Pasākumu afišas
VI Starptautiskais džudo turnīrs “Young Stars Jūrmala 2017”
01.04.2017 - 02.04.2017
Jūrmalas Valsts ģimnāzijas sporta zālē, Raiņa ielā 55
Jūrmalas pavasara sporta svētki
23.04.2017 - 23.04.2017
Jūrmalas pludmales centrā, Majoros, Kaiju ielas galā
Kino Jūrmalā aprīlī
09.04.2017 - 23.04.2017
Jūrmalas Kultūras centrā, Jomas ielā 35
Lielā diena Jūrmalā
16.04.2017
Kauguru kultūras namā un pagalmā, Horna dārzā, Jūrmalas brīvdabas muzejā
Balle “Satikšanās dejā”
08.04.2017
Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110
Pasākumu cikls “Ideju inkubators”
31.03.2017
Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110
Jūrmalas Mūzikas vidusskolas atvērto durvju diena.
Jūrmalas Mūzikas vidusskolā, Smilšu ielā 7
Koncerts Baltajā svētdienā
23.04.2017
Dubultu evaņģēliski luteriskajā baznīcā, Baznīcas ielā 13
Gunāra Kroļļa personālizstāde “Notikumu arēnas. Pārdomas krāsās.”
30.03.2017 - 30.04.2017
Jūrmalas pilsētas muzejā, Tirgoņu ielā 29
Atvērto durvju dienas gleznotāja Valda Buša (1924-2014) darbnīcā.
26.03.2017 - 26.11.2017
Mākslinieku namā, Muižas ielā 6
Andra Vītoliņa izstāde “10 gadi pirms…”
02.02.2017 - 04.04.2017
Jūrmalas Kultūras centrā, Jomas ielā 35
Izstāde "Rotas gardēžiem".
31.01.2017 - 08.04.2017
Aspazijas mājā, Z.Meierovica prospektā 18/20
marts 2017
01 marts
trešdiena
09.00
Kūrorta un tūrisma jautājumu komitejas sēde
Jūrmalas pilsētas domē, Jomas ielā 1/5

Darba kārtība:

  1.  

Darba kārtības apstiprināšana

K.Siņkeviča

  1.  

Par kodu grozījumiem Tūrisma nodaļas budžetā

G.Ušpele

01 marts
trešdiena
12.00
”LĀSES 2017” kausa izcīņa skolu komandām volejbolā
Jūrmalas sporta skolas zālē, Nometņu ielā 2b

Finālspēles 7. - 9. klasēm (4.grupa, 2001. - 2004. gadā dzimušām meitenēm)

09.04.2016 - 31.12.2017
Izstāde "Dzintaru koncertzālei 80. Personības un notikumi".
Dzintaru koncertzālē, Turaidas ielā 1
Izstāde "Dzintaru koncertzālei 80. Personības un notikumi".

Atskatoties uz Dzintaru koncertzāles aizvadītajiem 80 gadiem, vēsturniece Inga Sarma un arhitekts Matīss Mailītis kopā ar Jūrmalas pilsētas muzeju un Dzintaru koncertzāli izveidoja izstādi par koncertzāles vēsturi no tās izveidošanas līdz mūsdienām – „Dzintaru koncertzālei 80. Personības un notikumi”.

Izstāde iekārtota vēsturiskās atjaunotās Dzintaru koncertzāles kamerzālē. Tajā atspoguļoti krāšņākie un nozīmīgākie notikumi koncertzālē no tās atklāšanas līdz mūsdienām. Izstādes apmeklētājiem ir iespēja uzzināt, kādi pasaulslaveni mūziķi uzstājušies Dzintaru koncertzālē un kādi spilgti mūzikas dzīves notikumi – festivāli, pirmatskaņojumi un vēsturiski nozīmīgi pasākumi – ar to saistīti. Interesentu apskatei ir pieejami fotomateriāli, dokumenti, afišas, kā arī mūzikas instrumenti un priekšmeti, kas saistīti ar Edinburgas kūrmāju. Īpaša izstādes sastāvdaļa ir multimedijs, kas apvienos kinohronikas, mūzikas ierakstus un datoranimāciju.

18.01.2017 - 12.03.2017
Izstāde "#Blumbergs. Bezgalība"
Mākslas stacijā "Dubulti"

Mākslas stacijā "Dubulti" atklāta sešu mākslinieku kopizstāde #Blumbergs. Bezgalība, kas veltīta izcilajam latviešu māksliniekam lmāram Blumbergam (1943 - 2016). 

