Pasākumu afišas
Mākslinieces Ditas Lūses izstāde “Tver mirkli!”
09.06.2020 - 30.07.2020
Jūrmalas Kultūras centrs, Jomas iela 35
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena
14.06.2020
Slokā pie pieminekļa Nepatiesi represētajiem
Laikmetīgās mākslas izstāde “Sieviete bez īpašībām”
02.06.2020 - 11.07.2020
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā J.Pliekšāna ielā 5/7
Gleznotājas Signes Vanadziņas izstāde “Pelēkās vielas”
21.05.2020 - 28.06.2020
Jūrmalas pilsētas muzejā, Tirgoņu ielā 29
jūnijs 2020
22 februāris
sestdiena
09.00
Majoru sporta laukumā Rīgas ielā 1
22 februāris
sestdiena
14.00
Marutas Raudes izstādes „Laimes akmentiņi” atklāšana
Bulduru Izstāžu namā Muižas ielā 6

                            

 

Maruta Raude 2016. gada novembrī par darbu „Bijušo sajūtu restaurēšana” Bulduru Izstāžu nama rīkotajā konkursa izstādē „JĀ/NEatkarība 2016” ieguva Veicināšanas balvu jeb 3. vietu un iespēju rīkot savu personālizstādi Jūrmalā māksliniece savas dzīves laikā nepiedzīvoja.

Mākslinieces mūžs aprāvās 2018. gada 5. jūnijā pēc cīņas ar smagu slimību. Par Marutas Raudes radošo mantojumu turpina rūpēties vīrs Alfs un dēls Jānis Mārtiņš. Ir nodibināta biedrība „Marutas Raudes mākslas centrs” (MRMC), organizētas piemiņas izstādes Marka Rotko mākslas centrā Daugavpilī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Viļānu novadpētniecības muzejā, Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas (RMDV) Mākslas mājā, Lūznavas muižā, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā un Balvu mākslas skolā. 2020. gada martā–aprīlī plānota izstāde Daugavas muzejā, Doles salā.

Marutas Raudes personālizstāde „Laimes akmentiņi” Bulduru Izstāžu namā Muižas ielā 6 tiks atklāta 22. februārī plkst. 14.00. Izstāde veidota kā mākslinieces daiļrades retrospekcija, kurā iekļauti darbi no iepriekšējo gadu izstādēm „…un tad viņi izgāja pie upes…”, „Perfect place for you”, „Pirmā diena jeb Pirmdiena”, „Četras nāras sarkanā jūrā”, „Totēmi”, kā arī senāki mākslinieces darbi. Izstādē tiks izstādīta 1999. gadā radītā instalācija „Galds ieaudzis zālē”, kura pirmo reizi tika rādīta Tallinas lietišķās mākslas triennālē..

Dzīves laikā Maruta Raude sarīkojusi vairāk nekā 20 personālizstādes, piedalījusies grupu izstādēs un mākslas simpozijos Latvijā un ārzemēs – Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Nīderlandē, Lielbritānijā, Turcijā un Austrālijā.

Māksliniece strādāja dažādās tehnikās, starp kurām dominēja porcelāns, tā veidošana un apgleznošana. Darbu tēmas ir cilvēku un dabas attiecības. Viņa strādājusi arī grafikā, oforta tehnikā, gleznojusi un veidojusi instalācijas.

Marutas Raudes apgleznotās tējkannas iekļautas vairākās Lark Books izdotajās grāmatās – „500 Teapots”, „500 Prints on Clay”, „500 Ceramic Sculptures”. Apgleznotie šķīvji minēti britu autora Paula Skota grāmatā „Painted Clay”, bet apgleznojuma metodes – kanādiešu autora Matiasa Ostermana grāmatās „The Ceramic Surface” un „Ceramic Narratives”.

Marutas Raudes darbi atrodas Daugavpils Marka Rotko mākslas centra, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Powerhouse muzeja Sidnejā (Austrālija), Mersinas jaunās mākslas muzeja (Turcija) kolekcijās, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, Zviedrijā, Anglijā, Francijā, ASV un Honkongā.

Marutas Raudes darbi piedalījušies konceptizstādē „Melns” (10. izstāde sērijā „Zemūdeņu kauja”),  Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā, Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas (RMDV) absolventu izstādē-retrospekcijā „Ars Longa”.

Biedrība „Marutas Raudes mākslas centrs” organizē darbu porcelāna studijā, kā arī ierobežotā apmērā izgatavo porcelāna priekšmetus pēc mākslinieces Marutas Raudes radītā dizaina. Tie tiek marķēti ar zīmolu „Marutas Raudes porcelāna darbnīca” – MRPD. No 2020. gada 22. februāra šie porcelāna darinājumi būs pieejami arī Jūrmalas pilsētas muzeja suvenīru veikalā.

