Pasākumu afišas
OlyBet Latvijas – Igaunijas Basketbola līgas spēle
15.12.2018 - 15.12.2018
Jūrmalas Valsts ģimnāzijas sporta zālē, Raiņa ielā 55
Adventes koncerts “Krīt sniegi”
15.12.2018
Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110
Koncerts „Tenoru Jaunais gads”
15.12.2018
Kauguru kultūras nams
Ziemassvētku ieskaņas koncerts
15.12.2018
Jūrmalas Mūzikas vidusskolā
Ziemassvētki Kauguros “Svētku kamanās"
16.12.2018
Kauguru kultūras nama pagalmā, Raiņa iela 110
Jūrmalas Kultūras centra jauktā kora "Jūrmala" koncerts "Rīt snigs..."
19.12.2018
Dubultu kultūras kvartālā, Jūrmalas mūzikas vidusskolā, Strēlnieku prospekts 30k-1
Ziemassvētku koncerts "Ave Maria"
23.12.2018 - 23.12.2018
Dubultu ev.lut.baznīca
Pūtēju orķestra “Jūrmala” Vecgada koncerts
30.12.2018
Jūrmalas Kultūras centrs, Jomas iela 35
Radošās darbnīcas Dzintaru mežaparkā
08.12.2018 - 30.12.2018
Dzintaru mežaparkā
Radošās darbnīcas
28.09.2018 - 16.12.2018
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110
LMA Grafikas katedras studentu un pasniedzēju ilustrāciju izstāde “Jaunvārdi”
25.10.2018 - 15.12.2018
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, J.Pliekšāna ielā 5/7
Izstāde “Čaklo vecmāmiņu rokdarbu izstāde”
04.12.2018 - 28.12.2018
Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110
decembris 2018
27 oktobris
sestdiena
11.00
Jūrmalas Rogainings 2018
Jaundubultos

Orientēšanās sporta komandu sacensības 

27 oktobris
sestdiena
11.00
Latvijas Jaunatnes basketbola līgas spēle
Jūrmalas Valsts ģimnāzijas sporta zālē Raiņa ielā 55

Meitenes U12: “Jūrmala” – “Mārupe”

27 oktobris
sestdiena
12.30
Latvijas Jaunatnes basketbola līgas spēle
Jūrmalas Valsts ģimnāzijas sporta zālē Raiņa ielā 55

Meitenes U12: “Jūrmala” – “Jelgava”

27 oktobris
sestdiena
14.00
Kino – "Laika tilti"
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110
Kino – "Laika tilti"

Režisori: Kristīne Briede, Audrjus Stonis, Vēsturiska, dokumentāla filma, Latvija, Lietuva, Igaunija 2018, 1h 18min.

 

Stāsts par Baltijas poētisko dokumentālo kino un cilvēka dvēseles meklējumiem mākslā kādreiz un šodien. No Lietuvas miglas pa aizlijušām pļavām līdz Latvijas zvejnieku ciematiem. No nāvinieku kameras Rīgas cietumā līdz zvaigžņu pētniekiem Izraēlas tuksnesī. No saulgriežu ugunskuriem Igaunijas salās līdz 235 000 000 sejām aiz Dzelzs priekškara. Laiks iet, bet mēs joprojām dzīves nogriežņos kļūstam tikai par desmit minūtēm vecāki…


Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, pateicoties tā sauktajam “Hruščova atkusnim”, jauni dokumentālisti Latvijā, Igaunijā un Lietuvā izaicināja tā laika propagandas kino tradīcijas un Hroniku pārvērta Mākslā. Šajā filmā atklāsim, kā viņi domāja un kā viņiem tas izdevās – šķietami tik visaptverošā padomju Solaris okeāna centrā nolikt Cilvēku un meklēt atbildes uz mūžīgajiem jautājumiem; tiem, uz kuriem katrai paaudzei nākas atbildēt no jauna… Filma pieskaras vecmeistaru radītajām kino pasaulēm, pēta viņu iemītās pēdas starp debesīm un zemi, meklē laika, tēla un fakta saskares punktus – visu to, ko sauca un joprojām sauc par poētisko kino, visu to, ko savos darbos mums atklāj Hercs Franks, Uldis Brauns, Henrikas Šablevičius, Andress Sēts, Aivars Freimanis, Ivars Seleckis, Robertas Verba un Marks Sosārs.


