Pasākumu afišas
Pedagoga, mākslinieka Antona Vaivoda jubilejas izstāde “Jūra – tuvā un tālā”
12.06.2020 - 29.08.2020
Dubultu Kultūras kvartāls Jūrmalas Mākslas skola Strēlnieku prospekts 30
Pasaules kausa posms ielu vingrošanā
11.07.2020 - 11.07.2020
Jūrmalas pludmales centrā, Kaiju ielas galā
Vasaras koncerti Horna dārzā
03.07.2020 - 10.07.2020
Horna dārzs, Jomas iela 35
Latvijas čempionāts pludmales volejbolā "ERGO OPEN 2020"
17.07.2020 - 19.07.2020
Jūrmalas pludmales centrā, Kaiju ielas galā
Ievas Tarandas darbu izstāde "Atgriešanās septiņjūdžu mežā"
10.06.2020 - 31.07.2020
Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110
Mākslinieces Ditas Lūses izstāde “Tver mirkli!”
09.06.2020 - 30.07.2020
Jūrmalas Kultūras centrs, Jomas iela 35
Laikmetīgās mākslas izstāde “Sieviete bez īpašībām”
02.06.2020 - 11.07.2020
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā J.Pliekšāna ielā 5/7
jūlijs 2020
01 marts
svētdiena
12.00
Masļeņica. Pie sanatorijas "Jantarnij bereg"
Pie sanatorijas "Jantarnij Bereg" Zvīņu ielā 2

01 marts
svētdiena
14.00
Brīvdienu mūzika. Brodveja un kino mūzika. Dzintaru koncertzālē
Dzintaru koncertzālē Turaidas ielā 1
Brīvdienu mūzika. Brodveja un kino mūzika. Dzintaru koncertzālē

Piedalās: Rīgas Saksofonu kvartets (Katrīna Kivleniece, soprānsaksofons, Artis Sīmanis, altsaksofons, Ainars Šablovskis, tenorsaksofons, Baiba Tilhena, baritonsaksofons), Emīls Kivlenieks (tenors), Jolanta Strikaite-Lapiņa (soprāns) - solistes maiņa, aizstās Beāte Zviedre (soprāns).

Koncerta vadītājs Jānis Ozols

Koncerta ilgums ~ 1 stunda 30 minūtes bez starpbrīža.

01 marts
svētdiena
16.00
Leļļu izrāde “Rūķi un Pūķa ola”
Jūrmalas teātrī Muižas ielā 7
Leļļu izrāde “Rūķi un Pūķa ola”

Daces Lasenbergas stāstā "Rūķi un pūķa ola" Vārna ir nomocījusi visus - pat rūķus un nekas cits neatliek kā saukt palīgos pūķi. Tikai kur, lai to atrod? Varbūt cilvēki kaut kur paslēpuši pūķīti? Varbūt jāaudzina pašiem?

Ja kaut ko ļoti, ļoti grib... ja ļoti, ļoti pacenšas, tad var izdarīt visu un pat doties ceļojumā sēžot uz stiprajiem pūķa spārniem.

Izrādes lelles un režiju veidoja Inguna Radziņa, mūzikas skaņas radīja Mikus Tillers, bet tēliem atdzīvoties palīdzēja Cukurgrauzis - Māris Zabarovskis, Pīkstulis - Ravita Rozīte, Mantzinis - Dace Umbraško, Vecākais rūķis - Guntars Venckus, Dārza feja - Linda Rozīte, Pūķēns - Linda Rozīte, Mājas Vārna - Marta Starka.

Režija un lelles Inguna Radziņa.

Ieejas maksa 3,00 eiro. Biļešu rezervācija pa tālruni 67751089

03 marts
otrdiena
11.30
Dubultu kultūras kvartālā Jūrmalas Centrālās bibliotēkas bērnu nodaļā Strēlnieku prospektā 30
03 marts
otrdiena
15.00
Izstāžu cikla atklāšana. Ievas Jurjānes izstāde “Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas bibliotēkā” un Kaļiņingradas apgabala Vēstures un mākslas muzeja izstāde “Donelaitis un viņa laiks”. Raiņa un Aspazijas vasarnīcā
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā J. Pliekšāna ielā 5/7
Izstāžu cikla atklāšana. Ievas Jurjānes izstāde “Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas bibliotēkā” un Kaļiņingradas apgabala Vēstures un mākslas muzeja izstāde “Donelaitis un viņa laiks”. Raiņa un Aspazijas vasarnīcā

3. martā plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7) tiks atklātas izstādes „Donelaitis un viņa laiks“ un „Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas bibliotēkā“. Abas izstādes ļaus ielūkoties Raiņa un Aspazijas personīgajā bibliotēkā glabātajos dārgumos.

 

Raiņa un Aspazijas vasarnīcā tiks atklātas divas izstādes – Kaļiņingradas apgabala vēstures un mākslas muzeja izstāde „Donelaitis un viņa laiks“, kas veltīta luterāņu mācītājam un vienam no pirmajiem lietuviešu dzejniekiem Donelaitim, savukārt Raiņa muzeja speciālistes Doras Pauzeres, Ginta Māldera un mākslinieces Ievas Jurjānes veidotā izstāde „Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas bibliotēkā“ stāsta par lietām, kuras atrastas starp grāmatu lapām dzejnieku personīgajā bibliotēkā.

 

Izstāde „Donelaitis un viņa laiks“ vēsta par 1714. gadā dzimušo Prūsijas lietuviešu mācītāju un dzejnieku, poēmas „Gadalaiki“ autoru Kristijonu Donelaiti. Kas veidoja dzejnieka pasaules uztveri un radīja iedvesmu poēmai – spilgtākajam un krāšņākajam 18. gadsimta vidus lietuviešu zemnieku dzīves atainojumam? Kā mūsdienās tiek saglabāta Donelaiša piemiņa? Izstādes eksponāti – fotogrāfijas, zīmējumi, manuskriptu un vēstuļu fragmenti – sniedz atbildes uz šiem jautājumiem. Izstādi papildina materiāli par poēmu „Gadalaiki“ – tās tapšanu, vēstījumu un tulkojumiem, īpašu uzmanību pievēršot poēmas atdzejojumiem latviešu valodā.

 

Izstādi atklājot, Kaļiņingradas apgabala vēstures un mākslas muzeja direktora vietniece Olga Ščeglova stāstīs par to, kā Donelaiša memoriālajā muzejā tiek saglabāta lietuviešu dzejnieka piemiņa, literatūrzinātnieks Jānis Zālītis iepazīstinās ar Donelaiša darbu tulkojumu vēsturi, valodnieks un diplomāts Alberts Sarkanis dalīsies atmiņās par tulkotāju Pauli Kalvu, kurš iepazīts, gatavojot K. Donelaiša „Gadalaiku“ bilingvālo izdevumu (2006).

