Pasākumu afišas
Latvijas Goda aplis
20.10.2018 - 22.10.2018
Jūrmala
Uzlūdz kungi. Koncertprogramma "Dzimtai zemei"
02.11.2018
Jūrmalas Kultūras centrs, Jomas iela 35
Mārtiņdiena Kauguros
09.11.2018
Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110
Komēdija „Tāda es esmu”
10.11.2018
Jūrmalas Kultūras centrs, Jomas iela 35
Meistarklases pianista Frančesko Attesti (Itālija) vadībā
31.10.2018 - 02.11.2018
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mūzikas vidusskolā Strēlnieku prospektā 30
Kino Kauguru kultūras namā oktobra mēnesī
13.10.2018 - 27.10.2018
Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110
Pasākumu cikls "Ideju inkubators" Mārtiņš Ķibilds
16.11.2018
Kauguru kultūras namā, Raiņa ielā 110
Seminārs "Ceļš uz bērna sirdi"
19.10.2018
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110
Seminārs "Maternitātes aicinājums"
06.11.2018
Kurshi Hotel&Spa, Ceriņu iela 22
Radošās darbnīcas
28.09.2018 - 16.12.2018
Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110
Foto izstāde “Triju Zvaigžņu un Viestura ordeņa kavalieri”
01.10.2018 - 31.10.2018
Jūrmalas pilsētas domē, Jomas ielā 1/5
Izstāde “Rainis. 1918."
12.09.2018 - 30.06.2019
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, J.Pliekšāna ielā 5/7
marts 2018
21 marts
trešdiena
16.00
Kauguru bibliotēkā Engures ielā 4a
22 marts
ceturtdiena
11.00
„Digitālā nedēļa 2018”. Datorprasmju apgūšanas pasākumu cikls iesācējiem „Apgūstam, lietojam, pārsteidzam”
Bulduru bibliotēkā Edinburgas prospektā 89

Dalībnieku skaits ierobežots, pieteikšanās pa tālruni 67752198

22 marts
ceturtdiena
12.00
„Digitālā nedēļa 2018”. Konsultācijas digitālo pakalpojumu izmantošanā
Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā Dubultu prospektā 42

Dalībnieku skaits ierobežots, pieteikšanās pa tālruni 67767504.

22 marts
ceturtdiena
15.00
Asaru bibliotēkā Dzimtenes ielā 15
22 marts
ceturtdiena
18.00
Esbjergas jauniešu simfoniskā orķestra kamersastāva (Dānija) un Jūrmalas Mūzikas vidusskolas Stīgu orķestra sadraudzības koncerts
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mūzikas vidusskolā Strēlnieku prospektā 30
Esbjergas jauniešu simfoniskā orķestra kamersastāva (Dānija) un Jūrmalas Mūzikas vidusskolas Stīgu orķestra sadraudzības koncerts

22.martā plkst. 18.00 Esbjergas jauniešu simfoniskā orķestra kamersastāvs viesosies Jūrmalā, lai kopā ar Jūrmalas Mūzikas vidusskolas Stīgu orķestri, ievestu klausītājus brīnišķīgajā skaņu pasaulē. Koncerts notiks Jūrmalas Mūzikas vidusskolas Lielajā zālē, Smilšu ielā 7. Ieeja uz koncertu bez maksas.

Koncertu, kā šādās sadraudzības reizēs ierasts, atklās mājinieki – Jūrmalas Mūzikas vidusskolas Stīgu orķestris Dzidras Pelēķes vadībā, sniedzot īsu ieskatu par šajā mācību gadā kopīgi apgūto, atskaņojot Franča Šūberta, Olafūra Arnalda un Andra Riekstiņa skaņdarbus.

Jūrmalas Mūzikas vidusskolas Stīgu orķestris (vadītāja Dzidra Pelēķe) izveidots 2014. gada septembrī. Orķestrī spēlē audzēkņi no 5. līdz 12. klasei. Savas pastāvēšanas pirmajā gadā orķestris piedalījies 24. Starptautiskajā Ziemas mūzikas festivālā Valmierā. 2016. gadā kopā ar orķestriem no Babītes MS un Olaines MS arī Stīgu instrumentu festivālā Babītes Mūzikas skolā. Vairākkārt ir muzicējis Anglikāņu baznīcā Rīgā un Dubultu ev. lut. baznīcā Jūrmalā, kā arī Adventes koncertos Dzintaru Mazajā koncertzālē. 2017. gada pavasarī Siguldas koncertzālē „Baltais flīģelis” izskanēja draudzības koncerts kopā ar Siguldas Jauniešu kamerorķestri. Koncertēts arī Pārventas bibliotēkā Ventspilī. Jūrmalas Mūzikas vidusskolas Stīgu orķestris ir Latvijas Orķestru asociācijas biedrs un ir piedalījies III LOA festivāla koncertā 2017. gada 11. novembrī Vidzemes koncertzālē Cēsīs.

Esbjergas Jauniešu simfoniskā orķestra (Esbjerg Ungdoms Symfoniorkester) vēsture aizsākās 1982.gadā, kad flautas pedagogs Pols Lakūrs (Poul la Cour) uzdrošinājās un nodibināja orķestri, kurā aicināja spēlēt talantīgākos audzēkņus no Esbjergas Kultūras skolas. Gadiem ejot orķestris ir izaudzis un pierādījis sevi ne vien ārpus dzimtās Esbjergas, bet pat Dānijas robežām.

Orķestra repertuārā ir iekļauti gan klasiskās, gan populārās mūzikas skaņdarbi, ko jaunieši atskaņo dažādos koncertos un festivālos. Orķestra mūziķi ir ļoti atvērti jaunām idejām un piedzīvojumiem, tādēļ labprāt dodas tuvākos un tālākos pieredzes apmaiņas braucienos un piedalās dažādos festivālos visā Eiropā.

Šī gada programma sagatavota viegli gaisīgā un pavasarīgā noskaņā. Tajā varēs dzirdēt Karla Nīlsena Svētku maršu no “Aladina”, pāris Johanesa Brāmsa “Ungāru dejas”, fragmentu no Žorža Bizē Pirmās simfonijas kā arī Hansa Kristiana Lumbī “Šampanieša galopu” un citus skaņdarbus.