Baltijas poētiskais dokumentālais kino ir iedvesmojis vairākas paaudzes – gan kino dižmeistarus, gan domātājus visā pasaulē. Tagad mēs ar šo fenomenu iepazīstināsim arī jūs.

 

Ieejas maksa – EUR 2,50; bērniem līdz 12 gadu vecumam un pensionāriem EUR 1,50. Biļešu iegāde: vienu stundu pirms kino seansa

27 oktobris
sestdiena
14.30
Jūrmalas atklātais čempionāts basketbolā vīriešiem 2018/2019
Jūrmalas atklātais čempionāts basketbolā vīriešiem 2018/2019

“Klondaika” – “dizainaseta.lv”

27 oktobris
sestdiena
16.00
Kino – "Bille"
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110
 Kino – "Bille"

Latvijas simtgades filma par meiteni ar vērīgo acu skatienu tapusi pēc populārās rakstnieces Vizmas Belševicas daļēji autobiogrāfiskā romāna „Bille” motīviem. Bez izskaistinājumiem un saldas cukura glazūras tā vēsta par cilvēkbērna dzīvi un izaicinājumiem 30. gadu Latvijā. Tā ir filma par bērnību gan lieliem, gan maziem, kas atgādina, ka arī aiz ikdienišķā iespējams pamanīt brīnumus. Nesaņemta mīlestība ģimenē, grūtības iederēties apkārtējā sabiedrībā, apziņa, ka esi citādāka, nespēj atņemt Billei sapņus, viņa nelokās un nelūzt, bet atrod pati savu ceļu. Kad mazajai meitenei šķiet, ka mājās atgriezties vairs nedrīkst, Bille ir apņēmības pilna kopā ar draugiem atrast sapņu zemi Leiputriju.

 

Galveno Billes lomu atveido Rūta Kronberga. Billes mātes lomā iejūtas Elīna Vāne, tēva – Artūrs Skrastiņš, bet vecmāti tēlo Lolita Cauka. Filmā piedalās arī Lilita Ozoliņa, Gundars Āboliņš, Guna Zariņa, Pēteris Liepiņš, Vilis Daudziņš, Maija Doveika un citi pazīstami latviešu aktieri.

 

Filmas uzņemšana norisinājusies visā Latvijā: gan Rīgā - autentiskajā rakstnieces bērnības mājā Vārnu ielā, gan Vecrīgā, Sarkandaugavā un Maskavas forštatē, gan Tērvetē, Tukuma apkaimē, Baldonē, Gulbenē un citur.

 

Filmas “Bille” radošās grupas pamatsastāvu veido filmas scenārija autori Arvis Kolmanis un Evita Sniedze, režisore Ināra Kolmane, operators Jurģis Kmins, māksliniece Ieva Romanova. Filmā izmantota komponista Pētera Vaska mūzika.

 

Ieejas maksa – EUR 2,50; bērniem līdz 12 gadu vecumam un pensionāriem EUR 1,50. Biļešu iegāde: vienu stundu pirms kino seansa

27 oktobris
sestdiena
16.00
Cikls "Kafija ar Aspaziju". Tikšanās ar zinātnieci un rakstnieci no ASV Agati Nesauli
Aspazijas mājā Z. Meierovica prospektā 18/20

 

