Jaunajā izstāžu ciklā trīs gleznotāju izstādes

16. oktobrī pl. 17.00 Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 29, Majori)  tiks atklātas trīs mākslinieku izstādes – kamīnzālē būs skatāma gleznotājas Antras Ivdras personālizstāde “Ūdens raksts”, bet 2. stāva izstāžu zālēs - Ineses Ziemeles darbu retrospekcija izstādē “Alfa un Omega” un Jāņa Veisa gleznotie spilgtie dabas motīvi izstādē “Ainavas un ziedi”.  

Antra Ivdra Brīdi pirms. 2017. Audekls, eļļa

Antra Ivdra par savu izstādi:

 “Ūdens un laika plūdums, mūžīgā kustība un nepārtrauktība, ūdens kā robeža citai materialitātei, ūdens kā refleksija....

Viļņu līniju horizontāles un vertikāles reflektējot rada kustību, kurā iekodēts Laika apcerīgums un mūžīgā transformācija, enerģija, pārmaiņas un attīrīšanās.

Ūdens kā viens no senākajiem dzīvības simboliem, Ūdens kā universs un materiālās pasaules mainīgā daļa, matērijas nemitīgā rašanās, eksistences un aiziešanas plūsma.

Manu darbu ierosmes avots ir dabā esošas formas, kas aicina skatītāju vērot glezniecības izaicinājumu - atveidot realitātes pašekspresiju.”

Antra Ivdra (dz. 1966.g ) absolvējusi Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (1985), Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu (1995). Kopš 1993. gada regulāri piedalās grupu izstādēs, plenēros, simpozijos, projektos Latvijā un ārvalstīs.  Piedalījusies 2017. un 2019. gada jūras tematikai veltītajās glezniecības konkursizstādēs “Marīna” Jūrmalas pilsētas muzejā. Latvijas Mākslas savienības (2004) un Latvijas Radošo savienību padomes biedre (2004). Sarīkojusi 9 personālizstādes, piedalījusies grupu izstādēs Latvijā, Austrijā, Bulgārijā, Grieķijā,  Lietuvā, Rumānijā, Vācijā, u.c.

Inese Ziemele. Ilūziju parks. 2015. Audekls, eļļa

Ineses Ziemeles (dz. 1943.g.) radošajā biogrāfijā 2019. gads ir īpašs. Gada sākumā tika publicēts apjomīgs albums “Inese Ziemele. Mākslinieces ceļš”, un rudens pienācis ar izstādi “Alfa un Omega” (viņas 49. personālizstāde!).

“Šī izstāde ir veltīta pagājušā gadsimta notikumiem, kuriem izgāja cauri visa pasaule. Es šo gadsimtu nosauktu par apokaliptisku, jo bija viss, gan divi pasaules kari, gan izsūtīšanas, genocīds, holokausts un vēl, un vēl. Tā kā esmu 20. gadsimta bērns, tad arī uz mani tas atstāja iespaidu.”

Savas vīzijas par pagātnes notikumiem, to jēgu un iespējamām sekām Inese Ziemele izteikusi lielformāta darbos – triptihos un desmit gleznu ciklā “Alfa un Omega”. Cikla un izstādes nosaukums  sauc atmiņā Raiņa pirms vairāk kā simts gadiem publicēto dzejas krājumu “Gals un sākums”. Ir pienācis jauns laiks, un gleznotāja, protams, izmanto citus izteiksmes līdzekļus, nekā dzejnieks.  Tomēr mūžīgie jautājumi par pasaules mainību, par cilvēces un katra cilvēka vietu un lomu pasaulē, par mijiedarbību ar pasauli nav zaudējuši savu aktualitāti.  Izstāde nesola vieglu izklaidi. Skatītāja uzdevums -  vērot, vērtēt, secināt. Māksliniece aicina nezaudēt atmiņas par pagātni un domāt par nākotni, darboties cilvēces, latviešu tautas un katram savas nākotnes vārdā.

Edvarda Šmite,

mākslas vēsturniece,

Dr. h. c. art.

Jānis Veiss. Jaundubultu mežs. 2016. Kartons, eļļa

Jāņa  Veisa personālizstāde “Ainavas un ziedi”, ko šoruden plašākai publikas apskatei piedāvā Jūrmalas pilsētas muzejs, ir pavisam nesen atzīmētās 90 gadu jubilejas izstādes turpinājums.

