Pasākumu afišas
Agneses Bules ekspresizstāde EŅĢEĻU DIENA „MĀKOŅMALAS UN MĀKOŅVIDI”
22.01.2019 - 26.01.2019
Bulduru Izstāžu namā Muižas ielā 6
Jūrmalas festivāls
23.07.2019 - 28.07.2019
Dzintaru koncertzāle
Kino Jūrmalā janvāra mēnesī
13.01.2019 - 27.01.2019
Jūrmalas Kultūras centrs, Jomas iela 35
Tēja ielas garumā
25.01.2019 - 25.01.2019
Jūrmals pilsētas muzejā
Izstāde “Ceļā uz Latvijas valsti”
12.12.2018 - 30.03.2019
Aspazijas mājā, Z.Meierovica prospektā 18/20
Jānis Rupenheits foto izstāde ” Mūsu: tauta, deja, svētki”
14.01.2019 - 16.02.2019
Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110
Jāņa Jēkabsona gleznu izstāde “Tepat”
09.01.2019 - 04.03.2019
Jūrmalas Kultūras centrs, Jomas iela 35
Izstāde “100 tautumeitas Latvijas simtgadei”
15.12.2018 - 27.01.2019
Jūrmalas Mākslas skolā, Strēlnieku prospektā 30
janvāris 2019
30 janvāris
trešdiena
19.30
Latvijas čempionāts handbolā vīriešiem – 1.līga
Jūrmalas Valsts ģimnāzijas sporta zālē Raiņa ielā 55
Latvijas čempionāts handbolā vīriešiem – 1.līga

“Jūrmalas Sports 2” - “Dobele/Tērvete”

12.09.2018 - 22.06.2019
Izstāde “Rainis. 1918.”
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā J. Pliekšāna ielā 5/7

16.11.2018 - 10.02.2019
Miķeļa Fišera personālizstāde “Vainavas un noplicinājumi”
Mākslas stacijā "Dubulti" Zigfrīda Meierovica prosp.3

Miķelis Fišers. Ļaunā vēsts jeb Cīpslainā Gaļspārņa pēdējais sprediķis. Audekls, eļļa, 380 x 560 cm. 2018

 

Mākslas stacijā Dubulti atverta jauna laikmetīgās mākslas izstāde, kuru veidojis pazīstamais mākslinieks Miķelis Fišers - “Vainavas un noplicinājumi”. Tā ir pirmā mākslinieka personālizstāde, kas tapusi pēc dalības Venēcijas biennālē (2017). Visi izstādītie darbi ir pirmpublicējumi. Izstāde ir monumentāls, asprātīgs, ironiskas paškritikas pārpilns darbu kopums, kura piesātināto stāstu jo īpaši aktualizē Latvijas simtgade. Miķelis Fišers veido darbus par mums - par cilvēkiem, par sabiedrību un par tikumiem. Ainas, vainas un lielais kārdinājums dzīvi noplicināt līdz vienkāršībai, lai tā nebūtu tik grūta, rada vielu Miķeļa Fišera tēliem, kas pārsteidz ar dažādu neoficiālu zināšanu iesaistīšanu pasaules attēlošanā.

Apziņas birokratizācija, ticība visvarenības mācībām un ilūzija par līderiem, kas ir apveltīti ar mistiskām spējām vilkt ārā labumus no neizsmeļama pilnības raga. Viņu pašu miegainā vienaldzība pret svarīgo, kas padarījusi “profesionāļus” varenākus nekā tiem būtu jābūt. Viņi taču vienmēr bija gatavi pieņemt kompromisus. Un nu...

