Pasākumu afišas
Kino Jūrmalā oktobra mēnesī
10.10.2020 - 31.10.2020
Jūrmalas Kultūras centrām Jomas ielā 35 un Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110
Elīnas Brasliņas ilustrācijas izstāde “Mūsējās”
22.09.2020 - 07.11.2020
Jūrmalas Kultūras centrs, Jomas iela 35
Aspazijai - 155. Sengrieķu dzejnieces Sapfo liriskā atbalsslatviskā skanējumā
24.09.2020
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā J.Pliekšāna ielā 5/7
Rudens ražas svētki Bulduros
03.10.2020
BUlduru Dārzkopības vidusskola
Senioru dienas koncerti
02.10.2020 - 04.10.2020
Jūrmalas Kultūras centrs, Kauguru kultūras nams
Interaktīvā izstāde bērniem “Saulains stūrītis”
09.09.2020 - 28.02.2021
Aspazijas māja, Z.Meierovica prospekts 18/20
Jūrmalas Mākslas skolas pedagodu izstāde "Atelpa"
01.09.2020 - 20.10.2020
Jūrmalas Mākslas skola
Vadima Jēgera izstāde "Lelles no cietuma"
12.09.2020 - 24.10.2020
Bulduru Izstāžu nams
Ievas Muzikantes gleznu cikls “Latvija – gadalaiki”
29.08.2020 - 10.10.2020
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā J.Pliekšāna ielā 5/7
Jūrmalas skriešanas svētki
27.09.2020 - 27.09.2020
Jūrmalas pludmales centrā, Kaiju ielas galā
septembris 2020
13 septembris
svētdiena
11.00
Latvijas Jaunatnes basketbola līgas spēle
Jūrmalas Valsts ģimnāzijas sporta zālē Raiņa ielā 55

Meitenes U17 "Jūrmala" - "Liepāja"

13 septembris
svētdiena
12.30
Latvijas Jaunatnes basketbola līgas spēle
Jūrmalas Valsts ģimnāzijas sporta zālē Raiņa ielā 55

Meitenes U19 Jūrmala - Liepāja

13 septembris
svētdiena
14.15
Koncertu cikla "Gaisma" pirmais koncerts
Bulduru ev. lut. baznīcā Kr. Barona ielā 6
Koncertu cikla "Gaisma" pirmais koncerts

Klausītājus priecēs akordeoniste Natālija Meļņikoviča un vijolniece Velga Polinska.

 

Koncerta programmā:

  • Astors Pjacolla “Ave Maria”
  • Frančesko Marija Veračīni “Largo”
  • Fricis Kreislers “Prelūdija un Allegro”
  • Otto Ulsons “Romance”
  • Astors Pjacolla “S. V. P.”
  • Gorka Ermosa “Anantango”
  • Jānis Kalniņš “Larghetto Serioso”
  • Rišārs Galjano “Ņujorkas tango”
  • Astors Pjacolla “Adios Nonino”
  • Georgs Frīdrihs Hendelis ārija “Lass mich” no operas “Rinaldo”

 

Ieeja par ziedojumiem baznīcas lustras atjaunošanai.

 

13 septembris
svētdiena
16.00
Jūrmalas leļļu studijas izrāde “Divi mazi pingvīnēni”. Režija un lelles Inguna Radziņa
Jūrmalas teātrī Muižas ielā 7

Šajā sezonā visām skatītāju kategorijām Jūrmalas teātra izrāžu
apmeklējums būs BEZ MAKSAS. BEZMAKSAS IEEJAS KARTES (ielūgumus)

IEPRIEKŠ OBLIGĀTI JĀREZERVĒ ZVANOT - 67751089, jo skatītāji zālē tiks ielaisti
TIKAI AR IEEJAS KARTĒM (ielūgumiem).

13 septembris
svētdiena
16.00
Latvijas čempionāts futbolā vīriešiem - Optibet Virslīga 2020
Jūrmalas pilsētas stadionā "Sloka" Skolas ielā 5
Latvijas čempionāts futbolā vīriešiem - Optibet Virslīga 2020

“FK Spartaks Jūrmala” – “BCF Daugavpils” 

13 septembris
svētdiena
17.00
Kremerata Baltica festivāls. Noslēguma koncerts. Gidons Krēmers, Georgijs Osokins, Hugo Tičati
Dzintaru koncertzālē Turaidas ielā 1
Kremerata Baltica festivāls. Noslēguma koncerts. Gidons Krēmers, Georgijs Osokins, Hugo Tičati

Piedalās: Gidons Krēmers (vijole), Lučiana Mančīni (Luciana Mancini, mecosoprāns), Hugo Tičiati (Hugo Ticciati, vijole), Georgijs Osokins (klavieres), Kremerata Baltica kamerorķestris

Programmā:

I daļa


Andrius Žlabis (Andrius Žlabys, 1978)
’’Kaleidoscope of Lost Time’’ (pasaules pirmatskaņojums)