 

Savukārt izstāde „Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas bibliotēkā“ aicina palūkoties uz Raiņa un Aspazijas personīgo bibliotēku no neparasta skatpunkta. Atsevišķas bibliotēkas grāmatas ir interesantas kā lietas pašas par sevi, turklāt tās glabā pavisam negaidītus atklājumus – tajās tīši vai netīši ievietotus priekšmetus, visbiežāk pavisam nesaistītus ar grāmatas saturu. Ekspozīciju saturiski padziļina gleznotājas, ilustratores, operas un teātra scenogrāfes, kostīmu un filmu mākslinieces Ievas Jurjānes radītie mākslas darbi – eksponēto grāmatu portreti un krāšņas vīzijas, kas ilustrē izstādē skatāmās tēmas.

 

Izstādes atklāšanā Dora Pauzere atklās dažu dzejnieku personīgās bibliotēkas grāmatu stāstus, bet Ieva Jurjāne dalīsies ar piedzīvojumiem, Raiņa un Aspazijas pasaulē iedziļinoties.

 

Izstādes tiks eksponētas Raiņa un Aspazijas vasarnīcā no 3. marta līdz 25. aprīlim. Atklāšana 3. martā plkst. 15.00.

04 marts
trešdiena
17.00
Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma izstādes “Rīgas Jūrmalas pilsētai – 100” atklāšana. Jūrmalas pilsētas muzejā
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

   

Reklāmas prospekta "Rīgas Jūrmala" vāks.1930-tie gadi  Reklāmas prospekta "Rīgas Jūrmala" vāks.1935.gads 

 

4. martā plkst. 17.00 Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 29, Majori) atklās Jūrmalas vēsturei veltīto ekspozīciju no muzeja krājuma un privātkolekcijām “Rīgas Jūrmalas pilsētai – 100”. Izstāde veltīta Rīgas Jūrmalas pilsētas dibināšanas simtgadei.

 

Tagadējā Jūrmalas pilsētas teritorijā savulaik bija trīs patstāvīgas pilsētas – Rīgas Jūrmala, Sloka un Ķemeri. Senatnē Jūrmalas centrālā daļa bija vien atsevišķi Rīgas jūrmalas peldu miesti, taču 19. gadsimta 60. gados radās ideja par vienotu administratīvo pārvaldi šīm peldvietām. Iecerēto reformu pārtrauca Pirmais pasaules karš. Tikai pēc tam, kad Latvija ieguva neatkarību, Rīgas jūrmalas peldu miestiem – Buļļiem [Lielupe], Bilderliņiem [Bulduri], Edinburgai I un II [Dzintari], Majoriem, Vecdubultiem [Dubulti] un Jaundubultiem, Karlsbādei [Melluži], Asariem un Valtermuižai [Valteri] – tika piešķirtas pilsētas tiesības, apvienojot tos vienā pilsētā ar nosaukumu “Rīgas Jūrmala”.

 

Rīgas Jūrmalas pilsēta dibināta 1920. gada 2. martā. Pilsēta pastāvēja tikai 26 gadus – pilsētas mūžs bija īss, bet bagāts ar dažādiem notikumiem. Rīgas Jūrmala paguva kļūt par Latvijā un ārzemēs pazīstamu kūrortpilsētu ar aktīvu sabiedrisko un kultūras dzīvi. Pilsētā tolaik tika izveidota kūrorta specifikai atbilstoša saimniecība, līdzsvarojot pastāvīgo iedzīvotāju un kūrorta viesu intereses.

 

Savu patstāvību Rīgas Jūrmalas pilsēta faktiski zaudēja jau 1940. gada jūnijā līdz ar padomju okupāciju, bet saskaņā ar 1946. gada 8. janvāra dekrētu to likumīgi pārveidoja par Rīgas pilsētas Jūrmalas rajonu.

 

Izstādes pamatā materiāli un vēsturiskās liecības no Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma, kas stāsta par Rīgas Jūrmalas pilsētas dzīvi un laikmeta noskaņu tajā. Materiāli grupēti tematiskās sadaļās: pašvaldība, sadzīve, zvejniecība, atpūta pludmalē, dziedniecība, kultūra, izglītība, biedrības, tirdzniecība, satiksme 20.–30. gados. Ielūkosimies pilsētas iedzīvotāju un viesu fotogrāfijās, dokumentos un piemiņas lietās, kas vēsta par pilsētas iedzīvotāju un viesu sadzīvi. Iejutīsimies Latvijas brīvvalsts laika atmosfērā un Rīgas Jūrmalas ziedu laikus.

 

Izstāde “Rīgas Jūrmalas pilsētai – 100” Jūrmalas pilsētas muzejā skatāma no 4. marta līdz 10. maijam. Muzeja darba laiks: P., O. – slēgts, T. – Sv. no 10.00 – 17.00. Ieeja – bez maksas.

05 marts
ceturtdiena
15.00
Apgūsim digitālo pasauli
Asaru bibliotēkā Dzimtenes ielā 15

Bezmaksas konsultācijas sniegs Latvijas Universitātes lektore, inženierzinātņu maģistre Inese Urpena.

Pieteikšanās pa tālruni 67766036

05 marts
ceturtdiena
17.00
Tikšanās ar grāmatas “Romans Lācis. Sirds cilvēks” galveno varoni – kardioķirurgu Romanu Lāci un autori - žurnālisti Liu Guļevsku. Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā
Dubultu kultūras kvartālā Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā Strēlnieku prospektā 30

Darbosies apgāda “Jumava” grāmatu galds.

05 marts
ceturtdiena
19.30
Jūrmala Jazz. Michael Kaeshammer
Dzintaru koncertzālē Turaidas ielā 1
Jūrmala Jazz. Michael Kaeshammer

Piedalās: Michael Kaeshammer trio -  Maikls Kaešamers (klavieres, vokāls), Konrāds Herbolchaimers (kontrabass), Štefans Dāms (bungas).

 

Par mākslinieku:

Maikls Kaešamers ir kanādiešu pianists, dziedātājs, dziesmu autors un producents, kuru neierobežo neviens žanrs vai mūzikas industrijas virziens. Viņš ir sava ceļa gājējs, pats sev iedvesmas mūza un bargākais kritiķis, radot tādu mūziku, kas, pirmām kārtām, stimulētu un apmierinātu viņa paša augstās prasības pret mūziku. Pateicoties viņa gadu gaitā izkoptajam talantam, Maikla radītā mūzika ir melodiski bagāta un klausītājiem viegli uztverama.


