Pasākumu afišas
OlyBet Latvijas – Igaunijas Basketbola līgas spēle
15.12.2018 - 15.12.2018
Jūrmalas Valsts ģimnāzijas sporta zālē, Raiņa ielā 55
Adventes koncerts “Krīt sniegi”
15.12.2018
Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110
Koncerts „Tenoru Jaunais gads”
15.12.2018
Kauguru kultūras nams
Ziemassvētku ieskaņas koncerts
15.12.2018
Jūrmalas Mūzikas vidusskolā
Ziemassvētki Kauguros “Svētku kamanās"
16.12.2018
Kauguru kultūras nama pagalmā, Raiņa iela 110
Jūrmalas Kultūras centra jauktā kora "Jūrmala" koncerts "Rīt snigs..."
19.12.2018
Dubultu kultūras kvartālā, Jūrmalas mūzikas vidusskolā, Strēlnieku prospekts 30k-1
Ziemassvētku koncerts "Ave Maria"
23.12.2018 - 23.12.2018
Dubultu ev.lut.baznīca
Pūtēju orķestra “Jūrmala” Vecgada koncerts
30.12.2018
Jūrmalas Kultūras centrs, Jomas iela 35
Radošās darbnīcas Dzintaru mežaparkā
08.12.2018 - 30.12.2018
Dzintaru mežaparkā
Radošās darbnīcas
28.09.2018 - 16.12.2018
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110
LMA Grafikas katedras studentu un pasniedzēju ilustrāciju izstāde “Jaunvārdi”
25.10.2018 - 15.12.2018
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, J.Pliekšāna ielā 5/7
Izstāde “Čaklo vecmāmiņu rokdarbu izstāde”
04.12.2018 - 28.12.2018
Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110
decembris 2018
13 oktobris
sestdiena
11.00
Jūrmalas futbola sacensības
Jūrmalas futbola sacensības

“Zelta rudens” 

13 oktobris
sestdiena
12.00
Latvijas čempionāts handbolā vīriešiem - SynotTip Virslīga
Jūrmalas Valsts ģimnāzijas sporta zālē Raiņa ielā 55
Latvijas čempionāts handbolā vīriešiem - SynotTip Virslīga

“Jūrmalas Sports” - “HK Vaiņode”

13 oktobris
sestdiena
14.00
Kino – "Bille"
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110
Kino – "Bille"

Latvijas simtgades filma par meiteni ar vērīgo acu skatienu tapusi pēc populārās rakstnieces Vizmas Belševicas daļēji autobiogrāfiskā romāna „Bille” motīviem. Bez izskaistinājumiem un saldas cukura glazūras tā vēsta par cilvēkbērna dzīvi un izaicinājumiem 30. gadu Latvijā. Tā ir filma par bērnību gan lieliem, gan maziem, kas atgādina, ka arī aiz ikdienišķā iespējams pamanīt

brīnumus. Nesaņemta mīlestība ģimenē, grūtības iederēties apkārtējā sabiedrībā, apziņa, ka esi savādāka, nespēj atņemt Billei sapņus, viņa nelokās un nelūst, bet atrod pati savu ceļu. Kad mazajai meitenei šķiet, ka mājās atgriezties vairs nedrīkst, Bille ir apņēmības pilna kopā ar draugiem atrast sapņu zemi Leiputriju.

Galveno Billes lomu atveido Rūta Kronberga. Billes mātes lomā iejūtas Elīna Vāne, tēva - Artūrs Skrastiņš, bet vecmāti tēlo Lolita Cauka. Filmā piedalās arī Lilita Ozoliņa, Gundars Āboliņš, Guna Zariņa, Pēteris Liepiņš, Vilis Daudziņš, Maija Doveika un citi pazīstami latviešu aktieri.

Filmas uzņemšana norisinājusies visā Latvijā: gan Rīgā - autentiskajā rakstnieces bērnības mājā Vārnu ielā, gan Vecrīgā, Sarkandaugavā un Maskavas forštatē, gan Tērvetē, Tukuma apkaimē, Baldonē, Gulbenē un citur.

