Pasākumu afišas
Lauras Veļas glezniecības izstāde “Atslēgkadri”
12.08.2020 - 13.09.2020
Jūrmalas pilsētas muzejs, Tirgoņu iela 29
Imanta Ozoliņa grafikas darbu izstāde “Limonāde”
12.08.2020 - 13.09.2020
Jūrmalas pilsētas muzejs, Tirgoņu iela 29
Agneses Gedules stikla objektu izstāde “Stikla domnīcas”
12.08.2020 - 13.09.2020
Jūrmalas pilsētas muzejs, Tirgoņu iela 29
Sestdienas koncerti Mellužu estrādē
18.07.2020 - 22.08.2020
Mellužu estrāde, Mellužu prospekts 6
Bērnu vasara Mellužu estrādē
19.07.2020 - 30.08.2020
Mellužu estrāde, Mellužu prospekts 6
Andreja Ģērmaņa izstāde “Retrospekcija”
04.08.2020 - 19.09.2020
Jūrmalas Kultūras centrs, Jomas iela 35
Fotoizstāde izstāde “Tētis Zviedrijā. Tētis Latvijā.”
03.08.2020 - 29.08.2020
Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110
Lienes Martinsones izstāde "Saspēle"
01.08.2020 - 05.09.2020
Aspazijas māja, Z.Meierovica prospekts 18/20
Pedagoga, mākslinieka Antona Vaivoda jubilejas izstāde “Jūra – tuvā un tālā”
12.06.2020 - 29.08.2020
Dubultu Kultūras kvartāls Jūrmalas Mākslas skola Strēlnieku prospekts 30
Ķemeru orientēšanās svētki
08.08.2020 - 08.08.2020
Bišu un Tukuma ielas krustojums, Ķemeros
Jūrmalas kauss 2020 pludmales regbijā 5
15.08.2020 - 15.08.2020
Jūrmalas pludmales centrā, Kaiju ielas galā
Jūrmalas krāsu skrējiens
16.08.2020 - 16.08.2020
Tallinas ielā, Kauguros
Jūrmalas velomaratons 2020
30.08.2020 - 30.08.2020
Turaidas ielā 1, pie Dzintaru koncertzāles
Jūrmalas skriešanas svētki
27.09.2020 - 27.09.2020
Jūrmalas pludmales centrā, Kaiju ielas galā
augusts 2020
23 augusts
svētdiena
10.00
Starptautiskais bērnu un jauniešu šaha turnīrs “Rudaga-Kaissa 2020 vasara”:
"SemaraH Hotel Lielupe Spa & Conferences” Bulduru prospektā 64/68

Plkst.10.00 meistarklase

Plkst.11.00 5.kārta

Plkst.12.00 6.kārta

Plkst.14.00 7.kārta

Plkst. 18.30 apbalvošana

23 augusts
svētdiena
11.00
Bērnu vasara Mellužos. Lielo leļļu izrāde „Ķepu patruļa”
Mellužu estrādē Mellužu prospektā 6

23 augusts
svētdiena
11.00
Jūrmalas pludmales centrā Majoros Kaiju ielas galā
Latvijas pludmales futbola kausa izcīņa veterāniem (35+)
23 augusts
svētdiena
11.00
Priedaine, Rīgas jūras līcis
Latvijas čempionāts Zvaigznes klasē burāšanā
23 augusts
svētdiena
14.00
Jūrmalas pludmales centrā Majoros Kaiju ielas galā
Latvijas IT uzņēmumu pludmales futbola kausa izcīņa
22.02.2020 - 29.08.2020
Marutas Raudes izstāde „Laimes akmentiņi”
Bulduru Izstāžu namā Muižas ielā 6
Instalācija–galds, ieaudzis zālē 2000   Pulkstenis–tie, kuri vēro putnus 2006 Oranžās debesis,baltie putni,pelēkā upe 2004

 

Maruta Raude 2016. gada novembrī par darbu „Bijušo sajūtu restaurēšana” Bulduru Izstāžu nama rīkotajā konkursa izstādē „JĀ/NEatkarība 2016” ieguva Veicināšanas balvu jeb 3. vietu, bet iespēju rīkot savu personālizstādi Jūrmalā māksliniece savas dzīves laikā nepiedzīvoja.