Savā 20 gadus ilgstošajā karjerā Maikls ir izpelnījies ne tikai skatītāju mīlestību, bet arī kritiķu atzinību un pat vairākkārtīgi ticis nominēts - septiņas reizes Juno balvai, piecas reizes Rietumkanādas Mūzikas balvai (četrās no tām arī iegūstot pašu apbalvojumu), kā arī vairākās citās nominācijās.


12. albumā „Something New” jeb latviski „Kaut kas jauns” Maikls ir ielicis sava muzikālā ceļojuma skaistākās un skaudrākās atmiņas, izveidojot 10 oriģinālus skaņdarbus, kas ietver ne tikai tādas globālas tēmas kā mīlestība, dzīves jēga, ceļošana un politika, bet arī aicinājis uz sadarbības kolēģus papildus muzikālajai rezonansei vokālajā un instrumentālajā jomā, piemēram, Čaku Līvelu, taustiņinstrumentālistu no amerikāņu rokgrupas The Rolling Stones.


Šogad starptautisku atzinību guvušais Maikls Kaešamers kopā ar pavadošajiem mūziķiem brauc pasaules tūrē, iegriežoties arī Latvijā, lai izrādītu savus talantus un sniegtu Latviešu klausītājiem vēl nepieredzētu džeza šovu. Daudzpusīgais Kanādas mākslinieks savos koncertos rada intīmu un aicinošu gaisotni, kurā sev interesantu šķautni varēs atrast ikviens klausītājs.


Maikla radītajā mūzikā var dzirdēt gan viņa kaislību pret savu sirdslietu, gan nebijušu muzikālās labskanības bagātību, kas tiecas pāri džeza, blūza, boogie-woogie un pedantiskas detalizētības robežām. Maikls Kaešamers nebaidās mērķēt augstu un izmantot dažādas ietekmes sfēras, lai savus klausītājus vestu aizvien tālākos muzikālos, neaizmirstamu skaņu ceļojumos.

06 marts
piektdiena
14.00
A. Kronenberga Slokas bibliotēkā Raiņa ielā 3
06 marts
piektdiena
19.00
Aicina Jūrmalas Džeza klubs! Organic City / Kestutis Vaiginis
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35

06 marts
piektdiena
19.30
Kremerata Baltica un Likā Debargs. Dzintaru koncertzālē
Dzintaru koncertzālē Turaidas ielā 1
Kremerata Baltica un Likā Debargs. Dzintaru koncertzālē

Piedalās: Likā Debargs (klavieres), kamerorķestris Kremerata Baltica 

Koncerts divās daļās

Koncerta ilgums ~ 2 stundas

Programmā

I daļa

1. Kšištofs Pendereckis - Čakona no “Poļu rekviēma” stīgu orķestrim
2. Milošs Magins – Klavierkoncerts Nr. 3
I. Allegro con fuoco – Allegro apassionato
II. Allegro
III. Presto
IV. Adagio
V. Allegro con fuoco

II daļa

3. Mečislavs Veinbergs – Klavieru kvintets op. 18, aranžējums klavierēm, stīgu instrumentiem un timpāniem, aranžējuma autori Andrejs Puškarevs, Gidons Krēmers un Kremerata Baltica
I. Moderato con moto
II. Allegretto
III. Presto
IV. Largo
V. Allegro agitato

Fenomenāli apdāvinātais Likā Debargs mūzikas pasaulē tiek uzskatīts par pianisma sensāciju. Viņš ir 15. Starptautiskā Čaikovska konkursa laureāts, kā arī Maskavas mūzikas kritiķu asociācijas balvas ieguvējs. Pianista uzstāšanās kļuva par izcilu parādību Čaikovska konkursa vēsturē. Klavierspēli viņš sācis mācīties 11 gadu vecumā, taču kļūt par profesionālu mūziķi nolēma tikai 20 gadu vecumā. Pašlaik Debargs koncertē visā pasaulē un ir kamerorķestra ’’Kremerata Baltica’’ rezidējošais viesmākslinieks.

Koncertā skanēs trīs dažādi 20. gadsimta poļu komponistu rokraksti. Kšištofs Pendereckis ir dzīvais poļu klasiķis un viens no slavenākajiem mūslaiku komponistiem pasaulē. Viņa mūzikas pamatā ir izsāpēts  un nepastarpināts vēstījums. Kā apokalipse ar apskaidrības staru. Čakona stīgām no Penderecka Poļu rekviēma ir veltījums pāvestam Jānim Pāvilam II, kurš devās mūžībā 2005. gadā.

Milošs Magins bija 20. gadsimta poļu pianists un atzīts Šopēna mūzikas interprets ar prāvu skaņdarbu mantojumu. Lai gan pasaulē viņa mūzika ir mazināma, Magins uzskatāms par izcilu 20. gadsimta komponistu. Emocionāli nospriegots ir Magina Trešais Koncerts klavierēm, kura mūzika nemitīgi tiecas sasniegt gaismas klātbūtni brīdinošā tumsas pasaulē.

Apjomīgais Mečislava Veinberga Klavieru kvintets ir kā sava laikmeta balss, kas vēršas pie klausītājiem ar neoklasicistisku skaidrību un nelokāmu spēku. Īstena kamermūzikas pērle, kuras bagātajā noskaņu gammā ir vijīgs smalkums, izteiksmīgs piesātinājums un emociju tiešums.

Likā Debargs sācis nodarboties ar mūziku 11 gadu vecumā; 15 gadu vecs to pametis literatūras dēļ; 19 gados atgriezies pie klavierēm un iestājies konservatorijā. Pēdējos Debargs gados sniedzis simtiem izpirktu koncertu un ierakstījis vairākus solo albumus mūzikas izdevniecībā ’’Sony Classical’’. Pēc piedalīšanās 15. Čaikovska konkursā 2015. gadā visi runāja tikai par viņu, turklāt daudzi viņu uzskatīja par konkursa īsteno uzvarētāju. Mūziķa unikālais talants, viņa radošā brīvība, interpretāciju neatkārtojamais svaigums, spēja uzburt neparasti spilgtus tēlus un izteikt komponista domas smalkākās nianses pārsteidza un saviļņoja gan klausītājus, gan kritiķus. Prestižā aģentūra CAMI (Columbia Artists Management Inc.) nekavējoties noslēdza ar Likā Debargu līgumu, un viņam sākās spoža un intensīva pasaules karjera – pēc Čaikovska konkursa viņš uzstājās Krievijā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē, Kanādā, ASV, Čīlē. Pianists muzicē gan solo, gan kopā ar ievērojamākajiem orķestriem un tādiem diriģentiem kā Valerijs Gergijevs, Vladimirs Fedosejevs, Vladimirs Jurovskis un Andrejs Boreiko. 

