12.00 Dalībnieku reģistrācija;

12.20 Konferences atklāšana (skolas zālē);

12.35 – 15.00 Referāti: “Uz Spīdolas valsti”, ”Trīs personības un viena vērtība”, ”Atdzīvināt personību un viņas laiku…”,  ”Mūsu Raiņa priedes”- par Jaundubultiem, vasarnīcu un radošo garu;

14.00-14.30 Kafijas pauze;

14.30 Referāti: ”Raiņa trimdas vieta Slobodska - pagātne un tagadne”, ”Raiņa un Aspazijas muzejs - jauns saturs, jauni izaicinājumi”.

16.00 Izstāde ”Rainis 1918” – Šveices laiks un Raiņa domas par valsti.

 Raiņa un Aspazijas vasarnīca, J. Pliekšāna iela 5/7

Konferenci organizē Jūrmalas Latviešu biedrība, biedrība “Aspazijas mantojums”.

Ieeja bez maksas.

Noslēdzošais posms

No 31. maija Mākslas stacija „Dubulti“ ir viena no astoņām vietām, kur notiek Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle ar nosaukumu "Viss bija mūžīgs, līdz kamēr pārstāja tāds būt”, tās ietvaros apskatāma izstāde “Sensorijs”.

Tas ir vērienīgs notikums, kas ļauj Latvijas skatītājam sastapt laikmetīgās mākslas izaicinājumus vaigu vaigā – neparasti materiāli un formas, neordinārs skats uz pasauli. Mākslas stacijā „Dubulti“ ir aplūkojama, dzirdama, saožama, taustāma un nogaršojama izstāde “Sensorijs: ķermeņa reakcijas palēnināšanas un jaunas maņu politikas laboratorija”.

Biennāles galvenā kuratore Katerina Gregosa uzsver, ka vēlas runāt par “lielo paātrinājumu” pilsētās, par privātuma galu un “postpatiesībām” kā saziņas formu. Par dažādo krīžu – ekoloģijā, saimniekošanā un demokrātijā – pārvarēšanu. “Sensorijs“ Dubultos ir izstāde, kurā nepieciešams izmantot visas maņas. Uztverot tikai ar acīm, kā tas mūsdienu kultūrā ierasts, viss notiek ātri, bet, iedarbinot ožu, tausti, garšu un arī dzirdi, ko civilizācija lieto retāk, uztverei ir ļauts palēnināties. 

Māksliniece un ķīmiķe Sisela Tolosa no Berlīnes sintezē smaržas, kas raksturo konkrētas vietas, un speciāli izstādei “Sensorijs” izveidojusi jūras aromātus. Tolosa ir apveltīta ar superspējām ožas ziņā un Dubultos ir izlikts viņas aromātu arhīvs.

Portugāļu izcelsmes berlīniete Marisa Benjamima ir izstrādājusi Septiņu nedēļu krāsu diētu, atlasot ēdamus augus pēc krāsām, kas atbilst priekšstatiem par septiņu čakru krāsām. Mākslinieci interesē arī augu kaltēšanas kultūra estētiskos un medicīniskos nolūkos, kas ir redzama lielizmēra instalācijā.

Savukārt, Anne Duk Hī Džordana īpaši Dubultiem ir radījusi milzu ūdensgultu, kurā, guļot un skatoties griestos, var apcerēt ekoloģiskas problēmas. Griestos tiek rādīta filma par dabas piesārņojumu, kas ietekmē augu reproduktīvās īpašības. 

Mākslas stacijas „Dubulti“ otrais stāvs atdots Berlīnes turku māksliniekam Vironam Erolam Vertam. Viņš ir radījis dzintaraini oranžu skaņu istabu, kurā var ieiet tikai bez apaviem.

Īpaši Jūrmalas senioriem plānota mākslinieka Frančesko Kavaljēra darbnīca “Laikapstākļu atdarinātāji”, kas izpaudīsies nesteidzīgā radošā pastaigā. Tā notiks no 20. līdz 26. jūlijam.