Orķestris ir ierakstījis arī vairākus mūzikas CD gan atsevišķi, gan ar Kultūras skolas audzēkņiem.

Šogad viesošanās laikā Latvijā no 22. – 26.martam, Esbjergas Jauniešu simfoniskais orķestris sniegs koncertus arī Dobelē, Bauskā un Rīgā.

Koncertus Latvijā organizē Dānijas Kultūras institūts sadarbībā ar koncerta norises vietām.

Ieeja koncertos ir bez maksas.

 

Informāciju sagatavoja:

Ilva Sinkēviča

Projektu koordinatore

Dānijas Kultūras institūts Igaunijā, Latvijā un Lietuvā

dki@dki.lv

t. 67 288 221

 

22 marts
ceturtdiena
18.00
Cikls “Kafija ar Aspaziju”. Pirmajai latviešu ārstei Klārai Hibšmanei – 140
Aspazijas mājā Z. Meierovica prospektā 18/20

22. martā plkst.18.00 Aspazijas mājā ciklā "Kafija ar Aspaziju" saruna “Dzīvot tagadnei, strādāt nākotnei” par personību, kuras mūžs nesaraujami ievijies Latvijas likteņos – pirmo latviešu ārsti Klāru Hibšmani (1978-1946), kurai šogad aprit 140 gadu.

“Dzīvot tagadnei, strādāt nākotnei. Pagātnei jābūt tikai mūsu dzīves skolai” – tas varētu būt medicīnas doktores Klāras Hibšmanes dzīves moto. 1878.gada 11.aprīlī Zaļenieku pagasta Mazkauliņu mājās piedzima meitene, kura līdzīgi kaimiņos augušajai Elzai Rozenbergai, vēlāk Aspazijai, devās tālu pasaulē. 1923.gadā Centrālā zemes ierīcības komiteja Klārai Hibšmanei piešķīrusi zemes gabalu Lielupē, 19.līnijā, kur viņa kopā ar vīru Emīlu Skubiķi uzbūvēja māju un pavadīja daudzas vasaras, pulcējot ap sevi tā laika  izcilākos Latvijas ļaudis.

Klāra Hibšmane bija pirmā latviešu sieviete – ārste, studiju gados Šveicē, Bernē tikusies ar Aspaziju un Raini. Draudzību ar Aspaziju un Raini apliecina ieraksti Raiņa dienasgrāmatā par abu dzejnieku viesošanos Hibšmanes vasarnīcā Lielupē.

Visu mūžu Klāra Hibšmane kopā ar vīru – sociāldemokrātu Emīlu Skubiķi bijuši aktīvi sabiedriskie darbinieki. Viņu dzīvoklī (Rīgā, Kr. Barona ielā 3) 1918.gada 17.novembrī notika vēsturiskā apspriede, kurā pārstāvji no astoņām demokrātiskajām partijām vienojās par Latvijas valsts proklamēšanu nākošajā dienā – 18.novembrī Latvijas Nacionālajā teātrī.

Klāra Hibšmane bija pirmā sieviete Rīgas domē. 1928.gadā par saviem nopelniem Latvijas labā tika apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Rūta Dzenīte,

Biedrības “Aspazijas mantojums” valdes locekle

23 marts
piektdiena
11.00
„Digitālā nedēļa 2018”. Datorprasmju apgūšanas pasākumu cikls iesācējiem „Apgūstam, lietojam, pārsteidzam”
Bulduru bibliotēkā Edinburgas prospektā 89

Dalībnieku skaits ierobežots, pieteikšanās pa tālruni 67752198

23 marts
piektdiena
12.00
„Digitālā nedēļa 2018”. Konsultācijas digitālo pakalpojumu izmantošanā
Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā Dubultu prospektā 42

Dalībnieku skaits ierobežots, pieteikšanās pa tālruni 67767504.

23 marts
piektdiena
18.00
Mārtiņa Pormaņa mākslas kolekcijas kataloga atvēršanas pasākums
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29
Mārtiņa Pormaņa mākslas kolekcijas kataloga atvēršanas pasākums

23. martā plkst. 18:00 Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 29, Majori, Jūrmala) notiks Mārtiņa Pormaņa mākslas kolekcijas kataloga atvēršanas pasākums.

Ar Jūrmalas pilsētas domes un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu nācis klajā izdevums par Jūrmalas pilsētas muzeja mākslas krājuma senāko un nozīmīgāko daļu − Mārtiņa Pormaņa (1889-1980) kolekciju. Tas ir pirmais zinātniskais pētījums par muzeja mākslas kolekciju un izlases veidā iepazīstina ar vērtīgākajiem un interesantākajiem glezniecības, grafikas un tēlniecības darbiem. 2017.gadā izdotajā katalogā Mārtiņa Pormaņa mākslas kolekcija Jūrmalas pilsētas muzejā varam iepazīties ar Jūrmalas pilsētas muzeja direktores Mg.hist. Intas Baumanes pētījumu par kolekcionāra Mārtiņa Pormaņa personību un dzīves gājumu, savukārt Jūrmalas pilsētas muzeja mākslas speciāliste Mg.art. Ingrīda Raudsepa sniedz ieskatu Pormaņa mākslas kolekcijā un zinātnisku  aprakstu kataloga daļā.

Jūrmalas pilsētas muzeja 55 gadu jubilejas pasākumu ciklu 2012.gadā ievadīja izstāde Muzeja pirmsākumi. Mārtiņa Pormaņa mākslas kolekcija. 16.-20.gs. Izstāde tika nominēta kā Gada izstāde Jūrmalā. Savukārt 2014.gadā iznāca attēlu mape Jūrmalas pilsētas muzeja Ķīnas un Japānas krāsaino kokgriezumu gravīru kolekcija.