I.Prelude
II. Scherzo-Passacaglia
III. Dissonance
IV. Quarter = 87
V. Perpetuum

Arturs Maskats (1957)
’’Vasaras sapņi’’, Koncerts vijolei, balsij un kamerorķestrim (pasaules pirmatskaņojums)
Izpilda - Luciana Mancini, Hugo Ticcati & Kremerata Baltica


II daļa

Ludvigs van Bēthovens (Ludwig van Beethoven, 1770–1827)
Beethoven Aria from op. 132
Izpilda - Hugo Ticciati & Kremerata Baltica

Ludvigs van Bēthovens
Ceturtais koncerts klavierēm un orķestrim Solmažorā op. 58, versija kamerorķestrim
I.Allegro moderato
II. Andante
III. Rondo (Vivace)
Izpilda - Georgijs Osokins & Kremerata Baltica

’’Kremerata Baltica’’ noslēguma koncertā līdzās maestro Gidonam Krēmeram un orķestra rezidējošajam māksliniekam, pianistam Georgijam Osokinam, gaidāmi īpaši viesi – neordinārais un intelektuālais vijolnieks Hugo Tičiati (Hugo Ticciati), kurš jau vairākkārt atskaņojis latviešu komponistu skaņdarbus un mecosoprāns Lusiana Mančīni (Luciana Mancini). Čīliešu-zviedru dziedātāja ir spoža senās mūzikas interprete, koncertējusi ar slaveniem senās mūzikas ansambļiem, kā Freiburgas baroka orķestris un L’Arpeggiata.

Programmā gaidāmi divi pasaules pirmatskaņojumi – pasaulē atzītais lietuviešu pianists un laikmetīgās mūzikas entuziasts Andrius Žlabis radījis jaundarbu Gidonam Krēmeram un ’’Kremerata Baltica’’ ar nosaukumu ’’Kaleidoscope of the lost time’’, toties nostalģisku smeldzi mīlošais Arturs Maskats skaņās darinājis Emīlijas Dikensones dzejas rindas koncertā ’’Vasaras sapņi’’ balsij, vijolei un kamerorķestrim. Šis darbs ir starptautisks kopdarbs - orķestrim Kremerata Baltica sadarbībā ar Zviedrijas ansambli O/Modernt, kuri būs nākamie “ Vasaras sapņu” izpildītāji.

Par Ludviga van Bēthovena Ceturto klavierkoncertu pēc pirmatskaņojuma rakstīja, ka tas esot ’’apbrīnojamākais, mākslinieciskākais, neparastākais un komplicētākais Bēthovena sakomponētais koncerts’’. Ceturto klavierkoncertu mēdz arī uzskatīt par liriskāko, lokanāko un maigāko no viņa klavierkoncertiem – šis opuss nudien ir Bēthovena ģeniālās mākslas pilnība.
Bet Bēthovena vēlīno stīgu kvartetu pasaulē ieskanas filozofiski grēksūdzes zvani, gremdējoties tādos apcirkņu dziļumos, kurus laikabiedri nesaprata. Par 15. stīgu kvarteta lēno daļu pats Bēthovens teicis, ka ’’tā ir pateicības himna dievišķībai no slimnieka, kas atsveseļojas’’.

Pasākuma organizators: Dzintaru koncertzāle SIA 

21.07.2020 - 14.09.2020
Mākslas liedags "Zvaigžņu vārti”
Dzintaru pludmalē Turaidas ielas galā
Mākslas liedags "Zvaigžņu vārti”

Dzintaru pludmalē, Turaidas ielas galā, apskatāma Latvijas dabas iedvesmota tēlniecības izstāde “Mākslas liedags. Zvaigžņu vārti”.

 

Četru Latvijas mākslinieku – Roberta Dinera, Andra Losa, Kristapa Strauta un Artūra Bērziņa – veidotie skulpturālie objekti organiski iekļaujas Jūrmalas pludmales ainavā kā dabas un mākslas vienotības akcenti. Izstādes kuratore – Lilija Dinere.

04.08.2020 - 19.09.2020
12.00-18.00
Andreja Ģērmaņa izstāde “Retrospekcija”
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35

Jūrmalas Kultūras centra 1. stāva foajē no 4.augusta būs iespēja apskatīt mākslinieka Andreja Ģērmaņa gleznu izstādi “Retrospekcija”. Īsi pirms savas astoņdesmitgades (dzimis 1941.gada 16.jūnijā) Andrejs Ģērmanis nolēmis sarīkot atskata izstādi ar nosaukumu “Retrospekcija”, kurā ietverti ap 20 pēdējā desmitgadē tapušie darbi. Andreju Ģērmani vienmēr interesējuši tradicionālie žanri – ainava, portrets, klusā daba, ir arī daži žanriski motīvi un pa kādam dekoratīvam mēģinājumam. Andrejs Ģērmanis mīl tos gadalaikus, kad var gleznot brīvā dabā, plenēros. 

