Vēja virziens: | D |
Vēja stiprums: | 6 m/s |
Vēja virziens: | ZR |
Vēja stiprums: | 8 m/s |
Vēja virziens: | D |
Vēja stiprums: | 5 m/s |
Režisors Jānis Ābele, spēlfilma, Latvija, 2019, 1h 30min.
Filma veidota pēc tāda paša nosaukuma Jāņa Joņeva kulta romāna un vēsta par jaunu cilvēku, kurš ir sevis un sava ceļa meklējumos ar vēlmi pretoties tik ierastajai kārtībai – nekļūt tādam, kā visi. Galvenais varonis, pusaudzis – Jānis, vēlas iepazīt tuvāk klases jaunpienācēju Kristīni, kuras interešu vadīts, ir gatavs pievērsties tā laika alternatīvajai mūzikai un kultūrai.
Ieejas maksa – EUR 2,50; bērniem līdz 12 gadu vecumam un pensionāriem EUR 1,50. Biļešu iegāde: vienu stundu pirms kino seansa.
Režisors Jānis Ābele, spēlfilma, Latvija, 2019, 1h 30min.
Filma veidota pēc tāda paša nosaukuma Jāņa Joņeva kulta romāna un vēsta par jaunu cilvēku, kurš ir sevis un sava ceļa meklējumos ar vēlmi pretoties tik ierastajai kārtībai – nekļūt tādam, kā visi. Galvenais varonis, pusaudzis – Jānis, vēlas iepazīt tuvāk klases jaunpienācēju Kristīni, kuras interešu vadīts, ir gatavs pievērsties tā laika alternatīvajai mūzikai un kultūrai.
Ieejas maksa – EUR 2,50; bērniem līdz 12 gadu vecumam un pensionāriem EUR 1,50. Biļešu iegāde: vienu stundu pirms kino seansa.
Izrāde atcelta.
Naudu par nopirktām biļetēm var atgriezt sekojoši:
1) ja biļetes bija priktās Biļešu Pardīzes kasē ONLINE - tad nauda tiks atgriezta uz kontu divu darba dienu laikā;
2) ja biļetes bija priktās Biļešu Pardīzes kasēs (fiziskas kases) - tad biļetes ir jānodod atpakaļ kasē un tiks atgriezta nauda.
Piedalās Džonijs Brigss (Londona), Keitija Prata (Londona), Kārlis Rekevics (Ņujorka), Kaisu Koivisto (Helsinki), Vineta Kaulača (Rīga) un Sigita Daugule (Rīga).
“Seši mākslinieki ir ieguvuši atšķirīgu izglītību un strādā dažādos medijos. Tomēr viņu visu uzmanības lokā ir tādi jēdzieni kā vietas uztvere, apdzīvošana, izpēte un (perfekta vai nepilnīga) atcerēšanās. Lai gan katrs autors pēta šos jēdzienus individuāli, skatīti kopumā, viņu darbi var rosināt virkni provokatīvu jautājumu par to, kā mēs izdzīvojam savu vidi, kā šo pieredzi saprotam, lietojam un nododam tālāk,” izstādes katalogā raksta Kārena Vilkina, kuratore un mākslas kritiķe (Ņujorka).
Izstādes koncepcijas autore Vineta Kaulača uzsver: “Atmiņa veido telpu. Nupat ieraudzītais pārklājas ar pirms mirkļa redzēto. [..] Ar atmiņas palīdzību reproducētais notikums ir radījis pavisam jaunu teritoriju apziņas kartē, nevis realitātes dublikātu.” Viņas dotie izstādes mākslinieku raksturojumi izceļ katra autora specifisko saistību ar telpas un atmiņas mijiedarbību.
Izstādes kuratores - Vineta Kaulača, Inga Šteimane.
Atklāšanas pasākumi:
8. novembrī plkst. 18.00 - izstādes atklāšana.
9. novembrī plkst. 12.00–13.30, 16.00–17.30 - tikšanās ar izstādes autoriem un kuratoriem.
Piedalās: Aija Vītoliņa, Kristīne Prauliņa, Grēta Grantiņa, Dagnis Roziņš, Ralfs Eilands, The Beach Band: Jānis Ķirsis (klavieres), Rihards Goba (ģitāra), Oskars Ozoliņš (trompete), Dāvis Jurka (saksofons), Laura Rozenberga (trombons), Krišjānis Bremšs (sitaminstrumenti), Jānis Rubiks (kontrabass), vokālā grupa "Framest".
Programmā: Elviss Preslijs, Rejs Čārlzs, Raimonds Pauls, Lūiss Ārmstrongs, Ella Ficdžeralda, Maikls Bublē un citi.
Koncerts divās daļās.
Koncerta ilgums ~ 2 stundas.
Piedalās Džonijs Brigss (Londona), Keitija Prata (Londona), Kārlis Rekevics (Ņujorka), Kaisu Koivisto (Helsinki), Vineta Kaulača (Rīga) un Sigita Daugule (Rīga).