1997. gadā leģendārais Austrijas Lokenhausas Kamermūzikas festivāls bija pirmais liecinieks mazai revolūcijai: labi pazīstamais, izcilais vijolnieks Gidons Krēmers pasauli iepazīstināja ar pavisam jaunu orķestri — kamerorķestri ’’Kremerata Baltica’’ —, kā sastāvā ietilpa mūziķi no Baltijas valstīm: Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Ar savu bagātīgo skanējumu, enerģētisko un prieka pilno spēlēšanu orķestris iekaroja izsmalcinātās publikas sirdis un ienesa festivālā pavisam cita veida dzīvību.

’’Kremerata Baltica’’, ilgtermiņā orientēts izglītojošs projekts, bija Krēmera 50. dzimšanas dienas dāvana sev. Tas ir veids, kā dižgars nodod savu gudrību jaunajiem mūziķiem un, ne kompromitējot mākslinieciskos, ne profesionālos standartus, iedvesmo veicināt muzikālo izaugsmi šajā reģionā. Savā pastāvēšanas laikā šī talantīgo mūziķu grupa ir attīstījusies par vienu no labākajiem starptautiskajiem kamerorķestriem pasaulē, un nodrošinājusi sev izcilu reputāciju, regulāri uzstājoties pasaules nozīmīgākajās koncertzālēs ar izcilākajiem mūziķiem.

07 marts
sestdiena
13.00
Koncerts - tikšanās ērģelēm un klavierēm. Piedalās Līga Dejus (ērģeles) un Antons Rosputjko (klavieres). Jūrmalas Mūzikas vidusskolā
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mūzikas vidusskolā Strēlnieku prospektā 30 korp. 1

  

7. martā plkst. 13.00 uz Jūrmalas Mūzikas vidusskolas Dubultu koncertzāles skatuves satiksies divi taustiņinstrumenti - ērģeles un klavieres, kas pārstāv katrs savu gadsimtu, bet spēj rast saskanīgu muzikālo valodu. Uz koncertu – tikšanos aicina ērģelniece Līga Dejus un pianists, jūrmalnieks Antons Rosputjko.

 

Divi instrumenti no dažādiem laikmetiem – klavieres un ērģeles - skanēs kopā. Pianists Antons Rosputjko un ērģelniece Līga Dejus apvienos savus instrumentus vienā programmā. Tas būs aizraujošs eksperiments, kāds reti notiek uz pasaules skatuvēm, un Latvijā notiks pirmoreiz. Koncerta programmā skanēs oriģinālie skaņdarbi un pārlikumi  klavieru un ērģeļu duetam. Mūziķi atskaņos J. S. Baha, J. G. Mītela, Z. Karg-Elerta, D. Skarlati, F. Šūberta un E. Grīga mūziku.

 

Pianists Antons Rosputjko vienmēr paliek uzticīgs un seko komponista oriģinālajai idejai. Daudzi pazīstami mūziķi ar sajūsmu ir atsaukušies par viņa daiļradi:

«Viņš ir ārkārtīgi apdāvināts jauns pianists un ļoti interesants mūziķis…Es cienu viņa muzikālo redzējumu, kurš ir ļoti godīgs un dziļš.» - Pavels Giļilovs, profesors, Starptautiskā F.Šopēna konkursa laureāts.

“Ārkārtīgi talantīgs…”- Žaks Ruvjē, profesors, Starptautiskā M.Longas-Ž.Tibo konkursa laureāts.

«Spilgtas spējas rādīt stilu daudzveidību, izpildītāja fantāziju…”- Boriss Petrušanskis, profesors, konkursu «Leeds» un «ARD» laureāts.

 

Antons Rosputjko ir dzimis Jūrmalā. Savu muzikālo izglītību viņš uzsāka dzimtās pilsētas mūzikas vidusskolā. 16 gadu vecumā iestājās mūzikas un dramatisko mākslu universitātē „Mozarteum” Zalcburgā, Austrijas pilsētā, kurā muzikālās tradīcijas tiek rūpīgi saglabātas. Tagad, kad ar izcilību ir pabeigta universitāte, Antons Rosputjko turpina pilnveidot savu meistarību Itālijā. Antons ir starptautisko konkursu laureāts, dažādu festivālu dalībnieks, aktīvi uzstājas Austrijā, Vācijā, Itālijā un citās Eiropas valstīs. Tomēr Antonam, pēc viņa vārdiem, vislielākais prieks ir spēlēt „dzimtajiem”, Latvijas klausītājiem.

 

Ērģelniece Līga Dejus ir absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmiju un ieguvusi maģistra grādu ērģeļspēlē pie profesora Tālivalža Dekšņa. Saņēmusi Dr. Anitas Gaides un prāv. Ivara Gaides Mūzikas balvu par spilgtu radošo darbību. Ērģeļu koncerti sniegti gandrīz pie visām nozīmīgākajām Latvijas ērģelēm. Piedalījusies koncertu ciklos un pasākumos “Liepājas ērģeļu vasara”, “Mūzika – dievnamam!”, “Ērģeļmūzikas vasaras koncerti Dubultos”, “Baznīcu nakts”, Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas notikums koncertu cikls „Ērģeļmūzika BACH zīmē” u.c. Koncertēts pie ērģelēm arī Viļņā – Lietuvā, Ļvivā un Odesā – Ukrainā, Amsterdamā – Nīderlandē, Sanktpēterburgā – Krievijā.

 

Koncerts Dubultu koncertzālē tiek rīkots Jūrmalas Mūzikas vidusskolas karjeras izglītības programmas ietvaros. Programma paredzēta mūzikas skolas audzēkņu profesionālās izaugsmes veicināšanai, kā arī ir atvērta visiem interesentiem, kas vēlas baudīt augstvērtīgu muzikālo piedāvājumu. Koncertu var apmeklēt bez maksas.

Informācija par Dubultu koncertzāles piedāvājumu: muzikasskola.jurmala.lv

07 marts
sestdiena
17.30
Mākslas dienas Jūrmalā. Mākslas stunda. 3D pasaules pamati
Bulduru Izstāžu namā Muižas ielā 6

07 marts
sestdiena
17.30
Koncertizrāde “Dzeja mūzikā” Sergejs Jeseņins “… un uzsmaida debesīm rītausma”
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110

08 marts
svētdiena
13.00
Kino - Komēdija "Klases salidojums 2"
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35
Kino - Komēdija "Klases salidojums 2"

Režisors: Andrejs Ēķis, komēdija, 2020, Latvija, 1h 37 min.
Visiem trīs draugiem ir jāpaspēj gan doties uz bērēm, gan sarīkot Tomam vecpuišu balli, kā arī paspēt uz Toma kāzām. Personīgās problēmas, "draugu būšana" un ciešais laika nogrieznis ievelk trīs draugus trakos piedzīvojumos.
Līdz 16 g.v. – neiesakām.
Ieejas maksa – EUR 2,50; bērniem līdz 12 gadu vecumam un pensionāriem EUR 1,50. Biļešu iegāde: vienu stundu pirms kino seansa.