Pamatā mākslinieks ir vienmēr strādājis un arī tagad turpina strādāt ainavas žanrā. Viņa neparasti spilgtais, krāsas un emocionālās izteiksmes ziņā ekspresīvi uzlādētais dabas vērojums ļauj saskatīt paralēles ar modernisma vadošajiem pārstāvjiem gan pasaules, gan vietējā mēroga glezniecībā. Jānis Veiss atzīst, ka viens no viņa visspēcīgākajiem mākslas ietekmes avotiem ir izcilais franču fovists Anrī Matiss (Henri Matisse, 1869 - 1954). Krāsas vitālais spēks un grafiskās līnijas pirmatnējais svaigums ir tie gleznieciskās izteiksmes līdzekļi, kas Jāni Veisu uzrunāja jau agrā jaunībā tieši patiecoties Matisam.

Svarīga un radošās nozīmes ziņā paliekoša loma bijusi arī Laimdota Mūrnieka glezniecības studijai, kas savulaik darbojās Latvijas Mākslinieku savienības paspārnē. Šajā periodā galvenokārt tapa figurālās kompozīcijas. Ciešā saskarsme ar tādiem talantiem kā Biruta Baumane, Felicita Pauļuka,  brāļi Ģērmaņi deva iespēju ne tikai piedalīties intelektuāli saistošās diskusijās, bet arī attīstīja un laika gaitā nostiprināja profesionālo darba disciplīnu: ”Par to, ka gleznoju vēl šodien arī sasniedzot savus 90 gadus, lielā mērā jāpateicas tieši Mūrnieka studijai.”

Jānis Veiss dzimis 1928. gadā Jūrmalā, Mellužos. Pirmo izglītību guvis Rīgas Jūrmalas 3. pamatskolā Pumpuros, kur viņam jau parādījās zīmētāja dotības, vēlāk  divus gadus mācījās Dubultu ģimnāzijā. Kad pēc 2. Pasaules kara Rīgā nodibināja mākslas vidusskolu, Jānis Veiss 1946. gadā sāka tur  profesionāli apgūt zīmēšanas un gleznošanas pamatus, īpaši daudz gūstot no meistara Otto Pladera.  Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolu Jānis Veiss absolvē 1949.  gadā un turpina izglītību Latvijas Mākslas akadēmijā, kuru pabeidz 1954. gadā.

Līdz 1992. gadam bijis dekorators rūpniecības un sporta preču veikalos Jūrmalā. Kopš 1996. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, piedalījies neskaitāmās Jūrmalas mākslinieku grupas izstādēs, ikgadējās Rudens izstādēs, sarīkojis personālizstādes, piedalījies plenēros Talsos, Valmierā, citur. Jāņa Veisa darbi atrodami Aizkraukles, Talsu, Jūrmalas un Rojas muzejos, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Vācijā un citur.

Ieva Grantiņa, mākslas zinātniece

Antras Ivdras personālizstāde “Ūdens raksts”, Ineses Ziemeles izstāde “Alfa un Omega”, Jāņa Veisa izstāde “Ainavas un ziedi” Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 29, Majori) apskatāmas no 16. oktobra līdz 24. novembrim.

Muzeja darba laiks: P., O. – slēgts, T. – Sv. no 10:00 – 17:00. Ieeja – bez maksas.

Turpinot pērn aizsākto muzikālo aktivitāti "Klavieres uz ielas", muzicēšanai brīvā dabā, speciāli Jūrmalai tapis mēlīšu sitamais instruments – zvanga. Jūrmalas zvanga ir lielākā Latvijā – instrumentam ir divpadsmit skanošas mēlītes, tas ir 50 kilogramus smags, diametrā – 80 centimetri.

Uz Jūrmalu zvanga atceļojusi no Jaunpiebalgas, kur to darinājis "Pigoru darbnīcas" dibinātājs, zvangu meistars Juris Cers. "Zvangu skaņa ir neatkārtojama, to nevar izstāstīt, šī skaņa ir jādzird un jāsajūt," par savu darbu un instrumentu stāsta meistars Juris Cers.