 

Marutas Raudes personālizstāde „Laimes akmentiņi” Bulduru Izstāžu namā veidota kā mākslinieces daiļrades retrospekcija, kurā iekļauti darbi no iepriekšējo gadu izstādēm „…un tad viņi izgāja pie upes…”, „Perfect place for you”, „Pirmā diena jeb Pirmdiena”, „Četras nāras sarkanā jūrā”, „Totēmi”, kā arī senāki mākslinieces darbi. Izstādē tiks izstādīta 1999. gadā radītā instalācija „Galds ieaudzis zālē”, kas pirmo reizi tika rādīta Tallinas lietišķās mākslas triennālē..

 

Dzīves laikā Maruta Raude sarīkojusi vairāk nekā 20 personālizstādes, piedalījusies grupu izstādēs un mākslas simpozijos Latvijā un ārzemēs – Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Nīderlandē, Lielbritānijā, Turcijā un Austrālijā.

 

Māksliniece strādāja dažādās tehnikās, starp kurām dominēja porcelāns, tā veidošana un apgleznošana. Darbu tēmas ir cilvēku un dabas attiecības. Viņa strādājusi arī grafikā, oforta tehnikā, gleznojusi un veidojusi instalācijas.

 

Marutas Raudes apgleznotās tējkannas iekļautas vairākās Lark Books izdotajās grāmatās – „500 Teapots”, „500 Prints on Clay”, „500 Ceramic Sculptures”. Apgleznotie šķīvji minēti britu autora Paula Skota grāmatā „Painted Clay”, bet apgleznojuma metodes – kanādiešu autora Matiasa Ostermana grāmatās „The Ceramic Surface” un „Ceramic Narratives”.

 

Marutas Raudes darbi atrodas Daugavpils Marka Rotko mākslas centra, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Powerhouse muzeja Sidnejā (Austrālija), Mersinas jaunās mākslas muzeja (Turcija) kolekcijās, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, Zviedrijā, Anglijā, Francijā, ASV un Honkongā.


 

12.06.2020 - 29.08.2020
Pedagoga, mākslinieka Antona Vaivoda jubilejas izstāde “Jūra – tuvā un tālā”
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mākslas skolā Strēlnieku prospektā 30 korp. 2

Antons Vaivods ir pedagogs un mākslinieks, kas lielāko daļu savas radošās daiļrades mūža aizvadījis Jūrmalā. Mākslinieks  ieguvis daudzpusīgu mākslas izglītību. 1974.gadā Antons Vaivods ir beidzis Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolu. 1980 absolvējis LMA interjera un iekārtas nodaļu,bet 2002.gadā Antons Vaivods ieguvis LMA pedagoģisko kvalifikāciju. Iegūtās zināšanas pilnveidotas ilgstošā pedagoģiskajā  darbā. Antons Vaivods darba gaitas Jūrmalas pilsētā uzsācis 1977.gadā kā interešu izglītības skolotājs, vadot tēlotājas mākslas studiju. 2002.gadā, nodibinot Jūrmalas Mākslas skolu, A.Vaivods aktīvi piedalījās skolas izveidošanā un turpina darbu kā pedagogs arī tagad.

Darbs Jūrmalas Mākslas skolā ar jauniešiem liek vienmēr pilnveidot savas zināšanas, meklēt jaunas tehnikas un pieejas mākslas valodai. Savā darbā skolā  viņš izmanto mūsdienīgas mācību metodes, cenšoties saviem audzēkņiem iemācīt ne tikai zīmēt un gleznot, bet būt mērķtiecīgiem un radošiem. A. Vaivoda audzēkņi regulāri piedalās vizuālās mākslas konkursos Latvijā un ārvalstīs, gūstot izcilus panākumus arī pasaules mērogā. Daudzu gadu garumā pedagoga vadībā  tika rīkotas radošās mākslas vasaras izbraukuma nometnes. Kopš 1990. gada A. Vaivods ir Jūrmalas Mākslinieku grupas biedrs un ar saviem darbiem aktīvi piedalās izstādēs un mākslas projektos.

2014.gadā Antons Vaivods kā pirmais saņēma  iedibināto J.Cimzes balvu par ilggadēju pedagoģisko darbību un būtisku ieguldījumu mācību un audzināšanas darbā. Mākslinieks  apbalvots ar daudzām pateicībām, atzinības un godarakstiem par izciliem panākumiem pedagoģiskajā darbā.

