Pasākumu afišas
Izstāde “Dzimtas stāsts mālā”
19.10.2018 - 02.12.2018
Jūrmalas Mākslas skolā, Strēlnieku prospektā 30
Latvijas čempionāts futbolā vīriešiem - SynotTip Virslīga
28.10.2018 - 28.10.2018
Jūrmalas pilsētas stadionā "Sloka", Skolas ielā 5
Latvijas-Igaunijas apvienotās basketbola līgas spēle
24.10.2018 - 24.10.2018
Jūrmalas Valsts ģimnāzijas sporta zālē, Raiņa ielā 55
Uzlūdz kungi. Koncertprogramma "Dzimtai zemei"
02.11.2018
Jūrmalas Kultūras centrs, Jomas iela 35
Mārtiņdiena Kauguros
09.11.2018
Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110
Komēdija „Tāda es esmu”
10.11.2018
Jūrmalas Kultūras centrs, Jomas iela 35
Meistarklases pianista Frančesko Attesti (Itālija) vadībā
31.10.2018 - 02.11.2018
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mūzikas vidusskolā Strēlnieku prospektā 30
Kino Kauguru kultūras namā oktobra mēnesī
13.10.2018 - 27.10.2018
Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110
Pasākumu cikls "Ideju inkubators" Mārtiņš Ķibilds
16.11.2018
Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110
Seminārs "Ceļš uz bērna sirdi"
19.10.2018
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110
Seminārs "Maternitātes aicinājums"
06.11.2018
Kurshi Hotel&Spa, Ceriņu iela 22
Radošās darbnīcas
28.09.2018 - 16.12.2018
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110
Foto izstāde “Triju Zvaigžņu un Viestura ordeņa kavalieri”
01.10.2018 - 31.10.2018
Jūrmalas pilsētas domē, Jomas ielā 1/5
Izstāde “Rainis. 1918."
12.09.2018 - 30.06.2019
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, J.Pliekšāna ielā 5/7
oktobris 2018
23 oktobris
otrdiena
13.00
Edinburgas prosp.75
02.06.2018 - 31.10.2018
Alberta Kronenberga daiļradei veltīta interaktīva izstāde “Zīmē un rīmē”
Aspazijas mājā Z. Meierovica prospektā 18/20
Alberta Kronenberga daiļradei veltīta interaktīva izstāde “Zīmē un rīmē”

No 2. jūnija Aspazijas mājā Dubultos skatāma interaktīva ceļojošā izstāde “Zīmē un rīmē”, kas veidota izmantojot mākslinieka Alberta Kronenberga (1887‒1958) radītos tēlus un tekstus un inovatīvus risinājumus. Izstādē gan mazi, gan lieli apmeklētāji aicināti “pakronenbergoties*.

Izstāde tapusi Latvijas simtgadē, izceļot Alberta Kronenberga nozīmīgo ieguldījumu Latvijas kultūras attīstībā. Mākslinieku Annas Vanagas, Agneses Rutkovskas, Martas Laures, Artūra Lāča, un Viviannas Marias Stanislavskas radītā ekspozīcija bērniem un jauniešiem palīdzēs labāk izprast savas tautas pagātni un vispārcilvēciskās vērtības – labestību, vienkāršību, godīgumu un asprātību, kas ir mūžīgas un nenoveco.

 

Izstādei radīti interaktīvi objekti – miniatūrs karuselis, kas veidots Kronenberga grāmatas “Sprunguļmuižā gadatirgus” stilistikā,  trīs dimensiju ilustrāciju grāmata ar grāmatas “Mazais ganiņš un viņa brīnišķais ceļojums” motīviem un digitāli iedzīvināta grāmata “Zelta laiki” ar aktiera Zigurda Neimaņa ierunātu tekstu. Izstādē iekārtota darbošanās zona radošai izpausmei, kur zīmēt, rīmēt, krāsot, lasīt, sacerēt dzejoļus un minēt mīklas. Darbošanās interaktīvajā izstādē un izstrādātie izglītojošie materiāli veicina Alberta Kronenberga radošā mantojuma izmantošanu literatūras, vizuālās mākslas un vēstures mācību programmu apguvē.

 

Agnese Miltiņa, Jūrmalas Kultūras nodaļas vadītāja: “Vislielākais prieks par izstādes veidotāju – jaunu mākslinieku asprātīgo un aizrautīgo rokrakstu, interesantā un mūsdienīgā veidā interpretējot Alberta Kronenberga radošo mantojumu. Ļoti ceru, ka izstāde iedvesmos gan lielus, gan mazus gan zīmēt, gan rīmēt!”