Zvanga atrodas Jūrmalas Brīvdabas muzejā un ir brīvi pieejama spēlēšanai muzeja apmeklētājiem. Šī instrumenta spēlei nav nepieciešamas priekšzināšanas mūzikā, muzicējot uz tā, ir jāieklausās sevī un zvangas skaņās.

Dzintara Adieņa izstāde "Pasaules elpa".
Dzintars Adienis ir jūrmalnieks. Tāpat kā liela daļa Latvijas mākslinieku mācījies Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā. 2001. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu, iegūstot mākslas maģistra diplomu. Kopš 2003. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, bet izstādēs piedalās no 1995. gada.
Dzintars Adienis ir Latvijas Mākslinieku savienības Jūrmalas nodaļas biedrs, piedalījies izstādēs Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Somijā, kā arī Kandavas Mākslas plenēros. “Es savā mākslā bieži izmantoju skaidras formas, plašus laukumus, vienotu kolorītu ar skaidru kompozīcijas uzbūvi, kas viegli ļauj nolasīt darbā pausto domu.- sacījis mākslinieks- Mākslai manuprāt, ir jābūt emocionāli un estētiski baudāmai- tai jāizstaro pozitīvas emocijas…”
Jūrmalas Kultūras centra 1.stāva foajē izstāde skatāma no 4.septembra līdz 28.oktobrim, darba laiks no pirmdienas līdz piektdienai no plkst. 13.00 līdz 18.00, sestdienās slēgts, svētdienās no plkst. 12.00 līdz 17.00.

Ieeja bez maksas

Bulduru Izstāžu namā apskatāma Viļņa Raudssepa izstāde „Abrakadabra krāsās”. Viļņa Raudssepa (1939-2013) darbi ar viņa sievas Ingrīdas Raudssepas laipnu gādību Bulduru Izstāžu nama izstādēs („JĀ/NEatkarība”, „Gada Nedarbs” u. c.) eksponēti jau vairākkārtīgi. 2019. gadā izstādē „Gada Nedarbs-2018” tika izstādīts Viļņa Raudssepa darbs „Izglābts no nebūtības”, kurš skatītāju balsojuma rezultātā ieguva Gada Nedarba balvu, tādejādi nodrošinot darba autoram iespēju Bulduru Izstāžu namā izveidot savu personālizstādi.

Izstāde „Abrakadabra krāsās” veltīta mākslinieka 80 gadu atcerei un ir atskats uz mūžā paveikto. Vilnis Raudsseps kā mākslinieks pierādījis sevi dažādās jomās  ̶  glezniecībā, tēlniecībā, lietišķajā grafikā un rakstījis arī īsas esejas.

Tikpat daudzveidīgi ir viņa formālo izteiksmes līdzekļu meklējumi glezniecībā. No reālistiskām, bet krāsās piesātinātam figurālām kompozīcijām 70. gados līdz darbiem ar lielāku izteiksmes nosacītību, iekodējot gleznu tēlus vienkāršos krāsu laukumu ritmos.

Mākslinieka darbu tematiku nosaka interese par mitoloģiju un folkloru. 80. gados top glezna „Lāčausis” (kura piedalījās konkursa izstādē „JĀ/NEatkarība-2017”), bet vēlāk vairākos variantos gleznoti darbi – „Pirmsaule” un „Senvēsture”. Mākslinieks atbilstoši tēmai lieto nosacītāku mākslas valodu, vairāk uzsverot līniju ritmus, stilizējot tēlus, liekot skatītājam gleznojuma saturu uztvert intuitīvi. Tā mākslinieka gleznas var salīdzināt ar abrakadabru, kas izteikta krāsu valodā ar noslēptu, bet dziļu saturu. Vai skatītājs uztvers gleznas „Iz jūras līča, iz Daugavas dzīlēm” vēstījumu par Burtnieku pils augšāmcelšanos un pārtapšanu Gaismas pilī?

Mākslinieks gleznojis arī jūru. Šajā ciklā izcelts Baltijas jūrai raksturīgais gaišums un mirdzums, kas panākts ar virsmas faktūras izcēlumu un smalkām krāsu niansēm.