Agate Nesaule dzimusi 1938.gadā Latvijā. 20.gs. 40-tajos gados piedzīvojusi kara un pēckara šausmas un nemieru pārvietoto personu nometnēs Vācijā. 1950.gadā ieradusies Amerikas Savienotajās Valstīs, Agate Nesaule mācījusies Indianas Universitātē un Viskonsinas-Medisonas Universitātē un saņēmusi vairākus apbalvojumus, būdama angļu valodas profesore un Sieviešu studiju izveidotāja. Viņa publicējusi akadēmiskos rakstus, literārās esejas un autobiogrāfisko romānu “A Woman in Amber: Healing the Trauma of War and Exile” (1995), kas saņēma Amerikas Grāmatu balvu. 1997.gadā romāns izdots Latvijā ar nosaukumu “Sieviete dzintarā”. Savulaik profesore piedalījusies arī Aspazijas mājas Dubultos tapšanā, ziedojot savas grāmatas honorāru mājas kamīna izveidei.

 

Tikko apgādā “Vesta – LK” nācis klajā rakstnieces jaunākais romāns “Zudušie Saulgrieži. Stāsts par trimdu un draudzību.” 27.oktobrī plkst.16.00 uz grāmatas atvēršanas svētkiem Jūrmalā un tikšanos ar autori aicina Aspazijas māja. Pasākumā būs iespēja grāmatu iegādāties.

 

27 oktobris
sestdiena
16.00
Jūrmalas atklātais čempionāts basketbolā vīriešiem 2018/2019
Sporta namā "Taurenītis" Kļavu ielā 29/31
Jūrmalas atklātais čempionāts basketbolā vīriešiem 2018/2019

“Fēnikss 2” – “PetCity”

27 oktobris
sestdiena
17.00
Emīla Dārziņa jauktā kora 15 gadu jubilejas koncerts. Ūdens. Ceļš
Dzintaru koncertzālē Turaidas ielā 1
Emīla Dārziņa jauktā kora 15 gadu jubilejas koncerts. Ūdens. Ceļš

Piedalās: Emīla Dārziņa jauktais koris

 

Programmā:

I daļa

Andra Sējāna (*1978) jaundarba - cikla korim "Ūdens" pirmatskaņojums

II daļa

Diriģents Artūrs Ancāns
Melanholiskais valsis, Emīls Dārziņš (1875-1910), Andra Gaiļa (*1970) apdare
Blagosloven esi, Gospodi, Sergejs Rahmaņinovs (Сергей Васильевич Рахманинов) (1873-1943)

Diriģents Jurģis Cābulis
Kalējs kala debesīs, Latviešu tautas dziesma Selgas Mences (*1953) apdarē
Ave Maria, Francs Bībls (Franz Biebl) (1906-2001)

Diriģents Matīss Tučs
Vindo, Reinis Sējāns (*1984), vārdi Jānis Šipkēvics (*1982) un Reinis Sējāns

Diriģents Kristofers Brents Volšs Sinka (Christopher Brent Walsh Sinka)
Ubi caritas, Imants Ramiņš (*1943), Bībeles teksts

Diriģents Raimonds Gulbis
Es gulu, gulu, Latviešu tautas dziesma Ārija Šķepasta (*1961) apdarē

Diriģents Rūdolfs Krēsliņš
Vakarāi bāliņš gāja, Latviešu tautas dziesma Andra Sējāna apdarē

Diriģente Agnese Urka
Pūt, vējiņi, Latviešu tautas dziesma Imanta Ramiņa apdarē

Diriģente Nora Kalniņa
Rivers of light, Ēriks Ešenvalds (*1977), vārdi Čārlzs Francis Hols (Charles Francis Hall) (1821-1871), Fritjofs Nansens (Fridtjof Nansen) (1861-1930) un komponista apkopojums no dažādiem sacerējumiem par ziemeļblāzmu
Lux Aeterna, Ēriks Ešenvalds, Bībeles teksts

21.09.2018 - 20.12.2018
A. Kronenberga Slokas bibliotēkā Raiņa ielā 3
30.09.2018 - 09.11.2018
Senioru dienai veltīta Zemfiras Markovas izstāde “Seniors darbībā”
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110