Antons Vaivods ir izcils dabas mākslinieks.  Ainava ir bijis galvenais izteiksmes žanrs visā viņa radošajā gājumā.  Bērnībā izjustais dabas tuvums  dod iedvesmu  nebeidzamām variācijām mākslinieka daiļradē. Vieglā  un dzidrā akvareļu tehnika palīdz atklāt dažādās mainīgās noskaņas dabā. Lielu radošu impulsu  Antona Vaivoda daiļradei dod plenēri un izbraukumi, kuros var saredzēt savas zemas dabas daudzveidību. Arī  tālāki ceļojumi dod iedvesmu daudziem darbiem, spēja sajust un atainot katras zemes īpatno skaistumu. Daba runā ar mums  caur Antona Vaivoda darbiem.  Mākslinieks , izsaka sevi ar dabas tēliem. Dabas daudzveidības brīnums un autora meistarība veido brīnišķīgu mijiedarbību un radošu saskaņu.

 

Izstādē “Jūra- tuvā un tālā” Antons Vaivods pievērsies marīnas glezniecībai. Nosaukumā minētais  tuvais  un tālais šoreiz  ir domājams gan laika, gan telpas nozīmē. Izstādē mēs redzam gan senākus darbus, gan šogad tapušus akvareļus. Lai kur dotos, cilvēks sastopas ar robežām, nonāk krastā. Jūras malā sastopas jūra un krasts, mūžīgais un mainīgais, telpa un laiks, gals un sākums, tuvais un tālais. Jūra sava daudzveidībā ir nebeidzama tēma  mākslinieka daiļradē.

18.06.2020 - 25.09.2020
Asaru bibliotēkā Dzimtenes ielā 15
22.06.2020 - 13.09.2020
Mākslinieka Ginta Gabrāna izstāde “Fināla lielā atklāšana”
Mākslas stacijā "Dubulti" Zigfrīda Meierovica prosp.3

   

   

Mākslas stacijā Dubulti skatāma Ginta Gabrāna jauno darbu personālizstāde "FINĀLA LIELĀ ATKLĀŠANA". Izstāde veidota, māksliniekam sadarbojoties ar mākslīgo intelektu. Pasākums norisinās gan Mākslas stacijā Dubulti, gan Jūrmalas pilsētvidē un kā papildinātās realitātes aplikācijas SAN projekts redzams visā Latvijas teritorijā (lejuplādēt www.san.lv).


Mākslinieks Gints Gabrāns par savu jauno darbu stāsta: “Ekspozīcijā ir mākslīgā intelekta ģenerētas izstāžu atklāšanas, par pamatu neironu tīkla apmācībai izmantojot 2000 fotoattēlus no Latvijas laikmetīgās mākslas izstāžu atklāšanām (LLMC, Kim, RIBOCA, LNMM, Dubulti u.c.). Šie jaunradītie tēli, kas izmantoti izstādes darbos, ļauj ne tikai iepazīties un priecāties par nepazīstamā skatiena savādību, bet var mums palīdzēt ieraudzīt un atklāt slēptos modeļus un struktūras mūsu – cilvēku – veidotajā pasaulē. Darba procesā tiek izmantoti neironu tīkli – uz pašmācību balstītas sistēmas, kas uzkrāj pieredzi (šai gadījumā izstāžu tēlu atpazīšanā) un ģenētiskie algoritmi, kur tiek radītas sākotnējās populācijas (atlasot atklāšanu bildes). No populāciju paaudžu krustošanas un gadījumu mutāciju ceļā tiek ģenerētas jaunas paaudzes ar labāko kandidātu atlasi. Proces ir evolucionārs un iteratīvs*. Atlase tiek veikta, balstoties uz mākslinieciskiem subjektīviem kritērijiem. Tai pašā laikā šīsvasaras fināla lielā atklāšana ir arī kā atvadas no vecās mākslas pasaules.”


Izstādes kuratore Inga Šteimane interpretē darba kontekstus: “Gints Gabrāns kopš pirmajām izstādēm deviņdesmitajos gados ar sev piemītošo āķīgas spēles prieku ir pārkāpis konvencijas un radījis darbus, kas provocē skatītāju kritiski vērtēt priekšstatus par lietu kārtību. Paradoksālā kārtā šos gājienus viņš spējis “noformēt” estētiski pievilcīgā veidā, atklājot sev piemītošo klasisko kompetenci – prasmi mīlēt skaistumu. Jaunie darbi izstādē "FINĀLA LIELĀ ATKLĀŠANA" ir tieši tādi – skaisti, jautri un tehnoloģiski advancēti.