 

No 1952.gada līdz 1959.gadam Andrejs Ģērmanis mācījās Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā pie skolotājiem Irmas Jaunarājas, Zigfrīda Zēbera, Edgara Iltnera, Arnolda Griķa un citiem, tad turpināja izglītību Latvijas Mākslas akadēmijā, kur 1965.gadā beidzis Eduarda Kalniņa meistardarbnīcu.

 

Vairāk nekā divdesmit pēdējie gadi pavadīti Jūrmalā, aktīvi gleznojot un piedaloties sabiedriskajā dzīvē. Viņš ir aktīvs izstāžu dalībnieks, izstādījies arī Krievijā, Lietuvā, Zviedrijā un ASV. Maskavā, Tretjakova galerijā atrodas mākslinieka glezna “Dzejas lasīšana”. Vairākas viņa gleznas atrodas Latvijas muzejos. Par mākslu un izstādēm Andrejs Ģērmanis daudzkārt rakstījis arī presē.

 

Jūrmalas Kultūras centrā Andreja Ģērmaņa gleznu izstāde būs skatāma no 4.augusta – 19.septembrim. Darba laiks no pirmdienas līdz piektdienai no plkst. 13.00 līdz 18.00, sestdienās slēgts, svētdienās no plkst. 12.00 līdz 17.00. Ieeja izstādē bezmaksas.

 

10.08.2020 - 20.09.2020
Kauguru bibliotēkā Engures ielā 4a
11.08.2020 - 30.12.2020
Jauna pastāvīgā ekspozīcija “Laivu būves attīstība Rīgas jūras līča piekrastē”
Jūrmalas Brīvdabas muzejā Tīklu ielā 1a

Jūrmalas Brīvdabas muzejā no 11. augusta apskatāma jauna pastāvīgā ekspozīcija – “Laivu būves attīstība Rīgas jūras līča piekrastē”.

 

Ekspozīcija veidota kā stāsts par laivu būves pirmsākumiem un laivu būvēšanas veidiem Latvijā. Centrālais eksponāts ir nepabeigta, klinkerbūves jeb pārlaidbūves tehnikā būvētā Kurzemes koka zvejas laiva dabiskā lielumā. Telpā izvietoti senlaicīgi amatnieku darba galdi un instrumenti, kā arī tekstuālā informācija, zīmējumi un fotogrāfijas.

Pirms piecdesmit gadiem, zvejnieku kolhoza “Uzvara” darbiniekiem dibinot Jūrmalas Brīvdabas muzeju, bija iecere iekārtot laivu būves darbnīcu, kur meistars sniegtu laivu būves amata paraugdemonstrējumus, iesaistot darba procesā muzeja apmeklētājus. Strādājot pie jaunās ekspozīcijas izveides, Jūrmalas Brīvdabas muzeja darbiniekiem bija vēlme saglabāt pamatieceri – radīt laivu būves darbnīcu, kas atspoguļotu piekrastes iedzīvotāju dzīvi un nodarbošanos.

Ekspozīcija tiks izmantota muzejpedagoģisku nodarbību veidošanai muzeja apmeklētāju iesaistei laivu būves izzināšanā.

Tas ir jauns kultūras tūrisma produkts, kas būs interesants gan pašiem jūrmalniekiem, gan pilsētas viesiem, – mākslinieciski augstvērtīga un kvalitatīva ekspozīcija par laivu būvniecības tradīcijām.

Jaunā ekspozīcija ir nozīmīgs ieguldījums Rīgas jūras līča piekrastes, arī Jūrmalas pilsētas, seno iedzīvotāju dzīves izpētē, zvejniecības un ar to saistīto zudušo vēsturisko arodu popularizēšanā, muzeja apmeklētāju izglītošanā, kā arī vērtīgs Jūrmalas Brīvdabas muzeja ekspozīciju tematisks papildinājums.

 

Ekspozīcija izveidota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

 

14.08.2020 - 13.09.2020
Lauras Veļas glezniecības izstāde “Atslēgkadri”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

 Laura Veļa. Segments 095. 2020 

 

Laura Veļa. Atslēgkadri

Izstādē skatāmie mākslas darbi veidoti īpašā autortehnikā, kur liela loma ir salīdzinoši nesen sintezētiem caurspīdīgajiem lejamiem epoksīda sveķiem, kas uz finiera veidojot biezu virsmu, panāk virsmas atspīdēšanu, gleznu objektos iekļaujot apkārtējo vidi un skatītāju, kā arī, no sāniem skatoties, veido darba daudzšķautņainību un attēla deformēšanos, dublēšanos.

Atslēgkadrs ir attēls īsākajam piefiksējamam laika sprīdim jeb laika nogrieznim. Mākslas darbu saturu veido no atmiņas izrauti attēli, kas sev līdzi nes nozīmīgu pieredzi, stāstu, sajūtu vai arī atcerēšanās fikciju. To izmēram un formai ar nodomu piešķirts objekta statuss.