“Seši mākslinieki ir ieguvuši atšķirīgu izglītību un strādā dažādos medijos. Tomēr viņu visu uzmanības lokā ir tādi jēdzieni kā vietas uztvere, apdzīvošana, izpēte un (perfekta vai nepilnīga) atcerēšanās. Lai gan katrs autors pēta šos jēdzienus individuāli, skatīti kopumā, viņu darbi var rosināt virkni provokatīvu jautājumu par to, kā mēs izdzīvojam savu vidi, kā šo pieredzi saprotam, lietojam un nododam tālāk,” izstādes katalogā raksta Kārena Vilkina, kuratore un mākslas kritiķe (Ņujorka).
Izstādes koncepcijas autore Vineta Kaulača uzsver: “Atmiņa veido telpu. Nupat ieraudzītais pārklājas ar pirms mirkļa redzēto. [..] Ar atmiņas palīdzību reproducētais notikums ir radījis pavisam jaunu teritoriju apziņas kartē, nevis realitātes dublikātu.” Viņas dotie izstādes mākslinieku raksturojumi izceļ katra autora specifisko saistību ar telpas un atmiņas mijiedarbību.
Izstādes kuratores - Vineta Kaulača, Inga Šteimane.
Atklāšanas pasākumi:
9. novembrī plkst. 12.00–13.30, 16.00–17.30 - tikšanās ar izstādes autoriem un kuratoriem.
Piedalās Džonijs Brigss (Londona), Keitija Prata (Londona), Kārlis Rekevics (Ņujorka), Kaisu Koivisto (Helsinki), Vineta Kaulača (Rīga) un Sigita Daugule (Rīga).
“Seši mākslinieki ir ieguvuši atšķirīgu izglītību un strādā dažādos medijos. Tomēr viņu visu uzmanības lokā ir tādi jēdzieni kā vietas uztvere, apdzīvošana, izpēte un (perfekta vai nepilnīga) atcerēšanās. Lai gan katrs autors pēta šos jēdzienus individuāli, skatīti kopumā, viņu darbi var rosināt virkni provokatīvu jautājumu par to, kā mēs izdzīvojam savu vidi, kā šo pieredzi saprotam, lietojam un nododam tālāk,” izstādes katalogā raksta Kārena Vilkina, kuratore un mākslas kritiķe (Ņujorka).
Izstādes koncepcijas autore Vineta Kaulača uzsver: “Atmiņa veido telpu. Nupat ieraudzītais pārklājas ar pirms mirkļa redzēto. [..] Ar atmiņas palīdzību reproducētais notikums ir radījis pavisam jaunu teritoriju apziņas kartē, nevis realitātes dublikātu.” Viņas dotie izstādes mākslinieku raksturojumi izceļ katra autora specifisko saistību ar telpas un atmiņas mijiedarbību.
Izstādes kuratores - Vineta Kaulača, Inga Šteimane.
Atklāšanas pasākumi:
9. novembrī plkst. 12.00–13.30, 16.00–17.30 - tikšanās ar izstādes autoriem un kuratoriem.
Sestdien, 9. novembrī, plkst. 16.00 Lielupes krastā pretī Raiņa ielai, Slokā, notiks Mārtiņdienas uguns rituāls.
Mārtiņš noslēdz rudens un ražas novākšanas darbus un atnes ziemu. Ziema ir kā vārti, kuriem jāiziet cauri, lai sāktos kas jauns.
Lielupes krastā tiks kurta Mārtiņa uguns, simboliski izgaismojot iekšējo pasauli, lai vieglāk pārdzīvot ziemas aukstumu un tumsu. Uguns rituāls būs veltīts ne tikai iepriekšējā dzīves posma izvērtēšanai, bet arī saskaņas un iekšējās harmonijas atjaunošanai un stabilitātes radīšanai turpmākajam laikam.
Mārtiņi iesāk arī ķekatu, budēļu laiku, kad mūsu senči ar dziesmām un dejām apciemoja tuvākus un tālākus kaimiņus, nesot un piesaistot svētību un auglību sētās. Mārtiņdienā kopā izdziedāsim un izdejosim šā laika tautasdziesmas un dainas.
Rituālu vadīs Māra Brante, rituālu un godu vadītāja, dainu un senā baltu kalendāra pētniece, arheoloģiskā tērpa darināšanas darbnīcu vadītāja. Vairāk informācijas pa tālr. 29103212, zvanot projekta koordinatorei Ilzei Laizānei.
Projektu „Baltu Saules kalendāra uguns rituāli” ar Jūrmalas pilsētas atbalstu iedzīvotāju iniciatīvas projektu konkursā īsteno biedrība "Fenomens Latvijā".
