Režisore Madara Dišlere, sirsnīga filma visai ģimenei, Latvija 2018, 1 h 29 min.

Ieejas maksa – EUR 2,50; bērniem līdz 12 gadu vecumam un pensionāriem EUR 1,50. Biļešu iegāde: vienu stundu pirms kino seansa.

Režisore Madara Dišlere, sirsnīga filma visai ģimenei, Latvija 2018, 1h 29min.

Ieejas maksa – EUR 2,50; bērniem līdz 12 gadu vecumam un pensionāriem EUR 1,50. Biļešu iegāde: vienu stundu pirms kino seansa.

Šodien daudzinām ievērojamākos Latvijas valstsvīrus – Jāni Čaksti, Zigfrīdu Meierovicu, Raini. Taču ēnā paliek viņu tuvākie līdzgaitnieki – Tautas Padomes un Satversmes Sapulces locekļi, kas visi kopā lika pamatus neatkarīgās valsts ēkai. Šo nepelnīti piemirsto cilvēku skaitā spilgta personība bija inženieris  Miķelis Bružis.

Spējīgais ķīmiķis pēc Rīgas Politehnikuma absolvēšanas strādāja tālu no dzimtenes – Vidusāzijā, kur bija pirmais ķīmijas tradīciju celmlauzis. 1909.g., atgriežoties Latvijā, viņš uzsāk dzīvokļu namu celtniecību, iesaistījās Rīgas latviešu sabiedriskajā, vēlāk arī politiskajā dzīvē.

1913. gadā Miķelis Bružis kandidēja Rīgas pilsētas Domes vēlēšanās. M.Bružis bija Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas vadītājs, darbojās arī vairākās citās biedrībās. Piedalījās Latvijas Radikāldemokrātiskās partijas dibināšanā. Viņa domubiedru vidū bija Gustavs Zemgals, Fricis Bārda, Kārlis Skalbe.

1917.–1918.gadā M.Bružis kļuva par Tautas Padomes un vēlāk Satversmes Sapulces locekli, bija Latvijas valsts proklamēšanas akta dalībnieku vidū 18.novembrī. Turpmākajos gados  savā politiskajā darbībā izvirzīja Latvijas valstij nozīmīgas iniciatīvas un projektus. 

Divdesmito gadu vidū, Bružis sāka darboties finanšu jomā, kļūstot par  Latvijas Hipotēku bankas direktoru. Viņam piederēja arī jūrmalniekiem pazīstamā, skaistā arhitekta un drauga Eižena Laubes projektētā vasarnīca Dubultos, Gončarova ielā, kur vēlāk atradās Latvijas PSR Rakstnieku savienības nama reprezentācijas mītne.

1936.gadā iznāca Miķeļa Bruža filozofiskais sacerējums “Pasaules uzskats jeb Cilvēks dabā, sabiedrībā un mūžībā”. Vēlreiz tas tika izdots 2002.gadā, un jau kļuvis par bibliogrāfisku retumu.

4.aprīlī plkst.18.30 Aspazijas mājā grāmatas sastādītājs dr.hist. Valters Ščerbinskis uzstāsies ar priekšlasījumu par Miķeli Bruži un paaudzi, kas dibināja, cēla un veidoja Latvijas valsti.

MŪSU 100 TAUTUMEITAS LATVIJAS 100GADEI

Jūrmalas Mākslas skola sadarbībā ar Jūrmalas Mākslas skolas atbalsta biedrību un ar Jūrmalas pilsētas domes finansiālu atbalstu 2017.gadā uzsāka īstenot projektu “100 tautumeitas Latvijas simtgadei”, kura ietvarā vairāk nekā 100 jūrmalnieku, Jūrmalas un Jūrmalas Mākslas skolas draugu darināja māla tautumeitu kori.

Projekts aizsākās kā vienkāršs keramikas mācību stundas uzdevums, lai bērni iepazītos ar latviešu tautastērpiem. Rezultāts bija pārsteidzošs – ap  50 māla figūras dažādos tautastērpos un to interpretācijās pēc mēneša stāvēja keramikas kabinetā uz palodzes un izskatījās kā koris. Tā mācību izdevums pārtapa par projektu, kurā iesaistījās arī pieaugušie, kuri kopā ar bērniem un mazbērniem radoši darbojās.