Autore uzdod retorisku jautājumu “Kā tas ir – izjust laiku? Tepat uz darbnīcas lieveņa sēžot, aizverot acis, šķiet – nekas nenotiek, bet kaut kas tomēr plūst un mainās. Kamēr ķermenis nekustās, jūras viļņi plūst un atplūst, asinsritē vielas ceļo pa noteikto loku, planēta lēnām griežas ap savu asi visumā. Kaut kur tur ir laiks…”.

Laura Veļa ir mācījusies klavierspēli, informācijas tehnoloģijas, attēlu apstrādi un gleznošanu. 2020. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas maģistra studijas glezniecības apakšnozarē un ieguvusi Borisa un Ināras Teterevu stipendiju. No 2014. gada aktīvi piedalās kopizstādēs, kā arī līdz šim notikušas 4 personālizstādes, no kurām īpaši izceļama izstāde “Prāta defragmentācija” galerijā “Māksla XO”. Lauras Veļas mākslas darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, ASV, Nīderlandē, Francijā un Vācijā.

Izstāde apskatāma līdz 13. septembrim.

14.08.2020 - 13.09.2020
Imanta Ozoliņa grafikas darbu izstāde “Limonāde”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

  Imants Ozoliņš. Etiķete Limonāde. 1962       

 

Imants Ozoliņš. Limonāde

Izstāde sniedz ieskatu grafiķa Imanta Ozoliņa (1930–2018) radošajā mantojumā – saldumu iesaiņojumi un dzērienu etiķetes, Rīgas un Jūrmalas pilsētvides zīmējumi. Visas grafikas autors radījis ar guašas krāsām, smalko līniju vilkšanai izmantojot Sibīrijas caunas otiņu. Milzīgā pacietība un rūpīgā precizitāte raksturo mākslinieka darbus, kas šodienā atklāj teju veselu laikmetu pirms datortehnoloģiju ienākšanas.

Grafiķis Imants Ozoliņš  kopš 1962. gada radījis ap 4000 exlibris  ne tikai tuviem draugiem, arī aktieriem, rakstniekiem, politiķiem un prezidentiem. Mākslinieks veidojis 78 grafiku sēriju par Rīgas spilgtākajām ēkām un arī Jūrmalas namus fiksējis neskaitāmos zīmējumos. Veidojis grafiskās zīmes zināmiem Latvijas uzņēmumiem, Latvijas Armijai dāvinājis emblēmas un karoga skices, Latvijas Pastam zīmējis aploksnes, pirmo  dienu zīmogus un markas. Ozoliņa grafikas ir arī Andra Kolberga grāmatu ilustrācijās.

 Imants Ozoliņš (1930 – 2018) dzimis Rīgā, luterāņu mācītāja Alberta Ozoliņa sešu bērnu ģimenē. Vecākais brālis labi zīmējis, bieži par modeli aicinājis Imantu, un Imantam arī gribējies pamēģināt. Skolā burtnīcu malas bijušas visādiem ģīmīšiem apzīmētas.

Mācījies Rīgas 17. mākslas un arhitektūras arodvidusskolā dekoratīvās mākslas nodaļā. Dienesta laikā zīmējis politiskās aģitācijas plakātus, saukļus un pat kino afišas. 1956. gadā uzsācis darbu konditorejas fabrikā “Uzvara” kā mākslinieks-noformētājs un drīz vien saņēmis piedāvājumu zīmēt arī etiķetes. No 1959. līdz 1963. gadam apmeklējis vakara četrgadīgās zīmēšanas klases Latvijas Mākslas akadēmijā.

Izstāde apskatāma līdz 13. septembrim.

14.08.2020 - 13.09.2020
Agneses Gedules stikla objektu izstāde “Stikla domnīcas”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

Agnese Gedule. Dūmakainā Mantija. 2017     

 

Agnese Gedule. Stikla domnīcas

Stikla matērija ir saprotama un tīra, tā sevī glabā dabas un arī cilvēces skaistākos sapņus un neglītākos murgus. Mēs tos noglabājam domnīcās un aizmirstam līdz brīdim, kad informācijas telpa ap mums kļūst pārāk šaura, radot nākamo domnīcu.

Pirmās “domnīcas” māksliniece radīja 2012. gadā, absolvējot Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas nodaļu. Tapa diplomdarbs “Identitātes zīmogs”, kas attīstījās līdz “Rasas krātuvēm”. Posms, kurā māksliniece “atrada” stiklu sevī pa īstam un dziļi. Otrā “domnīca” bija stikla kupoli ar nosaukumu “Sasaistītie”, kas dzimuši jūrai. Trešā “domnīca” “Dūmakainā un purpura mantija” ir sfēras, kas uzplaukušas pasaulei. Savukārt ceturtā “domnīca” “Tulkotāji” ir 2020. gada darbi, kas tapuši, sasaistoties sapņiem un realitātei un rada atbildes jautātājos, pat, ja jautājums šķietami paliek neatbildēts. Skatītājs ir “domnīcas” avots, informācijas devējs un ņēmējs.