Vērotājs no malas itin viegli pamanīs ekstravaganci Miķeļa Fišera jaunāko darbu personālizstādē ar tēlaino nosaukumu “Vainavas un noplicinājumi” – lieli gleznojumi, jauni ezotēriski pavērsieni, jaunas sižetiskas līnijas un imersīva, psiholoģiski absorbējoša vide. Noturīgs morāles naratīvs, ko veido bezstatusa zināšanas par pasauli. To konsekventais lietojums izceļ Miķeļa Fišera darbus laikmetīgās mākslas kopainā ar alternatīvu kritiskumu. Salikti tehniskie risinājumi – glezniecība komplektā ar slīdošu LEDburtu lasāmgabalu, sirreālistiski akmens virsmu pārnesumi uz papīra jeb frotāžas un audioinstalācija jeb Mazais Raudu Mūris ar dadaistiskiem dziedājumiem autora izpildījumā (kopā ar ERROR). Izstāde kopumā ir “lielās formas” darbs ar Miķelim Fišeram raksturīgu apokaliptisku tematiku. Autora iecienītā formas un vēstījuma skaidrība kalpo tam, lai provocētu “vispārzināmā” apšaubīšanu, atgādinot, ka skaidrība par pasauli nav prece, ko laiski izbaudīt. Gluži pretēji – tā ir prakse, kas ikdienā jāpilnveido un dažreiz pat jāapgūst no jauna.

Miķelis Fišers konsekventi izmanto mākslas spēku – mākslas spēju būt citādai nekā politika, filosofija, dizains, reliģija, zinātne vai kas cits. Viņš paļaujas uz mākslas iedibināto atrašanos tādā nosacītā punktā, kur visas atsevišķās uzkonstruētās jomas zaudē atšķirību asos stūrus. Tiecoties definēt savu vēsturisko citādību mākslas kontekstā, laikmetīgā māksla kļūst neuzmanīga attiecībās ar pārējo pasauli. Tā kļūst līdzīga kaut kam citam. Miķelis Fišers paļaujas un izmanto mākslas citādību kā savu konceptuālo darbu būtisku aspektu.

Iepazīt Miķeļa Fišera mākslu un personību izstādē palīdz Mārtiņa Grauda jaunā dokumentālā pilnmetrāžas filma “Ķirzakas uz ledus” (2018).

Miķelis Fišers ir dzimis 1970. gadā Rīgā. Ieguvis Purvīša balvu (2015) par personālizstādi “Netaisnība” (2014), veidojis Latvijas paviljonu “Kas slikts var notikt” 57. Venēcijas mākslas biennālē (2017). Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu ar četru gleznu ciklu “Sex'n'Spaceships” (“Sekss un kosmosa kuģi”, 1995), ieguvis maģistra grādu. Veidojis scenogrāfiju teātra izrādēm un ilustrējis grāmatas.

Izstāde apskatāma līdz 2019.gada 10.februārim.

 

Miķeļa Fišera personālizstāde “Vainavas un noplicinājumi” tapusi ar Jūrmalas pilsētas domes un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Kuratore - Inga Šteimane.

Ieeja brīva. Bezmaksas ekskursijas var pieteikt: +371 29548719 un dubulti.art.station@gmail.com

05.12.2018 - 05.02.2019
Vitālija Jermolajeva izstāde “Mirdzošo gleznu teātrim – 20”
Vitālija Jermolajeva gleznu teātrī "INNER LIGHT" Omnibusa iela 19

13.12.2018 - 30.03.2019
Kultūrvēsturiska izstāde "Ceļā uz Latvijas valsti" par Aspazijas lomu Latvijas valsts tapšanā
Aspazijas mājā Z. Meierovica prospektā 18/20

Latvija bez Aspazijas nav iedomājama.

Aspazija un Latvija. Tie ir tik nedalāmi jēdzieni.

Jau sagaidot 1888.gadu jaunā dzejniece, kurai ir tikai 22 gadi, rakstīja:

“Tikai savienoti spēki,

Dūša, vingrums, rosība

Tautu vidū liesmu burtiem

 Rakstīs vārdu “Latvija”.

 

Izstāde “Ceļā uz Latvijas valsti”  rādīs kā dzejniece dramaturģe – Aspazija -  viņas darbi, ietekmē sabiedrību ar domu par nākotnes Latviju.  Aicinājums virzīties uz LATVIJAS valsts veidošanu ir ikvienā no viņas darbiem. Liriskais varonis dodas cīņā par labāku nākotni, tas aicina to veidot un nestāvēt malā. Aspazijas pirmie darbi ir izteikta dzejnieka cīņā saucēja balss.

Tikpat kaisli kā daiļdarbos, arī sabiedriskajā darbībā -  dalībā Satversmes sapulcē, dažādās biedrībās, kā arī citos veidos veicinot un atbalstot Latvijas valsts dzimšanu un tās pastāvēšanu – spilgtā  liesmojošā dvēsele - Elza Pliekšāne Aspazija personificē LATVIJU.