08 marts
svētdiena
15.30
Kino - Komēdija "Klases salidojums 2"
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35
Kino - Komēdija "Klases salidojums 2"

Režisors: Andrejs Ēķis, komēdija, 2020, Latvija, 1h 37 min.
Visiem trīs draugiem ir jāpaspēj gan doties uz bērēm, gan sarīkot Tomam vecpuišu balli, kā arī paspēt uz Toma kāzām. Personīgās problēmas, "draugu būšana" un ciešais laika nogrieznis ievelk trīs draugus trakos piedzīvojumos.
Līdz 16 g.v. – neiesakām.
Ieejas maksa – EUR 2,50; bērniem līdz 12 gadu vecumam un pensionāriem EUR 1,50. Biļešu iegāde: vienu stundu pirms kino seansa.

08 marts
svētdiena
16.00
“Kas esi tu – Alise Bērziņa?”. Leldes Stumbres viencēlienu kolāža. Režisori Imants Jaunzems un Mārtiņš Kagainis
Jūrmalas teātrī Muižas ielā 7
“Kas esi tu – Alise Bērziņa?”. Leldes Stumbres viencēlienu kolāža. Režisori Imants Jaunzems un Mārtiņš Kagainis

Kas  esi tu? Tev sirdī mīlestības.

Tu, kas esi tu – no zemes?

Tu, kas esi tu – no debess?

Kas esi tu, kā tevi sauc?

Šīs Jāņa Petera dzejas rindas liktas par vadmotīvu Jūrmalas teātra izrādei, kura ietver sevī piecus L. Stumbres viencēlienus, kas sarakstīti pagājušā gadsimta 90-to gadu sākumā un tiecas uzrādīt latviešu sievietes “Laimes kodu” – tā komponentus un cenu.

Šodien izrādē tiek piedāvāts sekot Alisei Bērziņai, kura dodas līdzi Baltajam trusim – Vilim, pavisam latviskā Brīnumzemē un, iespējams, atšifrēt latviskās mentalitātes paradoksus.

Leldes Stumbres viencēlienu kolāža. Režisori Imants Jaunzems un Mārtiņš Kagainis.

Ieejas maksa 4,00 eiro. Biļešu rezervācija pa tālruni 67751089

08 marts
svētdiena
17.00
Saruna ar Bahu
Dzintaru koncertzālē Turaidas ielā 1
Saruna ar Bahu

KONCERTS NO CIKLA "DZIMUŠI LATVIJĀ"

Piedalās: Ieva Saliete (klavesīns), Matīss Čudars (ģitāra)

Programma: Johana Sebastiāna Baha mūzika

Kādu mūziku komponētu Johans Sebastiāns Bahs, ja šis neparasti apdāvinātais vācu baroka komponists dzīvotu šodien? To var tikai iztēloties, taču skaidrs, ka starp viņa radīto, dažkārt ārkārtīgi daudzslāņaino nošu rakstu un mūslaiku džeza mūzikas improvizācijām pastāv visai cieša saikne.

Šveices senās mūzikas ansambļa Les Passions de l`Ame klavesīnistes Ievas Salietes un jaunā džeza ģitārista Matīsa Čudara satikšanās uz vienas koncertskatuves nav nejaušība. Tā būs saruna skaņās pāri laikmetiem un robežām, dažkārt raisot izbrīnu par Baha drosmīgajiem un pārsteidzoši brīvajiem muzikālās domas izteiksmes meklējumiem, kas nereti visai tieši saskan ar mūslaiku cilvēka garīgajām alkām pēc pārlaicīgi skaistā un netveramā. Ievas Salietes spēlēto Baha prelūdiju un fantāziju iedvesmotas, 21. gadsimta stīginstrumentu karalienes ģitāras skaņās dzims Matīsa Čudara apceres par Bahu.

09 marts
pirmdiena
09.45
Muzikālās pasakas mazajiem. Brumm, brumm, auto brauc!
Dzintaru koncertzālē Turaidas ielā 1
Muzikālās pasakas mazajiem. Brumm, brumm, auto brauc!

Ja esi uz ceļa, jābūt ļoti uzmanīgam. Luksofors un Šlagbauma kungs cītīgi seko līdzi antīkiem un jauniem, ātriem un ne tik ātriem auto.

Piedalās: Juris Kaukulis (balss), Aija Andrejeva (balss), Jānis Aišpurs (balss), Ilona Bagele (balss) un citi mākslinieki. Koncertu vada Karina Bērziņa.

Skatuves noformējums un kostīmi - tērpu māksliniece Ieva Ādamsone.

Koncerta ilgums 45 minūtes.

09 marts
pirmdiena
16.00
Mākslas dienas Jūrmalā. Mākslas stunda. Stikla māksla

10 marts
otrdiena
18.00
"Rokdarbi Aspazijas laikā" - etnogrāfes Aijas Jansones lekcija. Aspazijas mājā
Aspazijas mājā Z. Meierovica prospektā 18/20

10. martā plkst.18:00 aicinām uz etnogrāfes Aijas Jansones lekciju “Rokdarbi Aspazijas laikā”, lai saprastu, kur un kā mūsu vecmāmiņas, viņu mammas un vecmāmiņas smēlušās zināšanas, lai radītu darbus, kurus varam vilkt ārā no pūralādēm un apbrīnot joprojām.

 

“Jebkurai amata prasmei ir vajadzīgs laiks. Uz līdzenas vietas nekas nepiedzimst“, norāda Aija Jansone, piebilstot, ka augstajam līmenim kādu Latvijas rokdarbnieces sasniedza 20.gs. 20.-30. gados pirmsākumi meklējumi 19.gs. vidū. Tad mainoties sociālekonomiskajai situācijai, Latvija pārgāja no tradicionāli arhaiskās rokdarbu kultūras uz pilsētai raksturīgo. Attīstījās rokdarbu veikalu tīkli. Kļuva pieejami izsmalcināti materiāli – diegi, tills, tīkliņš, smalks lins un rokdarbu literatūra. Jau 19.gs. 80. gados visi rokdarbi, kas ir modē Eiropā, ir arī Latvijā. Lai sieviešu rokas nestāvētu dīkā, ar valsts atbalstu latviešu meitenes pat tiek sūtītas uz Somiju apgūt jaunāko aušanas tehniku. 20.gs sākumā teju visos pagastos aktīvi darbojas rokdarbnieču pulciņi. Arvien populārāki kļūst rokdarbnieču kursi, kuros par samērā augstu samaksu sievietes var apgūt vissmalkākās rokdarbu tehnikas. Aija Jansone: “Spēt strādāt augstā līmenī var tikai tad, ja redz paraugus, ja ir no kā mācīties. Visos laikos ir bijuši cilvēki, kuriem rokdarbi padevušies labāk nekā citiem, kuriem tas ir šūpulī ielikts. Un tā laika izcilāko rokdarbnieču veikums izpelnās ļoti augstu vērtējamu.“