 

Ginta Gabrāna vadībā MI ir ģenerējis figurālas izstāžu atklāšanu vīzijas, kas atgādina moderno glezniecību tās rītausmā – simbolismu, fovismu,ekspresionismu, impresionismu, sirreālismu. MI uzrāda pārsteidzoši līdzīgu attēla kultūru bioloģiskā intelekta reiz radītajiem modernajiem “ismiem”, kas ar cilvēciskas domāšanas palīdzību akcentēja glezniecības unikalitāti. Tam tāpat kā daudzām citām MI izpausmēm šobrīd nav pilnīga izskaidrojuma, taču MI pētnieki izvirza versiju, ka cilvēks vislīdzīgākais mašīnai ir tad, kad domā, turpretī cilvēciskais pamats ir mūsu intelekta bezapziņas slāņi.

 

Gints Gabrāns apgalvo, ka māksla ir mutācija, kas veido izmaiņas kultūrā, tādējādi papildinot garo un daudzveidīgo mākslas patiesības manifestu virkni. Mākslas stacija Dubulti Ginta Gabrāna projektā ir veidota kā nosacīts informācijas centrs, kur digitāldrukās, projekcijās un monitoros var aplūkot MI ģenerētas vīzijas. Tāpat izstāžu zālē ir informācija par papildinātās realitātes aplikācijas SAN objektiem visā Latvijā. Jūrmalas pilsētvidē skatītājiem palīdz orientēties afišu stabi ar lieliem informatīviem plakātiem par to, kas “paslēpts gaisā”.” 

 

Mūzika - Platons Buravickis, grafiskais dizains - Līga Spunde, AR animācija - Aldis Kopštāls, tehniskais asistents - Gustavs Lociks.

 

Izstādi atbalsta Jūrmalas pilsēta, Valsts Kultūrkapitāla fonds (stipendija māksliniekam), AKKA/LAA (stipendija māksliniekam), Dzintaru koncertzāle.
Paldies Overly un Jānis Zuzāns.

 

Palīgs lietotājiem: aplikācija SAN lejupielādējama mājaslapā san.lv. Jūrmalas teritorijā spied “download” (“lejuplādēt”), citviet Latvijā atver aplikācijas projektu sarakstā “Fināla lielā atklāšana” un spied “download” (“lejuplādēt”). 

Lietotāja izveidotus attēlus un video ar pogas SHARE palīdzību var nosūtīt. Mākslinieka kontakti: gints@gabrans.com, Mākslas stacija Dubulti:dubulti.art.station@gmail.com


PAR MĀKSLINIEKU

Papildinātās realitātes aplikāciju SAN Gints Gabrāns radīja 2015.gadā, kā mākslas materiālu izmantojot virtuālus 3D modeļus un GPS adreses. Aplikācija SAN balstās uz jaunu unikālu risinājumu, kas ļauj veidot GPS bāzētas lielizmēra virtuālas struktūras, kas redzamas viedierīcē kā papildinātās realitātes 3D objekti. Tie ir aplūkojami reālajā telpā no dažādiem skatpunktiem, un caur tiem var pārvietoties. Virtuālajiem objektiem ir patstāvīga GPS lokācija telpā bez optiskas piesaistes marķieriem vai plaknēm, kā tas ir citās papildinātās realitātes lietotnēs.


Gints Gabrāns (1970) attīsta papildinātās realitātes mobilo aplikāciju SAN kopš 2015.gada, veidojis personālizstādi "Transrealitāte" Rīgā, Zirgu ielā (SAN, 2018). Ir pārstāvējis Latviju 52. Venēcijas Mākslas biennālē (2007) ar izstādi "Paraspoguļi", ticis uzaicināts veidot darbus 4.Maskavas laikmetīgās mākslas biennālei "Pasaules pārrakstīšana" (2011) un piedalījies 26. Sanpaulu biennālē Brazīlijā ar projektu "Starix" (2004), vairākkārt nominēts "Purvīša balvai" un saņēmis "Spēlmaņu nakts" apbalvojumus. Saņēmis Starptautisko Swedbank mākslas balvu (2004). Pirms diviem gadiem pie “Jaunās Teikas” tika atklāta mākslinieka veidotā virtuālā skulptūra “Vārti” (2018). Ar instalāciju “SAN Foood office Towers Moscow” Gints Gabrāns piedalījās laikmetīgās mākslas muzeja "Garāža" izstādē “Nākotnes pasaule: Ekoloģija kā jaunā politika 2030-2100” Maskavā (“The coming world: Ecology as the new politics 2030–2100”).