 

Izstādē vienviet iespējams aplūkot 6 kultūrtelpā novērtētu mākslinieku daiļdarbus. Miķeļa Fišera, Anša Starka, Ginta Gabrāna, Voldemāra Johansona, Sabīnes Verneres un Andreja Strokina darbos vērojamas gan tiešas un apzinātas Blumberga ietekmes, gan apceres par pašu mākslinieku, tāpat arī darbus, kas veidoti individuālās trajektorijās.

 

Viss ir viens ir laiks. Ilmāra Blumberga mākslas izjūta nezūd kopā ar mākslinieku - tā dažādos veidos caurvij un formē ciklam #Blumbergs. Bezgalība. veidotos darbus - Miķeļa Fišera instalāciju Nemūžamnepiedošanas ekspresis, Anša Starka lielformāta fotoinstalāciju Pāri, Ginta Gabrāna darbu Ēdiens: 2050, Voldemāra Johansona skaņas skulptūras un zīmējumus Simetrijas lūzums, Sabīnes Verneres tušas gleznojumus Bez-kaunīgs un Andreja Strokina kolāžas Nezināmais dalāmais. Ilmārs Blumbergs modernās scenogrāfijas, izsmalcināto zīmējumu, savdabīgās glezniecības, kā arī neatkārtojamās vizuālās frāzes atpazīstamības dēļ ir dēvējams par vienu no laikmetīgās mākslas vēstnešiem un celmlaužiem Latvijā. Turpinot dialogu par mākslas tīklojumu, kontekstiem, atspulgiem un sastatījumiem, viņa daiļrade sniedzas mūsdienās un atbalsojas arī laikmetīgās mākslas procesos.

 

Izstādes apmeklēšanas laiks: katru dienu no plkst. 7.15 līdz 18.45

19.01.2017 - 20.03.2017
Mākslinieces Ievas Strazdiņas stikla dizaina izstāde "Paturi manu sienāzi"
Jūrmalas Mākslas skolā, Strēlnieku prospektā 30
Mākslinieces Ievas Strazdiņas stikla dizaina izstāde "Paturi manu sienāzi"

Stikla mākslinieces un Jūrmalas Mākslas skolas pasniedzējas Ievas Strazdiņas personālizstāde “Pieskati manu sienāzi” apskatāma Jūrmalas mākslas skolas izstāžu zālē no 18. janvāra līdz 20.martam.

 

Jūrmalas Mākslas skola  šogad rudenī svinēs 15.gadu jubileju un tāpēc jubilejas gads jau janvārī tiek iesākts ar skolas pasniedzējas un stikla mākslinieces Ievas Strazdiņas personālizstādi. Viņas darbiem ir raksturīgas tīras un lakoniskas formas, stikla plakņu spīduma pretnostatījums matēto virsmu atturībai. Viņas darbos var vērot stikla rotaļīgi spēli ar gaismu - faktūras atspīdumu un krītošajām ēnām uz sienas, kas harmoniski papildina mākslinieces darbus. Pati māksliniece par saviem darbiem teic, ka tos raksturo ūdens, smiltis un vējš. Bet šoreiz viņas darbos ir iezagušies arī sienāži. Vasarās tie čirkstina Jūrmalas pļavās un savrupmāju pagalmos, bet tagad  tos varēs atrast Ievas darbos.  Izstādes ekspozīciju veido gan lielformāta krāsainie darbi, gan  neliela izmēra smalkās toņu nianses darinātu darbi.

Ieva Strazdiņa ir Jūrmalas gada balvas kultūrā balvas autore.

01.02.2017 - 13.04.2017
Mākslinieces Ingas Beikules ādas rotu izstāde “Rotas gardēžiem”
Aspazijas mājā, Z. Meierovica prospektā 18/20

 

Somu diēta jeb rotas gardēžiem

 

Aspazijas māja aicina uz gada pirmo izstādi, kurai dots intriģējošs nosaukums “Rotas gardēžiem”. Tajā skatīsim mākslinieces Ingas Beikules rotas. Autores iecere ir veidot kolekciju no miniatūru somiņu, kurpju un cepuru formā izgatavotām piespraudēm, kas autentiski attēlo dažādu laikmetu tērpa aksesuāru modes tendences. Katra piespraude satur unikālu informāciju par formām, rotājumiem, krāsām un stiliem, aktuāliem gan iepriekšējos gadsimtos, gan tagad. Tērpu aksesuāru stilu ietekmējuši gan populāri cilvēki, kuriem piemitis personības šarms, gan dažādu procesu norise sabiedrībā. Ekspozīcija ir ne tikai interesanta, bet arī informatīva un izglītojoša, jo tajā atklāti stāsti par iedvesmas avotu – somu un apavu stila izcelsmi un attīstību. Aspazijas mājas izstādē pirmo reizi redzēsim arī cepuru piespraudes, kas radītas, iedvesmojoties no Aspazijas cepuru paraugiem.