Bet “latviešu stilā” komentēt visus “Sensorija” darbus Mākslas stacija „Dubulti“ ir aicinājusi Jūrmalas mākslinieci Agnesi Buli, organizējot hepeningu sēriju “Latviešu sapņa gaisa dārzi”, kas Mākslas stacijā „Dubulti“ notiks jūlijā, augustā un septembrī.

Aicinām sekot līdzi turpmākajiem izstādes “Sensorijs” pasākumiem, mājas lapās www.jurmala.lv un www.rigabiennial.com.

INGA ŠTEIMANE, Mākslas stacijas „Dubulti“ vadītāja

Mākslas stacijas “Dubulti” izstādes apmeklēšanas laiks: katru dienu plkst. 11.00–20.00

Izstāžu zāles apmeklējums bez maksas.

No 2. jūnija Aspazijas mājā Dubultos skatāma interaktīva ceļojošā izstāde “Zīmē un rīmē”, kas veidota izmantojot mākslinieka Alberta Kronenberga (1887‒1958) radītos tēlus un tekstus un inovatīvus risinājumus. Izstādē gan mazi, gan lieli apmeklētāji aicināti “pakronenbergoties*.

Izstāde tapusi Latvijas simtgadē, izceļot Alberta Kronenberga nozīmīgo ieguldījumu Latvijas kultūras attīstībā. Mākslinieku Annas Vanagas, Agneses Rutkovskas, Martas Laures, Artūra Lāča, un Viviannas Marias Stanislavskas radītā ekspozīcija bērniem un jauniešiem palīdzēs labāk izprast savas tautas pagātni un vispārcilvēciskās vērtības – labestību, vienkāršību, godīgumu un asprātību, kas ir mūžīgas un nenoveco.

Izstādei radīti interaktīvi objekti – miniatūrs karuselis, kas veidots Kronenberga grāmatas “Sprunguļmuižā gadatirgus” stilistikā,  trīs dimensiju ilustrāciju grāmata ar grāmatas “Mazais ganiņš un viņa brīnišķais ceļojums” motīviem un digitāli iedzīvināta grāmata “Zelta laiki” ar aktiera Zigurda Neimaņa ierunātu tekstu. Izstādē iekārtota darbošanās zona radošai izpausmei, kur zīmēt, rīmēt, krāsot, lasīt, sacerēt dzejoļus un minēt mīklas. Darbošanās interaktīvajā izstādē un izstrādātie izglītojošie materiāli veicina Alberta Kronenberga radošā mantojuma izmantošanu literatūras, vizuālās mākslas un vēstures mācību programmu apguvē.

Agnese Miltiņa, Jūrmalas Kultūras nodaļas vadītāja: “Vislielākais prieks par izstādes veidotāju – jaunu mākslinieku asprātīgo un aizrautīgo rokrakstu, interesantā un mūsdienīgā veidā interpretējot Alberta Kronenberga radošo mantojumu. Ļoti ceru, ka izstāde iedvesmos gan lielus, gan mazus gan zīmēt, gan rīmēt!”

Ilze Saulīte-Jansone, Alberta Kronenberga mazmeita: “Kronenbergs mūs visus māca nezaudēt bērnības sajūtu – aizrautību, vēlmi spēlēties un fantazēt. Laiki mainās, bet  bērnības garšas paliek neaizmirstamas! Izstādei esmu sarīmējusi Kronenberga biogrāfiju, šķita ka rīmēs bērni to uztvers labāk. Ola – skola, spoks – joks, zaķis – kaķis. Varbūt atklāsim sevī dzejniekus un savu pantu ilustratorus!”

Izstāde Aspazijas mājā būs skatāma līdz oktobra beigām. Pēc izstādes Aspazijas mājā to plānots eksponēt Jūrmalas mākslas skolā, Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā u.c.

Izstādi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Jūrmalas pilsētas dome, Jūrmalas pilsētas muzejs, Aspazijas māja, biedrība “Kronenbergs un draugi”.