Agnese Gedule 2012. gadā absolvējusi LMA Stikla mākslas nodaļu (maģistra grāds), stažējusies "Ernesto design" Rīgā, Ajeto, Lindava glass factory Čehijā, Rītveldas mākslas akadēmijā Nīderlandē, Roberta Emeringera vitrāžu restaurācijas darbnīcā Luksemburgā. Ir lektore LMA Stikla mākslas nodaļā (kopš 2013. gada) un pasniedzēja Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā (kopš 2012. gada). Izstādēs piedalās kopš 2006. gada. Darbi kolekcijās Prāgas stikla mākslas centrā un galerijā Čehijā, Prāga, Roberta Ēmeringera un Zaigas Baižas stikla mākslas studijā Aselbornā Luksemburgā, Stikla mākslas galerijā Bornhomā, Dānijā.

Izstāde apskatāma līdz 13. septembrim.

25.08.2020 - 18.12.2020
Gleznotāja un pianista Jāņa Maļecka gleznu izstāde
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mūzikas vidusskolā Strēlnieku prospektā 30 korp. 1

Gleznotāja un pianista, Latvijas Mūzikas akadēmijas profesora un Jūrmalas Mūzikas vidusskolas pedagoga Jāņa Maļecka gleznu izstāde, kas veltīta Jūrmalas Mūzikas vidusskolas 60. gadskārtai.

 

Izstāde apskatāma P.–Sv. plkst. 9.00–21.00, iepriekš piesakoties pa tālruni 67764416.

27.08.2020 - 03.10.2020
A. Kronenberga Slokas bibliotēkā Raiņa ielā 3
29.08.2020 - 10.10.2020
Ievas Muzikantes gleznu izstāde “Latvija – gadalaiki”
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā J. Pliekšāna ielā 5/7

Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, no 29. augusta līdz 10. oktobrim skatāma Ievas Muzikantes gleznu izstāde “Latvija – gadalaiki”. Mākslinieces gleznotajos lielformāta portretos spoguļojas Latvijas daba, gada ritums un cilvēka mūžs, savijoties kopīgā stāstā. 

 

Gleznu cikls “Latvija – gadalaiki” ir Ievas Muzikantes veltījums Latvijai. Ekspozīcija pārsteidz skatītāju ar novatorisku, oriģinālu un neparastu šīs tēmas risinājumu un cikla koncepciju. Gleznu sēriju veido lielformāta portreti, tajos vienojošais elements ir saulesbrilles ar spoguļstikliem, kuros redzamas Latvijas ainavas. Tā ir kā simbolisks cilvēka dzīves cikla atspoguļojums: portretos attēloti dažāda vecuma cilvēki no mazuļa līdz sirmgalvim cienījamā vecumā. Arī Latvijas ainavas, kuras redzamas saulesbrillēs, ir saistītas ar cilvēka mūžu – agrai bērnībai atbilst agrs pavasaris, jaunībai – vasara, brieduma gadiem – rudens, vecumdienām – ziema. Vienojošs ciklam ir arī pozitīvais mākslinieces vēstījums – cilvēka mūžs ir skaists un unikāls jebkurā vecuma posmā, tāpat kā Latvijas daba ir skaista ikvienā gadalaikā. 

 

Par saviem darbiem gleznotāja stāsta: “Cilvēka mūžs ir kā gada ritums: pavasarim seko vasara, vasarai seko rudens, rudenim – ziema. Cilvēks ir daļa no dabas, daļa no tēvzemes, daļa no laika un sabiedrības. Diemžēl mēs nevaram šo ciklu atkārtot, paņemot pavasara ziedētpriekam ziemas gudrību. Mēs katrs pasaulē skatāmies caur savu prizmu, un pasaule mums veras pretī un spoguļojas mūsos, tā arī šajās saulesbrillēs ir redzamas dzimtenes ainavas: bērnam tas ir pavasaris, pats mūža sākums, kad pasaule vēl ir jauna. Jaunības gados vasara atnes bagātus rudzu laukus un siena vālus, brieduma gados – rudens augļi un krāsu simfonija koku lapās, sirmgalvja acīs pretī lūkojas ziema, sniegs ir matos un pāri viņa mūžam.”

 

Ieva Muzikante ir profesionāla māksliniece, Latvijas Mākslinieku savienības biedre, kura savu izglītību ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmijā, 1990. gadā absolvējot Tēlniecības nodaļu un 2013. gada jūnijā – Glezniecības maģistratūru pie prof. Alekseja Naumova un Kaspara Zariņa.

01.09.2020 - 15.10.2020
Tēlnieka Andra Bērziņa medaļu un mākslinieces Mairas Veisbārdes gleznu izstāde
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā J. Pliekšāna ielā 5/7
Tēlnieka Andra Bērziņa medaļu un mākslinieces Mairas Veisbārdes gleznu izstāde

Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, no 1. septembra līdz 15. oktobrim aicina uz izstādi “Veltījums dzejniekiem”. Tajā eksponētas mākslinieces Mairas Veisbārdes un mākslinieka, tēlnieka Andra Bērziņa gleznas, medaļas, vainagi un zīmējumi, kas veltīti Rainim, Aspazijai un Dzejas dienām.  Izstādes atklāšana 29. augustā plkst. 16.00.