 

Ingrīda Raudsepa

Jūrmalas pilsētas muzeja mākslas eksperte

23 marts
piektdiena
19.00
Aicina Jūrmalas Džeza klubs!
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35

Koncertprogrammā „Katrina Gupalo & the Black Birds” dzirdēsiet oriģināldziesmas no jau pavasarī gaidāmā Katrīnas Gupalo debijas albuma, kā arī Edgara Raginska oriģinālmūziku ar Annas Akhmatovas un Josifa Brodska dzeju, neparastas klavieru miniatūras, džeza standartus un populāras pasaules melodijas jaunās aranžijās. Koncertprogramma, kas veidota art pop mūzikas stilā, nojaucot robežas starp dažādiem mūzikas žanriem, katrā dziesmā uzbur neatkārtojamu skaņu un tēlu pasauli. Tā ir īsta mūzika uz īstiem instrumentiem, dzīvi ritmi un spontāni pagriezieni!

Ieejas maksa EUR 4, pensionāriem EUR 2,50. Rezervēt vietas pie galdiņiem pa tālruni 67762403. Biļešu iepriekšpārdošana vai rezervācija - no 5.marta.

24 marts
sestdiena
12.00
“Lieldienu radošā darbnīca”
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, J.Pliekšāna ielā 5/7

24 marts
sestdiena
16.00
Pirmizrāde! "Par nejaušību tikai muļķi sauc likteni"
Jūrmalas teātrī Muižas ielā 7
Pirmizrāde! "Par nejaušību tikai muļķi sauc likteni"

“Jaukā saulainā vasara aizskrējusi vēja spārniem, pamezdama mums atmiņas par brīnišķīgām dienām un zvaigžņotām naktīm, kas pavadītas mežā, laukā, jūrmalā. Cik daudz saules un ziedu, cik daudz dziesmu, prieka, jautrības! Mēs priecājamies, ka tas viss ir bijis, un mēs skumstam, ka tas viss jau ir pagājis.”

Tā vien gribas pārfrāzēt žurnālā “Daile” 1930. gada Nr 1. teikto un saistīt šīs “atmiņas” ar romantikas apdvesto vēsturisko laiku – Latvijas pirmās brīvvalsts laiku. 

“Domās mēs vēl kavējamies pie saulainām dienām Rīgas jūrmalā. Kā spilgta raķete naktī, tā atmiņā atplaukst viena aina pēc otras. Te skats, kas it kā neviļus pamests garāmejot, te nenozīmīgs vārds – tas viss mums likās dārgs un tuvs, jo tas bija mūsu pārdzīvots. Vai tas bija flirts? Vai kas nopietnāks? Jūrmalas karstās smiltīs lidoja daža laba Amora bulta. Un varbūt arī ievainoja vienu, otru. Bet kas gan vairās no Amora bultas! Viņas skāriens ir tik patīkams. Ievainotos izārstē jūras viļņi un karstā saule. Vakaros dejas grīdu uguņos virpuļoja saulē iedegušie stāvi. Džezbends ķērca ekzotiskas skaņas un vilināja aizmirstībā...”

Izrādes darbība norisinās 1930-to gadu sākumā, gan Rīgā, gan Jūrmalā, Bulduru viesnīcā, kas pirmās brīvvalsts laikā nenoliedzami ir bijusi aktīvs un būtisks, sociāli nozīmīgs kultūras centrs. Izrādē ne tikai skan dziesmas kuras ir bijušas aktuālas konkrētajā vēsturiskajā laikā, ilustrējot konkrētas tradīcijas un tikumus, bet tās tiek arī izdejotas stilizētos 30-to gadu deju soļos. Izrādē darbojas lielākā daļa Jūrmalas teātra aktieru. Izrādes režisors – Imants Jaunzems, horeogrāfe – Ieva Kemlere.

Šī izrāde ir velte skatītājiem Latvijas 100. gadadienā.

Ieejas maksa 4,00 eiro

24 marts
sestdiena
16.00
Jūrmalas Mūzikas vidusskolas pedagogu koncerts
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mūzikas vidusskolā Strēlnieku prospektā 30

24. marta sestdienā plkst. 16.00 notiks ikgadējais - populārais un skolā iemīļotais pedagogu koncerts, kurā audzēkņiem ir vienreizēja iespēja dzirdēt savus skolotājus viņu darbā uz skatuves – muzicējot un radot kopīgus svētkus visi skolas saimei. Skanēs visdažādākie instrumenti – klavieres, kokle, marimba, ģitāra, vijole, saksofons un citi.

24 marts
sestdiena
19.00
Māris Sirmais. Dzimuši Latvijā
Dzintaru koncertzālē Turaidas ielā 1
Māris Sirmais. Dzimuši Latvijā

Piedalās: Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”, diriģents Māris Sirmais, Kristīne Adamaite (ērģeles), Raimonds Pauls, (klavieres), Raimonds Tiguls (hangs, klavieres)

Koncerta programma:

I daļa

Juris VAIVODS
"Muote dieleņu auklēja",
"Pavasara iezvanīšana",
"Prūjom, vysi dīdeļnīki"

Raimonds TIGULS
"Moonlight Sound Design",
"Griezes dziesma",
"Dod, Dieviņi"

Raimonds PAULS
"Vairs nesēro",
"Dārzs ziemā",
"Rozes gars",
"Tālavas taurētājs"

Ilgums: ~ 50 minūtes

II daļa

Pēteris VASKS
"Laudate Dominum"

Ēriks EŠENVALDS
"Piliens okeānā"
"Ainava ar ganiem"

Rihards DUBRA 
"Tu skaistō Dīva dōrza Rūze"
"My souldoth magnify the Lord"

Ilgums: ~ 80 minūtes

Māra Sirmā vārds Latvijas kultūras telpā neprasa komentārus – viņu mīl Dziesmu svētku kopkoris, un ciena mūzikas profesionāļi. Viņš ir nerimstošs ideju ģenerators, aktīvs jaundarbu rosinātājs. Savam benefices koncertam Māris izvēlējies komponistus, kuri ir ne tikai spilgtas mūzikas personības, bet arīdzan īpaši cilvēki viņa radošajā dzīvē. Sākot ar Pētera Vaska mūzikas starptautiskajiem panākumiem koru konkursos, kopīgo laiku ar Juri Vaivodu studiju gados, kas vēlāk vainagojās brīnišķīgās tautas dziesmu apdarēs korim Kamēr…Raimonda Paula personības zīme, kas turpinās jau kopš zēnu korī pavadītā laika, īpašā muzikālā draudzība ar Raimondu Tigulu, tuvība ar Riharda Dubras daiļradi un nozīmīgais posms, kas pavadīts ar Ērika Ešenvalda kormūzikas pērlēm. Tāds ir autoru kaleidoskops, bez kura Māris Sirmais nevarētu iedomāties savas radošās gaitas.