02.10.2018 - 31.10.2018
Foto izstāde “Triju Zvaigžņu un Viestura ordeņa kavalieri”
Jūrmalas pilsētas domē Jomas ielā 1/5

08.10.2018 - 19.11.2018
Ceļojošā izstāde “Mūsu 100 tautumeitas Latvijas simtgadei”
Dizaina konceptveikala “Bold” skatlogā pie Dzintaru koncertzāles Dzintaru prospektā 1

Projektā ir iesaistījušies vairāk nekā 100 dalībnieku, kopā radot 100 māla tautumeitu figūriņu lielu kori.

12.10.2018 - 02.12.2018
Izstāde no Jūrmalas pilsētas muzeja Mākslas krājuma “Grafikas stāsti. Latvijai 100”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

  

 

JPM krājuma izstāde šoreiz pievēršas grafikas nozarei, sākot no pagājušā gadsimta sākuma līdz mūsdienām. No grieķu valodas grapho nozīmē zīmējums, rasējums, raksts. Tātad tēlotājas mākslas veids, kas aptver zīmējumu un uz zīmējumu balstītus iespieddarbus – novilkumus.

 

Pagājušā gadsimta sākumā Latvijas grafikā jūtama spēcīga jūgendstila ietekme, kuru papildina nacionālā romantisma motīvi. Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas pārstāvis un latviešu nacionālās grafikas pamatlicējs Rihards Zariņš savos darbos apliecina mācību laikā apgūtās oforta tehnikas priekšrocības, izceļot katra objekta vissmalkākās detaļas. Niklāvs Strunke litogrāfijas tehnikā veidojis ilustrācijas Jāņa Veseļa grāmatai "Latvju teiksmas". Darbā "Koklētājs" mākslinieks veiksmīgi atklājis latviešu mitoloģijas  tēlus. Sigismunda Vidberga tušas zīmējumus raksturo līniju elegance. Kārlis Padegs zīmējumā "Cilvēki krastmalā" un Gunārs Hermanovskis "Avīžu zēnā" ieskicē sociāla rakstura tēmas. Savukārt Jāņa Plēpja kokgrebuma tehnikā veidotos darbus raksturo smalka ornamentāla kompozīcija un pievēršanās tautas spēka heroizācijai, ko spilgti apliecina viņa devums grāmatu ilustrēšanā un noformēšanā.

 

Būtisks pavērsiens mākslas izglītībā notiek līdz ar Latvijas Mākslas akadēmijas dibināšanu 1921.gadā. Starp jaunajiem grafiķiem ir talantīgais Kārlis Krauze, kurš 1932.gadā beidz Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas meistardarbnīcu un kura diplomdarbu "Zemgaļu aiziešana no Tērvetes" būs iespēja aplūkot izstādes ekspozīcijā. Jau 20.gs.20.gados viņš sācis aktīvi darboties lietišķajā, grāmatu grafikā un stājgrafikā. Smalki niansēti toņi un skaidrs laukumu kārtojums vērojams Franča Ernesta Banges ofortā "Trokšņu iela. Vecrīga", bet  Ernas Geistautes  akvarelis "Kursas zvejnieki" izceļas ar krāsu intensitāti. Četrdesmito gadu Jūrmalas ainavu un tālaika atmosfēru savos zīmējumos smalki niansējis slavenais arhitekts Sergejs Antonovs.

 

Viens no redzamākajiem Latvijas 20.gs. otrās puses estampa meistariem ir Gunārs Krollis. Izstādē būs apskatāms viņa oforts "Vecrīga", kam raksturīgs vispārināts un simbolisks tēmas risinājums.  Savukārt autsaiders Kurts Fridrihsons izstādes ekspozīciju spridzina ar krāsās piesātināto un tematikā tik aso darbu "Laikmets", kas izpildīts flomāsteru tehnikā.