Vilnis Raudsseps 1960. gadā beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratoru nodaļu. Turpinājis māksliniecisko izglītību Igaunijas Mākslas institūtā Tallinā (1961) un Emīla Melngaiļa Tautas mākslas studijā pie tēlnieces Līzes Dzeguzes. Piedalījies vairākos pieminekļu projektu konkursos. Kopš 1981. gada piedalījies tēlotājas mākslas izstādēs Rīgā un Jūrmalā.

Viļņa Raudssepa izstāde „Abrakadabra krāsās” noslēgsies 19. oktobrī plkst. 15.00 ar studijas „GIN-DIA”(Lietuva) videofilmas „Vilnis Raudsseps. Mākslinieks” pirmizrādi Latvijā (20. min).

Latvijas Nacionālā kultūras centra veidotā fotoizstāde “Rotāt:ies” līdz novembra sākumam būs apskatāma Jūrmalas Mākslas skolas 2. stāvā.

Izstādē ir 10 lielformāta fotogrāfa Viestura Masteiko darbi, kuros apskatāmas rotas (saktas, gredzeni, vainags) no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma. Fotogrāfijas radītas kaleidoskopiskā tehnikā, izceļot katra objekta - rotas - savdabību, detaļas.

Fotogrāfijas atspoguļo rotu, īpaši saktu, greznumu un filigrāno detaļu izstrādi. Rotām ir bijusi liela loma gan arheoloģiskajos, gan etnogrāfiskajos tautastērpos. Tās bijusi ne tikai praktiska nozīme, bet arī dekoratīva, rotājoša loma.

Fotogrāfijas bija izmantotas Latvijas Nacionālā kultūras centra veidotā ikgadējā kalendāra 2018.gadam noformējumā.

Konkursa izstādes „Jā/NeATKARĪBA-2019”  

NOLIKUMS

Sveicot Latviju dzimšanas dienā, Jūrmalas pilsētas muzeja filiāle Bulduru Izstāžu nams (iepriekš Jūrmalas Mākslinieku nams) un biedrība „Rad-Dar” jau astoto gadu aicina māksliniekus piedalīties konkursa izstādē ar laikmetīgiem un sociāli aktīvi ievirzītiem mākslas darbiem par Latvijas neatkarības tēmu.

Konkursa dalībnieku apbalvošanai paredzētais balvu fonds:

Galvenā balva – EUR 700;

Veicināšanas balva – EUR 400;

Veicināšanas balva – EUR 400;

Skatītāju balva – EUR 300.

Konkursa izstādes nosaukumā ietvertais pretstatu princips sniedz māksliniekiem papildu iespēju radoši izpausties un saturiski apspēlēt izvirzīto tēmu.

Varbūt Latvija un Latvijā dzīvojošie cilvēki jau tā pieraduši pie neatkarības, ka kļuvuši no tās atkarīgi? Vai neatkarības jēdziens Latvijā ir saistīts ar valsts un cilvēka brīvību?

Konkursa izstāde „Jā/NeATKARĪBA-2019” tiks eksponēta divās Jūrmalas vietās: Bulduru Izstāžu namā un Jūrmalas pilsētas domes vestibilā. Izstādes atklāšana notiks 12. novembrī plkst. 18.00 Bulduru Izstāžu namā Muižas ielā 6. Izstāde būs apskatāma līdz 2019. gada 7. decembrim.

Konkursa mērķi:

• rosināt māksliniekus radīt jaunus, saturīgus, sociāli aktīvus mākslas darbus par Latvijas neatkarības un Latvijas dzimšanas dienas tēmu, kā arī par tēmām, ko izraisa nosaukumā dotā vārdu spēle Latvijas neatkarības kontekstā;
• veicināt un materiāli atbalstīt mākslinieku radošo darbību;
• popularizēt Jūrmalas pilsētu un Bulduru Izstāžu namu kā aktīvu Latvijas mēroga kultūras un mākslas centru.

Konkursu rīko Bulduru Izstāžu nams.

Konkursu finansē Jūrmalas pilsētas dome un biedrība „Rad-Dar”

Konkursa dalībnieki

Konkursā var piedalīties ikvienā vizuālās mākslas jomā strādājoši mākslinieki, vēlams, profesionāļi, bez vecuma ierobežojuma.