Projektā aktīvi piedalījās un veidoja kopkora dalībniekus gan Jūrmalas Mākslas skolas audzēkņi un viņu vecāki, vecvecāki, gan absolventi un skolotāji, pilsētas iedzīvotāji. Projektā līdzdarbojās arī Kultūras ministre Dace Melbārde un viņas meita Dārta, UNESCO LNK ģenerālsekretāre Baiba Moļņika un meita Ieva, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte un eksperte Linda Rubene, Latvijas simtgades biroja pārstāve Aija Tūna, Latvijas Mākslas skolu skolotāju asociācijas vadītāja Dina Lūse, Jūrmalas domes ārējo sakaru un protokola nodaļas vadītāja Iveta Ķelpe un vietniece Anda Račiņa, Izglītības pārvaldes pārstāve Spodra Austruma, kultūras nodaļas kolektīvs, Mūzikas vidusskolas direktore Gunta Liepiņa, Jūrmalas  vispārējās izglītības skolu skolotāji u.c. Papildus  skolas bērni ar vecākiem un vecvecākiem aktīvi darināja māla tautumeitas ārpus projekta aktivitātēm, brīvajā laikā. Pat pagājušā gada decembrī ir tapušas “jaunas kora dalībnieces”. Šobrīd “korī” ir ap 150 “dalībniekiem”.

Radošās aktivitātes tika filmētas un mūsu skolas absolvente un režisore Līva Vilnīte radīja mākslinieciski atraktīvu īsfilmu par projektu. 2018.gadā projekta dalībnieku veikums tiks parādīts plašākai publikai ar ceļojošo izstāžu starpniecību.

Ceļojošās izstādes ekspozīciju daudzveidīgāku veidos Jūrmalas pilsētas muzeja fotomateriāls, kas ataino tautas tērpu lietošana Jūrmalā Latvijas pirmās brīvvalsts laikā un padomju laikos. Papildus tiks izstādīti Jūrmalas pilsētas muzejā un privātkolekcijā esošie tautastērpi, no kuriem viens ir pabijis Dikļu dziesmu svētkos. Ikviens varēs apskatīt arī radošā procesa fotomirkļu fiksāciju un dalībnieku tautastērpu stāstus. Ekspozīciju kuplina arī  Jūrmalas Mākslas skolas skolotājas un gleznotājas Laimas Akmentiņas gleznu cikls “Dziesma”.

Izstādes laikā ikviens ir aicināts izstāstīt (uzrakstīt) savu tautas tērpa stāstu. Tie kuplinās nākamās izstādes.

2018.gadā plānots, ka izstāde būs apskatāma Latvijas nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centrā, Latvijas etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā un rudenī atgriezīsies  Jūrmalā - Dzintaru koncertzālē Jūrmalā.

Jūrmalas Mākslas skolas

Direktora vietniece,

Projekta vadītāja

Dace Ziemele

Kristaps Ancāns. “Begemots vēro mehānismu, kurš grābsta”, 2016. Kinētiska skulptūra. Publicitātes foto no mākslinieka arhīva.

“Lielās Atmiņas (izmēra ziņā)” ir Kristapa Ancāna pirmā institucionālā personālizstāde Latvijā. Izstādē aplūkojama konceptuālu darbu grupa – kinētiskas skulptūras un divdimensionāli objekti. Lielākā daļa darbu radīti speciāli izstādes vietai Mākslas stacijā Dubulti.

Attieksmē pret interpretācijām mākslinieks ir piesardzīgs, kas vedina uz domām par robežu, kuru norāda Sūzena Sontāga: “Mums turpmāk nekādā ziņā vairs nav vajadzīga Mākslas asimilēšanās Domā vai (vēl ļaunāk) Mākslas asimilēšanās Kultūrā.”1 Savus darbus Kristaps Ancāns salīdzina ar “spēli, kura attīstās kā mākslīgais intelekts”. Par izstādes kontrapunktu var dēvēt emocionalitāti kā sociālu tradīciju un mākslīgās nostaļģijas konceptu it īpaši. Tas uztverams jau izstādes nosaukumā, kur lielo sākuma burtu lietojums (Atmiņas) piešķir vārdam saviļņojumu (līdzīgi kā Sontāgas tekstā).

Kristaps Ancāns ir dzimis 1990. gadā Līvānos. Ieguvis bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (2014), 2016. gadā beidzis Central Saint Martins mākslas un dizaina koledžu Londonā ar maģistra grādu (ar izcilību). Kopš 2011. gada piedalījies grupas izstādēs un strādājis ar institūcijām – Tate Modern un Peer Gallery Londonā, UK Young Artists jauno mākslinieku festivālā Dērbijā (Derby), izstādēs Viļņā, Tartu, Varšavā, Maskavā, Takamatsu (Japānā), Kuldīgā, tostarp projektā “Industriālisms” Mūsdienu mākslas galerijā Līvānos (2016).