www.gabrans.com

 

PAR MĀKSLAS STACIJU DUBULTI

Mākslas stacija Dubulti ir Eiropā vienīgā profesionālā izstāžu zāle, kas atrodas funkcionējošā stacijā. Tā darbojas kopš 2015.gada, kad septiņdesmitajos gados celtajā ēkā ar zīmīgo betona siluetu tika iemiesota ideja par sabiedriskās telpas multifunkcionalitāti. Mākslas stacija Dubulti veido labāko Latvijas mākslinieku personālizstādes un konceptuālus projektus, pievēršot uzmanību izstādei kā mākslas darba un skatītāja dialogam. Programma tiek īstenota ar Jūrmalas pilsētas domes atbalstu. Mākslas stacijas Dubulti vadītāja ir mākslas zinātniece Inga Šteimane.
Ieeja brīva katru dienu no plkst. 9.00 līdz 18.30. Ekskursijas: https://www.facebook.com/artstationdubulti/
Izstādes kuratore: Inga Šteimane
 

Ekskursijas izstādē: 02.08. plkst. 15.00, 06.09. plkst. 15.00.
Individuālu eksursiju pieteikšanai rakstiet: https://www.facebook.com/artstationdubulti/


Izstāde skatāma līdz 2020. gada 13. septembrim katru dienu no plkst. 9.00 līdz 18.30.
* Iteratīvs - tāds, kas izsaka darbību, kura atkārtojas vai darbību, kura notiek ar pārtraukumiem.
** Niks Bostroms. Superintelekts. Attīstības ceļi, riski, stratēģijas. Jumava, 2017. Tulk. N. Pukjans no Nick Bostrom. Superintelligence: Paths, Dangers, Strategies. Oxford University Press, 2014.

04.07.2020 - 31.08.2020
Dubultu kultūras kvartālā Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā Strēlnieku prospektā 30
19.07.2020 - 30.08.2020
11.00-13.00
Bērnu vasara Mellužu estrādē
Mellužu estrādē Mellužu prospektā 6

SVARĪGI - sarīkojumi jebkurā brīdī var tikt atcelti, ja valstī tiks atjaunoti pastiprināti COVID ierobežojumi! Sekojam informācijai!

 

21.07.2020 - 14.09.2020
Mākslas liedags "Zvaigžņu vārti”
Dzintaru pludmalē Turaidas ielas galā
Mākslas liedags "Zvaigžņu vārti”

Dzintaru pludmalē, Turaidas ielas galā, apskatāma Latvijas dabas iedvesmota tēlniecības izstāde “Mākslas liedags. Zvaigžņu vārti”.

 

Četru Latvijas mākslinieku – Roberta Dinera, Andra Losa, Kristapa Strauta un Artūra Bērziņa – veidotie skulpturālie objekti organiski iekļaujas Jūrmalas pludmales ainavā kā dabas un mākslas vienotības akcenti. Izstādes kuratore – Lilija Dinere.

01.08.2020 - 05.09.2020
Lienes Martinsones izstāde “Saspēle”
Aspazijas mājā Z. Meierovica prospektā 18/20

 

Aspazijas mājas izstāžu zālē atklāta gleznotājas Lienes Martinsones darbu parāde “Saspēle”. Šī ir trešā Lienes Martinsones personālizstāde, kurā māksliniece atklāj savu dzīves filozofiju. Tās atslēgvārds ir saspēle. Ar dzīves izaicinājumiem, ar mūžīgi skrienošo laiku, pat ar laika apstākļiem.

