai vīzijai un rada pārlaicīgu vidi, kurā līdzās viņai eksistē labākie draugi, mīļākie, satiktie dzērāji, kaķi un pseidopoēzija. Kāpēc nerādīt  to, kas zūdošs? Laiks ir jocīgs. It kā iet uz priekšu, bet gudrāks, viedāks un pilnīgāks netiec.

 

Radītajā jeb Pārlaicīgajā vidē sastopama simbolu sistēma, kuru Envija pati radījusi un turpina attīstīt uz asprātībām, kuras saprot viņa un varbūt vēl kāds cits. Simboli ir interpretējami skatītājam, lai gan tie cēlušies no Envijas intīmiem, smeldzīgiem, gan arī parastiem piedzīvojumiem. Un pārdomām. Sava alter ego Ingrīdas Staigules dienasgrāmatā ir lasāma atzīšanās: “Es gribu to pašu, ko visas normālas sievietes.”

 

Envija ikdienā uztraucas un domā arī par visu laicīgo – karjera, nauda un īpašumi. Bet laicīgajam nav simbolu viņas darbos, bet pati saka, ka varbūt vajadzētu. Tikmēr ir svarīgākais. Mēs visi smiesimies, skumsim, raudāsim, atkal smiesimies. Tās ir attiecības. Pārsvarā cilvēku attiecības. Bet arī attiecības ar lietām, vietām un... attiecības ar sevi. Par attiecībām ar visiem krutajiem elles priekškambarī, kur tikai ar ielūgumiem.”

 

Jāņa Maļecka personālizstāde “Dienasgrāmata” un Envijas izstāde ”Mēs visi smiesimies, skumsim, raudāsim, atkal smiesimies” Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 29, Majori) skatāmas līdz 29. martam. Muzeja darba laiks: P., O. – slēgts, T. – Sv. no 10:00 – 17:00. Ieeja – bez maksas.

19 februāris
trešdiena
18.00
Valsts konkursa ģitārspēlē laureātu koncerts
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mūzikas vidusskolā Strēlnieku prospektā 30 korp. 1

Piedalās konkursa uzvarētāji - Latvijas labākie jaunie ģitārspēles izpildītāji.

20 februāris
ceturtdiena
17.00
Bērnu tautas deju kolektīvu sadraudzības koncerts “Ceļā uz deju svētkiem”
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110

Ieeja bez maksas

22 februāris
sestdiena
14.00
Marutas Raudes izstādes „Laimes akmentiņi” atklāšana
Bulduru Izstāžu namā Muižas ielā 6

                            

 

Maruta Raude 2016. gada novembrī par darbu „Bijušo sajūtu restaurēšana” Bulduru Izstāžu nama rīkotajā konkursa izstādē „JĀ/NEatkarība 2016” ieguva Veicināšanas balvu jeb 3. vietu un iespēju rīkot savu personālizstādi Jūrmalā māksliniece savas dzīves laikā nepiedzīvoja.

Mākslinieces mūžs aprāvās 2018. gada 5. jūnijā pēc cīņas ar smagu slimību. Par Marutas Raudes radošo mantojumu turpina rūpēties vīrs Alfs un dēls Jānis Mārtiņš. Ir nodibināta biedrība „Marutas Raudes mākslas centrs” (MRMC), organizētas piemiņas izstādes Marka Rotko mākslas centrā Daugavpilī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Viļānu novadpētniecības muzejā, Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas (RMDV) Mākslas mājā, Lūznavas muižā, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā un Balvu mākslas skolā. 2020. gada martā–aprīlī plānota izstāde Daugavas muzejā, Doles salā.

Marutas Raudes personālizstāde „Laimes akmentiņi” Bulduru Izstāžu namā Muižas ielā 6 tiks atklāta 22. februārī plkst. 14.00. Izstāde veidota kā mākslinieces daiļrades retrospekcija, kurā iekļauti darbi no iepriekšējo gadu izstādēm „…un tad viņi izgāja pie upes…”, „Perfect place for you”, „Pirmā diena jeb Pirmdiena”, „Četras nāras sarkanā jūrā”, „Totēmi”, kā arī senāki mākslinieces darbi. Izstādē tiks izstādīta 1999. gadā radītā instalācija „Galds ieaudzis zālē”, kura pirmo reizi tika rādīta Tallinas lietišķās mākslas triennālē..

Dzīves laikā Maruta Raude sarīkojusi vairāk nekā 20 personālizstādes, piedalījusies grupu izstādēs un mākslas simpozijos Latvijā un ārzemēs – Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Nīderlandē, Lielbritānijā, Turcijā un Austrālijā.

Māksliniece strādāja dažādās tehnikās, starp kurām dominēja porcelāns, tā veidošana un apgleznošana. Darbu tēmas ir cilvēku un dabas attiecības. Viņa strādājusi arī grafikā, oforta tehnikā, gleznojusi un veidojusi instalācijas.