Izstādes  mērķis - starp visiem izcilajiem vīriem, kurus piesauc kā pirmos valsts pamatlicējus, likt blakus Aspaziju, bez kuras Latvija nav iedomājama.  

 

Ārija Vanaga

Aspazijas mājas vadītāja

17.12.2018 - 30.01.2019
Gleznotāja Jāņa Veisa jubilejas izstāde
Jūrmalas pilsētas domē Jomas ielā 1/5

Gleznotājs Jānis Veiss šogad 16. decembrī atzīmēja savu 90. dzimšanas dienu. No 17. decembra Jūrmalas pilsētas domē skatāma mākslinieka jubilejas izstāde.

Jānis Veiss ir izcils gleznotājs un aktīvs Jūrmalas mākslinieku grupas biedrs. Sirmā mākslinieka gleznotās ainavas jau gadiem sajūsmina mākslas mīļotājus gan ikgadējās Jūrmalas mākslinieku izstādēs, gan personālizstādēs.

Veisa glezniecība balstās uz ekspresīvu krāsainību un formu vienkāršojumu, gleznojot gan klusās dabas, gan portretus, bet jo īpaši ainavas. Mūsdienu mākslas daudzveidībā gleznotājs ir ienesis savu ekspresīvo dabas skatījumu. Visu mūžu dzīvojot dzimtajā Jūrmalā, mākslinieks neskaitāmas reizes gleznojis priežu mežu Pumpuros, tuvās Lielupes ainavas un jūras krastu.

Intervijā “Jūrmalas Avīzei” mākslinieks savulaik ir teicis: “No sešdesmit piecu gadu vecuma pamatā gleznoju Jūrmalas dabu, īpaši tuvi man ir Pumpuri, kas pirms kara saucās Melluži I, skaistais Jaundubultu mežs, kāpas un jūra. Tie ir mani mīļākie motīvi. Dabā eju, ja ir siltāks par pieciem grādiem, lai nesalst pirksti un nesabiezē eļļas krāsa. Visaktīvākais man ir vasaras periods. Savos darbos nekādas idejas nemeklēju, man svarīgs ir dabas tiešums un noskaņas, kas sniedz emocionālu stimulu. Vienmēr strādāju impulsīvi, skičveidīgi tverot mirkli. Dabā tā ir īsta laimes spēle, līdzīgi kā medniekam, kurš deviņas reizes aiziet mežā pa tukšo un tikai desmitajā nošauj zaķi. Vecāki gleznotāji, pie kuriem esmu mācījies, man teikuši, ka tikai tā vienpadsmitā bilde ir īstā. Es dodu priekšroku nogaidīšanai, nevis ātrai pārgleznošanai, jo arī dabā lietas mēdz atkārtoties. Varbūt īstais mirklis iestāsies pēc gada vai diviem – jābūt pacietīgam. Man ir bildes, pie kurām esmu atgriezies pēc pieciem gadiem un tikai tad pabeidzis.”

Jānis Veiss dzimis 1928. gadā Jūrmalā. Vidējā izglītība iegūta Jūrmalā, zīmēšanas un gleznošanas pamatus apguvis Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā. No 1949. līdz 1954. gadam Veiss studējis Latvijas Mākslas akadēmijā. Pēc studiju beigšanas strādājis Jēkabpils novadpētniecības muzejā. 1961. gadā, atgriezies Jūrmalā, darba gaitas turpināja mākslinieka dekoratora profesijā Jūrmalā un Rīgā.

Kopš 1994. gada gleznotājs ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, turpina aktīvi gleznot ainavas, klusās dabas un dažkārt portretus.

Mākslinieks piedalījies daudzās Jūrmalas mākslinieku grupas izstādēs Rīgā, Jūrmalā un ārvalstīs, kā arī rīkojis personālizstādes Rīgā, Talsos, Jūrmalā, Vācijā. Veisa darbi ir Talsu novada muzeja, Jūrmalas pilsētas muzeja un citu muzeju kolekcijās, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Vācijā, Krievijā, Anglijā, Somijā, Zviedrijā, Izraēlā un Francijā.