 

Latvijas brīvdabas muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāja, daudzu grāmatu par Latvijas etnogrāfiju autore, Triju zvaigžņu ordeņa kavaliere,  LU Latvijas vēstures institūta pētniece Aija Jansone Aspazijas mājā viesosies,  lai izvērtētu un atklātu  izstādes “Pasaciņa” noslēpumus. Pērnā gada nogalē atklātajā izstādē, kura vēl apskatāma tikai līdz 15.martam,  izstādīti arī 20 – 30. gados tapuši rokdarbi, kurus vieno Aspazijas dzeja.

11 marts
trešdiena
13.00
Asaru bibliotēkā Dzimtenes ielā 15
11 marts
trešdiena
17.00
Dzejniecei Elzai Stērstei 135. Tikšanās ar rakstnieci, tulkotāju un diplomāti Annu Žīguri
Dubultu kultūras kvartālā Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā Strēlnieku prospektā 30

 Tiks demonstrēta režisores Skillas Ilzes Rikardes filma “Pēdējā vasara”

12 marts
ceturtdiena
10.00
Koncertu cikls skolu jaunatnei. 1.-4. klase. Mazais Princis
Dzintaru koncertzālē Turaidas ielā 1
Koncertu cikls skolu jaunatnei. 1.-4. klase. Mazais Princis

Piedalās: Kalvis Kalniņš, Toms Kursītis, Elza Rozentāla, Baiba Renerte, Romāns Vendiņš un mūsdienu deju grupa.

Koncerta ilgums 1 stunda.

12 marts
ceturtdiena
15.00
Apgūsim digitālo pasauli
Asaru bibliotēkā Dzimtenes ielā 15

Bezmaksas konsultācijas sniegs Latvijas Universitātes lektore, inženierzinātņu maģistre Inese Urpena. Pieteikšanās pa tālruni 67766036.  

12 marts
ceturtdiena
17.30
Komponista Alfrēda Kalniņa mūzika un dzīve. Koncertlekcija mūzikā
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mūzikas vidusskolā Strēlnieku prospektā 30 korp. 1

12 marts
ceturtdiena
18.00
Aspazijas 155.dzimšanas dienu gaidot “Uz pavasari”. Antas Eņģeles koncerts. Aspazijas mājā
Aspazijas mājā Z. Meierovica prospektā 18/20
Aspazijas 155.dzimšanas dienu gaidot “Uz pavasari”. Antas Eņģeles koncerts. Aspazijas mājā

Šī gada 12. martā plkst.18.00 sagaidot izcilās latviešu dzejnieces Aspazijas 155. dzimšanas dienu, aicinām uz šarmantās dziesminieces Antas Eņģeles koncertu “Uz pavasari”. Vakara programmā iekļautas dziesmas “iz aizgājušiem laikiem” - senās krievu romances, kuras savulaik Aspazija mīlēja dziedāt kopā ar savu pielūdzēju, populāras  30 – to gadu melodijas par jūras tēmu. Koncerta noslēgumā skanēs arī Imanta Kalniņa un Jāņa Lūsēna dziesmas ar Aspazijas un Raiņa vārdiem.

 

Anta Eņģele: “Programmā ir iekļautas dziesmas, kas ceļ dvēseli spārnos. Un gan Aspazijas dzīve, gan lirika, bez pacelšanās spārnos nemaz nav iedomājama”.

 

Dziesminiece Anta Eņģele pirmo reizi uz skatuves uzstājās studentu folkmūzikas festivālā Jelgavā 1987.gadā. Kopš tā laika Anta dzied tur, kur cilvēki vēlas viņā ieklausīties un sadzirdēt. Eņģeles izjustā balss un artistiskums spēj atklāt jebkura autora dziesmu līdz vissmalkākajām niansēm. Ļaušanās dziesminieces balss burvju varai koncertā “Uz pavasari” būs dāvana visiem Aspazijas mājas draugiem un dzejnieces darbu cienītājiem.

 

Ieeja koncertā bez maksas.

 

05.02.2020 - 10.03.2020
Elitas Vansovičas piemiņas izstāde “Turpinājums …”
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mākslas skolā Strēlnieku prospektā 30 korp. 2

 

Izstāde veidota sadarbībā ar Elitas Vansovičas darbu glabātāju Ivaru Vansoviču un mākslinieci Baibu Rēderi.

 

Elita Vansoviča bija ļoti radoša māksliniece, kas vienmēr meklēja jaunus izteiksmes veidus un paņēmienus. Viņas lietu uztvere un atklāsme ir izsmalcināta un emocionāla. Mākslinieces atstātais mantojums mums ļauj ielūkoties smalkajās dvēseles vibrācijās, kas rodas sastopoties ar apkārtējā patieso būtību.

 

Izstādē skatāmi darbi akrila, akvareļa, grafikas un zīmējuma tehnikās. Māksliniece strādājusi daudzpusīgi un vienmēr krāsaini. Krāsa ir viens no būtiskiem Elitas Vansovičas izteiksmes veidiem. Ar krāsu tiek izteiktas sajūtas un kontrasti, kas paspilgtina emocionālo izteiksmi. Māksliniece bija laba zīmētāja, kam svarīga ir arī līnija, šī trauslā stīga, kas savieno un šķir, stīga starp mirkli un mūžību. Izstādes nosaukumā “Turpinājums” jau ietverta doma par to,  ka Elita paliek ar mums savos darbos un arī viņas ieguldījums bērnu un jauniešu radošajā izaugsmē ir paliekošs un neizdzēšams. Izstādē skatāmi arī daži Elitas audzēkņu darbi, kas tapuši pagājušā gada nogalē.

 

Elita Vansoviča absolvējusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolu, Rīgas Tehniskās Universitātes Arhitektūras fakultāti, Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļu un Liepājas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas nodaļu. Elita strādājusi gan kā arhitekte, dizainere, mākslas terapeite, gan kā pedagoģe un māksliniece. 

 

Elitai šogad būtu 50. dzimšanas diena un viņa vēlējās sarīkot savu personālizstādi. Izstāde būs, bet bez viņas  tiešas līdzdalības. Tomēr viņa turpinās savos un arī audzēkņu darbos, kuros var redzēt  un sajust Elitas klātbūtni.