Marutas Raudes apgleznotās tējkannas iekļautas vairākās Lark Books izdotajās grāmatās – „500 Teapots”, „500 Prints on Clay”, „500 Ceramic Sculptures”. Apgleznotie šķīvji minēti britu autora Paula Skota grāmatā „Painted Clay”, bet apgleznojuma metodes – kanādiešu autora Matiasa Ostermana grāmatās „The Ceramic Surface” un „Ceramic Narratives”.

Marutas Raudes darbi atrodas Daugavpils Marka Rotko mākslas centra, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Powerhouse muzeja Sidnejā (Austrālija), Mersinas jaunās mākslas muzeja (Turcija) kolekcijās, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, Zviedrijā, Anglijā, Francijā, ASV un Honkongā.

Marutas Raudes darbi piedalījušies konceptizstādē „Melns” (10. izstāde sērijā „Zemūdeņu kauja”),  Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā, Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas (RMDV) absolventu izstādē-retrospekcijā „Ars Longa”.

Biedrība „Marutas Raudes mākslas centrs” organizē darbu porcelāna studijā, kā arī ierobežotā apmērā izgatavo porcelāna priekšmetus pēc mākslinieces Marutas Raudes radītā dizaina. Tie tiek marķēti ar zīmolu „Marutas Raudes porcelāna darbnīca” – MRPD. No 2020. gada 22. februāra šie porcelāna darinājumi būs pieejami arī Jūrmalas pilsētas muzeja suvenīru veikalā.

Par izstādes nosaukuma „Laimes akmentiņi” rašanos stāsta Marutas vīrs Alfs Raudis: „Kad bija pie jūras, Maruta vienmēr meklēja laimes akmentiņus, gan Jūrkalnē, gan Rodosā, gan Antibēs un Mersinā. Piemēram, Turcijā akmentiņš ar caurumiņu asociējas ar vieglprātīgu meiteni. Tad Maruta sāka gatavot pati savus laimes akmentiņus – no porcelāna. Un gatavoja tos visu laiku. Tikai izstāde nav bijusi. Laimes akmentiņi...”

 

22 februāris
sestdiena
14.00
Kino - Pilsēta pie upes (Piļsāta pi upis)
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110
Kino - Pilsēta pie upes (Piļsāta pi upis)

Režisors Viesturs Kairišs, drāma,  2020, 1st 58min.

Ansim ir nevainīga profesija - daiļkrāsotājs, un viņš ir pieprasīts pie visām varām, kas nomainās īsā laika posmā pagājušā gadsimta 30. gadu beigās. Patosa pilnos ulmaņlaikus nomaina skarbie komunistu, tad nacistu režīmi... Viņa iecerētā ir ebreju meitene Zisla, taču jaunās sievietes tēvs liek mīlai šķēršļus. Sagadās tā, ka šajā laikā Anša dzīvē uzrodas arī glītā latviete Naiga. Starp trīs varām, kas sabradā Anša pilsētu, divām sievietēm, kas plosa viņa sirdi, iespējama tikai viena izvēle...

Līdz 12 g.v. - neiesakām.

Ieejas maksa – EUR 2,50; bērniem līdz 12 gadu vecumam un pensionāriem EUR 1,50. Biļešu iegāde: vienu stundu pirms kino seansa

22 februāris
sestdiena
16.00
Kino - Pilsēta pie upes (Piļsāta pi upis)
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110
Kino - Pilsēta pie upes (Piļsāta pi upis)

Režisors Viesturs Kairišs, drāma,  2020, 1st 58min.

Ansim ir nevainīga profesija - daiļkrāsotājs, un viņš ir pieprasīts pie visām varām, kas nomainās īsā laika posmā pagājušā gadsimta 30. gadu beigās. Patosa pilnos ulmaņlaikus nomaina skarbie komunistu, tad nacistu režīmi... Viņa iecerētā ir ebreju meitene Zisla, taču jaunās sievietes tēvs liek mīlai šķēršļus. Sagadās tā, ka šajā laikā Anša dzīvē uzrodas arī glītā latviete Naiga. Starp trīs varām, kas sabradā Anša pilsētu, divām sievietēm, kas plosa viņa sirdi, iespējama tikai viena izvēle...

Līdz 12 g.v. - neiesakām.

Ieejas maksa – EUR 2,50; bērniem līdz 12 gadu vecumam un pensionāriem EUR 1,50. Biļešu iegāde: vienu stundu pirms kino seansa

22 februāris
sestdiena
16.00
Tautas deju koncerts “Baltajā sniegputenī”
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35

22 februāris
sestdiena
17.00
Rietumlatvijas reģiona koklētāju ansambļu koncerts “Rotā kokles Jūrmalā”
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mūzikas vidusskolā Strēlnieku prospektā 30 korp. 1
Rietumlatvijas reģiona koklētāju ansambļu koncerts “Rotā kokles Jūrmalā”

Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Jūrmalas Mūzikas vidusskolu 22. februārī plkst. 17:00 Dubultu koncertzālē aicina uz kokļu mūzikas koncertu “Rotā kokles Jūrmalā”, kur piedalīsies ap 120 koklētāji no 10 Latvijas pilsētām. Koncertā izskanēs tautas dziesmu apdares un latviešu komponistu oriģināldarbi. Koklētāji kopīgā koncertā ieskandinās arī vasarā gaidāmos XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus.