 

Ilze Saulīte-Jansone, Alberta Kronenberga mazmeita: Kronenbergs mūs visus māca nezaudēt bērnības sajūtu – aizrautību, vēlmi spēlēties un fantazēt. Laiki mainās, bet  bērnības garšas paliek neaizmirstamas! Izstādei esmu sarīmējusi Kronenberga biogrāfiju, šķita ka rīmēs bērni to uztvers labāk. Ola – skola, spoks – joks, zaķis – kaķis. Varbūt atklāsim sevī dzejniekus un savu pantu ilustratorus!”

 

Izstāde Aspazijas mājā būs skatāma līdz oktobra beigām. Pēc izstādes Aspazijas mājā to plānots eksponēt Jūrmalas mākslas skolā, Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā u.c.

 

Izstādi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Jūrmalas pilsētas dome, Jūrmalas pilsētas muzejs, Aspazijas māja, biedrība “Kronenbergs un draugi”.

* Pakronenbergoties ‒ bērnišķīgi un priekpilni spēlēties ar vārdiem un bildēm ‒ tādu darbības vārdu savā grāmatā “Vilki, velni un vīri. Alberta Kronenberga dzīve un daiļrade” par mākslinieku Albertu Kronenbergu lietojis somu žurnālists Juka Rislaki.  

 

Kronenberga radošais mantojums ietver ilustrācijas aptuveni 130 grāmatām (savu un citu autoru dzejoļiem un stāstiem bērniem), kā arī vairāku grāmatu tekstus, tajā skaitā Ābeces, mūsu tautas sakāmvārdus un mīklas.  Autora rīmēšanas māksla un atskaņu izmantošana ir atslēga uz bērnu sirdīm, tādējādi tekstus padarot rotaļīgus un bērniem atmiņā paliekošus. Pēc Kronenberga grāmatu motīviem iestudētas vairākas bērnu izrādes Dailes teātrī, Latvijas Leļļu teātrī, Jūrmalas teātrī un citur. Kronenbergu dēvē arī par latviešu komiksa žanra pamatlicēju un ar viņu ir saistīts latviešu politiskās karikatūras aizsākums.

15.06.2018 - 01.11.2018
Jūrmalas mākslinieku biedrības un fotostudijas “Aspazija” izstāžu cikls “Svinot dzīvi”
Sociālās integrācijas valsts aģentūras izstāžu zālē Dubultu prospektā 71

Maira Veisbārde                                     Einārs Plūksna                          Ligita Caune                                                                                              

 

Jūrmalas mākslinieku biedrība kopā ar fotostudiju „Aspazija” saņēma uzaicinājumu sākot no šā gada 15.jūnija līdz novembrim rīkot gleznu, akvareļu, grafiku un fotogrāfiju izstādes Rehabilitācijas centrā SIVA Jaundubultos. Viss izstāžu cikls paredzēts ar vienojošu nosaukumu „Svinot dzīvi”.

Šī gada vasara paiet festivāla „Baltika 2018.”, Dziesmu svētku zīmē un gaidot valsts simtgadi. Ļoti svarīgi ir iepazīstināt pilsētas viesus un SIVA pacientus, kuri ierodas no dažādiem Latvijas novadiem un arī no ārvalstīm ar latvisko ainavu un dzīvesziņu. Tā ir iekodēta ne tikai rupjmaizes klaipā svešumā dzīvojošiem, ne tikai dzintara rotās, Jāņu siera ritulī, alus kausā, līgo dziesmās un dejās pie ugunskuriem gada īsākajā naktī. Šīs vērtības tiek saglabātas arī mākslas darbos – gleznās, akvareļos, grafikās un fotogrāfijās.

Izstāžu cikla 1.posma 45 dienās apskatei izstādītas 14 autoru, Jūrmalas mākslinieku biedrības gleznotāju Mairas Veisbārdes, Laines Kainaizes, Alises Landsbergas, Andreja Ģērmaņa, Olitas Gulbes-Ģērmanes, Jāņa Jēkabsona, Ivetas Meijeres, Baibas Briedes, Eināra Plūksnas, Ligitas Caunes, Jāņa Veisa, Laimas Akmentiņas, Ineses Ziemeles un Ērikas Kumerovas 22 darbi. Tajās galvenokārt latviskās lauku ainavas ar dažiem izņēmumiem .