Filmas “Bille” radošās grupas pamatsastāvu veido filmas scenārija autori Arvis Kolmanis un Evita Sniedze, režisore Ināra Kolmane, operators Jurģis Kmins, māksliniece Ieva Romanova. Filmā izmantota komponista Pētera Vaska mūzika.

Ieejas maksa – EUR 2,50; bērniem līdz 12 gadu vecumam un pensionāriem EUR 1,50. Biļešu iegāde: vienu stundu pirms kino seansa

13 oktobris
sestdiena
14.00
Jūrmalas atklātais čempionāts basketbolā vīriešiem 2018/2019
Jūrmalas atklātais čempionāts basketbolā vīriešiem 2018/2019

“Babīte” – “Jurmala holidays” 

13 oktobris
sestdiena
15.30
Jūrmalas atklātais čempionāts basketbolā vīriešiem 2018/2019
Sporta namā "Taurenītis" Kļavu ielā 29/31
Jūrmalas atklātais čempionāts basketbolā vīriešiem 2018/2019

“Kauguri” – “Fēnikss 2”

13 oktobris
sestdiena
16.00
Kino - Mērijas ceļojums
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110
Kino - Mērijas ceļojums

Režisore: Kristīne Želve, dokumentāla spēlfilma, Latvija, 2018, 1h 20min.

Nacionālā kino centra Latvijas simtgades programma
Bez viņas Latvijas muzeji būtu tukši – Daiga Kažociņa dokumentālajā spēlfilmā ‘’Mērijas ceļojums’’ atveido Mēriju Grīnbergu (1909 – 1975), pateicoties kurai, nacistu 1944.gadā izvestās Latvijas mākslas vērtības atgriezās dzimtenē.

Kristīnes Želves filma balstīta uz Mērijas Grīnbergas vecākās autentiskajām dienasgrāmatām, kas portretē savas dzimtas likteni no 20.gadsimta sākuma līdz dziļiem padomju laikiem – no augstākās sabiedrības līdz proletāriskam trūkumam. Cauri dramatiskajai iekārtu maiņai abas Mērijas iznesa uzticību dzimtenei, mākslai un pienākumam, ko diktē sirdsapziņa un audzināšana. Daiga Kažociņa un Marina Janaus izstāsta stāstu par neafišētu varoņdarbu, par piepildītu dzīvi ārēji necilā liktenī.

Filma filmēta Latvijā un Čehijā, tajā sapludinātas dokumentālās un inscenētās epizodes, bagātīgi izmantoti mūsu un ārvalstu arhīvu materiāli. Pirmizrāde 2018.gada 2.maijā, izplatīšana visā Latvijā no 3.maija. Īpašie seansi muzejos, dzelzceļa stacijās un baznīcās.

Ieejas maksa – EUR 2,50; bērniem līdz 12 gadu vecumam un pensionāriem EUR 1,50. Biļešu iegāde: vienu stundu pirms kino seansa

13 oktobris
sestdiena
18.00
OlyBet Latvijas – Igaunijas Basketbola līgas spēle
Jūrmalas Valsts ģimnāzijas sporta zālē Raiņa ielā 55
OlyBet Latvijas – Igaunijas Basketbola līgas spēle

“BK Jūrmala” – “TLU”

13 oktobris
sestdiena
19.00
Rudens kamermūzikas festivāls. Bēthovena klaviersonātes
Dzintaru koncertzālē Turaidas ielā 1
Rudens kamermūzikas festivāls. Bēthovena klaviersonātes

Piedalās: Reinis Zariņš (klavieres)

Programma:

Ludvigs van BĒTHOVENS (1770-1827)
2. un 17. klaviersonāte

II

Ludvigs van BĒTHOVENS (1770-1827)
10. un 21. klaviersonāte

 

Klaviersonāte ir žanrs, ko visbiežāk dēvē par dižā simfoniķa Ludviga van Bēthovena radošo darbistabu. Sonātes Bēthovens rakstījis visa mūža garumā: pirmās četras tapušas vēl 18. gadsimta izskaņā, savukārt pēdējās – piecus gadus pirms nāves, spilgti atsedzot komponista stila metamorfozes un laikmeta zīmes. 

