Pasākumu afišas
Dzejas dienu pasākumi Jūrmalā
11.09.2018 - 27.09.2018
Jūrmalā
Starptautiskā senioru diena
30.09.2018 - 30.09.2018
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110
Seminārs „Attiecību daba”
09.10.2018 - 09.10.2018
"KURSHI hotel & SPA" Ceriņu ielā 22, Dubulti
Radošās darbnīcas
28.09.2018 - 16.12.2018
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110
Izstāde “Rainis. 1918."
12.09.2018 - 30.06.2019
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, J.Pliekšāna ielā 5/7
Jūrmalas Mākslas skolas skolotāju – mākslinieku darbu izstāde “Skolotāju vasaras darbi”
07.09.2018 - 14.10.2018
Jūrmalas Mākslas skolā Strēlnieku prosp.30 korp.2
Tēlniecības izstāde “Mākslas liedags. Totēmi”
25.07.2018 - 14.10.2018
Dzintaru pludmalē Turaidas ielas galā
Electric Run Jūrmala
29.09.2018 - 29.09.2018
Turaidas ielā 1, Dzintaros
septembris 2018
02 aprīlis
pirmdiena
16.00
Izrāde "Par nejaušību tikai muļķi sauc likteni"
Jūrmalas teātrī Muižas ielā 7
Izrāde "Par nejaušību tikai muļķi sauc likteni"

“Jaukā saulainā vasara aizskrējusi vēja spārniem, pamezdama mums atmiņas par brīnišķīgām dienām un zvaigžņotām naktīm, kas pavadītas mežā, laukā, jūrmalā. Cik daudz saules un ziedu, cik daudz dziesmu, prieka, jautrības! Mēs priecājamies, ka tas viss ir bijis, un mēs skumstam, ka tas viss jau ir pagājis.”

Tā vien gribas pārfrāzēt žurnālā “Daile” 1930. gada Nr 1. teikto un saistīt šīs “atmiņas” ar romantikas apdvesto vēsturisko laiku – Latvijas pirmās brīvvalsts laiku. 

“Domās mēs vēl kavējamies pie saulainām dienām Rīgas jūrmalā. Kā spilgta raķete naktī, tā atmiņā atplaukst viena aina pēc otras. Te skats, kas it kā neviļus pamests garāmejot, te nenozīmīgs vārds – tas viss mums likās dārgs un tuvs, jo tas bija mūsu pārdzīvots. Vai tas bija flirts? Vai kas nopietnāks? Jūrmalas karstās smiltīs lidoja daža laba Amora bulta. Un varbūt arī ievainoja vienu, otru. Bet kas gan vairās no Amora bultas! Viņas skāriens ir tik patīkams. Ievainotos izārstē jūras viļņi un karstā saule. Vakaros dejas grīdu uguņos virpuļoja saulē iedegušie stāvi. Džezbends ķērca ekzotiskas skaņas un vilināja aizmirstībā...”

Izrādes darbība norisinās 1930-to gadu sākumā, gan Rīgā, gan Jūrmalā, Bulduru viesnīcā, kas pirmās brīvvalsts laikā nenoliedzami ir bijusi aktīvs un būtisks, sociāli nozīmīgs kultūras centrs. Izrādē ne tikai skan dziesmas kuras ir bijušas aktuālas konkrētajā vēsturiskajā laikā, ilustrējot konkrētas tradīcijas un tikumus, bet tās tiek arī izdejotas stilizētos 30-to gadu deju soļos. Izrādē darbojas lielākā daļa Jūrmalas teātra aktieru. Izrādes režisors – Imants Jaunzems, horeogrāfe – Ieva Kemlere.

Šī izrāde ir velte skatītājiem Latvijas 100. gadadienā.

Ieejas maksa 4,00 eiro

24.03.2018 - 05.05.2018
Kristapa Ancāna izstāde “Lielās atmiņas (izmēra ziņā)”
Mākslas stacijā "Dubulti"

 


Kristaps Ancāns. “Begemots vēro mehānismu, kurš grābsta”, 2016. Kinētiska skulptūra. Publicitātes foto no mākslinieka arhīva.

 

“Lielās Atmiņas (izmēra ziņā)” ir Kristapa Ancāna pirmā institucionālā personālizstāde Latvijā. Izstādē aplūkojama konceptuālu darbu grupa – kinētiskas skulptūras un divdimensionāli objekti. Lielākā daļa darbu radīti speciāli izstādes vietai Mākslas stacijā Dubulti.