Par izstādes nosaukuma „Laimes akmentiņi” rašanos stāsta Marutas vīrs Alfs Raudis: „Kad bija pie jūras, Maruta vienmēr meklēja laimes akmentiņus, gan Jūrkalnē, gan Rodosā, gan Antibēs un Mersinā. Piemēram, Turcijā akmentiņš ar caurumiņu asociējas ar vieglprātīgu meiteni. Tad Maruta sāka gatavot pati savus laimes akmentiņus – no porcelāna. Un gatavoja tos visu laiku. Tikai izstāde nav bijusi. Laimes akmentiņi...”

 

22 februāris
sestdiena
14.00
Kino - Pilsēta pie upes (Piļsāta pi upis)
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110
Kino - Pilsēta pie upes (Piļsāta pi upis)

Režisors Viesturs Kairišs, drāma,  2020, 1st 58min.

Ansim ir nevainīga profesija - daiļkrāsotājs, un viņš ir pieprasīts pie visām varām, kas nomainās īsā laika posmā pagājušā gadsimta 30. gadu beigās. Patosa pilnos ulmaņlaikus nomaina skarbie komunistu, tad nacistu režīmi... Viņa iecerētā ir ebreju meitene Zisla, taču jaunās sievietes tēvs liek mīlai šķēršļus. Sagadās tā, ka šajā laikā Anša dzīvē uzrodas arī glītā latviete Naiga. Starp trīs varām, kas sabradā Anša pilsētu, divām sievietēm, kas plosa viņa sirdi, iespējama tikai viena izvēle...

Līdz 12 g.v. - neiesakām.

Ieejas maksa – EUR 2,50; bērniem līdz 12 gadu vecumam un pensionāriem EUR 1,50. Biļešu iegāde: vienu stundu pirms kino seansa

22 februāris
sestdiena
16.00
Kino - Pilsēta pie upes (Piļsāta pi upis)
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110
Kino - Pilsēta pie upes (Piļsāta pi upis)

Režisors Viesturs Kairišs, drāma,  2020, 1st 58min.

Ansim ir nevainīga profesija - daiļkrāsotājs, un viņš ir pieprasīts pie visām varām, kas nomainās īsā laika posmā pagājušā gadsimta 30. gadu beigās. Patosa pilnos ulmaņlaikus nomaina skarbie komunistu, tad nacistu režīmi... Viņa iecerētā ir ebreju meitene Zisla, taču jaunās sievietes tēvs liek mīlai šķēršļus. Sagadās tā, ka šajā laikā Anša dzīvē uzrodas arī glītā latviete Naiga. Starp trīs varām, kas sabradā Anša pilsētu, divām sievietēm, kas plosa viņa sirdi, iespējama tikai viena izvēle...

Līdz 12 g.v. - neiesakām.

Ieejas maksa – EUR 2,50; bērniem līdz 12 gadu vecumam un pensionāriem EUR 1,50. Biļešu iegāde: vienu stundu pirms kino seansa

22 februāris
sestdiena
16.00
Tautas deju koncerts “Baltajā sniegputenī”
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35

22 februāris
sestdiena
16.00
Latvijas čempionāts handbolā vīriešiem 1.līga
Jūrmalas Valsts ģimnāzijas sporta zālē Raiņa ielā 55
Latvijas čempionāts handbolā vīriešiem 1.līga

“Jūrmalas Sports 2” – “SK Latgols juniori”

22 februāris
sestdiena
17.00
Rietumlatvijas reģiona koklētāju ansambļu koncerts “Rotā kokles Jūrmalā”
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mūzikas vidusskolā Strēlnieku prospektā 30 korp. 1
Rietumlatvijas reģiona koklētāju ansambļu koncerts “Rotā kokles Jūrmalā”

Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Jūrmalas Mūzikas vidusskolu 22. februārī plkst. 17:00 Dubultu koncertzālē aicina uz kokļu mūzikas koncertu “Rotā kokles Jūrmalā”, kur piedalīsies ap 120 koklētāji no 10 Latvijas pilsētām. Koncertā izskanēs tautas dziesmu apdares un latviešu komponistu oriģināldarbi. Koklētāji kopīgā koncertā ieskandinās arī vasarā gaidāmos XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus.

Jūrmalas pilsētai ir senas un vērienīgas kokļu kopā muzicēšanas tradīcijas – sākot ar 2004. gadu 11 reizes Jūrmalā norisinājās Latvijas Kokļu dienas, kas pulcēja koklētājus no visas Latvijas. Mīlestība uz kokli nav rimusi, tāpēc arī pirms lielajiem svētkiem Jūrmala labprāt uzņem pie sevis koklētājus, lai sajustu kopā muzicēšanas prieku un smeltos iedvesmu ceļā uz Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem vasarā.