 

Gaidot Bēthovena 250. dzimšanas dienas atceri 2020. gadā, klausītājiem tiek sniegta iespēja iepazīt visas viņa klaviersonātes, ko īpašā koncertsērijā piedāvās vairāki Latvijā labi zināmi pianisti. Uz sarunu ar Bēthovena mūziku aicina Londonā mītošais pianists Reinis Zariņš. Viņš spēlēs jaunības gados komponēto, Jozefam Haidnam veltīto "Otro sonāti" un nelielo "Desmito sonāti", kā arī vienu no iemīļotākajām un tehniski sarežgītākajām dramatiskā perioda sonātēm - 21., sauktu arī par “Auroru”.

21.09.2018 - 20.12.2018
A. Kronenberga Slokas bibliotēkā Raiņa ielā 3
30.09.2018 - 09.11.2018
Senioru dienai veltīta Zemfiras Markovas izstāde “Seniors darbībā”
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110

02.10.2018 - 31.10.2018
Foto izstāde “Triju Zvaigžņu un Viestura ordeņa kavalieri”
Jūrmalas pilsētas domē Jomas ielā 1/5

08.10.2018 - 19.11.2018
Ceļojošā izstāde “Mūsu 100 tautumeitas Latvijas simtgadei”
Dizaina konceptveikala “Bold” skatlogā pie Dzintaru koncertzāles Dzintaru prospektā 1

Projektā ir iesaistījušies vairāk nekā 100 dalībnieku, kopā radot 100 māla tautumeitu figūriņu lielu kori.

12.10.2018 - 18.10.2018
Kino
Kinoteātrī "Star Cinema" tirdzniecības centrā "Korso" Jomas ielā 37

12.10.2018 - 02.12.2018
Izstāde no Jūrmalas pilsētas muzeja Mākslas krājuma “Grafikas stāsti. Latvijai 100”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

  

 

JPM krājuma izstāde šoreiz pievēršas grafikas nozarei, sākot no pagājušā gadsimta sākuma līdz mūsdienām. No grieķu valodas grapho nozīmē zīmējums, rasējums, raksts. Tātad tēlotājas mākslas veids, kas aptver zīmējumu un uz zīmējumu balstītus iespieddarbus – novilkumus.

 

Pagājušā gadsimta sākumā Latvijas grafikā jūtama spēcīga jūgendstila ietekme, kuru papildina nacionālā romantisma motīvi. Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas pārstāvis un latviešu nacionālās grafikas pamatlicējs Rihards Zariņš savos darbos apliecina mācību laikā apgūtās oforta tehnikas priekšrocības, izceļot katra objekta vissmalkākās detaļas. Niklāvs Strunke litogrāfijas tehnikā veidojis ilustrācijas Jāņa Veseļa grāmatai "Latvju teiksmas". Darbā "Koklētājs" mākslinieks veiksmīgi atklājis latviešu mitoloģijas  tēlus. Sigismunda Vidberga tušas zīmējumus raksturo līniju elegance. Kārlis Padegs zīmējumā "Cilvēki krastmalā" un Gunārs Hermanovskis "Avīžu zēnā" ieskicē sociāla rakstura tēmas. Savukārt Jāņa Plēpja kokgrebuma tehnikā veidotos darbus raksturo smalka ornamentāla kompozīcija un pievēršanās tautas spēka heroizācijai, ko spilgti apliecina viņa devums grāmatu ilustrēšanā un noformēšanā.