Attieksmē pret interpretācijām mākslinieks ir piesardzīgs, kas vedina uz domām par robežu, kuru norāda Sūzena Sontāga: “Mums turpmāk nekādā ziņā vairs nav vajadzīga Mākslas asimilēšanās Domā vai (vēl ļaunāk) Mākslas asimilēšanās Kultūrā.”1 Savus darbus Kristaps Ancāns salīdzina ar “spēli, kura attīstās kā mākslīgais intelekts”. Par izstādes kontrapunktu var dēvēt emocionalitāti kā sociālu tradīciju un mākslīgās nostaļģijas konceptu it īpaši. Tas uztverams jau izstādes nosaukumā, kur lielo sākuma burtu lietojums (Atmiņas) piešķir vārdam saviļņojumu (līdzīgi kā Sontāgas tekstā).

Kristaps Ancāns ir dzimis 1990. gadā Līvānos. Ieguvis bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (2014), 2016. gadā beidzis Central Saint Martins mākslas un dizaina koledžu Londonā ar maģistra grādu (ar izcilību). Kopš 2011. gada piedalījies grupas izstādēs un strādājis ar institūcijām – Tate Modern un Peer Gallery Londonā, UK Young Artists jauno mākslinieku festivālā Dērbijā (Derby), izstādēs Viļņā, Tartu, Varšavā, Maskavā, Takamatsu (Japānā), Kuldīgā, tostarp projektā “Industriālisms” Mūsdienu mākslas galerijā Līvānos (2016).

Kristapa Ancāna darbi izmanto glezniecības, skulptūras, instalācijas, dizaina un ready-made paņēmienus eksperimentālos savienojumos. Darbu nosaukumi veidoti no tēla, materiāla un tehnikas aprakstiem, piemēram: “Begemots vēro mehānismu, kurš grābsta”, “Pīle atrod divas bumbas, kuras ar laiku ir ieaugušas zālē”, “Ir pašsaprotami pieņemt, ka lielākā daļa aktivitāšu žirafei ir neērtas”. Darbu radīšana notikusi divās valstīs – Latvijā (Latgalē) un Lielbritānijā. Mākslas stacijas Dubulti un izstādes kuratore – Inga Šteimane.

Kristapa Ancāna personālizstāde “Lielās Atmiņas (izmēra ziņā)” notiek ar mākslas centra Zuzeum atbalstu. Topošā mākslas centra Zuzeum kodolu veido Zuzānu kolekcija, kurā iekļauti arī vairāki mākslinieka Kristapa Ancāna darbi.

Mākslas stacijas Dubulti programma tiek īstenota ar Jūrmalas pilsētas domes atbalstu, veicinot laikmetīgās mākslas pieejamību. Programmas mākslinieki ir atbalstīti ar Valsts Kultūrkapitāla fonda stipendijām. Mākslas stacija Dubulti apmeklētājiem atvērta katru dienu no plkst. 8.00 līdz 18.30. Ieeja brīva. Bezmaksas ekskursijas: dubulti.art.station@gmail.com, tel.: +37129548719.

25.03.2018 - 08.04.2018
10.00-16.00
Lieldienu pasākumi un dievkalpojumi Jūrmalā
Jūrmala

29.03.2018 - 06.05.2018
Sandras Strēles lielformāta gleznu izstāde “Melanholija”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

Sandra Strēle, Melanholija. 2016. Audekls, jaukta tehnika. 21x30cm   

 

Jaunākajā gleznu sērijā „MELANHOLIJA” Sandra Strēle pievēršas noslēgtu, atsvešinātu, dažkārt vientuļu dzīvi apliecinošu vietu, to arhitektūras un fiktīvu sadzīvisku sižetu radīšanai, skatītājam piedāvājot vērotāja lomu. Tieši vientulība un sadzīve gleznojumos provocē melanholisku noskaņu, mudinot skatītāju meklēt loģiskus, vizuālus gleznojumu elementus, kas melanholiju apstiprina. Gleznojumi pārsteidz un uzrunā ar savu vērienu un lielo formātu, kas turpina Latvijas monumentālās glezniecības tradīcijas. Lai panāktu pilnīgas un skaidras sižetiskās līnijas, kas savā starpā savieno instalācijas gleznojumus, autore veidojusi mākslinieka grāmatu, kurā nostalģisku atmiņu fiksāciju un stāstu veidā apkopoti nelieli tekstuāli fragmenti, kuros ietvertais naratīvs piesaista tos kādam no gleznojumiem. Fragments no mākslinieka grāmatas:

NEKAD NEDZIRDĒJU NEVIENU

NE PĀRNĀKAM, NE AIZEJAM.