Jūrmalas pilsētai ir senas un vērienīgas kokļu kopā muzicēšanas tradīcijas – sākot ar 2004. gadu 11 reizes Jūrmalā norisinājās Latvijas Kokļu dienas, kas pulcēja koklētājus no visas Latvijas. Mīlestība uz kokli nav rimusi, tāpēc arī pirms lielajiem svētkiem Jūrmala labprāt uzņem pie sevis koklētājus, lai sajustu kopā muzicēšanas prieku un smeltos iedvesmu ceļā uz Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem vasarā.

Koncertā piedalīsies koklētāji no Aizkraukles, Baldones, Dundagas, Engures, Iecavas, Jūrmalas, Kolkas, Olaines, Rīgas un Tukuma. Programmā izskanēs Viļņa Salaka, Ērika Ešenvalda, Valta Pūces, Raimonda Paula, Edgara Lipora un citu latviešu komponistu skaņdarbi ansambļu un apvienoto ansambļu izpildījumā. Programma sniegs pavasarīgi gaišu noskaņu, ar latviskās skaņu ainavas rāmās paletes nokrāsu, kas spēs iedvesmot un piepildīt ik vienu klausītāju.

Koncerts paredzēts 2 daļās. Ieeja ir bez maksas. Informācija par koncertu un aktuālo Dubultu koncertzāles piedāvājumu: muzikasskola.jurmala.lv

23 februāris
svētdiena
12.00
Ģimeņu pēcpusdiena mākslinieces Baibas Ābelītes izstādē “Atļautā ilūzija”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29
Ģimeņu pēcpusdiena mākslinieces Baibas Ābelītes izstādē “Atļautā ilūzija”

Kopā ar mākslinieci, Latvijas Mākslas akadēmijas maģistra programmas studenti Baibu Ābelīti būs iespēja uzburt vizuālu stāstu un nokļūt ilūziju pasaulē.

Nepieciešamie materiāli tiks nodrošināti, bet līdzi ņemiet savu iedomu draugu vai mīļāko mantiņu, lai mākslas vidē izsapņotu un vizualizētu savu labāko sajūtu.

Piesakieties, zvanot  (+371) 26524361 vai rakstot muzejpedagogs@jurmala.lv

23 februāris
svētdiena
13.00
Kino. Pilsēta pie upes (Piļsāta pi upis)
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35
Kino. Pilsēta pie upes (Piļsāta pi upis)

Režisors Viesturs Kairišs, drāma,  2020, 1 st. 58 min.

 

Ansim ir nevainīga profesija – daiļkrāsotājs, un viņš ir pieprasīts pie visām varām, kas nomainās īsā laika posmā pagājušā gadsimta 30. gadu beigās. Patosa pilnos ulmaņlaikus nomaina skarbie komunistu, tad nacistu režīms... Viņa iecerētā ir ebreju meitene Zisla, taču jaunās sievietes tēvs liek mīlai šķēršļus. Sagadās tā, ka šajā laikā Anša dzīvē uzrodas arī glītā latviete Naiga. Starp trīs varām, kas sabradā Anša pilsētu, divām sievietēm, kas plosa viņa sirdi, iespējama tikai viena izvēle...

 

Līdz 12 g.v.  neiesakām.

Ieejas maksa – EUR 2,50; bērniem līdz 12 gadu vecumam un pensionāriem EUR 1,50. Biļešu iegāde: vienu stundu pirms kino seansa.

23 februāris
svētdiena
15.30
Kino. Pilsēta pie upes (Piļsāta pi upis)
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35
Kino. Pilsēta pie upes (Piļsāta pi upis)

Režisors Viesturs Kairišs, drāma,  2020, 1 st. 58 min.

 

Ansim ir nevainīga profesija – daiļkrāsotājs, un viņš ir pieprasīts pie visām varām, kas nomainās īsā laika posmā pagājušā gadsimta 30. gadu beigās. Patosa pilnos ulmaņlaikus nomaina skarbie komunistu, tad nacistu režīms... Viņa iecerētā ir ebreju meitene Zisla, taču jaunās sievietes tēvs liek mīlai šķēršļus. Sagadās tā, ka šajā laikā Anša dzīvē uzrodas arī glītā latviete Naiga. Starp trīs varām, kas sabradā Anša pilsētu, divām sievietēm, kas plosa viņa sirdi, iespējama tikai viena izvēle...

 

Līdz 12 g.v.  neiesakām.

Ieejas maksa – EUR 2,50; bērniem līdz 12 gadu vecumam un pensionāriem EUR 1,50. Biļešu iegāde: vienu stundu pirms kino seansa.

23 februāris
svētdiena
16.00
Vizma Belševica izrāde "Patiess stāsts par Čingo Babu, Lielo Gliemezi un Jūras karaļa bēdām"
Jūrmalas teātrī Muižas ielā 7
Vizma Belševica izrāde "Patiess stāsts par Čingo Babu, Lielo Gliemezi un Jūras karaļa bēdām"

"Patiess stāsts par Čingo Babu, Lielo Gliemezi un Jūras karaļa bēdām" ir pamācošs stāsts par mazas eksotiskas salas činkstētāju un rauduli Čingo Babu, kas slavens ar to, ka var raudāt katra nieka dēļ.