Kristapa Ancāna darbi izmanto glezniecības, skulptūras, instalācijas, dizaina un ready-made paņēmienus eksperimentālos savienojumos. Darbu nosaukumi veidoti no tēla, materiāla un tehnikas aprakstiem, piemēram: “Begemots vēro mehānismu, kurš grābsta”, “Pīle atrod divas bumbas, kuras ar laiku ir ieaugušas zālē”, “Ir pašsaprotami pieņemt, ka lielākā daļa aktivitāšu žirafei ir neērtas”. Darbu radīšana notikusi divās valstīs – Latvijā (Latgalē) un Lielbritānijā. Mākslas stacijas Dubulti un izstādes kuratore – Inga Šteimane.

Kristapa Ancāna personālizstāde “Lielās Atmiņas (izmēra ziņā)” notiek ar mākslas centra Zuzeum atbalstu. Topošā mākslas centra Zuzeum kodolu veido Zuzānu kolekcija, kurā iekļauti arī vairāki mākslinieka Kristapa Ancāna darbi.

Mākslas stacijas Dubulti programma tiek īstenota ar Jūrmalas pilsētas domes atbalstu, veicinot laikmetīgās mākslas pieejamību. Programmas mākslinieki ir atbalstīti ar Valsts Kultūrkapitāla fonda stipendijām. Mākslas stacija Dubulti apmeklētājiem atvērta katru dienu no plkst. 8.00 līdz 18.30. Ieeja brīva. Bezmaksas ekskursijas: dubulti.art.station@gmail.com, tel.: +37129548719.

Sandra Strēle, Melanholija. 2016. Audekls, jaukta tehnika. 21x30cm   

Jaunākajā gleznu sērijā „MELANHOLIJA” Sandra Strēle pievēršas noslēgtu, atsvešinātu, dažkārt vientuļu dzīvi apliecinošu vietu, to arhitektūras un fiktīvu sadzīvisku sižetu radīšanai, skatītājam piedāvājot vērotāja lomu. Tieši vientulība un sadzīve gleznojumos provocē melanholisku noskaņu, mudinot skatītāju meklēt loģiskus, vizuālus gleznojumu elementus, kas melanholiju apstiprina. Gleznojumi pārsteidz un uzrunā ar savu vērienu un lielo formātu, kas turpina Latvijas monumentālās glezniecības tradīcijas. Lai panāktu pilnīgas un skaidras sižetiskās līnijas, kas savā starpā savieno instalācijas gleznojumus, autore veidojusi mākslinieka grāmatu, kurā nostalģisku atmiņu fiksāciju un stāstu veidā apkopoti nelieli tekstuāli fragmenti, kuros ietvertais naratīvs piesaista tos kādam no gleznojumiem. Fragments no mākslinieka grāmatas:

NEKAD NEDZIRDĒJU NEVIENU

NE PĀRNĀKAM, NE AIZEJAM.

ES VĒROJU VASARAS MĀJAS BASEINA

SASTINGUŠO ŪDENI,

KURĀ PAT KOKI BIJĀS PARĀDĪTIES KĀ SILUETI.

VISAPKĀRT BIJA RĀMS. VĒJA NEBIJA.

ES RAUDZĪJOS UZ BASEINU

GAN DZĪVĒ, GAN GLEZNĀ

UN MANI PĀRŅĒMA DOMA,

KA KĀDS MAN NEDZIRDOT TIKKO IR IEGĀJIS MĀJĀ.

Sandra Strēle 2016. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas maģistrantūru, vienu semestri pavadot apmaiņas programmā Antverpenes Karaliskajā mākslas akadēmijā. Saņēmusi Borisa un Ināras Teterevu fonda stipendiju mākslā 2012. gadā, Brederlo von Sengbusch mākslas prēmiju 2014. gadā un SEB stipendiju glezniecībā 2016. gadā. 2017. gadā glezna no sērijas „MELANHOLIJA” tika iekļauta konkursa izstādes „Jaunā Gleznotāja Balva” finālistu darbu izstādē. Māksliniece ir sarīkojusi vairākas personālizstādes, piedalījusies grupu izstādēs un rezidencēs Itālijā, Baltkrievijā, Igaunijā, Lietuvā, Norvēģijā, Indijā, Beļģijā, Vācijā, Francijā u.c.

Pāvels Sagalajevs, Kļūda sistēmā, 2018, Jaukta tehnika, 90 x 74 cm

Izstāde “Skats3” ir Pāvela Sagalajeva pirmā personālizstāde. Pāvels Sagalajevs mākslas pamatus apguvis Jūrmalas mākslas skolā (2003.g. –  2008.g.)  un no 2011. gada līdz 2014. gadam turpinājis studijas ārpus Latvijas Plimuntas universitātē (Apvienotajā Karalistē)  tēlotāja māksla (Fine art) nodaļā.