Liene Martinsone: “Katram dzīvē iestājas brīdis, kad ir jāatbild - ko tālāk? Visgrūtākais ir pēc vilšanās piecelties un turpināt. Tad ir saspēle – tu saspēlējies ar to, ko dzīve sniedz. Es vēl to mācos. Tas būs mūžīgais process. Ir mainīgi lielumi un patstāvīgi, ko tu nespēj izmainīt, bet ar to ir jāspēlējas, lai ietekmētu nākotni. “

Lienes Martinsones darbos patieso dzīves saspēli attēlo daba, jo cilvēku attiecības ir daudz nežēlīgākas un kontrastējošākas. Māksliniece gleznojot dabas skatu spēlējas ar krāsām, ik pa laikam atkāpjas un ietur pauzi, lai saprastu katras krāsas spēku, kā tas mainās. “Tā veidojas mans darbs un redzējums. Saspēle veidojas procesā un tieši tas process mani izaicina un aicina.”

Lienes Martinsones rokās ota ir jau no bērnības. Viņa beigusi Jāņa Rozentāla Mākslas vidusskolu, Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi maģistra grādu vizuālajā mākslā. Kopš 2004. gada viņa piedalās Jūrmalas mākslinieku rīkotajās izstādēs.

Lienes Martinsones izstāde “Saspēle” Aspazijas mājā apskatāma līdz 2020.gada 5.septembrim.

 

03.08.2020 - 29.08.2020
12.00-18.00
Fotoizstāde izstāde “Tētis Zviedrijā. Tētis Latvijā.”
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110

04.08.2020 - 19.09.2020
12.00-18.00
Andreja Ģērmaņa izstāde “Retrospekcija”
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35

Jūrmalas Kultūras centra 1. stāva foajē no 4.augusta būs iespēja apskatīt mākslinieka Andreja Ģērmaņa gleznu izstādi “Retrospekcija”. Īsi pirms savas astoņdesmitgades (dzimis 1941.gada 16.jūnijā) Andrejs Ģērmanis nolēmis sarīkot atskata izstādi ar nosaukumu “Retrospekcija”, kurā ietverti ap 20 pēdējā desmitgadē tapušie darbi. Andreju Ģērmani vienmēr interesējuši tradicionālie žanri – ainava, portrets, klusā daba, ir arī daži žanriski motīvi un pa kādam dekoratīvam mēģinājumam. Andrejs Ģērmanis mīl tos gadalaikus, kad var gleznot brīvā dabā, plenēros. 

 

No 1952.gada līdz 1959.gadam Andrejs Ģērmanis mācījās Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā pie skolotājiem Irmas Jaunarājas, Zigfrīda Zēbera, Edgara Iltnera, Arnolda Griķa un citiem, tad turpināja izglītību Latvijas Mākslas akadēmijā, kur 1965.gadā beidzis Eduarda Kalniņa meistardarbnīcu.

 

Vairāk nekā divdesmit pēdējie gadi pavadīti Jūrmalā, aktīvi gleznojot un piedaloties sabiedriskajā dzīvē. Viņš ir aktīvs izstāžu dalībnieks, izstādījies arī Krievijā, Lietuvā, Zviedrijā un ASV. Maskavā, Tretjakova galerijā atrodas mākslinieka glezna “Dzejas lasīšana”. Vairākas viņa gleznas atrodas Latvijas muzejos. Par mākslu un izstādēm Andrejs Ģērmanis daudzkārt rakstījis arī presē.

 

Jūrmalas Kultūras centrā Andreja Ģērmaņa gleznu izstāde būs skatāma no 4.augusta – 19.septembrim. Darba laiks no pirmdienas līdz piektdienai no plkst. 13.00 līdz 18.00, sestdienās slēgts, svētdienās no plkst. 12.00 līdz 17.00. Ieeja izstādē bezmaksas.

 

10.08.2020 - 20.09.2020
Kauguru bibliotēkā Engures ielā 4a
11.08.2020 - 30.12.2020
Jauna pastāvīgā ekspozīcija “Laivu būves attīstība Rīgas jūras līča piekrastē”
Jūrmalas Brīvdabas muzejā Tīklu ielā 1a

Jūrmalas Brīvdabas muzejā no 11. augusta apskatāma jauna pastāvīgā ekspozīcija – “Laivu būves attīstība Rīgas jūras līča piekrastē”.

 

Ekspozīcija veidota kā stāsts par laivu būves pirmsākumiem un laivu būvēšanas veidiem Latvijā. Centrālais eksponāts ir nepabeigta, klinkerbūves jeb pārlaidbūves tehnikā būvētā Kurzemes koka zvejas laiva dabiskā lielumā. Telpā izvietoti senlaicīgi amatnieku darba galdi un instrumenti, kā arī tekstuālā informācija, zīmējumi un fotogrāfijas.