 

Pati māksliniece savu kolekciju raksturo: “Manas rotas ir manas draudzenes, kas uzticīgi glabā manus noslēpumus, dižojas ar mani un nekad nav greizsirdīgas, daloties ar mani komplimentos. Tās ir kā gards kumoss, kas apmierina izsalkumu, bet nebaro... Novēlu skatītājiem sajust vēlmi nobaudīt kumosiņu. Labu apetīti!”.

Mg.sc.ing. Inga Beikule  ir Rīgas Tehniskās universitātes Tekstilmateriālu tehnoloģiju un dizaina institūta lektore, Latvijas Amatniecības kameras ādas galantērijas un lietišķo priekšmetu amata meistare. TLM ādas studijas “Zemga” vadītāja un pasniedzēja “Hobiju kursos”  pieaugušajiem. 

 

03.02.2017 - 03.03.2017
Fotoizstāde “8 stāsti”
Fotoizstāde “8 stāsti”

Izstāde veido nesaistītu, bet vienlaikus savstarpēji papildinošu stāstu virkni, atainojot katras mākslinieces dzīves redzējuma mikrodaļiņu. Tajā pašā laikā izstādes apmeklētājiem tiek dāvāts fantāziju un atmiņu lauks – noskaņu pasaule, ko izdzīvot savā pieredzē.

 

Astoņu tik dažādu personību satikšanās notika mākslinieces fotogrāfes Agneses Aljēnas vadīto radošuma darbnīcu ietvaros, kur desmit nedēļu garumā tika pilnveidotas gan fotografēšanas prasmes, gan pasaules pētīšanas un izzināšanas, gan prāta apstādināšanas, iedvesmas ierosināšanas un citi meistarstiķi.

 

“Radoša fotogrāfija 2016” izlaidums – Aija Zīlīte, Inga Bratēna, Linda Misēviča, Marina Pavlova, Liene Upeniece, Madara Lazdiņa un Inga Bērziņa – sarīkoja izstādi, lai radītu sev svētkus un tuvākajam lokam prezentētu mazu daļu no paveiktā, tobrīd pat nenojaušot, ka izstāde mazā Miera ielas kafejnīcā var kļūt par intereses objektu arī citām izstāžu telpām.

 

Raiņa un Aspazijas vasarnīcā izstāde kļuvusi bagātāka – septiņiem stāstiem pievienojies astotais, jo savas bildes un stāstu uztic arī Agnese Aljēna.

 

Pieskaņojoties vietai un tās noskaņām, būs iespēja ļauties arī Raiņa un Aspazijas dzejas valdzinājumam, meklējot vienojošo elementu starp foto stāstu un kādu no viņu dzejoļiem.

 

Izstāde būs skatāma līdz 3. martam.

03.02.2017 - 19.04.2017
Andra Vītoliņa izstāde “10 gadi pirms…”
Jūrmalas Kultūras centrā, Jomas ielā 35
Andra Vītoliņa izstāde “10 gadi pirms…”

Andra Vītoliņa māksla dzīvo divu laikmetu dzīvi. Padomju mehānisko, kas ir pagājusi un digitāli demokrātisko, kurā šobrīd dzīvojam. Impulsi mākslinieka darbos nāk no bērnības, skolas un studiju gadiem, kas sakrīt ar interesantu laiku Latvijas vēsturē. Padomju laiku norietu un sabrukumu, Atmodu 80tajos gados un Latvijas Republikas atkalatdzimšanu 90tajos gados,strauju sekošanu Rietumu valstu paraugam, identitātes meklējumi.

Andris Vītoliņš dzimis 1975.gadā Liepājā. Beidzis Rīgas Amatniecības vidusskolu, studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas, Dizaina un Vizuālās mākslas komunikācijas nodaļās. 2002.gadā ieguvis maģistra grādu glezniecībā. Sākot ar 1996.gadu aktīvi piedalās izstādēs Latvijā un ārzemēs. Kopš 2014.gada Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors, glezniecības katedras vadītājs.