 

Izstādes apmeklēšanas laiks: pirmdien – svētdien plkst. 9.0021.00.

 Ieeja bez maksas.

01.09.2018 - 14.12.2018
Kauguru bibliotēkā Engures ielā 4a
12.09.2018 - 01.06.2019
Izstāde “Rainis. 1918.”
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, J.Pliekšāna ielā 5/7

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Raiņa un Aspazijas vasarnīcā izveidota izstāde par neatkarīgas Latvijas valsts idejas izaugsmi Raiņa filozofiskajās un sociālajās idejās un daiļradē. Tā atklāj apstākļus, kādos dzejnieks izauklē Latvijas neatkarības ideju. Laikā, kad šī ideja pārtop realitātē, notikumi Eiropā un Krievijā risinās strauji, bet Rainis un Aspazija atrodas izolācijā Šveicē, un kara apstākļos ir ļoti ierobežotas informācijas iespējas par notikumiem dzimtenē. Izstāde atklāj, kā rodas ideja, ko mākslinieks izsapņo pie galda, un kā tā sasaucas ar realitāti. Izstādes vēstījums ved no baltas lapas ar vārdu “Latvija”, izaugot līdz nākotnes pravietojumam – dramatiskajai poēmai “Daugava”.

Izstādē eksponēti grāmatu izdevumi no Raiņa un Aspazijas personīgās bibliotēkas, fotoattēli, rokraksti, korespondence, mākslas darbi un piemiņas lietas, tostarp arī reti redzētas relikvijas. Vai varat iedomāties piezīmju grāmatiņu, kurā atzīmēti visi svarīgie notikumi – radošais darbs, mākslas iespaidi, finanses, viesi un korespondence astoņpadsmit gadu garumā? Eduarda Metuzāla pasteļi izvadās apmeklētājus pa taciņām, kur staigājis Rainis Šveicē. Tur noplūktie augi saglabāti dzejnieka herbārijā. Dzejnieku Triju Zvaigžņu ordeņi redzami ne tikai fotoattēlos, bet arī īstenībā. Apmeklētājam ir iespēja apsēsties pie Raiņa dažādu gadu rakstāmgaldiem un pašiem mēģināt izlasīt dzejnieka rokrakstus vai pārlapot viņa fotogrāfiju albumus un, tieši saskaroties ar eksponātiem, izsekot Raiņa domas attīstībai.

Izstādes mākslinieks Reinis Suhanovs par “Rainis. 1918.”: “Izstādes stāsts ir par to, kā ideālā zeme dzimst uz rakstāmgalda. Pavisam tālu no dzimtajām vietām, pilnīgi citā kultūrā un ainavā. Mākslinieks atrodoties simtiem kilometru no dzimtenes, bet iedvesmojoties no vēstures, literatūras un savas subjektīvās pieredzes, rada savu pasauli, kas reizē ir sapnis par dzimteni. Viena pastkarte vai vēstures grāmatā izlasīts teikums var kļūt par impulsu, lai Rainis sēstos pie rakstāmgalda un uz mazām lapiņām sāktu veidot pasauli, kurā mēs varam iegrimt arī šodien.”

Materiāli izvietoti divos līmeņos: ideju pasaulē un realitāte, ko savstarpēji savieno dzejnieka emocijas, pārdzīvojumi un centieni ietekmēt Eiropas sabiedrisko domu par Latvijas likteni. Tiks eksponēti vairāki nozīmīgi oriģinālmateriāli: dzejnieku korespondence, fotoattēli no 1918. gada, nepabeigto darbu rokraksti (“Kajs Grahs”) u.c.

 

Atskatoties atpakaļ, 1925. gadā Rainis atzīst: “Un vai mana gaita nav bijusi laimīga? Jo kas gan cilvēkam var būt augstāks par laimi redzēt augam lielu, staltu organismu – valsti, augam līdzi civilizētās pasaules tautām? Varu izteikt pārliecību, ka mūsu tauta var pastāvēt un pastāvēs gadu tūkstošus, ja tik viņai būs visaugstākie – cilvēces – mērķi, ja viņa priekš tiem spēs upurēt visus dvēseles spēkus… Lai dzīvo mūsu mīļā, dārgā Latvija!”

 

Izstādes satura autore – Astrīda Cīrule, mākslinieks – Reinis Suhanovs.

Izstāde būs skatāma līdz 2019. gada jūnijam.