Pirms piecdesmit gadiem, zvejnieku kolhoza “Uzvara” darbiniekiem dibinot Jūrmalas Brīvdabas muzeju, bija iecere iekārtot laivu būves darbnīcu, kur meistars sniegtu laivu būves amata paraugdemonstrējumus, iesaistot darba procesā muzeja apmeklētājus. Strādājot pie jaunās ekspozīcijas izveides, Jūrmalas Brīvdabas muzeja darbiniekiem bija vēlme saglabāt pamatieceri – radīt laivu būves darbnīcu, kas atspoguļotu piekrastes iedzīvotāju dzīvi un nodarbošanos.

Ekspozīcija tiks izmantota muzejpedagoģisku nodarbību veidošanai muzeja apmeklētāju iesaistei laivu būves izzināšanā.

Tas ir jauns kultūras tūrisma produkts, kas būs interesants gan pašiem jūrmalniekiem, gan pilsētas viesiem, – mākslinieciski augstvērtīga un kvalitatīva ekspozīcija par laivu būvniecības tradīcijām.

Jaunā ekspozīcija ir nozīmīgs ieguldījums Rīgas jūras līča piekrastes, arī Jūrmalas pilsētas, seno iedzīvotāju dzīves izpētē, zvejniecības un ar to saistīto zudušo vēsturisko arodu popularizēšanā, muzeja apmeklētāju izglītošanā, kā arī vērtīgs Jūrmalas Brīvdabas muzeja ekspozīciju tematisks papildinājums.

 

Ekspozīcija izveidota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

 

14.08.2020 - 13.09.2020
Agneses Gedules stikla objektu izstāde “Stikla domnīcas”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

Agnese Gedule. Dūmakainā Mantija. 2017     

 

Agnese Gedule. Stikla domnīcas

Stikla matērija ir saprotama un tīra, tā sevī glabā dabas un arī cilvēces skaistākos sapņus un neglītākos murgus. Mēs tos noglabājam domnīcās un aizmirstam līdz brīdim, kad informācijas telpa ap mums kļūst pārāk šaura, radot nākamo domnīcu.

Pirmās “domnīcas” māksliniece radīja 2012. gadā, absolvējot Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas nodaļu. Tapa diplomdarbs “Identitātes zīmogs”, kas attīstījās līdz “Rasas krātuvēm”. Posms, kurā māksliniece “atrada” stiklu sevī pa īstam un dziļi. Otrā “domnīca” bija stikla kupoli ar nosaukumu “Sasaistītie”, kas dzimuši jūrai. Trešā “domnīca” “Dūmakainā un purpura mantija” ir sfēras, kas uzplaukušas pasaulei. Savukārt ceturtā “domnīca” “Tulkotāji” ir 2020. gada darbi, kas tapuši, sasaistoties sapņiem un realitātei un rada atbildes jautātājos, pat, ja jautājums šķietami paliek neatbildēts. Skatītājs ir “domnīcas” avots, informācijas devējs un ņēmējs.

Agnese Gedule 2012. gadā absolvējusi LMA Stikla mākslas nodaļu (maģistra grāds), stažējusies "Ernesto design" Rīgā, Ajeto, Lindava glass factory Čehijā, Rītveldas mākslas akadēmijā Nīderlandē, Roberta Emeringera vitrāžu restaurācijas darbnīcā Luksemburgā. Ir lektore LMA Stikla mākslas nodaļā (kopš 2013. gada) un pasniedzēja Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā (kopš 2012. gada). Izstādēs piedalās kopš 2006. gada. Darbi kolekcijās Prāgas stikla mākslas centrā un galerijā Čehijā, Prāga, Roberta Ēmeringera un Zaigas Baižas stikla mākslas studijā Aselbornā Luksemburgā, Stikla mākslas galerijā Bornhomā, Dānijā.

Izstāde apskatāma līdz 13. septembrim.