Izstāde „10gadi pirms...” Jūrmalas Kultūras centrā ir atskats uz pēdējiem desmit gadiem mākslinieka radošajā darbā. Izstāde ir kā ievads vasarā iecerētajai kopizstādei ar māksliniekiem Aigaru Bikši un Kārli Vērpi Dubultu mākslas stacijā Jūrmalā. Daļa šīs izstādes gleznu līdz šim Latvijā nav izstādītas.

Andra Vītoliņa māksla, lai arī nostaļģiska un ar atsauci uz aizgājušajiem laikiem, noteikti ir moderna. Viņš necenšas pielāgot savus darbus Rietumu mākslas paraugiem, bet ir atradis savu gleznošanas identitāti. Mākslinieks gan pats ar piesardzību izturas pret vēsturi, paņemot no tās šodienai derīgo un to lieki neidealizējot. Lieko atmetot. Ne velti vairākās intervijās viņš uzsver, ka „svarīgi ir sekot līdzi laikam un dzīvot šodienai”.  Viņa darbos dominē industriālā un urbānā tēma, krāsas ir košas un ekspresīvas, tiek iezīmēti kontrasti starp vakardienu un šodienu.

Izstāde apskatāma līdz 19.aprīlim.

Jūrmalas Kultūras centra darba laiks no pirmdienas līdz piektdienai no plkst. 13.00 līdz 18.00, sestdienās slēgts, svētdienās no plkst. 12.00 līdz 17.00.

05.02.2017 - 10.03.2017
Irēnas Nikkinenas foto izstāde “Atklāts kas apslēpts” .
Intas un Imanta Ozoliņu izstāžu zālē, Kāpu ielā 143/3
Irēnas Nikkinenas foto izstāde “Atklāts kas apslēpts” .

Irēna Nikkinena

Kādā tumšā, lietainā vēlā novembra vakarā Bauskas rajona Svitenes ciemā, ar skaļu brēcienu sevi pieteica Irēna Černika(tagad Nikkinena), kur arī  pavadīja bērnību, skolas gadus un par pārcelšanos uz  dzīvi pilsētā nemaz  nedomāja.

Skatoties uz savu četrus mēnešus veco meitiņu plikām pēdiņām spārdoties ratiņos, sapratu, ka vēlos šos mirkļus saglabāt , iemūžinot fotogrāfijās pašu skaistāko un mīļāko bērnu. Pirmie mēģinājumi ar tādiem fototehnikas vectētiņiem , kā „Smena-2”un „Fed”.

Lai apgūtu zināšanu minimumu, no meistariem iemācītos fotogrāfēšanas  „knifus” un uzlabotu savu attēlu kvalitāti Irēna Nikkinena iestājās fotoklubā „Gamma”.  Kaut gan aiz muguras dzirdēja korifeju spriedumu: „Atnākusi te čaļus ķert” un spītējot biedru spriedumam, viņā radās griba  pierādīt pretējo.

Savu varēšanu pierādīt izdevās fotokluba „Gamma” rīkotajā Starptautiskajā Diapozitīvu konkursā, kurā viņas darbs novērtēts ar galveno balvu.

Interese par fotogrāfiju kā mākslas veidu aizveda uz fotokluba „Rīga” organizēto fotomākslas fakultāti. Nobeidzot mācības Irēna Nikkinena saņēma uzaicinājumu turmāk darboties  fotoklubā „Rīga”, kuru nu jau kā senjore pārstāv vēl šodien.

Nostrādājot 10 gadus meliorācijā iemācījā jebkuros laika apstākļos – lietū, sniegā, spilgtā saules gaismā uztaisīt bildes uz padomju laika ne sevišķi kvalitatīvajām 130-GOST filmiņām. Iemūžinātas gan spartakiādes, salidojumi un fotoreportāžas no citiem tolaik svarīgiem notikumiem.

Pirmā personālizstāde ar 15 melnbaltām bildēm bija Bulgārijas pilsētā Tirnovā fotoplenēra laikā. Katru nākošo izstādi veido galvenokārt no jauniem , iepriekš nerādītiem attēliem. Veidojusi deviņas  personālizstādes un piedalījusies neskaitāmās kluba izstādēs.