Nē, Čingo Baba var arī raudāt pavisam bez iemesla, ja vien raudāšanai ir kāds liecinieks, jo citādi taču nav neviena, kas pažēlotu nabaga zēnu, kam nekaunīgā kārtā virsū skrien pat sētas mieti.

Taču viss mainās, kad negaidīti Čingo Baba nonāk noslēpumainā Jūras karaļa galmā, kur cits citu tur nemitīgās aizdomās un visur saskata sazvērestības. Zemūdens pasaulē Čingo Babas spēja raudāt nepieciešama jau gluži citiem mērķiem.

Jūras karaļa galmā viņu gaida pārbaudījumi, kurus veicot Čingo Baba kļūst par drosmīgu un izlēmīgu zēnu, un iegūst jaunu draugu Lielo Gliemezi.

Ieejas maksa 3,00 eiro. Biļešu rezervācija pa tālruni 67751089

25 februāris
otrdiena
17.00
Mākslinieces Vijas Spekkes izstādes „Bēgļi – gūstekņi” atklāšana
Dubultu kultūras kvartālā Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā Strēlnieku prospektā 30

“Eņģeļi pār pilsētu” akvarelis. 2000

 

Mākslinieces Vijas Spekkes gleznu cikls “Bēgļi-gūstekņi” sākotnēji radās 1991. gadā, līdz dzīvojot Persijas līča kara gūstekņiem. Diemžēl, kari mūsu pasaulē nav beigušies, un bēgļu realitāte kļuvusi par daļu no šodienas Eiropas.

 

Vēsturnieka un diplomāta Arnolda Spekkes meita Vija Spekke (04.12.1922. Rīgā-19.12.2016.Veronā) gandrīz visu mūžu dzīvoja Itālijā, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas daudzas vasaras pavadījusi arī Jūrmalā.

 

Izstādes idejiskā autore kultūras žurnāliste jūrmalniece Diāna Jance.

Izstāde būs apskatāma līdz 31. martam

25 februāris
otrdiena
18.00
Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas simfoniskā orķestra koncerts “Bēthovenam – 250”
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mūzikas vidusskolā Strēlnieku prospektā 30 korp. 1

26 februāris
trešdiena
15.00
Apgūsim digitālo pasauli
Asaru bibliotēkā Dzimtenes ielā 15

Bezmaksas konsultācijas sniegs Latvijas Universitātes lektore, inženierzinātņu maģistre Inese Urpena.

Pieteikšanās pa tālruni 67766036. 

27 februāris
ceturtdiena
15.00
Apgūsim digitālo pasauli
Asaru bibliotēkā Dzimtenes ielā 15

Bezmaksas konsultācijas sniegs Latvijas Universitātes lektore, inženierzinātņu maģistre Inese Urpena.

Pieteikšanās pa tālruni 67766036.

27 februāris
ceturtdiena
16.00
Kauguru bibliotēkā Engures ielā 4a
27 februāris
ceturtdiena
18.00
Mākslas zinātniece Edvarda Šmite par mākslinieku un dzejnieku Eduardu šmitu
Aspazijas mājā Z. Meierovica prospektā 18/20

 

Izdibināt, ko slēpj 20. gadsimta sākuma paraksts "Ed. Schmidts" gleznā "Pasaciņa", karikatūrās un ilustrācijās, mākslas vēsturniecei un Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktorei Edvardai Šmitei pērn kļuva par negaidītu pienākumu pret iepriekš gandrīz nezināmu vārda un uzvārda brāli, kura traģiski un traģikomiski dēkainais mūžs  27.februārī plkst.18.00 atklāsies lekcijā "Edvarda Šmite... par Eduardu Šmitu". Viņi abi būs Dubultu Aspazijas mājas viesi.

 

“Ed. Schmidts”. Tāds paraksts salasāms zem 1911. gadā tapušas gleznas “Pasaciņa”, kura kopā ar Aspazijas dzejoli vispirms tika nodrukāta uz pastkartēm, bet turpmākajos gadu desmitos kalpoja par paraugu čaklām izšuvējām, darinot krāšņas sienas segas. Mākslas vēsturniecei vācot informāciju par Šmitu, atklājies mākslinieka radošais ceļš un viņa traģiskais liktenis. Vēl tikai pāris gadus viņa dzīve bijusi cieši saistīta ar Latviju. Švītīgais rīdzinieks melnajā uzvalkā ar samta cepuri galvā tolaik zīmējis karikatūras populārajam satīras žurnālam “Gailis”, draudzējies ar dzejnieku Vili Plūdoni un darinājis noformējumu viņa “Rekviēma” izdevumam (1912).  Šmits no Plūdoņa mācījies poētikas likumus un dzejojis arī pats. Taču šis radošais posms, kurā talantīgais jauneklis iemēģina roku gan mākslā, gan literatūrā, strauji apraujas – jāiet kara dienestā.