 

Būtisks pavērsiens mākslas izglītībā notiek līdz ar Latvijas Mākslas akadēmijas dibināšanu 1921.gadā. Starp jaunajiem grafiķiem ir talantīgais Kārlis Krauze, kurš 1932.gadā beidz Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas meistardarbnīcu un kura diplomdarbu "Zemgaļu aiziešana no Tērvetes" būs iespēja aplūkot izstādes ekspozīcijā. Jau 20.gs.20.gados viņš sācis aktīvi darboties lietišķajā, grāmatu grafikā un stājgrafikā. Smalki niansēti toņi un skaidrs laukumu kārtojums vērojams Franča Ernesta Banges ofortā "Trokšņu iela. Vecrīga", bet  Ernas Geistautes  akvarelis "Kursas zvejnieki" izceļas ar krāsu intensitāti. Četrdesmito gadu Jūrmalas ainavu un tālaika atmosfēru savos zīmējumos smalki niansējis slavenais arhitekts Sergejs Antonovs.

 

Viens no redzamākajiem Latvijas 20.gs. otrās puses estampa meistariem ir Gunārs Krollis. Izstādē būs apskatāms viņa oforts "Vecrīga", kam raksturīgs vispārināts un simbolisks tēmas risinājums.  Savukārt autsaiders Kurts Fridrihsons izstādes ekspozīciju spridzina ar krāsās piesātināto un tematikā tik aso darbu "Laikmets", kas izpildīts flomāsteru tehnikā.

 

Pasteļa zīmējuma skolu pārstāv Harijs Bobinskis ar sešdesmito gadu pludmales atveidojumu. Tēlnieka Andra Bērziņa zīmējumā Latvija, kas it kā atdarina reljefu, meitenes portrets iegūst nacionāla simbola nozīmi.

 

Mūsdienu grafikas pārstāvju Baibas Danbergas un Jekaterinas Grjazevas ofortus vieno ne tikai jūras tēma, bet arī smalks zīmējums  un skaidri nolasāma ideja.

Izstādes ekspozīciju bagātīgi papildina mākslas galerijas "JĒKABS" grafikas darbi, kuru starpā ir Anša Cīruļa stilizēts akvarelis "Ģimenes vērtības", Reinholda Kasparsona zīmējums "Rudens" un Herberta Mangolda agrīnie akvareļi, kā arī Bruno Jaunzema reālistiskais akvarelis "Pie Majoru stacijas", kas tapis 20.gs.50.gados.

 

Jana Rāve

izstādes kuratore  

12.10.2018 - 02.12.2018
Latvijas valsts simtgadei veltītā izstāde “Jūrmalas Brīvības stāsti”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

   

 

Jūrmala līdz ar citām Latvijas lielajām pilsētām piedalās 2018.gadā uzsāktajā vērienīgajā Latvijas simtgades projektā “No Brīvības līdz brīvībai. Brīvības stāsti Latvijas pilsētās.” Projekts notiek sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Valsts reģionālās attīstības aģentūru un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju.

 

Divām ielām Jūrmalā savulaik dots Brīvības vārds, jo tās bija palikušas bez nosaukuma. Tās nelepojas ar izcilu personu dzīves vietām vai arhitektūras pieminekļiem, bet aizved pie Jūrmalas brīvības vēsturei nozīmīgām vietām – kapteiņa Zolta kaujas vietas un Lielupes tilta. Ielas ir kā sirds līnijas pilsētu likteņa plaukstās. 