Māksliniece smej: „Foto patreiz man ir vaļasprieks. Tas ir rekets, kas palīdz iztērēt pensiju, kas jebkuros laika apstākļos dzen no mājas ārā”.

Laika gaitā māksliniecei uzkrājušās aktu fotogrāfijas, kurās redzamais cilvēka ķermeņa skaistums pēdējā laikā ir piemirsts. It sevišķi vīriešu akti, kuriem modeļus sarunāt pēdējā laikā ir grūti.

Pēdējā laikā Starptautiskās izstādēs vairs nepiedalās, jo uzskata, ka dalības maksa tajās pensionāram ir nepārvarams šķērslis.

Māksliniece nodot savu veikumu skatītāju vērtējumam.

 

Ina Inta Liniņa-Ozoliņa

 

10.02.2017 - 25.05.2017
A.Kronenberga Slokas bibliotēkā, Raiņa ielā 3
14.02.2017 - 15.03.2017
Lauras Feldbergas izstāde “Cilvēki ainavas”
Mākslinieku namā, Muižas ielā 6
Lauras Feldbergas izstāde “Cilvēki ainavas”

No 2017. gada 14. februāra Jūrmalā, Mākslinieku namā, Muižas ielas 6 apskatāma mākslinieces Lauras Feldbergas izstāde CILVĒKI-AINAVAS. Laura Feldberga 2016. gada nogalē ieguva 2. vietu gadskārtējā konkursa izstādē JĀ/NEATKARĪBA-2016 un tādejādi nodrošināja sev iespēju veidot savu personālizstādi Mākslinieku namā Jūrmalā.

Laura Feldberga dzimusi 1975. gadā. Beigusi Jāņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu (1994) un Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu (2000). Strādā dažādās grafikas tehnikās, glezno, veido instalācijas un land art objektus, performances, darbojas iespieddarbu dizaina jomā. Kopš 1995. gada piedalās izstādēs, radošajās darbnīcās, simpozijos; darbi eksponēti Dānijā, Igaunijā, Lietuvā, Batkrievijā, Somijā, Japānā, Zviedrijā, Čehijā, Nīderlandē, ASV, Beļģijā, Islandē, Turcijā, Krievijā. Latvijas Mākslinieku savienības biedre (2004).

Laura Feldberga savos darbos tiecas atklāt neredzamo, bet jūtamo pasauli, kuru veido emocijas, sapņi, ilūzijas, iztēles ainas – to, kas nav reāli taustāms, bet ir nojaušams aiz redzamā. Pavedieni, kas saista cilvēku ar vidi, ainavu, ar citiem cilvēkiem; situācijas un atklāsmes, kas ietekmē un maina dzīves ceļu; mirkļi, kuros ar cilvēku notiek dzīve. Tēlus Laura veido ģeometriski vienkāršus, kā logotipus vai shematiskus atveidojumus tam, kas ir sarežģīt un mainīgs. Viņa tiecas novest līdz vienai vienkāršai formai vai zīmei to, kas ir sajūtu un iespaidu sakopojums.

Viņas mākslas darbi notiek telpā, situācijā, ainavā. Telpiskie objekti ir mākslinieces veids, kā viņa zīmē. Vairums viņas projekti ir vietas, telpas, apstākļus un emocionālās atmosfēras, kurā tie radīti, tieši noteikti un iedvesmoti. 

Jau vairākus gadus Laura nodarbojas ar buto deju Starpdisciplināro mākslu grupā IDEAGNOSIS, un kustību pieredze ir veicinājusi viņas pievēršanos performancei. Kustību izrāžu iespaidā māksliniece veido instalācijas, kuros izmantoti apģērbi. Nereti šie objekti patiešām piedalās performancēs, un tiek iedzīvināti kustību izrādēs. Tomēr tie ir arī neatkarīgi mākslas darbi, kas paši veido tēlus un kompozīcijas.

Māksliniece, sniedzot ieskatu izstādē CILVĒKI-AINAVAS, stāsta: „Es domāju par draugiem, par tuvajiem, par kādreiz uz īsu brīdi satiktajiem cilvēkiem kā par milzīgām, nekad līdz galam neizpētāmām ainavām. Kā par zemēm ar kalniem un upēm, ar klajumiem un pilsētām. Es skatos, un no skatīšanās rodas formas un kompozīcijas. Viena versija ir redzama izstādē „Cilvēki–ainavas”. Darbi veidoti tieši Jūrmalas Mākslinieku nama izstāžu zālei. Ekspozīciju papildina fotogrāfijas no performancēm, kurās piedalījušies mani draugi un domubiedri, atdzīvinot darbus ar kustību, tēlu klātbūtni.