 

Sākoties karam, Šmits, uz aizdomu pamata par režīmam nedraudzīgiem uzskatiem, nonāk Tartu  apriņķa cietumā. 1915.gada 20. oktobrī viņš  savam draugam Fridriham Lācim raksta: “... dzejai, mākslai nepieciešams skaistums, un no tā es esmu tik tāļu. Netīrība, tumsa, smirdošs gaiss – ak riebums pret visu pa brīžam mani tver! Un nebūtu vēl tās apziņas, ka es neko noziedzies neesmu, ka agri vai vēlu varēšu atkal dzīvot un nodarboties ar savu darbu – savu darbu, kurš varbūt kādreiz būtu mākslai līdzīgs.” Cietumā un izsūtījumā Šmita politiskie uzskati kļūst vēl kreisāki. 1919.gadā,  “lieliniekiem” atkāpjoties no Latvijas, uz Krieviju dodas arī viņš. Vispirms uz Pleskavu, tad uz Maskavu, kur viņš jau ir Eduards Šmits-Birojs vai vienkārši Eduards Birojs.

 

Aicinām visus kopīgi uzzināt noslēpumainā stāsta atrisinājumu.

 

28 februāris
piektdiena
18.00
Pasākums "Dzejnieku balle čigānu taborā"
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110

28 februāris
piektdiena
18.00
Sarunu vakars "Mēs. Šodien". Sarunu ar tēlnieci Olgu Šilovu vadīs dzejnieks, žurnālists Toms Treibergs. Jūrmalas pilsētas muzejā
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29
Sarunu vakars "Mēs. Šodien". Sarunu ar tēlnieci Olgu Šilovu vadīs dzejnieks, žurnālists Toms Treibergs. Jūrmalas pilsētas muzejā

Muzejs nevēsta tikai par VAKARdienu, muzejs ir arī par ŠODIENU un RĪTdienu.

 

Septiņos sarunu vakaros Jūrmalas pilsētas muzejā tiksimies ar personībām, kuras ir mums blakus ŠODIEN. Ļausimies sarunai ar dažādu jomu un tautību pārstāvjiem, kuri rada Jūrmalā vai kā citādi sajūt šo pilsētu kā savu. Ieklausīsimies, kā un vai Jūrmala atstāj savu nospiedumu uz cilvēkiem, kuru veikumu – literārus darbus, vides objektus, kino recenzijas, pētījumus u.c. mēs baudām un lietojam ikdienā.

 

Pirmā sarunu vakara viešņa būs tēlniece Olga Šilova.

 

Sarunās līdzaktīvs un vērīgs būs dzejnieks, žurnālists un aktieris Toms Treibergs.

28 februāris
piektdiena
19.00
Sieviete kā konfekte - brieduma komēdija stand-up stilā. Izrāde izpārdota!
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35
Sieviete kā konfekte - brieduma komēdija stand-up stilā. Izrāde izpārdota!

Jaunajā gadā Izrāžu apvienība "Panna" piedāvā skatītājiem jaunu izrādi – brieduma komēdiju autores Aivas Birbeles stilā “Sieviete kā konfekte”. Jaunā komēdija ir likumsakarīgs turpinājums izrādei “Tāda es esmu”, kas kopā ar aktrisi Zani Daudziņu un režisoru Juri Rijnieku dzīvo uz Latvijas skatuvēm jau 10 gadus un apstiprina to, ko par sevi jāsaka katrai Latvijas sievietei: tāda es esmu – sieviete kā konfekte!
Ko darīt, ja cienījamā vecumā esat nonākusi ne visai cienīgā situācijā? Ko darīt, ja gribas šokolādi, bet viss, ko dzīve piedāvā, ir izlauzt zobus pret ledenēm?
Pannas Teātra jaunā izrāde “Sieviete kā konfekte” ir stāsts par sievieti, kura prot izgludināt saburzīto konfekšu papīrīti un padarīt sevi par gardumu, kuram nekad nebeidzas derīguma termiņš.
Tas bija ne tik sen, kad mūsu padomju sievietes, lai kur vadītu savas darba gaitas – skolās, slimnīcās vai aiz veikalu letēm –, savos 55 gados bija pelnījušas apsiet lakatiņus un apsēsties ar Daiļradē ražotajām segām pārklātajos klubkrēslos, lai adītu zeķes un dotu viedus padomus jaunajiem, kuriem vēl tik daudz dzīvē jāpaveic.
Šodien sievietei 58 gadu vecumā saņemts maģistra diploms biznesa vadībā. Bērni viņai sagādājuši jauno MacBook Pro, lai viņai ērtāk veikt nepieciešamos darbus kafejnīcas vadībā. Nav laika apstāties, saka mūsdienu sieviete un iekāpj savā BMW markas automašīnā, aiztraucot pilsētas rosīgajās ielās, lai palielinātu apgrozījumu un sasniegtu uzstādītos augstos mērķus.
Tikai 50 gadi šķir šos notikumus. Tas ir daudz vai maz? Esam šķērsojuši gadsimtu robežas, nosvinējuši valsts simtgadi, un daudzas sievietes, kārtējo dzīves desmitgadi nosvinot, atskatās uz noieto ceļu un jautā: kas tālāk?
Kas tālāk, ja tev ir 30, 40, 50 un vairāk? Vai ir kas tālāk?
Ir!
Visi esam redzējuši apsveikuma kartītes, kur pie puķēm blakus tie cipari – 30, 40, 50 un vairāk. Mēs vēl nezinām, kā ir saņemt kartīti ar savu vārdu un 100, bet mēs varam pastāstīt par sievieti, kura nesen saņēmusi kartīti ar 50.
Sieviete joprojām ir labākais, kas Latvijā ir! To izrādē atgādinās aktrise Zane Daudziņa, režisors Juris Rijnieks, dramaturģe Aiva Birbele, scenogrāfs Ivars Noviks, kostīmu māksliniece Una Bērziņa un izrāžu apvienības „Panna” komanda.

