28. novembrī plkst. 17.00 Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 29, Majori) tiks atklāta mākslas kolekcionāra Mārtiņa Pormaņa 130 gadu jubilejai veltīta izstāde no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma, izcilās grafiķes Neles Zirnītes jubilejas izstāde Nele, kā arī tēlnieka Genādija Stepanova personālizstāde Nenoteiktības princips II.
Johans Eliass Rīdingers. Briedis. 1740. Jakobs Samuels Beks. Cauna ar putnu. Vācija, 18.gs. otra puse.
Izstādes “Kolekcionāram Mārtiņam Pormanim – 130” darbus vieno kopēja tēma – dažādu savvaļas dzīvnieku un putnu, kā arī medību ainu attēlojumi grafikā un glezniecībā.
Mākslas mīļotājs un kolekcionārs Mārtiņš Pormanis (1889-1980), pārceļoties no Rīgas uz dzīvi Jūrmalā, 1961. gadā Jūrmalas pilsētai novēlēja savu vērtīgo mākslas darbu kolekciju, kas tika veidota mūža garumā, kurā ietilpst latviešu, krievu kā arī Rietumeiropas mākslinieku darbi. 1979. gadā daļa no viņa Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma darbiem − ārzemju mākslinieku grafika tika nodota toreizējam Aizrobežu mākslas muzejam. Tās pārsvarā bija Johana Eliasa Rīdingera (1698−1767) darinātās gravīras, kas arī šobrīd veido izstādes nozīmīgāko daļu. Gandrīz visi izstādes darbi eksponēti pirmo reizi. Ekspozīciju papildina Jūrmalas pilsētas muzeja Mārtiņa Pormaņa kolekcijas grafikas, gleznas un atsevišķi tēlniecības priekšmeti, kas pieskaitāmi animālijas žanram.
Vācu 18. gadsimta mākslinieks − gravieris, zīmētājs, gleznotājs un izdevējs Johans Eliass Rīdingers, ir zināms kā viens no visizcilākajiem savvaļas dzīvnieku attēlotājiem. Viņš dzimis 1698. gadā Ulmā, skolojies pie gleznotāja Kristofa Reša (Christoph Resch) un pie ievērojamā graviera Georga Filipa Rugendasa (Georg Philipp Rugendas). Strādājot grāfa Volfa Meterniha (Wolf Metternich) galmā Regensburgā, Rīdingers aizrautīgi vēro un skicē zirgus jāšanas skolā. Medību ainu studijas pilnībā nostiprina viņa interesi par animālijas žanru.
Johana Eliasa Rīdingera gravīrās jūtama rokoko stila ietekme. Mākslinieka augsto meistarību apliecina smalki izstrādātās detaļas un zīmējuma līniju vieglums. Visdažādāko savvaļas dzīvnieku un putnu attēli gravīru lapās bieži papildināti ar tekstu, kā arī ar ornamentālu zīmējumu. Dzīvnieki tiek attēloti ainavā, viņiem raksturīgajās kustībās un pozās.
Izstādītās gravīras bija iekļautas dažādos izdevumos, kā piemēram, Apbrīnojamie brieži, Dažu zvēru izskats, Plēsoņas, arī sērijā Medījamo dzīvnieku ilustrācijas ar pievienotiem pēdu nospiedumiem un to aprakstiem. Rīdingera gravīras Lācis uzbrūk lauvai ar mazuli attēlu lapā papildina vācu Apgaismības laikmeta dzejnieka Bartolda Heinriha Brockes (Barthold Heinrich Brockes, 1680−1747) poētisks satura apraksts.
Izstādes darbi ir darināti dažādās tehnikās, kā piemēram, krāsainās akvatintas tehnikā izpildīts angļu mākslinieka Džordža Dou (1781-1829) darbs Lauva un lauvene, kas apbērnojusies Londonas Tauerā, bet tušas zīmējumu Trīs suņi ar spalvu zīmējis krievu tautības mākslinieks, animālists Aleksandrs Hrenovs (Александр Хренов, 1860−1926).
Mārtiņa Pormaņa kolekcijā ir arī flāmu skolas gleznotāja Jana van Kessela Vecākā (Jan van Kessell Older, 1626−1679) glezna Gaisa alegorija, kas tagad atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā un ir iekļauta Mākslas muzeja Rīgas birža pastāvīgajā ekspozīcijā. M. Pormaņa jubilejas izstādē redzama gleznas digitalizēta fotogrāfija. Izstādi papildina arī divi darbi no Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma - vācu mākslinieka Jakoba Samuela Beka (Jacob Samuel Beck, 1715−1778) glezna Cauna ar putnu un šveiciešu mākslinieka Rafaela Reinharda (Raphael Reinhard, 1820−1903) glezna Aitas.
Mārtiņa Pormaņa 130. jubilejai veltītā izstāde atklāj viņa kolekcijas daudzveidību, kas ar lielu aizrautību tika veidota mūža garumā. Izstāde veidota kopā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju.