Koncertā piedalīsies koklētāji no Aizkraukles, Baldones, Dundagas, Engures, Iecavas, Jūrmalas, Kolkas, Olaines, Rīgas un Tukuma. Programmā izskanēs Viļņa Salaka, Ērika Ešenvalda, Valta Pūces, Raimonda Paula, Edgara Lipora un citu latviešu komponistu skaņdarbi ansambļu un apvienoto ansambļu izpildījumā. Programma sniegs pavasarīgi gaišu noskaņu, ar latviskās skaņu ainavas rāmās paletes nokrāsu, kas spēs iedvesmot un piepildīt ik vienu klausītāju.

Koncerts paredzēts 2 daļās. Ieeja ir bez maksas. Informācija par koncertu un aktuālo Dubultu koncertzāles piedāvājumu: muzikasskola.jurmala.lv

04.02.2020 - 28.02.2020
Bulduru bibliotēkā Edinburgas prospektā 89
05.02.2020 - 10.03.2020
Elitas Vansovičas piemiņas izstāde “Turpinājums …”
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mākslas skolā Strēlnieku prospektā 30 korp. 2

 

Izstāde veidota sadarbībā ar Elitas Vansovičas darbu glabātāju Ivaru Vansoviču un mākslinieci Baibu Rēderi.

 

Elita Vansoviča bija ļoti radoša māksliniece, kas vienmēr meklēja jaunus izteiksmes veidus un paņēmienus. Viņas lietu uztvere un atklāsme ir izsmalcināta un emocionāla. Mākslinieces atstātais mantojums mums ļauj ielūkoties smalkajās dvēseles vibrācijās, kas rodas sastopoties ar apkārtējā patieso būtību.

 

Izstādē skatāmi darbi akrila, akvareļa, grafikas un zīmējuma tehnikās. Māksliniece strādājusi daudzpusīgi un vienmēr krāsaini. Krāsa ir viens no būtiskiem Elitas Vansovičas izteiksmes veidiem. Ar krāsu tiek izteiktas sajūtas un kontrasti, kas paspilgtina emocionālo izteiksmi. Māksliniece bija laba zīmētāja, kam svarīga ir arī līnija, šī trauslā stīga, kas savieno un šķir, stīga starp mirkli un mūžību. Izstādes nosaukumā “Turpinājums” jau ietverta doma par to,  ka Elita paliek ar mums savos darbos un arī viņas ieguldījums bērnu un jauniešu radošajā izaugsmē ir paliekošs un neizdzēšams. Izstādē skatāmi arī daži Elitas audzēkņu darbi, kas tapuši pagājušā gada nogalē.

 

Elita Vansoviča absolvējusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolu, Rīgas Tehniskās Universitātes Arhitektūras fakultāti, Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļu un Liepājas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas nodaļu. Elita strādājusi gan kā arhitekte, dizainere, mākslas terapeite, gan kā pedagoģe un māksliniece. 

 

Elitai šogad būtu 50. dzimšanas diena un viņa vēlējās sarīkot savu personālizstādi. Izstāde būs, bet bez viņas  tiešas līdzdalības. Tomēr viņa turpinās savos un arī audzēkņu darbos, kuros var redzēt  un sajust Elitas klātbūtni.

 

08.02.2020 - 07.06.2020
Izstāde “Džemma Skulme. Saruna ar laiku”
Mākslas stacijā "Dubulti" Zigfrīda Meierovica prosp.3

Mākslas stacijā “Dubulti” atklāta izstāde “Džemma Skulme. Saruna ar laiku”, kurā aplūkojami spilgtākie pēdējo gadu pārsteigumi, kam pievērsās māksliniece.

 

 

Sagaidījusi savu 90. dzimšanas dienu, Džemma Skulme turpināja strādāt – no 2016. līdz 2019.gadam notika piecas personālizstādes, sadarbības projekts ar mūzikas grupu “Instrumenti” un eksperimenti ar 3D glezniecību.

 

Džemma Skulme ir gleznojusi vizuālos pielikumus diviem grupas “Instrumenti” albumiem – “Atkala” un “Cilvēks”. Džemmu uzrunāja mūziķis Jānis Šipkēvics, un viņu tikšanās, kurās māksliniece iepazīstas ar “Instrumentu” topošajiem skaņdarbiem, ir iemūžinātas video. Izstādē ir iespēja šīs tikšanās vērot ilgspēlējošā video, kā arī aplūkot gleznas, kas radās kā mazi abstrakti kvadrāti, bet izvērtās ciklos un veidoja Džemmas pēdējo personālizstādi  “Mākoņgabali”. Māksliniece pārsteidza ar košajiem un, kā viņa sacīja, “dzīvajiem krāsu plūdumiem, krāsu tecinājumiem, izlijumiem un izšļakstījumiem”. Mūža nogalē Džemma pievērsās arī ainavu glezniecībai.