 

29 februāris
sestdiena
14.00
Kino - Pilsēta pie upes (Piļsāta pi upis)
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110
Kino - Pilsēta pie upes (Piļsāta pi upis)

Režisors Viesturs Kairišs, drāma,  2020, 1st 58min.

Ansim ir nevainīga profesija - daiļkrāsotājs, un viņš ir pieprasīts pie visām varām, kas nomainās īsā laika posmā pagājušā gadsimta 30. gadu beigās. Patosa pilnos ulmaņlaikus nomaina skarbie komunistu, tad nacistu režīmi... Viņa iecerētā ir ebreju meitene Zisla, taču jaunās sievietes tēvs liek mīlai šķēršļus. Sagadās tā, ka šajā laikā Anša dzīvē uzrodas arī glītā latviete Naiga. Starp trīs varām, kas sabradā Anša pilsētu, divām sievietēm, kas plosa viņa sirdi, iespējama tikai viena izvēle...

Līdz 12 g.v. - neiesakām.

Ieejas maksa – EUR 2,50; bērniem līdz 12 gadu vecumam un pensionāriem EUR 1,50. Biļešu iegāde: vienu stundu pirms kino seansa

29 februāris
sestdiena
16.00
Kino - Pilsēta pie upes (Piļsāta pi upis)
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110
Kino - Pilsēta pie upes (Piļsāta pi upis)

Režisors Viesturs Kairišs, drāma,  2020, 1st 58min.

Ansim ir nevainīga profesija - daiļkrāsotājs, un viņš ir pieprasīts pie visām varām, kas nomainās īsā laika posmā pagājušā gadsimta 30. gadu beigās. Patosa pilnos ulmaņlaikus nomaina skarbie komunistu, tad nacistu režīmi... Viņa iecerētā ir ebreju meitene Zisla, taču jaunās sievietes tēvs liek mīlai šķēršļus. Sagadās tā, ka šajā laikā Anša dzīvē uzrodas arī glītā latviete Naiga. Starp trīs varām, kas sabradā Anša pilsētu, divām sievietēm, kas plosa viņa sirdi, iespējama tikai viena izvēle...

Līdz 12 g.v. - neiesakām.

Ieejas maksa – EUR 2,50; bērniem līdz 12 gadu vecumam un pensionāriem EUR 1,50. Biļešu iegāde: vienu stundu pirms kino seansa

01.10.2019 - 09.02.2020
“Lučisma atdzimšana” Vitālijs Jermolajevs un viņa mācekļi
Vitālija Jermolajeva gleznu teātrī "INNER LIGHT" Omnibusa iela 19

19.10.2019 - 22.02.2020
Izstāde "Ilmārs Blumbergs. Beigas ir."
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā J. Pliekšāna ielā 5/7
Izstāde "Ilmārs Blumbergs. Beigas ir."

IZSTĀDE „ILMĀRS BLUMBERGS. BEIGAS IR.”

 

Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, notiek latviešu mākslinieka, scenogrāfa un grafiķa Ilmāra Blumberga (1943–2016) izstāde „Ilmārs Blumbergs. Beigas ir.”. Zīmējumu cikls „Tenerife 2015” un tēlniecības darbi eksponēti pirmoreiz.

 

Izstādē eksponēti zīmējumi un nelieli tēlniecības darbi no mākslinieka personiskā arhīva. Vienā zālē redzami Ilmāra Blumberga pašportreti no sērijas „Tas pats” (1996–2011), bet otrā – zīmējumu cikls „Tenerife 2015”. Ilmāra Blumberga pēdējais tušas un grafīta zīmējumu cikls uz 23 plaukstas lieluma rokas lējuma papīra lapām tapa 2015. gada novembrī Tenerifē, kur viņš pavadīja vienus no pēdējiem dzīves mēnešiem.