14.08.2020 - 13.09.2020
Imanta Ozoliņa grafikas darbu izstāde “Limonāde”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

  Imants Ozoliņš. Etiķete Limonāde. 1962       

 

Imants Ozoliņš. Limonāde

Izstāde sniedz ieskatu grafiķa Imanta Ozoliņa (1930–2018) radošajā mantojumā – saldumu iesaiņojumi un dzērienu etiķetes, Rīgas un Jūrmalas pilsētvides zīmējumi. Visas grafikas autors radījis ar guašas krāsām, smalko līniju vilkšanai izmantojot Sibīrijas caunas otiņu. Milzīgā pacietība un rūpīgā precizitāte raksturo mākslinieka darbus, kas šodienā atklāj teju veselu laikmetu pirms datortehnoloģiju ienākšanas.

Grafiķis Imants Ozoliņš  kopš 1962. gada radījis ap 4000 exlibris  ne tikai tuviem draugiem, arī aktieriem, rakstniekiem, politiķiem un prezidentiem. Mākslinieks veidojis 78 grafiku sēriju par Rīgas spilgtākajām ēkām un arī Jūrmalas namus fiksējis neskaitāmos zīmējumos. Veidojis grafiskās zīmes zināmiem Latvijas uzņēmumiem, Latvijas Armijai dāvinājis emblēmas un karoga skices, Latvijas Pastam zīmējis aploksnes, pirmo  dienu zīmogus un markas. Ozoliņa grafikas ir arī Andra Kolberga grāmatu ilustrācijās.

 Imants Ozoliņš (1930 – 2018) dzimis Rīgā, luterāņu mācītāja Alberta Ozoliņa sešu bērnu ģimenē. Vecākais brālis labi zīmējis, bieži par modeli aicinājis Imantu, un Imantam arī gribējies pamēģināt. Skolā burtnīcu malas bijušas visādiem ģīmīšiem apzīmētas.

Mācījies Rīgas 17. mākslas un arhitektūras arodvidusskolā dekoratīvās mākslas nodaļā. Dienesta laikā zīmējis politiskās aģitācijas plakātus, saukļus un pat kino afišas. 1956. gadā uzsācis darbu konditorejas fabrikā “Uzvara” kā mākslinieks-noformētājs un drīz vien saņēmis piedāvājumu zīmēt arī etiķetes. No 1959. līdz 1963. gadam apmeklējis vakara četrgadīgās zīmēšanas klases Latvijas Mākslas akadēmijā.

Izstāde apskatāma līdz 13. septembrim.

14.08.2020 - 13.09.2020
Lauras Veļas glezniecības izstāde “Atslēgkadri”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

 Laura Veļa. Segments 095. 2020 

 

Laura Veļa. Atslēgkadri

Izstādē skatāmie mākslas darbi veidoti īpašā autortehnikā, kur liela loma ir salīdzinoši nesen sintezētiem caurspīdīgajiem lejamiem epoksīda sveķiem, kas uz finiera veidojot biezu virsmu, panāk virsmas atspīdēšanu, gleznu objektos iekļaujot apkārtējo vidi un skatītāju, kā arī, no sāniem skatoties, veido darba daudzšķautņainību un attēla deformēšanos, dublēšanos.

Atslēgkadrs ir attēls īsākajam piefiksējamam laika sprīdim jeb laika nogrieznim. Mākslas darbu saturu veido no atmiņas izrauti attēli, kas sev līdzi nes nozīmīgu pieredzi, stāstu, sajūtu vai arī atcerēšanās fikciju. To izmēram un formai ar nodomu piešķirts objekta statuss.

Autore uzdod retorisku jautājumu “Kā tas ir – izjust laiku? Tepat uz darbnīcas lieveņa sēžot, aizverot acis, šķiet – nekas nenotiek, bet kaut kas tomēr plūst un mainās. Kamēr ķermenis nekustās, jūras viļņi plūst un atplūst, asinsritē vielas ceļo pa noteikto loku, planēta lēnām griežas ap savu asi visumā. Kaut kur tur ir laiks…”.

Laura Veļa ir mācījusies klavierspēli, informācijas tehnoloģijas, attēlu apstrādi un gleznošanu. 2020. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas maģistra studijas glezniecības apakšnozarē un ieguvusi Borisa un Ināras Teterevu stipendiju. No 2014. gada aktīvi piedalās kopizstādēs, kā arī līdz šim notikušas 4 personālizstādes, no kurām īpaši izceļama izstāde “Prāta defragmentācija” galerijā “Māksla XO”. Lauras Veļas mākslas darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, ASV, Nīderlandē, Francijā un Vācijā.

Izstāde apskatāma līdz 13. septembrim.