ES VĒROJU VASARAS MĀJAS BASEINA

SASTINGUŠO ŪDENI,

KURĀ PAT KOKI BIJĀS PARĀDĪTIES KĀ SILUETI.

VISAPKĀRT BIJA RĀMS. VĒJA NEBIJA.

ES RAUDZĪJOS UZ BASEINU

GAN DZĪVĒ, GAN GLEZNĀ

UN MANI PĀRŅĒMA DOMA,

KA KĀDS MAN NEDZIRDOT TIKKO IR IEGĀJIS MĀJĀ.

 

Sandra Strēle 2016. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas maģistrantūru, vienu semestri pavadot apmaiņas programmā Antverpenes Karaliskajā mākslas akadēmijā. Saņēmusi Borisa un Ināras Teterevu fonda stipendiju mākslā 2012. gadā, Brederlo von Sengbusch mākslas prēmiju 2014. gadā un SEB stipendiju glezniecībā 2016. gadā. 2017. gadā glezna no sērijas „MELANHOLIJA” tika iekļauta konkursa izstādes „Jaunā Gleznotāja Balva” finālistu darbu izstādē. Māksliniece ir sarīkojusi vairākas personālizstādes, piedalījusies grupu izstādēs un rezidencēs Itālijā, Baltkrievijā, Igaunijā, Lietuvā, Norvēģijā, Indijā, Beļģijā, Vācijā, Francijā u.c.

29.03.2018 - 06.05.2018
Pāvela Sagalajeva personālizstāde “Skats³”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

Pāvels Sagalajevs, Kļūda sistēmā, 2018, Jaukta tehnika, 90 x 74 cm

 

Izstāde “Skats3” ir Pāvela Sagalajeva pirmā personālizstāde. Pāvels Sagalajevs mākslas pamatus apguvis Jūrmalas mākslas skolā (2003.g. –  2008.g.)  un no 2011. gada līdz 2014. gadam turpinājis studijas ārpus Latvijas Plimuntas universitātē (Apvienotajā Karalistē)  tēlotāja māksla (Fine art) nodaļā.

Iepriekšējās izstādēs Jūrmalas pilsētas muzejā mākslinieks piedalījies ar sieviešu portretiem kuros jaušama ikonu glezniecības kanonu ietekme. Ikona kā saikne starp tagadni un mūžību - starp tagadējo un mūžīgo. Mākslinieka „ikonu” folklorizētajos sievietes tēlos bija jaušams nacionālā romantisma gars. Gleznās tēlotas nimba starojuma apņemtas tautu meitas. 

 

Pats mākslinieks savus darbus raksturo kā improvizāciju - tas līdzinās mediatīvam procesam, kurā autoram ļaujoties brīvam domu lidojumam tverot un realizējot idejas, veidojas saikne starp mākslinieku un topošo mākslas darbu.

 

Pāvela Sagalajeva mākslas darbi ir atraisījušies no divdimensiju plaknes - brīvā elementu kārtojumā veidotās košo krāsu trīsdimensiju kompozīcijas, tapušas kā starpnozaru mākslas darbi - ne vairs gleznas, bet vēl ne skulptūras. Mākslinieks to sauc par  apvienotu mākslas izteiksmes formu, trīsdimensionālu gleznu.

Dažos izstādē redzamajos māklas darbos, ar to  brīvo kompozīciju un spilgto, piesātināto krāsu pielietojumu, jaušama  ielu mākslas ietekme, kas iedvesmojusi mākslinieku viņa daiļrades pirmsākumos.

 

Izstādē „Skats3” izstādītajās  telpiskajās  kompozīcījās saskatāma arī rietumu un austrumu  kultūru mijiedarbība. To varētu nodēvēt arī par meditāciju gleznās. Dažās kompozīcijās iekodēta mandala kā meditācijas objekts. Mandala kā enerģijas uzkrāšana un novirzīšana, tālāk nodošana skatītājam.

 

Autors radošo procesu apraksta šādi: ”Es nododos improvizācijai, kura ir pārsteigumu pilna, nezinot kur tā mani aizvedīs, lai izprastu šo smalko stīgu kas vada mākslinieku un cilvēku cauri dzīvei - es velku šeit paralēli. Viennozīmīgi ir jābūt ļoti vērīgam un ļoti dzirdīgam, lai spētu nepalaist garām un saskatīt zīmes, likumsakarības starp to kā mistiskā veidā pakārtojas lietas.”

02.04.2018 - 05.04.2018
Kino
Kinoteātris Star Cinema, t/c Korso, Jomas ielā 37