 

3D glezniecības izaicinājumam Džemma Skulme ļāvās, sava mazdēla Jāņa Skulmes un jaunā režisora Reiņa Kalnaeļļa mudināta. Pirmo reizi turot rokā virtuālo gleznošanas rīku, Džemma spēja radīt savas atpazīstamās līnijas un figūru. Šie faili ir saglabājušies un mākslas stacijas “Dubulti” izstādē pirmo reizi būs skatāmi plašākai publikai. Izstādes atklāšanā Reiņa Kalnaeļļa vadībā iecerēts “ieiet” Džemmas 3D gleznās, aplūkojot tās no iekšpuses.

 

Džemma Skulme (1925–2019) dzimusi Latvijas modernisma klasiķu – gleznotāja Oto Skulmes un tēlnieces Martas Skulmes – ģimenē. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu (1949) un Iļjas Repina Valsts akadēmiskā glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūta aspirantūru Ļeņingradā (tagad – Sanktpēterburga).

 

Māksliniece regulāri piedalījusies izstādēs un veidojusi personālizstādes. Vadījusi Latvijas Mākslinieku savienību no 1977. līdz 1992. gadam, mērķtiecīgi atbalstot moderno mākslu un veicinot Mākslas dienu uzplaukumu. Devusi savu ieguldījumu atmodas virzībai Latvijā. 1995. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, 2019. gadā – ar Purvīša balvu par mūža ieguldījumu.

 

Džemmas Skulmes darbi ir Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā (Krievija), Ratgersa Universitātes Zimmerlijas Mākslas muzejā (ASV) un privātkolekcijās – Zuzānu kolekcijā (Latvija) un ārvalstīs.

 

08.02.2020 - 29.02.2020
Kino Jūrmalā februāra mēnesī
Kauguru kultūras namā un Jūrmalas Kultūras centrā

15.02.2020 - 22.02.2020
Koncerti
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mūzikas vidusskolā Strēlnieku prospektā 30 korp. 1

22.02.2020 - 29.08.2020
Marutas Raudes izstāde „Laimes akmentiņi”
Bulduru Izstāžu namā Muižas ielā 6
Instalācija–galds, ieaudzis zālē 2000   Pulkstenis–tie, kuri vēro putnus 2006 Oranžās debesis,baltie putni,pelēkā upe 2004

 

Maruta Raude 2016. gada novembrī par darbu „Bijušo sajūtu restaurēšana” Bulduru Izstāžu nama rīkotajā konkursa izstādē „JĀ/NEatkarība 2016” ieguva Veicināšanas balvu jeb 3. vietu, bet iespēju rīkot savu personālizstādi Jūrmalā māksliniece savas dzīves laikā nepiedzīvoja.

 

Marutas Raudes personālizstāde „Laimes akmentiņi” Bulduru Izstāžu namā veidota kā mākslinieces daiļrades retrospekcija, kurā iekļauti darbi no iepriekšējo gadu izstādēm „…un tad viņi izgāja pie upes…”, „Perfect place for you”, „Pirmā diena jeb Pirmdiena”, „Četras nāras sarkanā jūrā”, „Totēmi”, kā arī senāki mākslinieces darbi. Izstādē tiks izstādīta 1999. gadā radītā instalācija „Galds ieaudzis zālē”, kas pirmo reizi tika rādīta Tallinas lietišķās mākslas triennālē..

 

Dzīves laikā Maruta Raude sarīkojusi vairāk nekā 20 personālizstādes, piedalījusies grupu izstādēs un mākslas simpozijos Latvijā un ārzemēs – Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Nīderlandē, Lielbritānijā, Turcijā un Austrālijā.

 

Māksliniece strādāja dažādās tehnikās, starp kurām dominēja porcelāns, tā veidošana un apgleznošana. Darbu tēmas ir cilvēku un dabas attiecības. Viņa strādājusi arī grafikā, oforta tehnikā, gleznojusi un veidojusi instalācijas.

 

Marutas Raudes apgleznotās tējkannas iekļautas vairākās Lark Books izdotajās grāmatās – „500 Teapots”, „500 Prints on Clay”, „500 Ceramic Sculptures”. Apgleznotie šķīvji minēti britu autora Paula Skota grāmatā „Painted Clay”, bet apgleznojuma metodes – kanādiešu autora Matiasa Ostermana grāmatās „The Ceramic Surface” un „Ceramic Narratives”.

 

Marutas Raudes darbi atrodas Daugavpils Marka Rotko mākslas centra, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Powerhouse muzeja Sidnejā (Austrālija), Mersinas jaunās mākslas muzeja (Turcija) kolekcijās, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, Zviedrijā, Anglijā, Francijā, ASV un Honkongā.