 

Pasteļa zīmējuma skolu pārstāv Harijs Bobinskis ar sešdesmito gadu pludmales atveidojumu. Tēlnieka Andra Bērziņa zīmējumā Latvija, kas it kā atdarina reljefu, meitenes portrets iegūst nacionāla simbola nozīmi.

 

Mūsdienu grafikas pārstāvju Baibas Danbergas un Jekaterinas Grjazevas ofortus vieno ne tikai jūras tēma, bet arī smalks zīmējums  un skaidri nolasāma ideja.

Izstādes ekspozīciju bagātīgi papildina mākslas galerijas "JĒKABS" grafikas darbi, kuru starpā ir Anša Cīruļa stilizēts akvarelis "Ģimenes vērtības", Reinholda Kasparsona zīmējums "Rudens" un Herberta Mangolda agrīnie akvareļi, kā arī Bruno Jaunzema reālistiskais akvarelis "Pie Majoru stacijas", kas tapis 20.gs.50.gados.

 

Jana Rāve

izstādes kuratore  

12.10.2018 - 02.12.2018
Latvijas valsts simtgadei veltītā izstāde “Jūrmalas Brīvības stāsti”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

   

 

Jūrmala līdz ar citām Latvijas lielajām pilsētām piedalās 2018.gadā uzsāktajā vērienīgajā Latvijas simtgades projektā “No Brīvības līdz brīvībai. Brīvības stāsti Latvijas pilsētās.” Projekts notiek sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Valsts reģionālās attīstības aģentūru un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju.

 

Divām ielām Jūrmalā savulaik dots Brīvības vārds, jo tās bija palikušas bez nosaukuma. Tās nelepojas ar izcilu personu dzīves vietām vai arhitektūras pieminekļiem, bet aizved pie Jūrmalas brīvības vēsturei nozīmīgām vietām – kapteiņa Zolta kaujas vietas un Lielupes tilta. Ielas ir kā sirds līnijas pilsētu likteņa plaukstās. 

 

“Jūrmalas Brīvības stāsti” aizsākas ar 1905.gada notikumiem, jo tieši šajā laikā, mītiņos un sapulcēs pirmo reizi izskan doma par Latvijas neatkarību. Jūrmalā 1905.gada notikumi bijuši gan dramatisma pilni, gan asiņaini, tomēr šoreiz vēlējāmies stāstīt par kādu ļoti svarīgu notikumu, kam ir bijusi paliekoša nozīme Latvijas kultūras vēsturē – par 1905.gada 2. augusta koncertu Horna dārzā Majoros, kad pirmo reizi skanēja Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis” un “Vientuļā priede” un, kad publikas pārpildītajā dārzā trīs reizes dziedāja “Dievs, svētī Latviju”, ko militāri salutējot, sveica pat cara armijas ģenerāļi, kaut gan tobrīd šai dziesmai nebija himnas statusa un Latvijas valsts vēl nebija dzimusi. Tāpat vēlamies atgādināt, ka 1905.gada revolūcijai bija īpašs – jauneklīgs raksturs, jo visu notikumu epicentrā atradās gados jauni cilvēki. Par viņu pārgalvīgajiem darbiem stāstīs gan video, gan animācija. 1905.gada ģimnāzistu tēlos būs iejutušies Jūrmalas Valsts ģimnāzijas skolēni.

 

“Jūrmalas Brīvības stāsti” ir par brīvības izcīnīšanu kapteiņa Zolta kaujā Kaugurciema kāpās, 9. Rēzeknes pulka cīņās ar bermontiešiem pie Lielupes tilta un tiem jūrmalniekiem, kas  izcēlušies ar varonību šajās cīņās.