* Pakronenbergoties ‒ bērnišķīgi un priekpilni spēlēties ar vārdiem un bildēm ‒ tādu darbības vārdu savā grāmatā “Vilki, velni un vīri. Alberta Kronenberga dzīve un daiļrade” par mākslinieku Albertu Kronenbergu lietojis somu žurnālists Juka Rislaki.  

Kronenberga radošais mantojums ietver ilustrācijas aptuveni 130 grāmatām (savu un citu autoru dzejoļiem un stāstiem bērniem), kā arī vairāku grāmatu tekstus, tajā skaitā Ābeces, mūsu tautas sakāmvārdus un mīklas.  Autora rīmēšanas māksla un atskaņu izmantošana ir atslēga uz bērnu sirdīm, tādējādi tekstus padarot rotaļīgus un bērniem atmiņā paliekošus. Pēc Kronenberga grāmatu motīviem iestudētas vairākas bērnu izrādes Dailes teātrī, Latvijas Leļļu teātrī, Jūrmalas teātrī un citur. Kronenbergu dēvē arī par latviešu komiksa žanra pamatlicēju un ar viņu ir saistīts latviešu politiskās karikatūras aizsākums.

Maira Veisbārde                                     Einārs Plūksna                          Ligita Caune                                                                                              

Jūrmalas mākslinieku biedrība kopā ar fotostudiju „Aspazija” saņēma uzaicinājumu sākot no šā gada 15.jūnija līdz novembrim rīkot gleznu, akvareļu, grafiku un fotogrāfiju izstādes Rehabilitācijas centrā SIVA Jaundubultos. Viss izstāžu cikls paredzēts ar vienojošu nosaukumu „Svinot dzīvi”.

Šī gada vasara paiet festivāla „Baltika 2018.”, Dziesmu svētku zīmē un gaidot valsts simtgadi. Ļoti svarīgi ir iepazīstināt pilsētas viesus un SIVA pacientus, kuri ierodas no dažādiem Latvijas novadiem un arī no ārvalstīm ar latvisko ainavu un dzīvesziņu. Tā ir iekodēta ne tikai rupjmaizes klaipā svešumā dzīvojošiem, ne tikai dzintara rotās, Jāņu siera ritulī, alus kausā, līgo dziesmās un dejās pie ugunskuriem gada īsākajā naktī. Šīs vērtības tiek saglabātas arī mākslas darbos – gleznās, akvareļos, grafikās un fotogrāfijās.

Izstāžu cikla 1.posma 45 dienās apskatei izstādītas 14 autoru, Jūrmalas mākslinieku biedrības gleznotāju Mairas Veisbārdes, Laines Kainaizes, Alises Landsbergas, Andreja Ģērmaņa, Olitas Gulbes-Ģērmanes, Jāņa Jēkabsona, Ivetas Meijeres, Baibas Briedes, Eināra Plūksnas, Ligitas Caunes, Jāņa Veisa, Laimas Akmentiņas, Ineses Ziemeles un Ērikas Kumerovas 22 darbi. Tajās galvenokārt latviskās lauku ainavas ar dažiem izņēmumiem .

Izstādes apmeklēšanas laiks: pirmdien – svētdien plkst. 9.00–21.00.

 Ieeja bez maksas.

Piedalās mākslinieki Henrikas Mazuras (Paņeveža, Lietuva), Karina Staengle (Esslingene, Vācija), Miroslavs Buchers (Slovākija), Marina Kuzņecova, Jurijs un Arsenijs Kirgizovi (Sanktpēterburga, Krievija).

Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 29, Majori) atklātas divas jaunas izstādes – kamīnzālē skatāma grafiķes Anitas Ņikulcevas personālizstāde "Pirmsākums", bet otrā stāva zālēs grupas izstāde "Savvaļa", kuras autori ir mākslinieku dzimta Aivars, Bārbala, Madara un Kristaps Gulbji.