Tēlaini tas ir stāsts par cilvēka saikni ar dzīves vietu, ar ainavu. Cilvēks kļūst par ainavas sastāvdaļu. Viss apkārt redzamais, tās ainavas, kas dienu pēc dienas veido dzīves fonu, kļūst par daļu no paša cilvēka. Neredzamām saitēm mēs visi esam piesaistīti mūsu dzīves nozīmīgajām ainavām.”

Tikšanās ar mākslinieci Lauru Feldbergu notiks 18. februārī plkst. 14.00 Mākslinieku namā Muižas ielā 6.

Izstāde apskatāma līdz 2017. gada 15. martam.

16.02.2017 - 26.03.2017
Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbu izstāde "Bikini zona".
Jūrmalas pilsētas muzejā, Tirgoņu ielā 29

Izstādē gan nav runa par peldkostīmiem, bet vairāk par jaunu mākslinieku radošiem eksperimentiem un iespēju skatītājiem ielūkoties tik intīmā procesā kā mākslinieka meklējumi. Izstādē skatāmas kā gleznas, tā  tekstildarbi un datorgrafikas, kā arī darbi citās tehnikās. Izstādē studenti vadīs arī izglītojošas programmas kā bērniem, tā pieaugušajiem.

Studenti paši par izstādi un tās ideju stāsta: “Klusā okeāna Bikini salā dzīvojošie bija izveidojuši noslēgtu sabiedrību, kura balstījās uz ciešām ģimeniskām saitēm. Iedzīvotāji tika pārvietoti, kad lagūnu ap Bikini salu nolēma izmantot kodolieroču izmēģināšanai. Šajā reģionā joprojām ir paaugstināts radiācijas līmenis, un tikai retais izlemj apmesties tajā uz dzīvi. Tajā pašā gadā kāds franču dizainers radīja divdaļīgu peldkostīmu un nosauca to Bikini salas vārdā, cerot, ka tas radīs komerciālu un kulturālu sprādzienu, kurš būtu tikpat vērienīgs kā eksplozijas Klusā okeāna lagūnā. Vatikāns šo peldkostīmu atzina par grēcīgu un pagāja laiks, kamēr sabiedrība bija gatava apslēpt tik maz un redzēt tik daudz.

Mākslas students savu studiju laiku izmanto kā izmēģinājumu lauku, jo studenta statuss dod iespēju eksperimentēt, kļūdīties un radīt ko jaunu nesodītam. Taču tikai retais ir gatavs ļaut skatieniem iekļūt šī intīmā procesa rezultātos, un vēl mazāk ir to, kuri ir gatavi palikt izmēģinājuma laukā uz dzīvi.”

Izstādē piedalīsies jauni mākslinieki, kuri šobrīd studē Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības un vizuālās komunikācijas nodaļās - Anna Pommere, Barbara Ābeltiņa, Elīna Apeltiņa, Elīna Mekša, Ieva Putniņa, Katrīna Čemme, Linda Bērziņa, Marta Veinberga, Dāvis Ozols, Elīna Vītola, Sandra Strēle, Lote Vilma Vītiņa, Artis Gulbis, Kristaps Priede un apvienības #golfclayderman (Margrieta Dreiblate un Aksels Bruks) un 3/8 (Jānis Dzirnieks, Jānis Krauklis, Kristiāna Marija Sproģe un Rihards Rusmanis).

Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbu izstāde Bikini zona Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 29, Jūrmala) skatāma no 15. februāra līdz 26. martam. Muzeja darba laiks: P., O. – slēgts, T. – Sv. no 10:00 – 17:00. Ieeja – bez maksas.

 

20.02.2017 - 31.03.2017
Mākslinieces Annas Zandbergas-Šenkes grafikas izstāde “Zviedrija kā iedvesma”.
Ķemeru bibliotēkā, Tukuma ielā 20

01.03.2017 - 31.03.2017
Ceļojošā fotoizstāde “Pa Jāņa Gleizda dzimtajām vietām”.
Jūrmalas pilsētas domē, Jomas ielā 1/5
Ceļojošā fotoizstāde “Pa Jāņa Gleizda dzimtajām vietām”.