Rihards Dubra ir viens no ražīgākajiem latviešu vidējās paaudzes komponistiem, kuram latviešu mūzikā ir īpaša vieta – viņa mūzikai piemīt unikāla senatnīguma un smalkas reliģiozitātes elpa, kas uzrunā tieši un nepastarpināti. Pamatā visi darbi, neatkarīgi no piederības vokālai vai instrumentālai mūzikai, ir ar garīgu saturu. Magnifikātu My souldoth magnify the Lord pirmatskaņoja VAK Latvija Māra Sirmā vadībā – opuss saņēma arī Lielās Mūzikas balvas nomināciju kategorijā Gada jaundarbs.

Juris Vaivods ir daudzpusīgs mūziķis no Latgales puses – komponists, kordiriģents, prot spēlēt arī akordeonu. Viņa stihija ir teātris, kopš 1997. gada Vaivods ir Dailes teātra Mūzikas daļas vadītājs. Rakstījis arī kormūziku, kur lielākā daļa darbu ir tautasdziesmu apdares.

Ērika Ešenvalda radītās mūzikas spārni pašlaik aplido visu pasauli, piedzīvojot atskaņojumus gandrīz katrā kontinentā. Mākslinieks astoņus gadus kuplināja Valsts Akadēmiskā kora Latvija tenoru rindas (2002–2011) – ar kori Latvija un diriģentu Māri Sirmo Ērikam Ešenvaldam ir jau ilga sadarbība, kas vainagojusies daudzos pirmatskaņojumos un ierakstos.

Raimonda Tigula mūzikā savdabīgi apvienojusies dvēseliski baltā latviskuma pasaules izjūta un meditatīvi laikmetīgs tvērums. Pastāvīgs Raimonda skatuves partneris ir hangs, kas mūzikas atskaņojumiem piešķir īpaši pārpasaulīgu noskaņu.

Pētera Vaska radītā mūzikas pasaule ir kā sludinājums, dievkalpojums, gaismas nesēja un mierinājums. Par komponista mūzikas atslēgas intonācijām kļuvušas zīmes no tautas folkloras, korālis, un dabas balsis, kuras sadzirdamas skaņdarbos dažādiem sastāviem.

Neizmērojams melodiķa talants, tikai viņam vien piemītošais klavieru piesitiens, paraupjš humors – tās ir tikai dažas īpašības, kas raksturo Raimondu Paulu. Ar viņu Māris Sirmais pirmo reizi mūzikā sadarbojās vēl būdams zēnu kora dziedātājs un tas turpinās līdz šodienai, 2016. gadā vainagojoties ar Raimonda Paula kora dziesmu CD ierakstu Rozes gars.

25 marts
svētdiena
13.00
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35
25 marts
svētdiena
14.00
Darbnīca - plastmasas maisiņu dečs
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29
 Darbnīca - plastmasas maisiņu dečs

Svētdien, 25. martā no plkst. 14:00 Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 29, Majori) - Darbnīca PLASTMASAS MAISIŅU DEČS.
Tekstilmākslinieces Anneles Slišānes pavadībā no plastmasas maisiņiem un video kasešu lentēm uzbursiet katrs savu apaļo deči! Ar plastmasas maisiņu uz muzeju un mājup – ar savu paklājiņu!

MĒRĶAUDITORIJA: Pieaugušie un bērni no 6 gadiem /pieaugušo pavadībā, lai palīdzētu viens otram/.
NORISES VIETA: Jūrmalas pilsētas muzejs | 2. stāva LIELĀ ZĀLE, tekstilmākslinieces Anneles Slišānes izstādē “100 deči Latvijai”.
 

VĒLAMIE MATERIĀLI LĪDZŅEMŠANAI: plastmasas maisiņi, video kasešu lentes /ja ir/

PAPILDU INFORMĀCIJA: Darbnīca ir bez maksas.

Lūdzam pieteikties iepriekš, zvanot (+371) 26524361 vai rakstot muzejpedagogs@jurmala.lv

 

 

 

25 marts
svētdiena
15.30
Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35
25 marts
svētdiena
16.00
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākums
Slokā pie pieminekļa Nepatiesi represētajiem un Kauguru kultūras namā

25 marts
svētdiena
17.00
Gavēnis dziedājumos un lūgšanās. Ekumēnisks svētbrīdis – koncerts
Gavēnis dziedājumos un lūgšanās. Ekumēnisks svētbrīdis – koncerts

Lielā Gavēņa laikā Jūrmalas pilsētas iedzīvotāji un viesi tiek aicināti uz ekumēnisku svētbrīdi – koncertu Dubultu ev. lut. baznīcā Gavēnis lūgšanās un dziedājumos, kas notiks 25. marta svētdienas pēcpusdienā plkst. 17.00.

To organizē Jūrmalas pilsētas Labklājības pārvaldes Sabiedrības integrācijas nodaļa kopā ar Dubultu evaņģēliski luterisko draudzi.

Svētbrīdī - koncertā piedalīsies dažādu kristīgo konfesiju pārstāvji, muzicēs vīru koris Logos, dziedātājs Jānis Kurševs un ērģelniece Edīte Alpe.

Koncerta programmā franču komponista N. Klerambo skaņdarbi ērģelēm un J.G.Mīteļa mūzika, kora Logos izpildījumā skanēs pareizticīgo dziedājumi, kas tematiski sakārtoti kā vienots Pestītāja ciešanu ceļa un nāves atainojums.