Anita Nikuļceva. Pirmsākums

Anita Nikuļceva. Pirmsākums

It viss, kas notiek pasaulē, pieņem apaļu formu - šī ir tēze, kas raksturo Anitas Nikuļcevas grafikas izstādi. Aplis kā visa pirmsākums, kas ietver sevī visu kopumu koncentrētību - dzīvības sākumu un fokusu perfekciju, simbolizē sēklu, no kuras attīstījies viss radītais un kurā tas atgriezīsies. Katrs darbs ir kā atsevišķš stāsts par dažādiem sapratnes līmeņiem, parādībām, procesiem un sajūtām, kas norisinās cilvēka apziņā un zemapziņā.

Litogrāfijas un augstspieduma tehnikās iespiestās lapas ar neierasti kolorītām izpausmēm brīžiem rada asociācijas par glezniecības klātbūtni. To tehniskie risinājumi, koloristika un filozofija balstās mākslinieces ceļojumos gūtajos iespaidos, tradīcijās un reliģijās balstītajos atklājumos. Tāpat arī viņai tuvā jūras tēma ir atstājusi nolasāmas atsauksmes grafikas darbos.

Anita ir ieguvusi interjera dizainera kvalifikāciju Rīgas dizaina un arhitektūras koledžā, turpinājusi izglītoties Daugavpils Universitātē.  Kopš 2014. gada ir Grafikas kameras biedre, Daugavpils reģiona mākslinieku asociācijas biedre. Māksliniece piedalījusies izstādēs Rīgā, Daugavpilī un citviet Latvijā, kā arī Itālijā, Indonēzijā, Lietuvā, Polijā, regulāri piedalās grafikas plenēros. Viņas mākslas darbi atrodās Marka Rotko centrā Daugavpilī, Grafikas Kameras arhīvā Rīgā, Miasta Ostrowa Wielkopolskiego muzejā Polijā un citur.

Ilze Lībiete, grafiķe

Savvaļa

Aivars Gulbis. Divas lapas   Madara Gulbis. Kaktuss       Bārbala Gulbe. Dūmi                  Kristaps Gulbis. It’s me

Vārdam “savvaļa” ir īpatns, daudzbalsīgs skanējums un nozīme. Katram no mums šis jēdziens var asociēties ar kaut ko citu: vienam tas nozīmēs savvaļas augu un zvēru pasauli, otram – dīku dzīvi, trešajam – pirmatnību, nepieradinātību, mežonību dabā un ļaužu sirdīs, ceturtajam – mūžīgo kustību vai vēl ko citu... Tomēr visu asociācijas visdrīzāk vienos brīvas dzīves apziņa, kam pa pēdām sekos nepieciešamība šo kādam varbūt tikai knapi apjausto, bet citam pilnībā izjusto brīvību pretstatīt vai arī savādāk radoši samērot ar vietējām sabiedrības konstrukcijām – rakstītiem un nerakstītiem likumiem – iekšējās brīvības ārējiem ierobežojumiem.

Izstādē savienotas četru mākslinieku interpretācijas par tēmu “Savvaļa”.  Izstādes autori ir tēlniecības vecmeistars Aivars Gulbis (dz.1933.g.), stikla māksliniece Bārbala Gulbe (dz.1972.g.), gleznotāja  Madara Gulbis (dz.1969.g.) un tēlnieks, instalāciju mākslinieks Kristaps Gulbis (dz.1967.g.) – spēcīgas Jūrmalas mākslinieku dzimtas pārstāvji, kuri katrs savā jomā ir guvuši vērā ņemamus profesionālos panākumus, iemantojot laikabiedru atzinību un cieņu. Būtisks ir fakts, ka viņi nāk no vienas ģimenes – vienota kolektīva, kam ir kopīgi bezapziņas lauki, jo tādējādi viņi var aktualizēt sev personiski un visiem kolektīvi svarīgas idejas un vērtības, pārkodējot tās atbilstoši katrs savu izteiksmes līdzekļu arsenālam. Savukārt, citus ļaudis šīs idejas un vērtības var uzrunāt pārliecinoši un ieinteresēt tieši vienā laukā sakņotās daudzbalsības dēļ.