 

Mākslas zinātniece Anita Vanaga zīmējumu ciklu raksturo: „Mākslinieka iedomātā un izvērstā mītpoētika šeit bija redzama dabā – aprimis vulkāns, sacietējusī lava, tumsas un gaismas straujā mija, mēness pa pus debesi, kalns ar plakanu, “nocirstu” virsmu. Kalns Ilmāru Blumbergu pievilka, viņš to jau bija iedomājis agrāk un zīmējis neskaitāmas reizes. Un tad vēl cipreses. „Kāds koks,” teica Ilmārs, ņēma lapiņas un skicēja vairākos paņēmienos. Uzzīmēja četras cipreses kā „Četras pēdējās dziesmas”, divas cipreses kā „Tie esam mēs”, arī melno kvadrātu „BEIGAS IR”. Zīmējot plakano kalnu, klāt pierakstīja: „Sveiki! Mēs satiksimies memuāros!” Tenerifes zīmējumos ārējā telpa ir sarāvusies miniatūrā formātā, kustība palēninājusies. Ir izpletusies apziņas telpa. Tajā plaukst skaistuma instinkts, bauda uz detaļām, faktūru, toņiem.”

 

Pirmo reizi sabiedrībai tiek sniegta iespēja aplūkot Ilmāra Blumberga zīmējumu ciklu „Tenerife 2015” un tēlniecības darbus.

 

Izstāde eksponēta Raiņa un Aspazijas vasarnīcā no 2019. gada 19. oktobra līdz 2020. gada 22. februārim.

 

Izstādes tapšanu atbalsta Baltic International Bank, kas ir Blumberga Fonda ilgstošs sadarbības partneris.

 

Sīkāka informācija: Astrīda Cīrule

+371 27162891; astrida.cirule@memorialiemuzeji.lv

09.12.2019 - 09.02.2020
Kauguru bibliotēkā Engures ielā 4a
09.01.2020 - 16.02.2020
Jūrmalas mākslinieku biedrības gada pārskata izstāde
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

Jūrmalas mākslinieku biedrības izstāde

Par tradīciju gadumijā kļuvusi Jūrmalas mākslinieku biedrības kopīga izstāde. Tā ir iespēja māksliniekiem novērtēt gada garumā paveikto, kā arī saņemt kolēģu un skatītāju vērtējumu. Gleznas, lietišķās mākslas darbi, tekstils, fotogrāfijas, grafika un tēlniecība – kopumā izstādīti 45 autoru darbi.

Izstādē skatāmi vairāki lietišķās mākslas darbi – Rudītes Jēkabsones un Ineses Āboliņas dekoratīvās keramikas grupas un Daces Ziemeles veidotais dekoratīvais objekts. Tradicionālas vērtības keramikas nozarē pārstāv Edītes Zvagules dekoratīvie šķīvji.

Tekstilmākslas jomā skatāmi Mairas Mozgires apgleznota zīda panno. Lietišķās mākslas un glezniecības mijiedarbība redzama Ildas Sīlis gleznojumā uz ādas.

Ar plašu stilistikas un mediju amplitūdu izstādē pārstāvēta glezniecība: Laima Akmentiņa, Baiba Briede, Aija Bernharde, Līga Baņķiere, Ligita Caune, Olita Gulbe, Andrejs Ģērmanis, Biruta Jansone, Jānis Roberts Jansons, Jānis Jēkabsons, Laine Kainaize, Nugzars Kakhiani, Ērika Kumerova, Voldemārs Krutins, Alise Landsberga, Liene Martinsone, Baiba Māzere, Iveta Meiere, Līvija Brigita Pavlovska, Nugzars Paksadze, Einārs Plūksna, Ingrīda Raudsepa, Ieva Spalviņa, Jānis Spalviņš, Linda Strujēvica, Zigmunds Šņore, Antons Vaivods, Maira Veisbārde, Jānis Veiss, Inese Ziemele.

Andris Bērziņš izstādē piedalās ar zīmējumu, savukārt grafikas nozarē skatāmi Kristīnes Beltes un Signes Štrauss darbi. Nopietnos tēlniecības darbus – izteiksmīgās tēlnieku Jāņa Strupuļa vara un Andra Bērziņa bronzas medaļas – papildina asprātīgs Jāņa Roberta Jansona keramikas darba risinājums “Laimīgi norāvies Pegaziņš”.

 

Savu veikumu gada laikā rāda arī fotogrāfi: Inguna Kalniņa-Pētersone izstādē piedalās ar fotoportretu, Ina Inta Liniņa-Ozoliņa un Ojārs Martinsons – ar fotogrāfijās iemūžinātiem dabas fragmentiem. Jevgenijs Pugins pievērsies jūras tematikai, savukārt Una Liberte piedāvā grafiski izteiksmīgas digitālās fotogrāfijas.

04.02.2020 - 28.02.2020
Bulduru bibliotēkā Edinburgas prospektā 89
05.02.2020 - 10.03.2020
Elitas Vansovičas piemiņas izstāde “Turpinājums …”
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mākslas skolā Strēlnieku prospektā 30 korp. 2

 

Izstāde veidota sadarbībā ar Elitas Vansovičas darbu glabātāju Ivaru Vansoviču un mākslinieci Baibu Rēderi.

 

Elita Vansoviča bija ļoti radoša māksliniece, kas vienmēr meklēja jaunus izteiksmes veidus un paņēmienus. Viņas lietu uztvere un atklāsme ir izsmalcināta un emocionāla. Mākslinieces atstātais mantojums mums ļauj ielūkoties smalkajās dvēseles vibrācijās, kas rodas sastopoties ar apkārtējā patieso būtību.