 

“Jūrmalas Brīvības stāsti” aizsākas ar 1905.gada notikumiem, jo tieši šajā laikā, mītiņos un sapulcēs pirmo reizi izskan doma par Latvijas neatkarību. Jūrmalā 1905.gada notikumi bijuši gan dramatisma pilni, gan asiņaini, tomēr šoreiz vēlējāmies stāstīt par kādu ļoti svarīgu notikumu, kam ir bijusi paliekoša nozīme Latvijas kultūras vēsturē – par 1905.gada 2. augusta koncertu Horna dārzā Majoros, kad pirmo reizi skanēja Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis” un “Vientuļā priede” un, kad publikas pārpildītajā dārzā trīs reizes dziedāja “Dievs, svētī Latviju”, ko militāri salutējot, sveica pat cara armijas ģenerāļi, kaut gan tobrīd šai dziesmai nebija himnas statusa un Latvijas valsts vēl nebija dzimusi. Tāpat vēlamies atgādināt, ka 1905.gada revolūcijai bija īpašs – jauneklīgs raksturs, jo visu notikumu epicentrā atradās gados jauni cilvēki. Par viņu pārgalvīgajiem darbiem stāstīs gan video, gan animācija. 1905.gada ģimnāzistu tēlos būs iejutušies Jūrmalas Valsts ģimnāzijas skolēni.

 

“Jūrmalas Brīvības stāsti” ir par brīvības izcīnīšanu kapteiņa Zolta kaujā Kaugurciema kāpās, 9. Rēzeknes pulka cīņās ar bermontiešiem pie Lielupes tilta un tiem jūrmalniekiem, kas  izcēlušies ar varonību šajās cīņās.

 

Izcīnīta brīvība deva iespēju īstenot savus sapņus Latvijas brīvvalsts laikā. Tā nebija leiputrija, un jūrmalniekiem, atjaunojot savu pilsētu pēc kara postījumiem, ceļš nebūt nebija rozēm kaistīts, tomēr – tā bija iespēja piepildīt ieceres. Viktors Mellenbergs kļuva par arhitektu un izveidoja Dzintaru koncertzāles projektu, Johanns Canders  atvēra modernu frizētavu, Kārlis Endzelis darbojās savā veikalā, Rūdols Jānis Neimanis mācījās Latvijas Kara skolā…. Citi veidoja ģimeni un skoloja bērnus, citi nodevās radošam darbam. “Brīvības satversme” pavēra izvēles iespēju.

 

“Brīvības stāsti” būs arī par cenu, kas maksāta par brīvību, pārdzīvojot trīs okupācijas – par tiem, kas vardarbīgi tika aizsūtīti prom no dzimtajām mājām, par tiem, kas izvēlējās trimdu nebrīves vietā un tiem, kas darīja visu, ko sirdsapziņa un godaprāts lika, lai brīvību aizstāvētu.

 

Stāstīsim par nesenās pagātnes notikumiem, kad dziesmu dziedāšana un oriģināls apģērbs kļuva par jaunatnes protesta formu, par vides aizsardzības aktīvistu iešūpoto Trešo  atmodu, par ceļa gabalu, kas no Tautas frontes mītiņiem atvedis mūs līdz šodienai.

 

“Jūrmalas Brīvības stāsti” ir par dažādu tautību cilvēkiem  un par dažādiem ceļiem, kā viņi nonākuši Jūrmalā , kļūstot par daļu no pilsētas vēstures.

 

Šī ir neparasta izstāde, jo aptver lielu laikaposmu, ļoti daudz eksponātu un faktu materiāla un vēl – tā veidota, līdzdarbojoties jūrmalniekiem, kas dalījās ar saviem dzīves un brīvības stāstiem, kas uzticēja muzejam ģimenes relikvijas.

 

Bez muzejiski ierastiem stendiem un vitrīnām ar eksponātiem, izstādē būs arī  video intervijas, hroniku fragmenti, audio ieraksti.

Jūrmalas pilsētas muzejs no sirds pateicas visiem jūrmalniekiem par sadarbību, veidojot izstādi.

 

Inga Sarma

vēsturniece, izstādes autore

 

 

13.10.2018 - 14.10.2018
Kino
Kinoteātrī "Star Cinema" tirdzniecības centrā "Korso" Jomas ielā 37

13.10.2018 - 27.10.2018
Kino Kauguru kultūras namā oktobra mēnesī
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110