Aivars Gulbis izstādē “Savvaļa” turpina 2013. gada personālizstādes Rīgas Mākslas telpā “Mežs, mežs” aizsākto – turpina domāt un radīt mākslas darbus kā vitālas metāla locījumu kompozīcijas, mākslā tuvojoties dzīvās vides radītajai harmonijai un savvaļu interpretējot kā dabas brīvību, kas visizteiktāk izpaužas mežā.

Arī Bārbala Gulbe, meklējot, kur ir kaut kas pirmatnējs, brīvs un nepieradināts, pašpietiekams savā eksistencē, nokļūst brīvā dabā, mežā. Kā visbrīvākajām dabas formācijām viņa no savām stikla mākslinieces pozīcijām pievēršas mākoņiem, lietum un dūmiem, ko izjūt un spēj parādīt kā elēģiski aizraujošus stikla vijumu ansambļus – kompozīcijas, kurās notverta kustība un būtība.

Madara Gulbis savas gleznieciskās abstrakcijas balsta pārdomās par dabisko pasaules kārtību, kur viss pašsaprotami rit savu gaitu: “Kā pamests dārzs, kas dzīvo savu dzīvi tālāk, kaut dārznieks aizgājis. Viss turpina augt un veidoties, dārzā top sava, noslēpumaina dzīve. Un tā tik liekas, ka šajos dārza džungļos ir haoss… Par to dienas un laika daļu, kurš ir pats par sevi, par esošo, dabisko, nejaušo, savvaļo, par to ir manas gleznas.”

No sev raksturīga skatupunkta sociālkritiski un asprātīgi savvaļas tēmu interpretē Kristaps Gulbis. Viņa telpiskās instalācijas skatītājos uzjunda domas un liek uzdot neatbildamus jautājumus par cilvēku un citu Zemes iemītnieku vietu sarežģītajā pasaules sistēmā.

Aiga Dzalbe, mākslas zinātniece

Anitas Ņikulcevas personālizstāde "Pirmsākums" un Aivara, Bārbalas, Madaras un Kristapa Gulbju grupas izstāde "Savvaļa" Jūrmalas pilsētas muzejā būs skatāmas līdz 30. septembrim. Muzeja darba laiks: P., O. – slēgts, T. – Sv. 10.00–18.00. Sākot ar 16.09. darbalaiks 10.00–17.00. Ieeja – bez maksas.

Fotoizstādes centrā ir kustība dabā, kuru mākslinieks centies iemūžināt, darbojoties dažādās ekspozīcijas tehnikās. “Jau ilgi esmu gribējis nofotografēt vēja radīto kustību. Vējš ir ne tikai jūtams, bet arī redzams. Tā sauktā "dzīvā bilde" likās pārāk ikdienišķa. Ar ātro ekspozīciju (multiekspozīciju) uzņemta klusās dabas fotogrāfija var izskatīties labi, bet šī metode mani vairs nesaista. Pamēģināju garo ekspozīciju, kas padara fotogrāfiju nedaudz neskaidru, bet savukārt izceļ atsevišķas mazas detaļas,” atklāj mākslinieks. Nianses kustības attēlojumā atklāj pārmaiņas dabā, kā arī attēlo cilvēka un dabas attiecības laiku lokos.

Matti Outakoski dzimis 1953. gadā Helsinkos. Fotogrāfs dzīvo Tamperē un iepriekš darbojies arī kā žurnālists, producents un mūziķis. Matti Outakoski studējis mūziku Helsinkos, Bratislavā, Stokholmā un Vīnē, kā altists darbojies dažādos orķestros un kamermūzikas grupās Somijā. Apguvis arī viola d'amore spēli. Kopš 1984. gada strādājis par žurnālistu-fotogrāfu dažādās avīzēs, no 2002. līdz 2004. gadam bijis Kokkolas un Lahti mākslinieku savienību kultūras producents. Kopš 2004. gada mājās audzinājis meitu.

No 2010. gada mākslinieks galvenokārt nodarbojas ar fotografēšanu. Foto izstādes rīkotas Tamperē, Jūrmalā un Prāgā.

Fotoizstāde skatāma līdz 20. oktobrim.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv

Jūrmalas Mākslas skolas pedagogu darbu izstāde “Skolotāju vasaras darbi” līdz 14.oktobrim apskatāmi Jūrmalas Mākslas skolas izstāžu zālē.