Fotogrāfu paveiktais pirmo reizi tika nodots skatītāju vērtējumam pagājušā gada novembrī Daugavpils Kultūras pilī, kur izstādes atklāšanā piedalījās arī Jūrmalas fotostudijas “Aspazija” dalībnieki.

 

Ceļojošajā fotoizstādē savus darbus piedāvā 18 fotogrāfi  no daudzām Latvijas fotostudijām: Latgales fotogrāfu biedrības (Igors Pličs, Juris Laizāns) Jūrmalas fotostudija “Aspazija” (Atis Meibergs, Una Liberte, Ingūna Kalniņa-Pētersone, Ojārs Griķis, Ojārs Martinsons, Veronika Simoņenkova, Voldemārs Krutins), Tautas fotostudijas “Bauska” (Aleksandra Zīverte, Ilze Strēle, Māris Kreitenbergs) Fotoklubs “Cēsis” (Vladislavs Ančs, Anita Ulmane, ), foto kluba “Ogre” (Ilze Cellenkopfa, Martins Litovkins), Daugavpils tautas fotostudijas “Ezerzeme-F” (Svetlana Pokule, Linards Onzuls).

 

Ideja par izstādi radās pagājušajā gada maijā, kad 21 fotogrāfs no visas Latvijas atsaucās Latgales fotogrāfu biedrības vadītāja Igora Pliča aicinājumam 7.maijā sapulcēties Jāņa Gleizda dzimtajās mājās Vecgailumos uz radošo tikšanos, lai labāk izzinātu leģendārā fotogrāfa dzimtās vietas. Pirms plenēra fotogrāfi sakopa J.Gleizda  dzimto māju apkārtni, iestādīja košumkrūmus, bet bijušās kūtiņas drupās izveidoja brīvdabas ekspress izstādi ar J.Gleizda un Daugavpils fotokluba fotogrāfu darbiem. Jāpiemin, ka jau 2015.gadā J.Gleizda dzimtajās mājās tika uzstādīts piemiņas akmens un, pateicoties gan Rēzeknes novada, Ilzeskalna un Nautrēnu pagasta pārvaldēm, gan Latgales fotogrāfu biedrībai un pārējiem Latvijas foto klubiem, leģendārā fotogrāfa Jāņa Gleizda piemiņa netiek aizmirsta, bet tiek glabāta un celta godā.

 

Fotogrāfs Jānis Gleizds dzimis 1924.gada 7.maijā Rēzeknes apriņķa Ilzeskalna pagasta Vecgailumos , pabeidzis mācības Rēzeknes tehniskajā vidusskolā. 24 gadu vecumā viņam pēc nelaimes gadījuma tika amputētas abas plaukstas. Laikā no 1951. līdz 1994.gadam strādājis Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūtā par fotogrāfu. Kopš 1957.gada piedalījies vairāk nekā 800 izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs, saņēmis 170 medaļas. Par J.Gleizdu uzņemtas divas dokumentālās filmas. Kopš 1977. gada viņš bija Latvijas Fotomākslinieku savienības biedrs,  EFIAP biedrs, fotokluba “Rīga” ilggadējs dalībnieks, 1985. gadā saņēmis Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu, bet 1995.gadā ticis apbalvots ar piektās pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni. Pirms septiņiem gadiem fotogrāfa dzīves gaitas aprāvās.

 

Ceļojošā fotoizstāde Jūrmalas pilsētas iedzīvotājiem un tās viesiem ir kā dāvinājums leģendarā fotogrāfa piemiņai, jo Jānis Gleizds ir viens no pasaulē pazīstamajiem Latvijas foto māksliniekiem. un  ar saviem darbiem ieguvis slavu un apbalvojumus visos sešos pasaules kontinentos.

01.03.2017 - 02.04.2017
Evas Rotčenkovas fotogrāfiju izstāde “Klusums”.
Jūrmalas pilsētas muzejā, Tirgoņu ielā 29
Evas Rotčenkovas fotogrāfiju izstāde “Klusums”.

KLUSUMS ir Evas Rotčenkovas pirmā personālizstāde, kuru viņa nolēmusi parādīt skatītājiem Jūrmalas pilsētas muzejā. Fotogrāfiju sērija ir ieguvusi "Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2016" skatītāju simpātiju balvu Latvijas sabiedrisko mediju ziņu portāla (lsm.lv) rīkotajā konkursā “Meklējam jauno fotogrāfijā!”. Fotogrāfijai, līdztekus darbam mākslas zinātnes un teorijas laukā, autore sākusi pievērsties 2006.gadā, fotogrāfijas publicētas mākslas izdevumos un presē. Fotogrāfijas no sērijas „Pagalmu tūrisms" tikušas izstādītas Latvijas Laikmetīgās mākslas centra rīkotajā festivālā „SURVIVAL KIT 3”mākslinieces Ievas Saulītes projekta „Ideju talka” ietvaros.