 

08.02.2020 - 07.06.2020
Izstāde “Džemma Skulme. Saruna ar laiku”
Mākslas stacijā "Dubulti" Zigfrīda Meierovica prosp.3

Mākslas stacijā “Dubulti” atklāta izstāde “Džemma Skulme. Saruna ar laiku”, kurā aplūkojami spilgtākie pēdējo gadu pārsteigumi, kam pievērsās māksliniece.

 

 

Sagaidījusi savu 90. dzimšanas dienu, Džemma Skulme turpināja strādāt – no 2016. līdz 2019.gadam notika piecas personālizstādes, sadarbības projekts ar mūzikas grupu “Instrumenti” un eksperimenti ar 3D glezniecību.

 

Džemma Skulme ir gleznojusi vizuālos pielikumus diviem grupas “Instrumenti” albumiem – “Atkala” un “Cilvēks”. Džemmu uzrunāja mūziķis Jānis Šipkēvics, un viņu tikšanās, kurās māksliniece iepazīstas ar “Instrumentu” topošajiem skaņdarbiem, ir iemūžinātas video. Izstādē ir iespēja šīs tikšanās vērot ilgspēlējošā video, kā arī aplūkot gleznas, kas radās kā mazi abstrakti kvadrāti, bet izvērtās ciklos un veidoja Džemmas pēdējo personālizstādi  “Mākoņgabali”. Māksliniece pārsteidza ar košajiem un, kā viņa sacīja, “dzīvajiem krāsu plūdumiem, krāsu tecinājumiem, izlijumiem un izšļakstījumiem”. Mūža nogalē Džemma pievērsās arī ainavu glezniecībai.

 

3D glezniecības izaicinājumam Džemma Skulme ļāvās, sava mazdēla Jāņa Skulmes un jaunā režisora Reiņa Kalnaeļļa mudināta. Pirmo reizi turot rokā virtuālo gleznošanas rīku, Džemma spēja radīt savas atpazīstamās līnijas un figūru. Šie faili ir saglabājušies un mākslas stacijas “Dubulti” izstādē pirmo reizi būs skatāmi plašākai publikai. Izstādes atklāšanā Reiņa Kalnaeļļa vadībā iecerēts “ieiet” Džemmas 3D gleznās, aplūkojot tās no iekšpuses.

 

Džemma Skulme (1925–2019) dzimusi Latvijas modernisma klasiķu – gleznotāja Oto Skulmes un tēlnieces Martas Skulmes – ģimenē. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu (1949) un Iļjas Repina Valsts akadēmiskā glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūta aspirantūru Ļeņingradā (tagad – Sanktpēterburga).

 

Māksliniece regulāri piedalījusies izstādēs un veidojusi personālizstādes. Vadījusi Latvijas Mākslinieku savienību no 1977. līdz 1992. gadam, mērķtiecīgi atbalstot moderno mākslu un veicinot Mākslas dienu uzplaukumu. Devusi savu ieguldījumu atmodas virzībai Latvijā. 1995. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, 2019. gadā – ar Purvīša balvu par mūža ieguldījumu.

 

Džemmas Skulmes darbi ir Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā (Krievija), Ratgersa Universitātes Zimmerlijas Mākslas muzejā (ASV) un privātkolekcijās – Zuzānu kolekcijā (Latvija) un ārvalstīs.

 

22.02.2020 - 29.08.2020
Marutas Raudes izstāde „Laimes akmentiņi”
Bulduru Izstāžu namā Muižas ielā 6
Instalācija–galds, ieaudzis zālē 2000   Pulkstenis–tie, kuri vēro putnus 2006 Oranžās debesis,baltie putni,pelēkā upe 2004

 

Maruta Raude 2016. gada novembrī par darbu „Bijušo sajūtu restaurēšana” Bulduru Izstāžu nama rīkotajā konkursa izstādē „JĀ/NEatkarība 2016” ieguva Veicināšanas balvu jeb 3. vietu, bet iespēju rīkot savu personālizstādi Jūrmalā māksliniece savas dzīves laikā nepiedzīvoja.

 

Marutas Raudes personālizstāde „Laimes akmentiņi” Bulduru Izstāžu namā veidota kā mākslinieces daiļrades retrospekcija, kurā iekļauti darbi no iepriekšējo gadu izstādēm „…un tad viņi izgāja pie upes…”, „Perfect place for you”, „Pirmā diena jeb Pirmdiena”, „Četras nāras sarkanā jūrā”, „Totēmi”, kā arī senāki mākslinieces darbi. Izstādē tiks izstādīta 1999. gadā radītā instalācija „Galds ieaudzis zālē”, kas pirmo reizi tika rādīta Tallinas lietišķās mākslas triennālē..

 

Dzīves laikā Maruta Raude sarīkojusi vairāk nekā 20 personālizstādes, piedalījusies grupu izstādēs un mākslas simpozijos Latvijā un ārzemēs – Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Nīderlandē, Lielbritānijā, Turcijā un Austrālijā.

 

Māksliniece strādāja dažādās tehnikās, starp kurām dominēja porcelāns, tā veidošana un apgleznošana. Darbu tēmas ir cilvēku un dabas attiecības. Viņa strādājusi arī grafikā, oforta tehnikā, gleznojusi un veidojusi instalācijas.

 

Marutas Raudes apgleznotās tējkannas iekļautas vairākās Lark Books izdotajās grāmatās – „500 Teapots”, „500 Prints on Clay”, „500 Ceramic Sculptures”. Apgleznotie šķīvji minēti britu autora Paula Skota grāmatā „Painted Clay”, bet apgleznojuma metodes – kanādiešu autora Matiasa Ostermana grāmatās „The Ceramic Surface” un „Ceramic Narratives”.

 

Marutas Raudes darbi atrodas Daugavpils Marka Rotko mākslas centra, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Powerhouse muzeja Sidnejā (Austrālija), Mersinas jaunās mākslas muzeja (Turcija) kolekcijās, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, Zviedrijā, Anglijā, Francijā, ASV un Honkongā.


 

03.03.2020 - 25.06.2020
Ievas Jurjānes izstāde “Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas bibliotēkā”
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā J. Pliekšāna ielā 5/7

Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7 aicina uz izstādi Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas bibliotēkā”. Tā stāsta par lietām, kuras atrastas starp grāmatu lapām dzejnieku personīgajā bibliotēkā.