Nu jau trešo sezonu Jūrmalas Mākslas skola aizsāk jaunā mācību gada izstāžu ciklu ar Jūrmalas Mākslas skolas skolotāju – mākslinieku darbu izstādi. Šā gada izstādes nosaukums ir “Skolotāju vasaras darbi”, jo vasaras darbi ir ne tikai audzēkņiem, bet arī skolotājiem. Vasara ir vislabākais laiks, kad pedagogi var pilnībā sevi veltīt radošam darbam un uzkrāt jaunas idejas.

Izstādē piedalās 21 pedagogs– Laima Akmentiņa, Inese Āboliņa, Ieva Strazdiņa, Ingrīda Sproģe, Lelde Braķe–Klaverī, Māra Briška, Kristīne Belte, Antons Vaivods, Inga Freiberga, Laima Kļaviņa, Māra Mozgire, Gundega Muzikante, Elita Vansoviča, Zane Homka, Valentīna Homka, Dace Ziemele, Dzintars Adienis, Saulcerīte Greiziņa, Rita Sirmā, Dace Greiziņa un Raimonda Dubrovska.

Jūrmalas Mākslas skolā 70% no pedagogiem ir profesionāli mākslinieki, kuri paralēli mācību procesam aktīvi piedalās izstāžu darbībā. Ikgadējās pedagogu izstādes skolā ir papildu motivācija radošai darbībai vasaras mēnešos, kā arī skolas audzēkņi var novērtēt savu pedagogu sniegumu.

Jūrmalas Mākslas skola, Strēlnieku prospektā 30, Jaundubultos, Jūrmalā

Izstāžu zāles darba laiks:

P. – P.   13.00 – 20.00

Se.        10.00 – 18.00

Sv.        10.00 – 15.00

No šī gada 5.septembra līdz 16.oktobrim Jūrmalas Kultūras centrā būs skatāma izstāde “Bauhaus un internacionālā stila ēkas Telavivā: uzturēšana un atjaunošana”. 

Izstāde sniedz izsmeļošu izziņas materiālu par unikālo Telavivas Bauhaus un starptautiskā stila arhitektūras mantojumu, kura aizsākumi meklējami pagājušā gadsimta 30-os gados, kad no Vācijas uz Izraēlu emigrēja virkne slavenu ebreju izcelsmes arhitektu, kuri Telavivā turpināja savu darbu, izkopjot šo arhitektūras stilu. Mūsdienās tas ir iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā un Telavivu dēvē par Balto pilsētu. Līdztekus lielformāta fotogrāfijām, izstādes apmeklētāji varēs gūt papildinformāciju ekspozīcijai pievienotajos video un drukātajos materiālos.

Izstādes autors ir Telavivas Bauhaus centra (Bauhaus Center Tel Aviv) līdzdibinātājs Dr. Miha Gross (Micha Gross), kurš ar īpašu aizrautību pēta Telavivas modernās kultūras mantojumu un iepazīstina ar to interesentus. 

Izstādi Latvijā atbalsta: Izraēlas vēstniecība Latvijā, ABLV Labdarības fonds, Latvijas Arhitektūras muzejs un Telavivas Bauhaus centrs.

Ieeja bez maksas

Otrdien, trešdien plkst. 12.00–19.00, sestdienās plkst. 12.00–16.00, svētdienās, pirmdienās, ceturtdienās, piektdienās – slēgts.

Vairāk informācijas e-pastā: ligaban@inbox.lv vai pa tālr. 29769386 .

Ieeja bez maksas.