Latvijas pareizticīgās baznīcas profesionālais vīru koris Logos dibināts 2013. gadā ar Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību, tā vadītājs ir talantīgais mūziķis, diriģents un vienlaikus arī garīdznieks Joans Šēnroks. Vārdam logos (no grieķu λόγος  vārds, doma, mācība) ir dziļi simboliska nozīme tieši kora sūtības kontekstā. Pēc tēva Joana visdziļākās pārliecības kora galvenais uzdevums ir nodot klausītājam dziedājuma vēsti, tā teksta būtību un šī vēsts ir jāpasniedz nevainojamā muzikālā izpildījumā, ļaujot ikvienam to pilnībā izjust un patiesi tai noticēt. Jo pēc Jāņa evaņģēlija „iesākumā bija Vārds...”

 

Ieeja par ziedojumiem.

 

 

 

26 marts
pirmdiena
10.00
Koncertu cikls skolu jaunatnei. No klasikas līdz popmūzikai 1.-4. klasei. Latvijas 100 gadi gaidot. Valts Pūce “Sūnu ciema zēni”
Dzintaru koncertzālē Turaidas ielā 1
Koncertu cikls skolu jaunatnei. No klasikas līdz popmūzikai 1.-4. klasei. Latvijas 100 gadi gaidot. Valts Pūce “Sūnu ciema zēni”

Latvijas 100 gadi gaidot.

Valts Pūce

“Sūnu ciema zēni”

Sens stāsts jaunās skaņās ar Sergeju Jēgeru, Martu Kristiānu Kalniņu, Juri Kaukuli, Andri Ērgli un Lauri Reiniku.

Mūzikla pamatā ir pazīstamais A.Upīša stāsts par “seniem laikiem”, taču apbrīnojamā kārtā veco laiku netikumi - slinkums, nevīžība un neizlēmība - ir dzīvi vēl šobaltdien. Un, tāpat kā tolaik, arī šodien glābiņš no daudzām nedienām un likstām ir nevis brīnumdaris Laimes lācis, bet gan cilvēku pašu labā griba, uzņēmība, čaklums un droša dūša. To šīsdienas jaunajai paaudzei grib vēstīt mūzikla veidotāji, akcentējot augšminētos tautas netikumus un, galvenais, runāt par tiem mūsdienīgā valodā. Īpaši mūsdienīgu un aktuālu šo stāstu veidos jauniešu iemīļotie un pazīstamie mūziķi. Projekta radošo grupu veido lieliskās mūzikas autors, komponists Valts Pūce, režisors Juris Jonelis, videomākslinieks Roberts Rubīns, horeogrāfe Dace Jonele. Mūzikla atskaņojumā iesaistīti iemīļotie dziedātāji S. Jēgers, M. K. Kalniņš, A.Ērglis, E.Kivlenieks, grupas „Dzelzs vilks” solists J.Kaukulis u.c. Bet visu muzikālo audumu kopā saturēs paša komponista Valta Pūces vadītais etnogrāfiskais orķestris.

28 marts
trešdiena
11.00
Stāstniecības cikls Jūrmalas pirmskolu bērniem "Stāsti, lāci!"
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

   

Jūrmalas pilsētas muzejs šogad sadarbībā ar Dubultu bērnu bibliotēkas vadītāju Ingunu Radziņu aizsāk stāstniecības ciklu STĀSTI, LĀCI! Jūrmalas pirmsskolu bērniem /5 - 7 gadi/. STĀSTI, LĀCI! - tā ir iedrošinoša, emocionāla, līdzdalīga pirmā muzeja piedzīvošana. Pirmā, ja bērnu ar muzeju nav jau iepazīstinājusi, piemēram, ģimene.

Uz jautājumu, kas vieno bibliotēku, muzeju un pirmsskolu, pašiem bērniem ilgi atbilde nav jāmeklē – stāsti dzīvo bibliotēkā grāmatās, stāsti dzīvo muzejā un pašiem bērniem stāstu pilnas galvas!

Tā kā stāsti ļauj izteikt esošo, atsaukt bijušo un iezīmēt vēl nebijušo, ar bibliotekāri un stāstnieci Ingunu Radziņu izvēlējām stāstu formu dialogam ar pirmsskolniekiem, ar kuriem mirdzošām acīm kopīgi pārvietotos gan laikā, gan telpā. Šīs tikšanās reizes ir par pieredzes nodošanu un, iespējams, tās izmainīšanu, par domāšanu, par līdzpārdzīvojumu un par pozitīvā piesavināšanu.

Ir prieks par jebkuru mazo domātāju, ja viņš pēc STĀSTI, LĀCI! nolemj aiziet uz bibliotēku, lai paņemtu palasīt, piemēram, Ineses Zanderes “Kaķis brīvdienās” un uz muzeju atvest savu ģimeni.

Tiekamies reizi mēnesī, ar iepriekšēju pieteikšanos, zvanot +371 26524361 vai rakstot muzejpedagogs@jurmala.lv

 

 

Diāna Jaunzeme-Meistere,

Jūrmalas pilsētas muzejs

28 marts
trešdiena
17.00
Jaunā izstāžu cikla atklāšana. Sandras Strēles lielformāta gleznu izstāde “Melanholija” un Pāvela Sagalajeva personālizstāde “Skats³”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

28.martā plkst. 17.00–19.00 Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 29, Majori) jaunā izstāžu cikla atklāšana - Sandras Strēles lielformāta gleznu izstāde “Melanholija” un Pāvela Sagalajeva personālizstāde ‘Skats3”.

 

   
Sandra Strēle, Melanholija. 2016. Audekls, jaukta tehnika. 21x30cm   

 

Jaunākajā gleznu sērijā „MELANHOLIJA” Sandra Strēle pievēršas noslēgtu, atsvešinātu, dažkārt vientuļu dzīvi apliecinošu vietu, to arhitektūras un fiktīvu sadzīvisku sižetu radīšanai, skatītājam piedāvājot vērotāja lomu. Tieši vientulība un sadzīve gleznojumos provocē melanholisku noskaņu, mudinot skatītāju meklēt loģiskus, vizuālus gleznojumu elementus, kas melanholiju apstiprina. Gleznojumi pārsteidz un uzrunā ar savu vērienu un lielo formātu, kas turpina Latvijas monumentālās glezniecības tradīcijas. Lai panāktu pilnīgas un skaidras sižetiskās līnijas, kas savā starpā savieno instalācijas gleznojumus, autore veidojusi mākslinieka grāmatu, kurā nostalģisku atmiņu fiksāciju un stāstu veidā apkopoti nelieli tekstuāli fragmenti, kuros ietvertais naratīvs piesaista tos kādam no gleznojumiem. Fragments no mākslinieka grāmatas:

NEKAD NEDZIRDĒJU NEVIENU

NE PĀRNĀKAM, NE AIZEJAM.