Izstāde tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Izstādes kuratores Ingrīda Raudsepa un Jana Rāve, dizains Liesma Markova, restauratore Una Kastanovska.
Nele Zirnīte. Spēkavots, 2019. Oforts, Neig autortehnika, monotipija.
Mākslinieces Neles Zirnītes (1959) jubilejas izstādē ar lakonisku un reizē ļoti personīgu nosaukumu “Nele” apskatāmie darbi tapuši pēdējo 10 gadu laikā, kā arī tiek eksponēti pilnīgi jauni darbi. Idejas un domas, kas mākslinieci nodarbināja pirms 30 gadiem, savu aktualitāti iegūst no jauna mūsdienu kontekstā, liekot domāt par cilvēka – Dabas, cilvēka – Visuma, cilvēka – Dieva attiecību bezgalību. Tā ir kā laika ritējuma spirāle, kas atkārtojas, tomēr iezīmē arvien jaunas tendences. Izstāde ir ceļojums mākslinieces radošajā pasaulē, kur agrīnie darbi kā ceļazīmes, norāda virzienu, kurā turpmākajos gados līdz pat šodienai caurvijas kāda vienojoša stīga. Cilvēku tēli, mītiskas būtnes, sirreālas un nosacītas vietas, kas kā sapnī savijas, savstarpēji satiekas un attālinās, veidojot abstraktu laika telpu, kurā viss ir iespējams. Darbi no sērijas “Citas debesis”, kas aizsākusies pirms vairākiem gadiem, iezīmē arī jaunāko darbu virzienu. Nele Zirnīte par sēriju saka sekojošo: “Citas debesis nevienam nepieder, tās var redzēt nepaceļot skatienu uz augšu, jo tā kā tās ir atklātas, tās ievelk sevī un acu skatiens paliek ilgi piesiets bezgalīgajam mirdzumam. (..) Katrs no mums vēlas uzbūvēt sevī ko stabilu un spēcīgu, tāpat kā katrā no mums snauž vēlme lidot. Prasme nobalansēt dzīvi tā, lai lidojumā cauri mākslai, tā neaizrauj par tālu un neaizēno mūsu attiecības ar cilvēkiem – tā ir lielākā māksla.”
Neles darbus raksturo iekšēja dinamika un kustība, lai gan tēlu sejas izteiksmes un pozas ir apgaroti ieturētas. Salīdzinot mākslinieces agrīnos darbus un nesen tapušos, jūtama rokraksta un stila izkoptība, kas pretstatīta tehniskās meistarības atbrīvotībai eksperimentējot un variējot oforta, fotogravīras, akvatintas, monotipijas tehniskās iespējas un autortehnikas (Neig) noslēpumainību.
Pēdējā gada laikā Nele Zirnīte pievērsusies arī glezniecībai, radot tēlus, kuri atrodami jau mākslinieces grafikas darbos.
Nele Zirnīte Latvijas mākslā ienāca 1984. gadā, kad no dzimtās Lietuvas pārcēlās dzīvot, mācīties un strādāt uz Latviju. Stilistiski viņas darbi pieskaitāmi sirreālisma virzienam un šāda tēlainība joprojām ir saglabājusies mākslinieces daiļradē, atrodot arvien jaunus tematiskos lokus, kas organiski izriet viens no otra, izpludinot to savstarpējās robežas.
Latvijas Mākslas akadēmijā, turpinot Viļņas Mākslas akadēmijā aizsāktās grafikas studijas, radīja augsni, lai māksliniece sevī apvienotu abu augstskolu ieliktos galvenos aspektus – tehniski izkoptu akadēmisko zīmējumu no vienas puses un radošā brīvībā balstītu eksperimentētājas garu – no otras. Nele ir viena no nozīmīgākajām figūrām Latvijas grafikas (īpaši oforta tehnikas) jomā. Bijusi arī Latvijas Mākslas akadēmijas un Kristīgās mākslas akadēmijas grafikas nodaļas docētāja. Laikā no 1984. līdz 2019. gadam Nele Zirnīte ir piedalījusies daudzās starptautiskās izstādēs visā pasaulē. Viņas darbi ir iekļauti sekojošās muzeju kolekcijās: Arizonas Universitātes mākslas muzejs (ASV); Eksjö Museum, Alma Löve Museum (Zviedrija), J. Monkute-Marks Museum (Lietuvā), Municipal Art Gallery (Polija), Arte/Desarrollo Humano Workshop (Meksika), Art Foundation (Krievija), Cremona Civik Museum (Itālija), Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (Latvija), Monroe Art College (ASV), Mihaela Vrubela mākslas muzejs (Krievija), Panamas pilsētas mākslas centrs Floridā (ASV), kā arī privātkolekcijās.