Jānis Veiss ir saņēmis vairākus Jūrmalas pilsētas domes apbalvojumus par aktīvu darbību Jūrmalas mākslas dzīvē: 2007. gadā māksliniekam piešķirta Gada balva nominācijā “Par mūža ieguldījumu mākslā”, “Gada balva kultūrā 2013” – par radošu ieguldījumu un aktīvu darbību Jūrmalas mākslas dzīvē un 2014. gadā – Gada balva kultūrā nominācijā “Par mūža ieguldījumu Jūrmalas kultūras dzīves veidošanā”.

Gleznotāja Jāņa Veisa jubilejas izstāde Jūrmalas domes foajē skatāma līdz 2019. gada 30. janvārim.

09.01.2019 - 10.02.2019
Natālijas Maļikovas gleznu cikls “Dzīvības koks”, operas scenogrāfam un dekoratoram Eduardam Vītolam (1877-1954) veltītā izstāde “Eduards Vītols. Zināmais un nezināmais”,izstāde no Jūrmalas pilsētas muzeja mākslas krājuma “Interjers un eksterjers”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

Jaunās gleznotājas  Natālijas Maļikovas gleznu cikls “Dzīvības koks” atspoguļo mākslinieces vairāku gadu radošo pārdomu rezultātu. Veidojot gan smalkus monohromus darbus, gan spilgtus košu toņu eksperimentus, Natālija Maļikova meistarīgi spēlējas ar dažādu glezniecisko tehniku iespējām. Gleznās rūpīgi un saudzīgi pārdomāta katra sīkākā detaļa, šķietamā nejaušība ir daudzu gadu gaitā pacietīgi izstrādāts mākslinieciskais paņēmiens. Stila ziņā ārkārtīgi daudzveidīgajos darbos atbalsojot gan reālisma, romantisma, konceptuālisma, gan simbolisma tradīcija. Izstādes tēlainība rosina ikvienu intuitīvi meklēt savu dzīvības koku, harmoniju ar sevi un dabu.

Natālija Maļikova (1983) ieguvusi maģistra grādu glezniecībā Latvijas Mākslas akadēmijā (2013), piedalījusies vairāk nekā divdesmit grupu izstādēs, sarīkojusi vairākas personālizstādes. Studiju laikā Latvijas Mākslas akadēmijā gleznotāja mācījusies profesora Kristapa Zariņa, Jura Jurjāna un Normunda Brasliņa meistardarbnīcās. Natālija Maļikova dzīvo un glezno Jūrmalā.

 

Gleznotājs, akvarelists, scenogrāfs, dekorators, mākslinieku grupas “Rūķis” biedrs, Pēterburgas Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas absolvents un viens no Latvijas mākslas pedagoģijas pamatlicējiem Eduards Kārlis Vītols (1877 – 1954) ir nozīmīga Latvijas kultūras personība. Vītolu dzimtas saknes meklējamas Limbažu pusē, Katvaros, bet Dzintaros, Ķemeru ielā 23, mājā, pie kura pavasarī tika uzstādīta tēlnieka Jāņa Strupuļa veidota piemiņas plāksne, mākslinieks nodzīvojis 30 sava mūža pēdējos gadus.

 