Izstāde ir veltījums Dzejas dienām un Aspazijai un Rainim. Tās centrā – Raiņa un Aspazijas portreti Andra Bērziņa zīmējumos un dzejniekiem veltīti Mairas Veisbārdes vainagi. Dzejnieku medaļas sasaucas ar Latvijas dabas tēliem un tautastērpiem, bet pasaules dvesmu izstādē ievij Šveices ainavas gleznās un Venēcijas tēma medaļās. Jūrmalas kultūras cilvēki un turpat dzejnieks Dante. Sieviešu tēli zīmējumos un skulptūrās atklāj sievietes skaistumu, kas vienmēr bijis dzejnieku iedvesmas avots. Dzeja visu vieno, kā to uzsvēris Rainis, un izstāde kļūst par gaišu sveicienu Dzejas dienās.

Māksliniece Maira Veisbārde. Izglītību ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmijas stājglezniecības nodaļā (gleznotāja, mākslas pedagoģe, Mg. art. 1975. g.). Maira Veisbārde ir Latvijas Mākslinieku savienības un Jūrmalas mākslinieku biedrības biedre. Darbojas stājglezniecībā eļļas un pasteļa tehnikā. Tēmu loks plašs – portreti, klusās dabas, ainavas, figurālas kompozīcijas. Septiņu altārgleznu autore. Viņas mākslai raksturīgs dziļi latvisks, poētisks skatījums. Izstādēs piedalās no 1977. gada gan Latvijā, gan ārvalstīs – Somijā, Vācijā, Francijā, Krievijā, Baltkrievijā u.c. Darbi aplūkojami Latvijas Mākslinieku savienības galerijā un Talsu muzejā, daudzu Latvijas pašvaldību kolekcijās, Somijā – Alavusas, Tamperes un Pietarsāri pilsētu īpašumā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Dānijā, Zviedrijā, Francijā, Čehijā, Polijā, ASV, Vācijā, Somijā, Norvēģijā un citviet.

Mākslinieks Andris Bērziņš. Izglītību ieguvis Latvijas Mākslas akadēmijā (tēlnieks, pedagogs, Mg. art. 1972. g.). Andris Bērziņš ir Latvijas mākslinieku savienības biedrs, Jūrmalas mākslinieku biedrības biedrs. Izstādēs piedalās no 1973. gada. Galvenie radošā darba virzieni – stājtēlniecība, medaļas, memoriālā skulptūra un zīmējumi. Andris Bērziņš ir Starptautiskās medaļu federācijas FIDEM biedrs, piedalījies Starptautiskās medaļu izstādēs Kolorādospringsā (ASV), Tamperē (Somija) u.c. Darbi atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Talsu muzejā, Jūrmalas pilsētas muzejā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Somijā, Francijā, Polijā, Vācijā, Zviedrijā, Dānijā. Tēlnieka Andra Bērziņa daiļradē vienu no galvenajām vietām ieņem medaļas, mīļākais materiāls ir bronza. Medaļas īstenotas bronzas lējumā ar plastisku virsmas apdari, kas pakļauta darba idejas atklāsmei.

Plašā medaļu klāsta galvenās tēmas – Latvijas kultūras darbiniekiem veltītās medaļas: Rainis, Aspazija, Dante un “Dievišķā komēdija”. Mazo formu tēlos attēlots sievietes auguma poētiskais skaistums. Mākslinieku iedvesmo šo formu plastiskais plūdums un harmonija.

01.09.2020 - 24.10.2020
Jūrmalas Mākslas skolas pedagogu darbu izstāde "Atelpa"
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mākslas skolā Strēlnieku prospektā 30 korp. 2

 

Jūrmalas Mākslas skolas pedagogu darbu izstāde ir tradīcija, kas turpinās jau daudzus gadus.

 

Strādājot par mākslas pedagogu, ir svarīgi just mākslas pulsu, būt sastāvdaļai radošās mākslas telpā un laikā.

 

Šogad izstādes nosaukums ir “Atelpa” – kā telpa un laiks starp darba cēlieniem, kad var palūkoties apkārt, ieraudzīt sevi Visuma telpā un sajust Visumu sevī.

Skolas pedagogi ir ļoti dažādi gan pieredzes, gan izteiksmes ziņā. Daudzveidīgi ir arī pedagogu radītie darbi, daudzveidīgs ir tehniskais izpildījums un žanrs. Raiba un koša ir mūsu vasara, krāsina ir mūsu dzīve, ikvienam tā atmirdz citādāk un katrs to sajūt atšķirīgi.

 

Dabas un dzīves mīlestība. Radīšanas prieks. Spēja nepārstāt brīnīties. Tas viss vieno skolas skolotājus gan pedagoģiskajā, gan mākslinieciskajā darbā.