Izstāde veltīta Latvijas valsts simtgadei, atbalsta Kultūras ministrija.

Vairāk informācijas:

+371 67764295; +371 29239472; +371 27162891;

astrida.cirule@memorialiemuzeji.lv

30.09.2018 - 09.11.2018
Senioru dienai veltīta Zemfiras Markovas izstāde “Seniors darbībā”
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110

02.10.2018 - 31.10.2018
Foto izstāde “Triju Zvaigžņu un Viestura ordeņa kavalieri”
Jūrmalas pilsētas domē Jomas ielā 1/5

08.10.2018 - 19.11.2018
Ceļojošā izstāde “Mūsu 100 tautumeitas Latvijas simtgadei”
Dizaina konceptveikala “Bold” skatlogā pie Dzintaru koncertzāles, Dzintaru prospekts 1

Projektā ir iesaistījušies vairāk nekā 100 dalībnieku, kopā radot 100 māla tautumeitu figūriņu lielu kori.

12.10.2018 - 02.12.2018
Izstāde no Jūrmalas pilsētas muzeja Mākslas krājuma “Grafikas stāsti. Latvijai 100”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

  

 

JPM krājuma izstāde šoreiz pievēršas grafikas nozarei, sākot no pagājušā gadsimta sākuma līdz mūsdienām. No grieķu valodas grapho nozīmē zīmējums, rasējums, raksts. Tātad tēlotājas mākslas veids, kas aptver zīmējumu un uz zīmējumu balstītus iespieddarbus – novilkumus.

 

Pagājušā gadsimta sākumā Latvijas grafikā jūtama spēcīga jūgendstila ietekme, kuru papildina nacionālā romantisma motīvi. Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas pārstāvis un latviešu nacionālās grafikas pamatlicējs Rihards Zariņš savos darbos apliecina mācību laikā apgūtās oforta tehnikas priekšrocības, izceļot katra objekta vissmalkākās detaļas. Niklāvs Strunke litogrāfijas tehnikā veidojis ilustrācijas Jāņa Veseļa grāmatai "Latvju teiksmas". Darbā "Koklētājs" mākslinieks veiksmīgi atklājis latviešu mitoloģijas  tēlus. Sigismunda Vidberga tušas zīmējumus raksturo līniju elegance. Kārlis Padegs zīmējumā "Cilvēki krastmalā" un Gunārs Hermanovskis "Avīžu zēnā" ieskicē sociāla rakstura tēmas. Savukārt Jāņa Plēpja kokgrebuma tehnikā veidotos darbus raksturo smalka ornamentāla kompozīcija un pievēršanās tautas spēka heroizācijai, ko spilgti apliecina viņa devums grāmatu ilustrēšanā un noformēšanā.

 

Būtisks pavērsiens mākslas izglītībā notiek līdz ar Latvijas Mākslas akadēmijas dibināšanu 1921.gadā. Starp jaunajiem grafiķiem ir talantīgais Kārlis Krauze, kurš 1932.gadā beidz Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas meistardarbnīcu un kura diplomdarbu "Zemgaļu aiziešana no Tērvetes" būs iespēja aplūkot izstādes ekspozīcijā. Jau 20.gs.20.gados viņš sācis aktīvi darboties lietišķajā, grāmatu grafikā un stājgrafikā. Smalki niansēti toņi un skaidrs laukumu kārtojums vērojams Franča Ernesta Banges ofortā "Trokšņu iela. Vecrīga", bet  Ernas Geistautes  akvarelis "Kursas zvejnieki" izceļas ar krāsu intensitāti. Četrdesmito gadu Jūrmalas ainavu un tālaika atmosfēru savos zīmējumos smalki niansējis slavenais arhitekts Sergejs Antonovs.

 

Viens no redzamākajiem Latvijas 20.gs. otrās puses estampa meistariem ir Gunārs Krollis. Izstādē būs apskatāms viņa oforts "Vecrīga", kam raksturīgs vispārināts un simbolisks tēmas risinājums.  Savukārt autsaiders Kurts Fridrihsons izstādes ekspozīciju spridzina ar krāsās piesātināto un tematikā tik aso darbu "Laikmets", kas izpildīts flomāsteru tehnikā.

 

Pasteļa zīmējuma skolu pārstāv Harijs Bobinskis ar sešdesmito gadu pludmales atveidojumu. Tēlnieka Andra Bērziņa zīmējumā Latvija, kas it kā atdarina reljefu, meitenes portrets iegūst nacionāla simbola nozīmi.