Konkursa darbu iesniegšanas kārtība un konkursa norise

Māksliniekiem darbi jāiesniedz no 19. oktobra līdz 30. oktobrim Bulduru Izstāžu namā darba laikā (adrese: Muižas ielā 6, Bulduri, Jūrmala, LV-2010). Ja darbam ir anotācija, tad tā elektroniskā veidā līdz 1. novembrim jāiesūta uz e-pasta adresi: bulduruizstazunams@jurmala.lv.

Ja iesniedzamā darba izmērs ir lielāks par 120x120 cm, tad autoram līdz 2019. gada 19. oktobrim darba fotogrāfija un apraksts jānosūta uz e-pastu: bulduruizstazunams@jurmala.lv. Atlases komisija līdz 23. oktobrim paziņos savu lēmumu, un pozitīva lēmuma rezultātā darbs līdz 30. oktobrim būs jānogādā uz Bulduru Izstāžu namu.

Darbus vērtēs un ekspozīcijai atlasīs žūrija. Žūrijas komisijai darbi tiks eksponēti tikai ar kārtas numuru un nosaukumu.

Ja žūrijas komisija eksponēšanai apstiprina video darbu, tad autoram pašam ir jānodrošina attiecīga tehnika tā eksponēšanai izstādes laikā.

Vērtēšanas rezultātā tiks nominēta viena Galvenā balva un divas veicināšanas balvas.

Konkursa rezultātu paziņošana un laureātu apbalvošana notiks izstādes atklāšanā 12. novembrī plkst. 18.00 Bulduru Izstāžu namā Muižas ielā 6. Par konkursa izstādes darbiem notiks skatītāju balsošana, visvairāk skatītāju balsu saņēmušajam darbam tiks piešķirta skatītāju balva. Skatītāju balvas uzvarētājs tiks izziņots līdz 2019. gada 21. decembrim.

Nominētajiem autoriem izstādes organizatori piedāvās izveidot personālizstādi Bulduru Izstāžu nama telpās tuvāko gadu laikā.

Darbus, kurus žūrija nebūs iekļāvusi ekspozīcijā, jāizņem 2 kalendāro nedēļu laikā, kopš rezultātu paziņošanas. Autoriem, kuru darbi piedalīsies konkursa izstādē, savus darbus jāizņem līdz 2019. gada 14. decembrim.

Žūrijas sastāvs:

1. Aiga Dzalbe – mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas docente;
2. Anda Munkevica – māksliniece;
3. Jānis Murovskis – mākslinieks, profesors, Latvijas Mākslas akadēmijas Audio-vizuālās mēdiju mākslas nodaļas, Vizuālās komunikācijas katedras vadītājs;
4. Egils Mednis – mākslinieks, dizaineris;
5. Mārtiņš Heimrāts – mākslinieks, mag.art

Konkursa nosacījumi:

• iesniegtie mākslas darbi var pārstāvēt visus vizuālās mākslas žanrus;
• iesniedzamo darbu skaits vienam autoram nav ierobežots.

Konkursā nepiedalās darbi, kuri:

1.   iesniegti pēc noteiktā termiņa;

2.   neatbilst konkursa tēmai;

3.   nav piemēroti eksponēšanai vai nav tehniski vai mākslinieciski kvalitatīvi;

Vērtēšanas kritēriji:

• mākslas darbā sniegtais laikmetīgais, radošais un inovatīvais skatījums uz Latvijas neatkarības tēmu un Latvijas dzimšanas dienu;
• darba vizuāli mākslinieciskās kvalitātes.

Žūrijai ir tiesības Galveno balvu nepiešķirt, bet piešķirt vairākas veicināšanas prēmijas apstiprinātā balvu fonda ietvaros. Žūrijai ir tiesības piešķirt savu Žūrijas balvu bez naudas prēmijas, kā arī atzinības rakstus. Minētajās summās ietilpst iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas prēmijas izmaksas brīdī tiek ieturēts saskaņā ar Latvijas Republikas likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.
 

Kontakti
Bulduru Izstāžu nama vadītāja –  Agnese Bule,
tālr. 67752472, mob. 29115996, 29401758
E-pasts: bulduruizstazunams@jurmala.lv, agnese.bule@jurmala.lv, agnese.bule@gmail.com,
Informācija: www.jurmala.lv