 

Izcīnīta brīvība deva iespēju īstenot savus sapņus Latvijas brīvvalsts laikā. Tā nebija leiputrija, un jūrmalniekiem, atjaunojot savu pilsētu pēc kara postījumiem, ceļš nebūt nebija rozēm kaistīts, tomēr – tā bija iespēja piepildīt ieceres. Viktors Mellenbergs kļuva par arhitektu un izveidoja Dzintaru koncertzāles projektu, Johanns Canders  atvēra modernu frizētavu, Kārlis Endzelis darbojās savā veikalā, Rūdols Jānis Neimanis mācījās Latvijas Kara skolā…. Citi veidoja ģimeni un skoloja bērnus, citi nodevās radošam darbam. “Brīvības satversme” pavēra izvēles iespēju.

 

“Brīvības stāsti” būs arī par cenu, kas maksāta par brīvību, pārdzīvojot trīs okupācijas – par tiem, kas vardarbīgi tika aizsūtīti prom no dzimtajām mājām, par tiem, kas izvēlējās trimdu nebrīves vietā un tiem, kas darīja visu, ko sirdsapziņa un godaprāts lika, lai brīvību aizstāvētu.

 

Stāstīsim par nesenās pagātnes notikumiem, kad dziesmu dziedāšana un oriģināls apģērbs kļuva par jaunatnes protesta formu, par vides aizsardzības aktīvistu iešūpoto Trešo  atmodu, par ceļa gabalu, kas no Tautas frontes mītiņiem atvedis mūs līdz šodienai.

 

“Jūrmalas Brīvības stāsti” ir par dažādu tautību cilvēkiem  un par dažādiem ceļiem, kā viņi nonākuši Jūrmalā , kļūstot par daļu no pilsētas vēstures.

 

Šī ir neparasta izstāde, jo aptver lielu laikaposmu, ļoti daudz eksponātu un faktu materiāla un vēl – tā veidota, līdzdarbojoties jūrmalniekiem, kas dalījās ar saviem dzīves un brīvības stāstiem, kas uzticēja muzejam ģimenes relikvijas.

 

Bez muzejiski ierastiem stendiem un vitrīnām ar eksponātiem, izstādē būs arī  video intervijas, hroniku fragmenti, audio ieraksti.

Jūrmalas pilsētas muzejs no sirds pateicas visiem jūrmalniekiem par sadarbību, veidojot izstādi.

 

Inga Sarma

vēsturniece, izstādes autore

 

 

13.10.2018 - 27.10.2018
Kino Kauguru kultūras namā oktobra mēnesī
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110

19.10.2018 - 02.12.2018
Izstāde “Dzimtas stāsts mālā”
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mākslas skolā Strēlnieku prospektā 30 korp. 2

19.10.2018 - 07.01.2019
Latvijas simtgades akcijas "Goda aplis" izstāde "Intonācija"
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35
Latvijas simtgades akcijas "Goda aplis" izstāde "Intonācija"
FOTO: Alise Mediņa

Jūrmalas Kultūras centra 1. stāva foajē atklāta izstāde “Intonācija”.

 

Izstāde ir veltījums Latvijas simtgades festivālam “Latvijas Goda aplis”, kas Jūrmalā viesojas no 20. līdz 22. oktobrim. Izstādē piedalīsies Jūrmalas mākslinieki – stikla māksliniece Ieva Strazdiņa, tēlnieks Gļebs Panteļejevs, gleznotāja Alise Mediņa, grafiķe Nele Zirnīte. Dažādās mākslas tehnikās mākslinieki ir radījuši darbus, domājot par Latvijas jubileju, izceļot skaisto un gaišo, par ko priecājamies, lepojamies, ko nevēlamies pazaudēt arī nākamajā simtgadē.

 

Izstādē par Latviju nerunās pompozā, bet sirsnīgā intonācijā. Latviešu valodā pastāv trīs dažādas intonācijas, kas dažkārt ir vienīgais veids, kā atšķirt homonīmu (vārdi ar vienādu rakstību, bet atšķirīgu izrunu) nozīmi. Citkārt vienīgais veids, kā saklausīt ironiju, lūgumu, jautājumu, apsveikumu.