ES VĒROJU VASARAS MĀJAS BASEINA

SASTINGUŠO ŪDENI,

KURĀ PAT KOKI BIJĀS PARĀDĪTIES KĀ SILUETI.

VISAPKĀRT BIJA RĀMS. VĒJA NEBIJA.

ES RAUDZĪJOS UZ BASEINU

GAN DZĪVĒ, GAN GLEZNĀ

UN MANI PĀRŅĒMA DOMA,

KA KĀDS MAN NEDZIRDOT TIKKO IR IEGĀJIS MĀJĀ.

 

Sandra Strēle 2016. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas maģistrantūru, vienu semestri pavadot apmaiņas programmā Antverpenes Karaliskajā mākslas akadēmijā. Saņēmusi Borisa un Ināras Teterevu fonda stipendiju mākslā 2012. gadā, Brederlo von Sengbusch mākslas prēmiju 2014. gadā un SEB stipendiju glezniecībā 2016. gadā. 2017. gadā glezna no sērijas „MELANHOLIJA” tika iekļauta konkursa izstādes „Jaunā Gleznotāja Balva” finālistu darbu izstādē. Māksliniece ir sarīkojusi vairākas personālizstādes, piedalījusies grupu izstādēs un rezidencēs Itālijā, Baltkrievijā, Igaunijā, Lietuvā, Norvēģijā, Indijā, Beļģijā, Vācijā, Francijā u.c.

 

Pāvels Sagalajevs, Kļūda sistēmā, 2018, Jaukta tehnika, 90 x 74 cm

 

Izstāde “Skats3” ir Pāvela Sagalajeva pirmā personālizstāde. Pāvels Sagalajevs mākslas pamatus apguvis Jūrmalas mākslas skolā (2003.g. –  2008.g.)  un no 2011. gada līdz 2014. gadam turpinājis studijas ārpus Latvijas Plimuntas universitātē (Apvienotajā Karalistē)  tēlotāja māksla (Fine art) nodaļā.

Iepriekšējās izstādēs Jūrmalas pilsētas muzejā mākslinieks piedalījies ar sieviešu portretiem kuros jaušama ikonu glezniecības kanonu ietekme. Ikona kā saikne starp tagadni un mūžību - starp tagadējo un mūžīgo. Mākslinieka „ikonu” folklorizētajos sievietes tēlos bija jaušams nacionālā romantisma gars. Gleznās tēlotas nimba starojuma apņemtas tautu meitas. 

Pats mākslinieks savus darbus raksturo kā improvizāciju - tas līdzinās mediatīvam procesam, kurā autoram ļaujoties brīvam domu lidojumam tverot un realizējot idejas, veidojas saikne starp mākslinieku un topošo mākslas darbu.

Pāvela Sagalajeva mākslas darbi ir atraisījušies no divdimensiju plaknes - brīvā elementu kārtojumā veidotās košo krāsu trīsdimensiju kompozīcijas, tapušas kā starpnozaru mākslas darbi - ne vairs gleznas, bet vēl ne skulptūras. Mākslinieks to sauc par  apvienotu mākslas izteiksmes formu, trīsdimensionālu gleznu.

Dažos izstādē redzamajos māklas darbos, ar to  brīvo kompozīciju un spilgto, piesātināto krāsu pielietojumu, jaušama  ielu mākslas ietekme, kas iedvesmojusi mākslinieku viņa daiļrades pirmsākumos.

Izstādē „Skats3” izstādītajās  telpiskajās  kompozīcījās saskatāma arī rietumu un austrumu  kultūru mijiedarbība. To varētu nodēvēt arī par meditāciju gleznās. Dažās kompozīcijās iekodēta mandala kā meditācijas objekts. Mandala kā enerģijas uzkrāšana un novirzīšana, tālāk nodošana skatītājam.

Autors radošo procesu apraksta šādi: ”Es nododos improvizācijai, kura ir pārsteigumu pilna, nezinot kur tā mani aizvedīs, lai izprastu šo smalko stīgu kas vada mākslinieku un cilvēku cauri dzīvei - es velku šeit paralēli. Viennozīmīgi ir jābūt ļoti vērīgam un ļoti dzirdīgam, lai spētu nepalaist garām un saskatīt zīmes, likumsakarības starp to kā mistiskā veidā pakārtojas lietas.”

 

Sandras Strēles lielformāta gleznu izstāde “Melanholija” un Pāvela Sagalajeva personālizstāde ‘Skats3” Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 29, Jūrmala) būs skatāmas no 28. marta līdz 6. maijam. Muzeja darba laiks: P., O. – slēgts, T.–Sv. plkst.10.00–17.00. Ieeja – bez maksas.