❗❗❗ Tehnisku iemeslu dēļ seansi ģimenes filmai "Bille" 23.septembrī plkst. 13.00 un 15.30 TIEK ATCELTI!!! ❗❗❗ Ļoti atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Raiņa un Aspazijas vasarnīcā izveidota izstāde par neatkarīgas Latvijas valsts idejas izaugsmi Raiņa filozofiskajās un sociālajās idejās un daiļradē. Tā atklāj apstākļus, kādos dzejnieks izauklē Latvijas neatkarības ideju. Laikā, kad šī ideja pārtop realitātē, notikumi Eiropā un Krievijā risinās strauji, bet Rainis un Aspazija atrodas izolācijā Šveicē, un kara apstākļos ir ļoti ierobežotas informācijas iespējas par notikumiem dzimtenē. Izstāde atklāj, kā rodas ideja, ko mākslinieks izsapņo pie galda, un kā tā sasaucas ar realitāti. Izstādes vēstījums ved no baltas lapas ar vārdu “Latvija”, izaugot līdz nākotnes pravietojumam – dramatiskajai poēmai “Daugava”.

Izstādē eksponēti grāmatu izdevumi no Raiņa un Aspazijas personīgās bibliotēkas, fotoattēli, rokraksti, korespondence, mākslas darbi un piemiņas lietas, tostarp arī reti redzētas relikvijas. Vai varat iedomāties piezīmju grāmatiņu, kurā atzīmēti visi svarīgie notikumi – radošais darbs, mākslas iespaidi, finanses, viesi un korespondence astoņpadsmit gadu garumā? Eduarda Metuzāla pasteļi izvadās apmeklētājus pa taciņām, kur staigājis Rainis Šveicē. Tur noplūktie augi saglabāti dzejnieka herbārijā. Dzejnieku Triju Zvaigžņu ordeņi redzami ne tikai fotoattēlos, bet arī īstenībā. Apmeklētājam ir iespēja apsēsties pie Raiņa dažādu gadu rakstāmgaldiem un pašiem mēģināt izlasīt dzejnieka rokrakstus vai pārlapot viņa fotogrāfiju albumus un, tieši saskaroties ar eksponātiem, izsekot Raiņa domas attīstībai.

Izstādes mākslinieks Reinis Suhanovs par “Rainis. 1918.”: “Izstādes stāsts ir par to, kā ideālā zeme dzimst uz rakstāmgalda. Pavisam tālu no dzimtajām vietām, pilnīgi citā kultūrā un ainavā. Mākslinieks atrodoties simtiem kilometru no dzimtenes, bet iedvesmojoties no vēstures, literatūras un savas subjektīvās pieredzes, rada savu pasauli, kas reizē ir sapnis par dzimteni. Viena pastkarte vai vēstures grāmatā izlasīts teikums var kļūt par impulsu, lai Rainis sēstos pie rakstāmgalda un uz mazām lapiņām sāktu veidot pasauli, kurā mēs varam iegrimt arī šodien.”

Materiāli izvietoti divos līmeņos: ideju pasaulē un realitāte, ko savstarpēji savieno dzejnieka emocijas, pārdzīvojumi un centieni ietekmēt Eiropas sabiedrisko domu par Latvijas likteni. Tiks eksponēti vairāki nozīmīgi oriģinālmateriāli: dzejnieku korespondence, fotoattēli no 1918. gada, nepabeigto darbu rokraksti (“Kajs Grahs”) u.c.

Atskatoties atpakaļ, 1925. gadā Rainis atzīst: “Un vai mana gaita nav bijusi laimīga? Jo kas gan cilvēkam var būt augstāks par laimi redzēt augam lielu, staltu organismu – valsti, augam līdzi civilizētās pasaules tautām? Varu izteikt pārliecību, ka mūsu tauta var pastāvēt un pastāvēs gadu tūkstošus, ja tik viņai būs visaugstākie – cilvēces – mērķi, ja viņa priekš tiem spēs upurēt visus dvēseles spēkus… Lai dzīvo mūsu mīļā, dārgā Latvija!”

Izstādes satura autore – Astrīda Cīrule, mākslinieks – Reinis Suhanovs.

Izstāde būs skatāma līdz 2019. gada jūnijam.

Izstāde veltīta Latvijas valsts simtgadei, atbalsta Kultūras ministrija.

Vairāk informācijas:

+371 67764295; +371 29239472; +371 27162891;

astrida.cirule@memorialiemuzeji.lv