Iepriekšējās izstādēs Jūrmalas pilsētas muzejā mākslinieks piedalījies ar sieviešu portretiem kuros jaušama ikonu glezniecības kanonu ietekme. Ikona kā saikne starp tagadni un mūžību - starp tagadējo un mūžīgo. Mākslinieka „ikonu” folklorizētajos sievietes tēlos bija jaušams nacionālā romantisma gars. Gleznās tēlotas nimba starojuma apņemtas tautu meitas. 

Pats mākslinieks savus darbus raksturo kā improvizāciju - tas līdzinās mediatīvam procesam, kurā autoram ļaujoties brīvam domu lidojumam tverot un realizējot idejas, veidojas saikne starp mākslinieku un topošo mākslas darbu.

Pāvela Sagalajeva mākslas darbi ir atraisījušies no divdimensiju plaknes - brīvā elementu kārtojumā veidotās košo krāsu trīsdimensiju kompozīcijas, tapušas kā starpnozaru mākslas darbi - ne vairs gleznas, bet vēl ne skulptūras. Mākslinieks to sauc par  apvienotu mākslas izteiksmes formu, trīsdimensionālu gleznu.

Dažos izstādē redzamajos māklas darbos, ar to  brīvo kompozīciju un spilgto, piesātināto krāsu pielietojumu, jaušama  ielu mākslas ietekme, kas iedvesmojusi mākslinieku viņa daiļrades pirmsākumos.

Izstādē „Skats3” izstādītajās  telpiskajās  kompozīcījās saskatāma arī rietumu un austrumu  kultūru mijiedarbība. To varētu nodēvēt arī par meditāciju gleznās. Dažās kompozīcijās iekodēta mandala kā meditācijas objekts. Mandala kā enerģijas uzkrāšana un novirzīšana, tālāk nodošana skatītājam.

Autors radošo procesu apraksta šādi: ”Es nododos improvizācijai, kura ir pārsteigumu pilna, nezinot kur tā mani aizvedīs, lai izprastu šo smalko stīgu kas vada mākslinieku un cilvēku cauri dzīvei - es velku šeit paralēli. Viennozīmīgi ir jābūt ļoti vērīgam un ļoti dzirdīgam, lai spētu nepalaist garām un saskatīt zīmes, likumsakarības starp to kā mistiskā veidā pakārtojas lietas.”

Godinot Latvijas iedzīvotājus, kas piedalījās Černobiļas atomelektrostacijas kodolkatastrofas seku likvidēšanā, Jūrmalā notiek tematiska izstāde “Jūs neaizmirsīsim!”. Izstāde skatāma no 4.aprīļa līdz 2.maijam – Majoru vidusskolā (Rīgas ielā 3).

Šogad 26. aprīlī aprit 32 gadi kopš pasaulē lielākās avārijas Černobiļas atomelektrostacijā Ukrainā. Avārijas seku likvidēšanas darbos kopskaitā piedalījās 800 tūkstošu cilvēku, vairāk nekā seši tūkstoši iedzīvotāju arī no Latvijas, no kuriem vairāk nekā trīs tūkstoši ieguvuši invaliditāti, liela daļa zaudējuši darba spējas un aptuveni 1500 avārijas seku likvidācijas dalībnieku ir miruši.

Izstādē būs apskatāmi materiāli – fotogrāfijas, dokumenti un priekšmeti, kas apliecina Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku upurēšanos, glābjot pasauli no radiācijas briesmām. Izstāde mums atgādina un liek apzināties, ka arī pēc tam, kad pasaulē ir notikušas jaunas atomelektrostaciju avārijas, Černobiļas katastrofas sekas nebūt nav pilnībā likvidētas.

Traģiskās avārijas seku likvidācijas atcerei veltīto izstādi izveidojis Latvijas Ugunsdzēsības muzejs sadarbībā ar Latvijas savienību "Černobiļa".

Biedrība Latvijas savienība „Černobiļa” ir sabiedriskā labuma organizācija, kas apvieno Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekus, avārijā cietušos, kā arī avārijas seku likvidētāju pēcnācējus, kuri ir dzimuši pēc katastrofas.

Kontaktpersona – Latvijas savienības „Černobiļa” Jūrmalas koordinators Albīns Minčuks, tālr. 26751756. 

Izstādes apmeklēšanas laiks: pirmdien – piektdien plkst. 10.00–17.00, sestdienās, svētdienās – slēgts.

Ieeja bez maksas.