 

Mākslā intonācija vēl nav tehniski precīzi definēta, bet ir skaidrs, ka mūsdienu komunikācijas izteiksmes veidi paplašina savas definētās robežas un mēs šo “robežu pārkāpšanu” sajūtam arī vizuālajā mākslā. Gan krāsa, gan forma, gan telpa, gan citas nianses palīdz noteikt intonācijas dzidrumu, skaidrību, izteiksmi. Ne velti intonācija ir saziņas palīglīdzeklis, kas ļauj vienam otru saprast, uztvert otra domu, galu galā – tās uzdevums ir lielāks, kā tikai sadzirdēt. Intonācija vistiešākajā veidā skar mūsu emocijas, kas, protams, katram ir individuālas un subjektīvas.

 

Jūrmalas Kultūras centra 1. stāva foajē izstāde “Intonācija” būs skatāma no 19. oktobra līdz 7. janvārim.

 

Ieeja izstādē bezmaksas.

25.10.2018 - 15.12.2018
Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras studentu un pasniedzēju ilustrāciju izstāde “Jaunvārdi”
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā J. Pliekšāna ielā 5/7

Rainis savā radošajā daiļradē ir veidojis jaunus vārdus, pārveidojot jau esošos un arī “atdzīvinot” senus un aizmirstus. Ar Raini latviešu dzejas valodā un arī plašākā valodas lietojumā ir ienākuši tādi vārdi kā “mīla, vizma, dima, veldze, tāle, brīve, brīns” u.c. Raugoties no mūsdienu pasaules skatupunkta, kur jauni vārdi biežāk top, lai apzīmētu vai latviskotu dažādus tehniskus jaunieviesumus, nevis emocijas vai filosofiskus traktējumus, Raiņa radītajiem vārdiem ir cita emocionālā un idejiskā ietilpība.

 

Arī Latvijas Mākslas akadēmija ir vieta, kur rodas “jauni vārdi” Latvijas vizuālās mākslas un ilustrācijas vidē. Tādi paši “jaunvārdi” tikai citā nozīmē un kontekstā kā Raiņa radītie — jaunie Latvijas mākslinieki, kuri jau šobrīd ir ierakstījuši savu vārdu Latvijas vizuālās mākslas pasaulē.

 

Izstādē “Jaunvārdi” ir savienojušās šīs abas simboliskās jaunvārdu nozīmes.
 34 ilustrāciju sērijā aplūkojamas Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras studentu un pasniedzēju ilustrācijas, kurās attēlots viens paša mākslinieka izvēlēts Raiņa radīts jaunvārds. Tā ir jēdzieniska savienošanās ar Raiņa jaunradītāja garu, paverot plašāku skatu uz viena vārda simbolisko jēgu un radot savdabīgu vizuālu Raiņa jaunvārdu vārdnīcu. Ilustrācijas radītas dažādās, autoru izvēlētās grafikas (sietspiede, sausā adata u.c.), zīmējuma un gleznojuma tehnikās.

 

Izstādē piedalās:

Ieva Baumgarte, Aina Bikše, Ildze Bogdana, Rūta Briede, Ivita Brūdere, Dina Danosa, Kristiāna Dorošķonoka, Linda Jākobsone-Viškere, Eila Kalve,
Maija Kikuste, Renāte Kloviņa, Linda Lagzdiņa, Vita Lēnerte, Agate Lielpētere, Rebeka Lukošus, Kristīne Martinova, Līva Ozola, Normunds Ozols, Juris Petraškevičs, Evija Pintāne, Guna Poga, Andrejs Sidoss, Sanita Skvarnaviča, Vivianna Maria Staņislavska, Artjoms Tarasovs, Baiba Tropa, Didzis Upens, Baiba Vanaga, Sabīne Vekmane, Veronika Veldze, Patrīcija Māra Vilsone, Gvido Vizulis, Kristīne Zikmane, Anna Zvaigzne