 

29 marts
ceturtdiena
13.00
A.Kronenberga Slokas bibliotēkā Raiņa ielā 3
30 marts
piektdiena
18.00
Koris “Kamēr” Lielajā Piektdienā
Dzintaru koncertzālē Turaidas ielā 1
Koris “Kamēr” Lielajā Piektdienā

Piedalās:  Laura Teivāne (soprāns), Ruta Kaprāne (ērģeles), Konstantīns Paturskis (vijole), Koris Kamēr..., diriģents Jānis Liepiņš

Koncerta programma:

I daļa:

Pēteris VASKS - "Mūsu Tēvs debesīs"

Georgs PELĒCIS - "Credo"

Georgs PELĒCIS - Eksapostilārijs no oratorijas "Nāvi ar nāvi iznīcinājis" 

Pēteris PLAKIDIS - "In Memoriam"

Pēteris VASKS - "Dona Nobis Pacem"

II daļa:

Ēriks EŠENVALDS - "O salutaris hostia" 

Pjetro MASKAŅI (Pietro MASCAGNI) - Ave maria no operas "Zemnieka gods" 

Arturs MASKATS - "Lūgums naktij"

Arturs MASKATS - "Es tevi mīlēšu"

Zigmars LIEPIŅŠ - Maijas dziedājums "Nekas vairs nebaida" no operas “Turaidas roze” 

Jānis LŪSĒNS - "Diatoniskā kantāte":

1. Rāmi aiziet garām gads pēc gada
2. Tavās rokās ir sākums un beigas
3. Kādēļ mēmas ir šīs dienas
4. Uzliec savas vieglās rokas
5. Lai tāpēc šodien torņi skan

Jauniešu koris Kamēr… un diriģents Jānis Liepiņš Lielās Piektdienas koncertā audīs mīlestības un ticības rakstus. Lūgšanā Visaugstākajam un vistuvākajam. Ar Pētera Vaska mūzikas sludinājumu Tēvreizē, Dona nobis pacem, Georga Pelēča pareizticīgo dziedājumu noskaņām un Pētera Plakida ģeniālo sacerējumu In memoriam – tik mūžīgu, tai pat laikā personisku. Niansēti jūtīgās Artura Maskata mīlas dziesmas, Ērika Ešenvalda dievišķā svētās hostijas godināšana, drosmīga paļāvība no Zigmara Liepiņa operas Turaidas roze un Jāņa Lūsēna Diatoniskā kantāte – patiesa, dziļa Dieva mīlestība un ticība Visaugstākajam.

Klausītāju mīlēts un pasaulē apbrīnots – divdesmit piecu gadu laikā koris Kamēr… savu īpašo skanējumu ieguvis, meklējot un izkopjot sev raksturīgo muzicēšanas veidu un izteiksmes līdzekļus, kur vienlīdz svarīga ir kā amatieriem raksturīgā emocionālā pašatdeve, tā arī visstingrākie kritēriji izpildījuma vokālajai kvalitātei. To raksturo arī kora nosaukumā iekodētā daudzpunkte - kamēr esam jauni, tikmēr viss ir iespējams un sasniedzams.

24.03.2018 - 05.05.2018
Kristapa Ancāna izstāde “Lielās atmiņas (izmēra ziņā)”
Mākslas stacijā "Dubulti"

 


Kristaps Ancāns. “Begemots vēro mehānismu, kurš grābsta”, 2016. Kinētiska skulptūra. Publicitātes foto no mākslinieka arhīva.

 

“Lielās Atmiņas (izmēra ziņā)” ir Kristapa Ancāna pirmā institucionālā personālizstāde Latvijā. Izstādē aplūkojama konceptuālu darbu grupa – kinētiskas skulptūras un divdimensionāli objekti. Lielākā daļa darbu radīti speciāli izstādes vietai Mākslas stacijā Dubulti.

Attieksmē pret interpretācijām mākslinieks ir piesardzīgs, kas vedina uz domām par robežu, kuru norāda Sūzena Sontāga: “Mums turpmāk nekādā ziņā vairs nav vajadzīga Mākslas asimilēšanās Domā vai (vēl ļaunāk) Mākslas asimilēšanās Kultūrā.”1 Savus darbus Kristaps Ancāns salīdzina ar “spēli, kura attīstās kā mākslīgais intelekts”. Par izstādes kontrapunktu var dēvēt emocionalitāti kā sociālu tradīciju un mākslīgās nostaļģijas konceptu it īpaši. Tas uztverams jau izstādes nosaukumā, kur lielo sākuma burtu lietojums (Atmiņas) piešķir vārdam saviļņojumu (līdzīgi kā Sontāgas tekstā).

Kristaps Ancāns ir dzimis 1990. gadā Līvānos. Ieguvis bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (2014), 2016. gadā beidzis Central Saint Martins mākslas un dizaina koledžu Londonā ar maģistra grādu (ar izcilību). Kopš 2011. gada piedalījies grupas izstādēs un strādājis ar institūcijām – Tate Modern un Peer Gallery Londonā, UK Young Artists jauno mākslinieku festivālā Dērbijā (Derby), izstādēs Viļņā, Tartu, Varšavā, Maskavā, Takamatsu (Japānā), Kuldīgā, tostarp projektā “Industriālisms” Mūsdienu mākslas galerijā Līvānos (2016).

Kristapa Ancāna darbi izmanto glezniecības, skulptūras, instalācijas, dizaina un ready-made paņēmienus eksperimentālos savienojumos. Darbu nosaukumi veidoti no tēla, materiāla un tehnikas aprakstiem, piemēram: “Begemots vēro mehānismu, kurš grābsta”, “Pīle atrod divas bumbas, kuras ar laiku ir ieaugušas zālē”, “Ir pašsaprotami pieņemt, ka lielākā daļa aktivitāšu žirafei ir neērtas”. Darbu radīšana notikusi divās valstīs – Latvijā (Latgalē) un Lielbritānijā. Mākslas stacijas Dubulti un izstādes kuratore – Inga Šteimane.

Kristapa Ancāna personālizstāde “Lielās Atmiņas (izmēra ziņā)” notiek ar mākslas centra Zuzeum atbalstu. Topošā mākslas centra Zuzeum kodolu veido Zuzānu kolekcija, kurā iekļauti arī vairāki mākslinieka Kristapa Ancāna darbi.

Mākslas stacijas Dubulti programma tiek īstenota ar Jūrmalas pilsētas domes atbalstu, veicinot laikmetīgās mākslas pieejamību. Programmas mākslinieki ir atbalstīti ar Valsts Kultūrkapitāla fonda stipendijām. Mākslas stacija Dubulti apmeklētājiem atvērta katru dienu no plkst. 8.00 līdz 18.30. Ieeja brīva. Bezmaksas ekskursijas: dubulti.art.station@gmail.com, tel.: +37129548719.