 

Mūsdienu grafikas pārstāvju Baibas Danbergas un Jekaterinas Grjazevas ofortus vieno ne tikai jūras tēma, bet arī smalks zīmējums  un skaidri nolasāma ideja.

Izstādes ekspozīciju bagātīgi papildina mākslas galerijas "JĒKABS" grafikas darbi, kuru starpā ir Anša Cīruļa stilizēts akvarelis "Ģimenes vērtības", Reinholda Kasparsona zīmējums "Rudens" un Herberta Mangolda agrīnie akvareļi, kā arī Bruno Jaunzema reālistiskais akvarelis "Pie Majoru stacijas", kas tapis 20.gs.50.gados.

 

Jana Rāve

izstādes kuratore  

12.10.2018 - 02.12.2018
Latvijas valsts simtgadei veltītā izstāde “Jūrmalas Brīvības stāsti”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

   

 

Jūrmala līdz ar citām Latvijas lielajām pilsētām piedalās 2018.gadā uzsāktajā vērienīgajā Latvijas simtgades projektā “No Brīvības līdz brīvībai. Brīvības stāsti Latvijas pilsētās.” Projekts notiek sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Valsts reģionālās attīstības aģentūru un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju.

 

Divām ielām Jūrmalā savulaik dots Brīvības vārds, jo tās bija palikušas bez nosaukuma. Tās nelepojas ar izcilu personu dzīves vietām vai arhitektūras pieminekļiem, bet aizved pie Jūrmalas brīvības vēsturei nozīmīgām vietām – kapteiņa Zolta kaujas vietas un Lielupes tilta. Ielas ir kā sirds līnijas pilsētu likteņa plaukstās. 

 

“Jūrmalas Brīvības stāsti” aizsākas ar 1905.gada notikumiem, jo tieši šajā laikā, mītiņos un sapulcēs pirmo reizi izskan doma par Latvijas neatkarību. Jūrmalā 1905.gada notikumi bijuši gan dramatisma pilni, gan asiņaini, tomēr šoreiz vēlējāmies stāstīt par kādu ļoti svarīgu notikumu, kam ir bijusi paliekoša nozīme Latvijas kultūras vēsturē – par 1905.gada 2. augusta koncertu Horna dārzā Majoros, kad pirmo reizi skanēja Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis” un “Vientuļā priede” un, kad publikas pārpildītajā dārzā trīs reizes dziedāja “Dievs, svētī Latviju”, ko militāri salutējot, sveica pat cara armijas ģenerāļi, kaut gan tobrīd šai dziesmai nebija himnas statusa un Latvijas valsts vēl nebija dzimusi. Tāpat vēlamies atgādināt, ka 1905.gada revolūcijai bija īpašs – jauneklīgs raksturs, jo visu notikumu epicentrā atradās gados jauni cilvēki. Par viņu pārgalvīgajiem darbiem stāstīs gan video, gan animācija. 1905.gada ģimnāzistu tēlos būs iejutušies Jūrmalas Valsts ģimnāzijas skolēni.

 

“Jūrmalas Brīvības stāsti” ir par brīvības izcīnīšanu kapteiņa Zolta kaujā Kaugurciema kāpās, 9. Rēzeknes pulka cīņās ar bermontiešiem pie Lielupes tilta un tiem jūrmalniekiem, kas  izcēlušies ar varonību šajās cīņās.

 

Izcīnīta brīvība deva iespēju īstenot savus sapņus Latvijas brīvvalsts laikā. Tā nebija leiputrija, un jūrmalniekiem, atjaunojot savu pilsētu pēc kara postījumiem, ceļš nebūt nebija rozēm kaistīts, tomēr – tā bija iespēja piepildīt ieceres. Viktors Mellenbergs kļuva par arhitektu un izveidoja Dzintaru koncertzāles projektu, Johanns Canders  atvēra modernu frizētavu, Kārlis Endzelis darbojās savā veikalā, Rūdols Jānis Neimanis mācījās Latvijas Kara skolā…. Citi veidoja ģimeni un skoloja bērnus, citi nodevās radošam darbam. “Brīvības satversme” pavēra izvēles iespēju.

 

“Brīvības stāsti” būs arī par cenu, kas maksāta par brīvību, pārdzīvojot trīs okupācijas – par tiem, kas vardarbīgi tika aizsūtīti prom no dzimtajām mājām, par tiem, kas izvēlējās trimdu nebrīves vietā un tiem, kas darīja visu, ko sirdsapziņa un godaprāts lika, lai brīvību aizstāvētu.