 Eduards Vītols no 1918. līdz  1935. gadam bijis Latvijas Nacionālās operas dekorators un veidojis scenogrāfiju un dekorācijas neskaitāmiem operas un baleta iestudējumiem. Viņa 1925. gadā veidotā scenogrāfija un tērpi operai "Madama Butterfly” joprojām redzami uz LNO skatuves. Viņš bijis pasniedzējs Latvijas Mākslas akadēmijā,  Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (1929). Izstādes “Eduards Vītols. Zināmais un nezināmais” kuratore Ingrīda Burāne: Latvijas Nacionālās operas simtajā sezonā atceramies un atskatāmies pārsvarā uz to mākslinieka darbības daļu, kas atklāj viņa veikumu scenogrāfijā. Eduarda Vītola vārds saistīts ar Balto namu no 1918. gada, kad mākslinieks kopā ar dzīvesbiedri Aleksandru, vēlāko Nacionālās operas dziedātāju, toreizējās vadības aicināts, pārceļas no Pēterburgas uz Latviju. Atgriežoties dzimtenē, pirmais Eduarda Vītola otas veidots skatuves ietērps ir P. Čaikovska operai “Pīķa dāma”, kuras pirmizrāde notiek 1919. gada 11. februārī Dmitrija Arbeņina režijā ar Teodoru Reiteru pie diriģenta pults, bet 1922. gada 1. decembrī pirmizrādes aplausi skan Eduarda Vītola pirmajam baleta iestudējuma skatuves gleznojumam – P.L. Hertela “Veltīgā uzmanība”. Ar šiem diviem atšķirīgu mākslas veidu inscenējumiem iesākas mākslinieka kalpošana leģendu apvītajā Operas vēsturē. Ilgus gadus viņš īstenoja ne tikai savus redzējumus pasaules un latviešu operas, baleta izrādēm, bet arī veica dekorāciju darbnīcas vadītāja pienākumus, rūpējoties, lai amata mācekļi pilnvērtīgi pārnestu uz lielformāta audekliem Lūdolfa Liberta, Niklāva Strunkes, Romāna Sutas un pārējo meistaru ieceres.” Izstādē būs skatāmas dekorāciju skices, akvareļi no Latvijas muzejiem, Valsts arhīva un privātkolekcijām, kā arī izstādes scenogrāfa Ivara Novika veidots operas skatuves interaktīvs makets. Izstāde tapusi ar Jūrmalas pilsētas domes, Valsts kultūrkapitāla fonda un Vītola dzimtas atbalstu.

 

Tradicionāli muzeja Kamīnzālē smalkas kamerstila izstādes veido mākslas ekspertes Ingrīda Raudsepa un Jana Rāve. Šoreiz varēsim skatīt izstādi “Interjers un eksterjers” no muzeja mākslas krājuma. Jūrmalas pilsētas mākslas muzeja kolekcijā glabājas gleznas un grafikas, kurās attēloti gan sadzīves ainu iekštelpu skati – interjeri, gan mākslas darbi, kuros redzamas dažādu laiku celtnes, kuru ārējais izskats un dekoratīvā apdare – eksterjers raksturo kādu noteiktu stilu. Izstādē iekļautie darbi darināti laika posmā no 18. līdz 20.gadsimtam. Sadzīves žanrs ar interjeru skatiem izveidojās un kļuva populārs 17.gadsimtā Holandē. Muzeja kolekcijā ir vācu izcelsmes mākslinieka Johana Georga Villes (1715−1808) gravīra Holandiešu mājsaimniece, kura tapusi pēc ievērojamā Leidenes mākslinieka Herita Doua (1617−1675) gleznas. Arī Latvijas mākslā 20.gadsimtā atrodami interjera skati. Poļu izcelsmes mākslinieks, kurš darbojies Rīgas Grafiķu biedrībā, Raimonds Šiško (1894−?) 20.gadsimta sākumā zīmējis Grāfu Kaliostro Jelgavas pilī. Sadarbībā ar galeriju Jēkabs, izstādes ekspozīcija papildināta ar vairākiem latviešu mākslinieku gleznotiem interjeru skatiem, kā, piemēram, Leonīda Āriņa (1907−1991) Interjers naktī un Valērija Baidas Svētās Trīsvienības baznīca Madonā.

 

Izstādes tēmu bagātina muzeja krājuma mēbeles un sadzīves priekšmeti, kā arī portretu gleznojumi, kas ir raksturīga 19. un 20.gadsimta interjeru sastāvdaļa.

 

Natālijas Maļikovas gleznu cikls “Dzīvības koks”, izstāde “Eduards Vītols. Zināmais un nezināmais” Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 29, Jūrmala) skatāmas no 9. janvāra līdz 10. februārim. Izstāde no Jūrmalas pilsētas muzeja mākslas krājuma “Interjers un eksterjers” skatāma no 9. janvāra līdz 17. martam.

Muzeja darba laiks: P., O. – slēgts, T. – Sv. no 10:00 – 17:00. Ieeja – bez maksas.

09.01.2019 - 04.03.2019
Jāņa Jēkabsona gleznu izstāde “Tepat”
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35
14.01.2019 - 16.02.2019
Jānis Rupenheits foto izstāde ” Mūsu: tauta, deja, svētki”
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110

26.01.2019 - 28.02.2019
A. Kronenberga Slokas bibliotēkā Raiņa ielā 3