01.09.2020 - 17.10.2020
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mākslas skolā Strēlnieku prospektā 30 korp. 2
01.09.2020 - 24.10.2020
Jūrmalas pilsētas domē Jomas ielā 1/5
01.09.2020 - 24.10.2020
Jūrmalas Mākslas skolas audzēkņu 2019./2020 mācību gada darbu izstāde “Raibais gads”
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110

09.09.2020 - 28.02.2021
Interaktīva izstāde bērniem “Saulains stūrītis”
Aspazijas mājā Z. Meierovica prospektā 18/20

 

    

 

Aspazijas mājas izstāžu zālē atklāta vilinoša un vizuāli krāšņa interaktīvā izstāde bērniem “Saulains stūrītis”.

 

Uz izstādes laiku Aspazijas mājkalpotājas Annas Rijnieces agrākā istabiņa pārvērtīsies par jūgendstila dārzu, kurā dzīvo zinātkāra kaķu meitenīte. Baltā kažoka saimniece simbolizē Aspaziju bērnībā – vērīgu gudrinieci, kura savas bērnības izjūtas ietērpa vārdos vienā no skaistākajiem latviešu dzejas krājumiem “Saulains stūrītis”.

 

Dzejas krājums, kuram šogad aprit 110 gadi, kļuvis par iedvesmas avotu māksliniecēm Gundegai Muzikantei un Ilzei Dambei. Pazīstamās bērnu grāmatu ilustratores Aspazijas nemirstīgajai dzejai radījušas jaunu – vizuāli telpisku dimensiju. Par spīti krājuma popularitātei, “Saulains stūrītis” nekad nav izdots ar pilnvērtīgām ilustrācijām. Tā ir gan priekšrocība, gan izaicinājums. Gundega Muzikante, kuras zīmējums raksturo mīļums, dzīvīgums un izteiksmīgas detaļas, atzīst, ka Aspazijas fantāzijas lidojums ir netverams: “Tur staro silts mīļums un kosmiskas bezgalības klātbūtne. Izstādes objekti ir mēģinājums šīs daudzveidīgās sajūtas materializēt.”

 

Veidojot izstādi, kuras mērķis ir bērnus mūsdienīgā veidā iepazīstināt ar Aspazijas dzeju, mākslinieces, tāpat kā savulaik pati dzejniece, izteiksmes avotus meklēja dabā. Krāšņajā aizslietnī dažādu ziedu vidū bērni atradīs gan magones un puķuzirņus, gan arī pieticīgo dadzīti, kura zaļās lapiņas gulēja uz Gundegas Muzikantes darba galda, lai arī zīmētajām būtu pareizā forma.

 

Izstāde “Saulains stūrītis” būs ne tikai vizuāls baudījums. Mazie apmeklētāji Aspazijas mājā varēs piedzīvot visdažādākās izjūtas. Guļot “Zvaigžņu teltī”, bērni varēs lūkoties debesu spīdekļos un klausīties Aspazijas dzejoļus, kurus ierunājusi Jaunā Rīgas teātra aktrise Guna Zariņa. Turpat līdzās varēs vērot zemūdens pasaules dzīvi “Sapņu dīķītī”, bet ziedu krēsliņos klausīties sapņaino Raimonda Paula dziesmu ar Aspazijas vārdiem “Aicnājums”. Mazajiem apmeklētājiem būs iespēja arī pašiem aktīvi darboties, atverot vienu “brīnumlādīti” pēc otra. Tajās bērni atradīs pārsteigumus un aizraujošus uzdevumus. Pie tāfeles būs iespēja iemēģināt arī pašiem roku dzejošanā.

 

Aspazijas dzejas krājums “Saulains stūrītis” iznāca 1910.gadā. Jau tūlīt pēc iznākšanas, kritiķi to atzina par dzejnieces spēcīgāko un labāk veidoto krājumu. Pat Rainis beidzot slavēja savu dzīvesbiedri: “Saulains stūrītis” nāca kā maigs mierinātājs negantā laikā, saule un mīļa roka (..). Visi bija pārsteigti no mīļā saules stariņa”. Pirmais dzejas krājuma ”Saulains stūrītis” izdevums (4000 eks.) tika izpārdots rekordīsā laikā. Līdz padomju okupācijas dzejas krājums piedzīvoja piecus izdevumus, apliecinot, ka lasītāji to iemīļoja, ierakstīdami “Saulaino stūrīti” latviešu tautas kolektīvajā apziņā.

 

Izstāde “Saulains stūrītis” Aspazijas mājā būs apskatāma līdz 2021.gada 28.februārim.

 

Interaktīvā izstāde bērniem “Saulains stūrītis” tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Jūrmalas pilsētas domes atbalstu. 

 

 

 

11.09.2020 - 17.09.2020
Kino
Kinoteātrī "Star Cinema" tirdzniecības centrā "Korso" Jomas ielā 37

12.09.2020 - 24.10.2020
Vadima Jēgera izstāde „Lelles no cietuma”
Bulduru Izstāžu namā Muižas ielā 6
Vadima Jēgera izstāde „Lelles no cietuma”

Vadims Jēgers Bulduru Izstāžu nama izstādēs piedalās jau vairākus gadus un ir saņēmis žūrijas atzinības konkursa izstādē „JĀ/NEatkarība”.