25.03.2018 - 08.04.2018
10.00-16.00
Lieldienu pasākumi un dievkalpojumi Jūrmalā
Jūrmala

26.03.2018 - 29.03.2018
Kino
Kinoteātris Star Cinema, t/c Korso, Jomas ielā 37

29.03.2018 - 06.05.2018
Sandras Strēles lielformāta gleznu izstāde “Melanholija”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

Sandra Strēle, Melanholija. 2016. Audekls, jaukta tehnika. 21x30cm   

 

Jaunākajā gleznu sērijā „MELANHOLIJA” Sandra Strēle pievēršas noslēgtu, atsvešinātu, dažkārt vientuļu dzīvi apliecinošu vietu, to arhitektūras un fiktīvu sadzīvisku sižetu radīšanai, skatītājam piedāvājot vērotāja lomu. Tieši vientulība un sadzīve gleznojumos provocē melanholisku noskaņu, mudinot skatītāju meklēt loģiskus, vizuālus gleznojumu elementus, kas melanholiju apstiprina. Gleznojumi pārsteidz un uzrunā ar savu vērienu un lielo formātu, kas turpina Latvijas monumentālās glezniecības tradīcijas. Lai panāktu pilnīgas un skaidras sižetiskās līnijas, kas savā starpā savieno instalācijas gleznojumus, autore veidojusi mākslinieka grāmatu, kurā nostalģisku atmiņu fiksāciju un stāstu veidā apkopoti nelieli tekstuāli fragmenti, kuros ietvertais naratīvs piesaista tos kādam no gleznojumiem. Fragments no mākslinieka grāmatas:

NEKAD NEDZIRDĒJU NEVIENU

NE PĀRNĀKAM, NE AIZEJAM.

ES VĒROJU VASARAS MĀJAS BASEINA

SASTINGUŠO ŪDENI,

KURĀ PAT KOKI BIJĀS PARĀDĪTIES KĀ SILUETI.

VISAPKĀRT BIJA RĀMS. VĒJA NEBIJA.

ES RAUDZĪJOS UZ BASEINU

GAN DZĪVĒ, GAN GLEZNĀ

UN MANI PĀRŅĒMA DOMA,

KA KĀDS MAN NEDZIRDOT TIKKO IR IEGĀJIS MĀJĀ.

 

Sandra Strēle 2016. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas maģistrantūru, vienu semestri pavadot apmaiņas programmā Antverpenes Karaliskajā mākslas akadēmijā. Saņēmusi Borisa un Ināras Teterevu fonda stipendiju mākslā 2012. gadā, Brederlo von Sengbusch mākslas prēmiju 2014. gadā un SEB stipendiju glezniecībā 2016. gadā. 2017. gadā glezna no sērijas „MELANHOLIJA” tika iekļauta konkursa izstādes „Jaunā Gleznotāja Balva” finālistu darbu izstādē. Māksliniece ir sarīkojusi vairākas personālizstādes, piedalījusies grupu izstādēs un rezidencēs Itālijā, Baltkrievijā, Igaunijā, Lietuvā, Norvēģijā, Indijā, Beļģijā, Vācijā, Francijā u.c.

29.03.2018 - 06.05.2018
Pāvela Sagalajeva personālizstāde “Skats³”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

Pāvels Sagalajevs, Kļūda sistēmā, 2018, Jaukta tehnika, 90 x 74 cm

 

Izstāde “Skats3” ir Pāvela Sagalajeva pirmā personālizstāde. Pāvels Sagalajevs mākslas pamatus apguvis Jūrmalas mākslas skolā (2003.g. –  2008.g.)  un no 2011. gada līdz 2014. gadam turpinājis studijas ārpus Latvijas Plimuntas universitātē (Apvienotajā Karalistē)  tēlotāja māksla (Fine art) nodaļā.

Iepriekšējās izstādēs Jūrmalas pilsētas muzejā mākslinieks piedalījies ar sieviešu portretiem kuros jaušama ikonu glezniecības kanonu ietekme. Ikona kā saikne starp tagadni un mūžību - starp tagadējo un mūžīgo. Mākslinieka „ikonu” folklorizētajos sievietes tēlos bija jaušams nacionālā romantisma gars. Gleznās tēlotas nimba starojuma apņemtas tautu meitas. 

 

Pats mākslinieks savus darbus raksturo kā improvizāciju - tas līdzinās mediatīvam procesam, kurā autoram ļaujoties brīvam domu lidojumam tverot un realizējot idejas, veidojas saikne starp mākslinieku un topošo mākslas darbu.

 

Pāvela Sagalajeva mākslas darbi ir atraisījušies no divdimensiju plaknes - brīvā elementu kārtojumā veidotās košo krāsu trīsdimensiju kompozīcijas, tapušas kā starpnozaru mākslas darbi - ne vairs gleznas, bet vēl ne skulptūras. Mākslinieks to sauc par  apvienotu mākslas izteiksmes formu, trīsdimensionālu gleznu.

Dažos izstādē redzamajos māklas darbos, ar to  brīvo kompozīciju un spilgto, piesātināto krāsu pielietojumu, jaušama  ielu mākslas ietekme, kas iedvesmojusi mākslinieku viņa daiļrades pirmsākumos.

 

Izstādē „Skats3” izstādītajās  telpiskajās  kompozīcījās saskatāma arī rietumu un austrumu  kultūru mijiedarbība. To varētu nodēvēt arī par meditāciju gleznās. Dažās kompozīcijās iekodēta mandala kā meditācijas objekts. Mandala kā enerģijas uzkrāšana un novirzīšana, tālāk nodošana skatītājam.

 

Autors radošo procesu apraksta šādi: ”Es nododos improvizācijai, kura ir pārsteigumu pilna, nezinot kur tā mani aizvedīs, lai izprastu šo smalko stīgu kas vada mākslinieku un cilvēku cauri dzīvei - es velku šeit paralēli. Viennozīmīgi ir jābūt ļoti vērīgam un ļoti dzirdīgam, lai spētu nepalaist garām un saskatīt zīmes, likumsakarības starp to kā mistiskā veidā pakārtojas lietas.”