 

Izstādē skatāmi darbi akrila, akvareļa, grafikas un zīmējuma tehnikās. Māksliniece strādājusi daudzpusīgi un vienmēr krāsaini. Krāsa ir viens no būtiskiem Elitas Vansovičas izteiksmes veidiem. Ar krāsu tiek izteiktas sajūtas un kontrasti, kas paspilgtina emocionālo izteiksmi. Māksliniece bija laba zīmētāja, kam svarīga ir arī līnija, šī trauslā stīga, kas savieno un šķir, stīga starp mirkli un mūžību. Izstādes nosaukumā “Turpinājums” jau ietverta doma par to,  ka Elita paliek ar mums savos darbos un arī viņas ieguldījums bērnu un jauniešu radošajā izaugsmē ir paliekošs un neizdzēšams. Izstādē skatāmi arī daži Elitas audzēkņu darbi, kas tapuši pagājušā gada nogalē.

 

Elita Vansoviča absolvējusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolu, Rīgas Tehniskās Universitātes Arhitektūras fakultāti, Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļu un Liepājas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas nodaļu. Elita strādājusi gan kā arhitekte, dizainere, mākslas terapeite, gan kā pedagoģe un māksliniece. 

 

Elitai šogad būtu 50. dzimšanas diena un viņa vēlējās sarīkot savu personālizstādi. Izstāde būs, bet bez viņas  tiešas līdzdalības. Tomēr viņa turpinās savos un arī audzēkņu darbos, kuros var redzēt  un sajust Elitas klātbūtni.

 

08.02.2020 - 29.02.2020
Kino Jūrmalā februāra mēnesī
Kauguru kultūras namā un Jūrmalas Kultūras centrā

08.02.2020 - 17.05.2020
Izstāde “Džemma Skulme. Saruna ar laiku”
Mākslas stacijā "Dubulti" Zigfrīda Meierovica prosp.3

Mākslas stacijā “Dubulti” atklāta izstāde “Džemma Skulme. Saruna ar laiku”, kurā aplūkojami spilgtākie pēdējo gadu pārsteigumi, kam pievērsās māksliniece.

Sagaidījusi savu 90. dzimšanas dienu, Džemma Skulme turpināja strādāt – no 2016. līdz 2019. gadam notika piecas personālizstādes, sadarbības projekts ar mūzikas grupu “Instrumenti” un eksperimenti ar 3D glezniecību.

Džemma Skulme ir gleznojusi vizuālos pielikumus diviem grupas “Instrumenti” albumiem – “Atkala” un “Cilvēks”. Džemmu uzrunāja mūziķis Jānis Šipkēvics, un viņu tikšanās, kurās māksliniece iepazīstas ar “Instrumentu” topošajiem skaņdarbiem, ir iemūžinātas video. Izstādē būs iespēja šīs tikšanās vērot ilgspēlējošā video, kā arī aplūkot gleznas, kas radās kā mazi abstrakti kvadrāti, bet izvērtās ciklos un veidoja Džemmas pēdējo personālizstādi  “Mākoņgabali”. Māksliniece pārsteidza ar košajiem un, kā viņa sacīja, “dzīvajiem krāsu plūdumiem, krāsu tecinājumiem, izlijumiem un izšļakstījumiem”. Mūža nogalē Džemma pievērsās arī ainavu glezniecībai.

3D glezniecības izaicinājumam Džemma Skulme ļāvās, sava mazdēla Jāņa Skulmes un jaunā režisora Reiņa Kalnaeļļa mudināta. Pirmo reizi turot rokā virtuālo gleznošanas rīku, Džemma spēja radīt savas atpazīstamās līnijas un figūru. Šie faili ir saglabājušies un mākslas stacijas “Dubulti” izstādē pirmo reizi būs skatāmi plašākai publikai. Izstādes atklāšanā Reiņa Kalnaeļļa vadībā iecerēts “ieiet” Džemmas 3D gleznās, aplūkojot tās no iekšpuses.

 

Džemma Skulme (1925–2019) dzimusi Latvijas modernisma klasiķu – gleznotāja Oto Skulmes un tēlnieces Martas Skulmes – ģimenē. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu (1949) un Iļjas Repina Valsts akadēmiskā glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūta aspirantūru Ļeņingradā (tagad – Sanktpēterburga).

Māksliniece regulāri piedalījusies izstādēs un veidojusi personālizstādes. Vadījusi Latvijas Mākslinieku savienību no 1977. līdz 1992. gadam, mērķtiecīgi atbalstot moderno mākslu un veicinot Mākslas dienu uzplaukumu. Devusi savu ieguldījumu atmodas virzībai Latvijā. 1995. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, 2019. gadā – ar Purvīša balvu par mūža ieguldījumu.

Džemmas Skulmes darbi ir Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā (Krievija), Ratgersa Universitātes Zimmerlijas Mākslas muzejā (ASV) un privātkolekcijās – Zuzānu kolekcijā (Latvija) un ārvalstīs.

 

15.02.2020 - 22.02.2020
Koncerti
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mūzikas vidusskolā Strēlnieku prospektā 30 korp. 1