Daudzi Neles Zirnītes darbi tikuši apbalvoti starptautiskos konkursos un izstādēs, gūstot augstu novērtējumu. Nele Zirnīte ir starp pasaules labākajiem grafiķiem, kā tas ir arī atzīts grāmatā “The Best of Printmaking: An International Collection” (Selected by Lynne Allen and Phyllis Mc Gibbon with an introduction by Ruth Weisberg, Rockport Publishers, Quarry Books, 1997). Savukārt, 2012. gadā viņa tika iekļauta vācu profesora, Gerhart Habarta sastādītajā izdevumā “Lexicon of Fantastic Artist”.
Nele ir ne tikai radoši, bet arī sabiedriski aktīva – daudzus gadus darbojās Latvijas Mākslinieku savienības valdē, kā arī vadot “Eksperimentālo oforta darbnīcu”, organizējot vērienīgas starptautiskas grafiķu izstādes, radošās meistarklases un kopš 2010. gada nodibinot un vadot biedrību “OFORTA ĢILDE”.
Izstāde tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Izstādes kuratore mākslas zinātniece Eva Rotčenkova.
Genādijs Stepanovs. Personas kods. 2019. Alumīnijs, smiltis.
Tēlnieka Genādija Stepanova (dz. 1950. g.) dabas formu stilizācijai veltīta personālizstāde “Nenoteiktības princips II” iekārtota muzeja kamīnzālē.
“Nosaukums aizgūts no fiziķiem, kuri pēta mikropasauli. Viņi vēsta mums absolūti neticamus stāstus par matērijas vissīkāko daļiņu elektronu, kas eksistē gan kā daļiņa, gan kā vilnis, atkarībā no tā, vai vērotājs to novēro vai nē. Daži zinātnieki piedāvā terminu vērotājs aizstāt ar terminu līdzdalībnieks, kas, pēc viņu domām, ir precīzāks. Šo parādību nodēvēja par nenoteiktības principu. Arī mākslā ir līdzīgi – pats nosaukums ir nenoteikts. Tajā vienmēr ir pāris: autors un skatītājs vai, kā gadījumā ar elektronu – vērotājs un līdzdalībnieks. Tieši viņi rada noteiktību. Bet kas ir princips, par kuru runā zinātnieki? Manuprāt, nenoteiktība nepastāv patstāvīgi, tā rodas katru reizi no jauna.” (Genādijs Stepanovs)
Tēlnieka Genādija Stepanova izstāde priecē skatītāju ar savu izjusto dabas formu, krāsu un faktūru tēlojumu alumīnija skulptūrās. Pārsteidzoša ir tēlnieka izsmalcinātā dabas uztvere, kas ļauj mums saskatīt katru sīkāko smilšu graudiņu kopējā vienotā formā, kas nav dabas kopija, bet izcils mākslas darbs. Tēlniekam izdevies izteikt tēla kustību un spriegumu, to risinot metālā reizē spēcīgi un maigi. Kustība tēlos izpaužas ar izjustu ritma rakstu, kas ir plastiski nenoteikts, pulsējošs, bez regularitātes, bet filozofiski nozīmīgs, jo darbojas kā patiess dabas atspulgs. Autors to ir formulējis kā “nenoteiktības principu”.
Genādijs Stepanovs pilnībā pārvalda alumīnija kā tēlnieciska materiāla iespējas, radot tajā brīnumainus efektus – spilgtu, gaismu izstarojošu, ņirbošu faktūru un arī raupju, piezemētu virsmu. Tēlniekam ir lieliska telpas izjūta. Skulptūru forma, kas ir neiedomājami smalka un gaisīga, rada efektu, ka tā ir atrāvusies no zemes, tādejādi pievelkot un organizējot vidi ap sevi.
Filozofiska doma pavada tēlnieka smalko izjūtu gammu, tā apliecina mūžīgo pietāti un apbrīnu pret dabu, reizē izceļot cilvēka radošās domas iespējas.
Genādijs Stepanovs 1972. gadā beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas tēlniecības nodaļu.
1983. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu. Strādā monumentālajā un stājtēlniecībā. Ieceres realizē bronzā, alumīnijā un akmenī. Aktīvi iesaistās tēlniecības simpozijos un pieminekļu konkursos. Piedalījies vairāk nekā 60 grupu izstādēs Latvijā un ārzemēs. Organizētas vairākas personālizstādes Rīgā, Jūrmalā un Sanktpēterburgā. Viņam piešķirta 3. pakāpes restauratora kvalifikācija akmens un ģipša tēlniecības restaurācijas specialitātē. Latvijas Mākslinieku savienības un Tēlniecības centra biedrs.
Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Latvijas Kara muzeja, Jūrmalas pilsētas muzeja kolekcijās, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Vācijā, Polijā, Francijā, Krievijā, Šveicē. 2006. gadā iegūta „Rīgas balva” par devumu Rīgas kultūrvides veidošanā restaurācijas un tēlniecības nozarē. Nozīmīgākie monumentālie darbi: Lidojums pāri pilsētai. 2005. Granīts, alumīnijs / eksponēts Rīgas kanāla malā. Māte ar bērnu. 1986. Kapara kalums / eksponēts Juglas Bērnu slimnīcā.
Tēlniece Vija Dzintare.