 

Stāstīsim par nesenās pagātnes notikumiem, kad dziesmu dziedāšana un oriģināls apģērbs kļuva par jaunatnes protesta formu, par vides aizsardzības aktīvistu iešūpoto Trešo  atmodu, par ceļa gabalu, kas no Tautas frontes mītiņiem atvedis mūs līdz šodienai.

 

“Jūrmalas Brīvības stāsti” ir par dažādu tautību cilvēkiem  un par dažādiem ceļiem, kā viņi nonākuši Jūrmalā , kļūstot par daļu no pilsētas vēstures.

 

Šī ir neparasta izstāde, jo aptver lielu laikaposmu, ļoti daudz eksponātu un faktu materiāla un vēl – tā veidota, līdzdarbojoties jūrmalniekiem, kas dalījās ar saviem dzīves un brīvības stāstiem, kas uzticēja muzejam ģimenes relikvijas.

 

Bez muzejiski ierastiem stendiem un vitrīnām ar eksponātiem, izstādē būs arī  video intervijas, hroniku fragmenti, audio ieraksti.

Jūrmalas pilsētas muzejs no sirds pateicas visiem jūrmalniekiem par sadarbību, veidojot izstādi.

 

Inga Sarma

vēsturniece, izstādes autore

 

 

13.10.2018 - 27.10.2018
Kino Kauguru kultūras namā oktobra mēnesī
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110

19.10.2018 - 10.12.2018
Latvijas simtgades akcijas "Goda aplis" izstāde "Intonācija"
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35
Latvijas simtgades akcijas "Goda aplis" izstāde "Intonācija"
FOTO: Alise Mediņa

19. oktobrī plkst. 17.00 Jūrmalas Kultūras centra 1. stāva foajē tiks atklāta izstāde “Intonācija”.

 

Izstāde ir veltījums Latvijas simtgades festivālam “Latvijas Goda aplis”, kas Jūrmalā viesojas no 20. līdz 22. oktobrim. Izstādē piedalīsies Jūrmalas mākslinieki – stikla māksliniece Ieva Strazdiņa, tēlnieks Gļebs Panteļejevs, gleznotāja Alise Mediņa, grafiķe Nele Zirnīte. Dažādās mākslas tehnikās mākslinieki ir radījuši darbus, domājot par Latvijas jubileju, izceļot skaisto un gaišo, par ko priecājamies, lepojamies, ko nevēlamies pazaudēt arī nākamajā simtgadē.

 

Izstādē par Latviju nerunās pompozā, bet sirsnīgā intonācijā. Latviešu valodā pastāv trīs dažādas intonācijas, kas dažkārt ir vienīgais veids, kā atšķirt homonīmu (vārdi ar vienādu rakstību, bet atšķirīgu izrunu) nozīmi. Citkārt vienīgais veids, kā saklausīt ironiju, lūgumu, jautājumu, apsveikumu.

 

Mākslā intonācija vēl nav tehniski precīzi definēta, bet ir skaidrs, ka mūsdienu komunikācijas izteiksmes veidi paplašina savas definētās robežas un mēs šo “robežu pārkāpšanu” sajūtam arī vizuālajā mākslā. Gan krāsa, gan forma, gan telpa, gan citas nianses palīdz noteikt intonācijas dzidrumu, skaidrību, izteiksmi. Ne velti intonācija ir saziņas palīglīdzeklis, kas ļauj vienam otru saprast, uztvert otra domu, galu galā – tās uzdevums ir lielāks, kā tikai sadzirdēt. Intonācija vistiešākajā veidā skar mūsu emocijas, kas, protams, katram ir individuālas un subjektīvas.

 

Jūrmalas Kultūras centra 1. stāva foajē izstāde “Intonācija” būs skatāma no 19. oktobra līdz 10. decembrim; darba laiks – no pirmdienas līdz piektdienai no plkst. 13.00 līdz 18.00, svētdienās no plkst. 12.00 līdz 17.00; 20., 21., un 22. oktobrī no plkst. 13.00 līdz plkst. 20.00. Ieeja izstādē bezmaksas.

19.10.2018 - 25.10.2018
Kino
Kinoteātris Star Cinema, t/c Korso, Jomas ielā 37

19.10.2018 - 02.12.2018
Izstāde “Dzimtas stāsts mālā”
Jūrmalas Mākslas skolā Strēlnieku prospektā 30