2019. gadā akcijā-izstādē-loterijā „Gada Nedarbs” Vadims Jēgers saņēma skatītāju balvu par darbiem „Vajadzības” un „Kode-Iza”, kā arī iespēju Bulduru Izstāžu namā veidot savu personālizstādi.

 

Pašlaik Vadims Jēgers atrodas Rīgas Centrālcietumā, tāpēc uz savas izstādes atklāšanu ieraksties nevarēs. Tiesas sēde par V. Jēgera nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu notiks 21.09.2020., un pozitīva iznākuma rezultātā tikšanās ar mākslinieku Bulduru Izstāžu namā notiks izstādes pēdējā dienā – 24.10.2020. plkst. 15.00.

 

Autors sūta izstādes skatītajiem vēstuli:

"14.08.2020. , cietums

 

Ko es vēlētos pateikt...

Es, laikam, neesmu no tiem cilvēkiem, kurš īpaši tendēts runāt par sevi.

Šis stāsts nav par mani. Tie ir notikumi, kuru liecinieks esmu bijis, vai drīzāk, kurus esmu piedzīvojis un arī pārdzīvojis, izpaužot tos lellēs.

Es nokļuvu šajā stāstā, esot pavisam salauzts gabalos asociālā dzīvesveida dēļ. Meli, narkotikas, noziegumi bija kļuvuši par maniem ikdienas pavadoņiem. Es mētājos savu halucināciju neprātā, līdz mani arestēja un ieslēdza.

„Astreins”, mana pirmā lelle, lelle no gabaliem kā simbols tam, ka es varu sevi savākt. Atrast fragmentus, kas man pašam patiktu un savienot tos, radot jaunu personību.

No sievietes ar rozā matiem es paņēmu vēlmi palīdzēt, no citas – spēju būt atsaucīgam un labvēlīgam.

Viens no maniem kaimiņiem uzskatīja, ka svarīgi ir būt labam tēvam. Kāpēc gan ne... Tas arī man derēs.

Viegli bija sevi savākt no citu dzīves vērtībām, jo pašam man nekas nebija atlicis.

Es biju dziļa, melna kapa dibenā, kuru pats sev biju izracis, un, lai tiktu no tā laukā, tas bija jāaizpilda.

Aptuveni tā es kļuvu par vietējo mākslinieku. Viens no maniem paziņām reiz pateica, ka tā ir ērta, „silta” vietiņa, kurā es varu “nosist” sev piešķirto soda laiku cietumā. Bet man jānotēlo, ka esmu mākslinieks!

Kaut kam man vajadzēja būt. Un kālab lai es nekļūtu par cietuma mākslinieku?

Lai arī es pret to neizturējos nopietni, man vienkārši bija nepieciešams sevi piepildīt un es ķēros pie visa, kas man ļautu pārdzīvot kaut vēl vienu dienu. Vēl vienu dienu, kurā es nenonāvēšu sevi vai kādu citu...

Uz šīm lellēm es pārnesu visu, ko neieredzēju, to, ar ko es cīnījos un nevarēju uzvarēt. Dažkārt lellēs es ietvēru mīlestību vai prieku, kuru nespēju atrast. Ir tādas lelles, kurās apraktas kāda sāpes, pārdzīvojumi vai pat nāve.

Šo trīs gadu laikā, kamēr es atrodos cietumā, daži no cilvēkiem, kurus es pazinu, ir jau miruši, netiekot galā ar savu tumsu vai apkārtējās pasaules tukšumu. Es jutu vainas izjūtu, un, veltot šiem cilvēkiem lelli, es to mazināju vai izlaboju. Pacensties sadzīvot ar savu zaudējumu, ar izjūtu, ka tā ir mana daļa, kura mirusi.

Tā es sevi veidoju no to cilvēku īpašībām, kurus es sastapu, un centos to atainot savās lellēs.

Kaps, no kura es centos izrāpties, ir gandrīz aizpildīts ar jaunām vēlmēm, centieniem, solījumiem, atbalstu un mīlestību.

Tagad tas ir mans balsts, pamats.

Vakar es runāju ar savu draugu no Anglijas un viņš man pateica: „Kad mana pasaule sāk jukt un brukt, es sāku zaudēt jēgu, man ir bail. Bet tieši par tevi es nešaubos, brāl!”

Jūtu, ka šie vārdi ir pamats izveidot vēl vienu lelli.

 

Ar cieņu,

Vadims Jēgers"

 

Vadima Jēgera izstāde „Lelles no cietuma” Bulduru Izstāžu namā būs apskatāma līdz 24.10.2020.

12.09.2020 - 16.09.2020
10.00-18.00
Nacionālajā tenisa centrā “Lielupe”, O.Kalpaka prospektā 16, Lielupē
Starptautiskais Latvijas Senioru atklātais tenisa čempionāts “Jūrmalas kauss 2020”