Izstāde Jūrmalas pilsētas muzeja kamīnzālē apskatāma no 1. marta līdz 2. aprīlim. Izstādes atklāšana 4. martā pl. 15.00.

Nonākot pamestās ēkās, telpās un vietās, kuras kļuvušas nevienam nevajadzīgas, rodas sajūta, ka laiks ir iekapsulējies kādā citā dimensijā, kur pagātne kļūst par tagadni un nākotni, tiek nojauktas robežas starp atmiņām un fantāzijas tēliem, ko rada noputējušie un sen aizmirstie priekšmeti, kas pirms daudziem gadiem ir tikuši lietoti ik dienu. Gaisma, kas ieplūst caur neskaitāmus pavasarus netīrītām logu rūtīm un šķirbām, rada melanholisku noskaņu, spēlējoties ar gaismēnām un virsmu faktūrām.

Sērija Klusums tika aizsākta 2013. gadā, nonākot dažādās pamestās būvēs Latvijā. Katrai ēkai, protams, ir savs stāsts, tomēr projekta ietvaros fiksēti telpu fragmenti un atsevišķu priekšmetu kompozīcijas, kas sasaucas ar mākslas vēsturē plaši izmantoto klusās dabas žanru. Šīs fotogrāfijas ir zināmā pretrunā termina klasiskajai izpratnei, jo autore tvērusi netīšas kompozīcijas, veidojot sajūtu gammu, nevis apzināti veidojusi priekšmetu uzstādījumus. Tā ir sajūta, ka laiks neeksistē - pagātne, tagadne un nākotne nostājusies uz viena laika nogriežņa. Ienācējs šādā vidē uz brīdi iztraucē klusumu, kas ir ne tikai dzirdams, bet arī sajūtams, un, neko nepārveidojot, fiksē sastingušos "pagātnes mirkļus".

Fotografējot izmantots tikai dabīgais apgaismojums, radot vecmeistaru gleznām tuvu noskaņu un smalkas toņu nianses. No tumsas iznirstošās priekšmetu aprises, gaismēnu kontrasti, putekļu kārta un dabas elementu klātbūtne ļauj iztēlē radīt priekšstatu par kādu apslēptu dārgumu krātuvi, kas varbūt ir vienkārši sen izsapņots sapnis...

Kāds priekšmetus nolicis, nometis vai sakrāmējis, nedomājot par kādu izkārtojuma vizuālo estētiku, izskatu vai loģiku. Ieejot pamestajās telpās, neatkarīgi no tā vai tās ir vecas lauku mājas Vidzemē, alus fabrikas teritorija Rīgā vai konservu fabrikas korpusi Carnikavā, ir sajūta, ka cilvēki, kas tur agrāk dzīvojuši vai strādājuši, uz brīdi izgājuši un tūlīt apņēmīgi iesoļos iekšā un ķersies pie iepriekš darītā darba. Bet tā nenotiek. Tas ir kā atrasties sapnī, domājot, ka viss notiek pa īstam, un tikai pēc brīža pamanīt, ka tā nevar būt īstenība..., jo putekļu ir pārāk daudz, uz sienām pelējuma sēnīte un zaļojošas sūnas, bet nokaltuši augi kā rēgaini laika liecinieki, staipa savas lapas pretim saules stariem. Ir tikai KLUSUMS. Klusums pirms pārmaiņām.

Autore dzimusi 1983. gadā un māksliniecisko izglītību ieguvusi Liepājas Lietišķās mākslas un dizaina skolā, Rīgas Mākslas skolā, Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā (2002-2006 Mākslas zinātnes nodaļa, Humanitāro zinātņu bakalaura grāds mākslā, 2006-2008 - Mākslas zinātnes nodaļa, Humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslā).

Evas Rotčenkovas personālizstāde“Klusums” Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 29, Jūrmala) skatāma no 1. marta līdz 2. aprīlim. Muzeja darba laiks: P., O. – slēgts, T. – Sv. no 10:00 – 17:00. Ieeja – bez maksas.