 

Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30 ir aplūkojama Raiņa un Aspazijas unikālā personīgā bibliotēka. To veido vairāk nekā 6000 grāmatu 17 valodās, kas aptver visdažādākās literatūras un dzīves jomas – vēsturi, ģeogrāfiju, filozofiju, folkloru, literatūras un mākslas teoriju, jurisprudenci, latviešu un cittautu daiļliteratūru, dabaszinātnes utt. –, kā arī plašs laikrakstu un žurnālu klāsts. Sekojot Raiņa un Aspazijas vēlmei, bibliotēka ir pieejama izpētei.

 

Tomēr atsevišķas bibliotēkas grāmatas ir interesantas arī kā lietas pašas par sevi, turklāt tās glabā pavisam negaidītus atklājumus – tajās tīši vai netīši ievietotus priekšmetus, visbiežāk pavisam nesaistītus ar grāmatas saturu.

 

Izstāde ir iespēja no neparasta skatupunkta ielūkoties Aspazijas un Raiņa radošajā laboratorijā – bibliotēkā – un uzzināt, kas bijis noslēpts starp grāmatu lapām.

Grāmatās atrasto lietu ekspozīciju saturiski padziļina gleznotājas, ilustratores, operas un teātra scenogrāfes, kostīmu un filmu mākslinieces Ievas Jurjānes radītie mākslas darbi – eksponēto grāmatu portreti un krāšņas vīzijas, kas ilustrē izstādē skatāmās tēmas.

 

Arī mazie izstādes apmeklētāji varēs atrast sev interesējošas nodarbes – saliekamas bilžu mīklas ar putnu attēliem un dzeju, garšvielu smaržu piedzīvojumu, iespēju uzbūvēt pilsētu.

05.03.2020 - 28.06.2020
Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma izstāde “Rīgas Jūrmalas pilsētai – 100”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

 

 Reklāmas prospekta "Rīgas Jūrmala" vāks. 1930-tie gadi  Reklāmas prospekta "Rīgas Jūrmala" vāks.1935.gads

 

Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 29, Majori) atklāta Jūrmalas vēsturei veltītā ekspozīcija no muzeja krājuma un privātkolekcijām “Rīgas Jūrmalas pilsētai – 100”. 

 

Tagadējā Jūrmalas pilsētas teritorijā savulaik bija trīs patstāvīgas pilsētas – Rīgas Jūrmala, Sloka un Ķemeri. Senatnē Jūrmalas centrālā daļa bija vien atsevišķi Rīgas jūrmalas peldu miesti, taču 19.gadsimta 60.gados radās ideja par vienotu administratīvo pārvaldi šīm peldvietām. Iecerēto reformu pārtrauca Pirmais pasaules karš. Tikai pēc tam, kad Latvija ieguva neatkarību, Rīgas jūrmalas peldu miestiem – Buļļiem [Lielupe], Bilderliņiem [Bulduri], Edinburgai I un II [Dzintari], Majoriem, Vecdubultiem [Dubulti] un Jaundubultiem, Karlsbādei [Melluži], Asariem un Valtermuižai [Valteri] – tika piešķirtas pilsētas tiesības, apvienojot tos vienā pilsētā ar nosaukumu “Rīgas Jūrmala”.

 

Rīgas Jūrmalas pilsēta dibināta 1920.gada 2.martā. Pilsēta pastāvēja tikai 26 gadus – pilsētas mūžs bija īss, bet bagāts ar dažādiem notikumiem. Rīgas Jūrmala paguva kļūt par Latvijā un ārzemēs pazīstamu kūrortpilsētu ar aktīvu sabiedrisko un kultūras dzīvi. Pilsētā tolaik tika izveidota kūrorta specifikai atbilstoša saimniecība, līdzsvarojot pastāvīgo iedzīvotāju un kūrorta viesu intereses.

Savu patstāvību Rīgas Jūrmalas pilsēta faktiski zaudēja jau 1940. gada jūnijā līdz ar padomju okupāciju, bet saskaņā ar 1946. gada 8. janvāra dekrētu to likumīgi pārveidoja par Rīgas pilsētas Jūrmalas rajonu.

 

Izstādes pamatā materiāli un vēsturiskās liecības no Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma, kas stāsta par Rīgas Jūrmalas pilsētas dzīvi un laikmeta noskaņu tajā. Materiāli grupēti tematiskās sadaļās: pašvaldība, sadzīve, zvejniecība, atpūta pludmalē, dziedniecība, kultūra, izglītība, biedrības, tirdzniecība, satiksme 20.–30. gados. Ielūkosimies pilsētas iedzīvotāju un viesu fotogrāfijās, dokumentos un piemiņas lietās, kas vēsta par pilsētas iedzīvotāju un viesu sadzīvi. Iejutīsimies Latvijas brīvvalsts laika atmosfērā un Rīgas Jūrmalas ziedu laikus.

 

Ieeja – bez maksas.

18.03.2020 - 31.07.2020
Initas Rudzītes rotu izstāde “Aspazija dzintarā”
Aspazijas mājā Z. Meierovica prospektā 18/20

Izstādē apskatāmi 30 darbi, kurus māksliniece darinājusi, ļaujoties sajūtu plūdumam, nedomājot, vai kādam tie patiks vai ne.

 

Par pamatu rotām, kas darinātas sudraba ietvarā, kalpojuši 13 Aspazijas dzejoļi. “Tā bija dvēseliska izvēle. Necentos ņemt skaistos, pūkainos dzejoļus. Ņēmu tos, kas uzšķērž emocijas,” stāsta Inita Rudzīte. Pirmais no Aspazijas dzejoļiem, kurš no mākslinieces “neatlaidās”, bija “Medus un asaras” no 1926.gadā izdotā krājuma “Trejkrāsaina saule”. Inita saprata, ka vienīgais ceļš, kā no dzejoļa “atbrīvoties”, ir izteikt to rotā. 

 

Māksliniece devās uz Latvijas Nacionālo bibliotēku, lai iepazītos ar Aspazijas dzejas pirmizdevumiem un lasītu dzejoļus vecajā drukā. “Tā bija ļoti lēna lasīšana, bet tā es varēju iedziļināties dzejas jēgā”, atceras Inita Rudzīte. Pēc tam sācies darbs pie skicēm. Daži dzejoļi rotās atspoguļoti burtiski. Citi simboliski. 

 

Šī ir jau otrā Initas Rudzītes darbu parāde Aspazijas mājā. 2016.gada nogalē te tika atklāta mākslinieces izstāde “Mirdza”.

 

 

Inita Rudzīte ir beigusi RTU Dizaina tehnoloģiju institūta maģistratūru, turpat studējusi doktorantūrā. Ar rotām aizraujas jau 13 gadus. Amata prasmes pilnveidojusi pie rotu mākslinieka Ginta Strēļa. Initas Rudzītes darbi ir izstādīti Latvijā, Krievijā, Japānā un Indijā. 

 

Ieeja bez maksas.