Piedalās: Valts Pūce, solisti un aktieri. Koncerta vadītājs Ojārs Rubenis
Koncerts I daļā
Koncerta ilgums ~ 1 stunda 40 minūtes
Programmā: Valta Pūces mūzika no izrādēm "Šveiks", "Sūnu ciema zēni", "Velniņi", "Burvis no Ozas zemes", u.c.
2019. gadā Dzintaru koncertzāle un Ojārs Rubenis aizsāka jaunu koncertu ciklu “Kino un teātra mūzika”. Līdz šim izskanējuši trīs koncerti, kuros klausītāji tikās ar komponistu Raimondu Paulu, Jāni Lūsēnu un Imantu Kalniņu, bet līdz gada beigām notiks vēl trīs koncerti, kuros tiksimies ar Zigmaru Liepiņu (11. oktobrī), Valtu Pūci (9. novembrī) un Uldi Marhilēviču (6. decembrī).
Cikls “Kino un teātra mūzika” ir veidots kā sirsnīga saruna ar populāriem un tautā iemīļotiem komponistiem par viņu radīto mūziku leģendārām 20. gadsimta izrādēm un kinofilmām. Koncertos tiekamies ne tikai ar komponistiem, bet arī kinofilmu aktieriem, mūziķiem un dziedātājiem, ar kuriem komponistiem ir izveidojusies cieša sadarbība. Tomēr, saglabājot intrigu, to mākslinieku vārdi, kuri piedalīsies nākamajos koncertos, tiek turēti noslēpumā. Iepriekšējos koncertos pie Raimonda Paula, Jāņa Lūsēna un Imanta Kalniņa viesojās tādi populāri mākslinieki kā Intars Busulis, Renārs Kaupers, Latvijas Radio bigbends Dināra Rudāne, “Carneval Youth”, “Autobuss debesīs”, Zigfrīds Muktupāvels, Annija Putniņa, Amber, Ance Krauze un daudzi citi, solot arī nākamo koncertu apmeklētājiem daudz pārsteigumu.
Režisors: Andris Gauja, spēlfilma, Latvija, 2019, 1h 39 min. Līdz 16 g.v. – neiesakām. Tikšanās ar filmas radošo komandu!
Harizmātiskais mūzikas producents Ralfs (Andris Keišs) sava nepiekāpīgā rakstura dēļ pārliecina sievu un mīļāko sadzīvot vienā īpašumā, kur turklāt vēl mīt viņa divpadsmitgadīgā meita. Pretēji gaidītajam, eksperiments pārvēršas nežēlīgā cīņā katram par savām interesēm.
Ieejas maksa – EUR 2,50; bērniem līdz 12 gadu vecumam un pensionāriem EUR 1,50. Biļešu iegāde: vienu stundu pirms kino seansa
Jau no pagājušā gadsimta 60. gadiem šos vārdus vakaros pirms došanās gulēt ir gaidījuši bērni, kuri šodien paši jau ir māmiņas un vecmāmiņas un nu šos piedzīvojumus jau stāsta saviem bērniem.
Ingunas Radziņas lelles un režija.
Ieejas maksa 3,00 eiro. Biļešu rezervācija pa tālruni 67751089
Piedalās dzejniece Daina Jansone-Treice, komponiste un dziedātāja Inese Bumbiere-Kaže, mūziķis Ivars Kraucis, komponists Valdis Zilveris, dziedātājs Andris Daņiļenko, aktrise Dace Bonāte un komponists Uldis Fridrihsons.
Jūrmalas Kultūras centra 2.stāva Baltajā zālē. Darbosies apgāda “Jumava” grāmatu galds.
Ieeja bez maksas
16.00 Svētbrīdis Slokas ev.lut. baznīcā ar mūziķa Kārļa Kazāka piedalīšanos. Ziedu nolikšana pie piemiņas plāksnes pie Slokas evaņģēliski luteriskās baznīcas. Raiņa iela 4
17.00 Pulcēšanās lāpu gājienam auto stāvlaukumā Raiņa iela 39a, pretī Slokas pamatskolai
17.30 Lāpu gājiens Raiņa iela - kapteiņa P.Zolta iela - Kaugurciema iela - kapteiņa P.Zolta piemineklis Kaugurciemā
18.00 Piemiņas brīdis. Pie kapteiņa P.Zolta pieminekļa Kaugurciemā
18.20 Ieva Akurātere, Matīss Akurāters, Leons Sējāns muzikālā programma “Zeme labā un svētā”. Pie kapteiņa P.Zolta pieminekļa Kaugurciemā
Lāpu gājiens uz kritušo karavīru atdusas vietām Ķemeros
Ķemeru bibliotēka - Tukuma iela - Bišu iela - Ķemeru ev.luterāņu baznīca - A.Upīša iela - Puškina iela - Sv.apustuļu Pētera un Pāvila Ķemeru pareizticīgo baznīca - Katedrāles iela - Tukuma iela - Ķemeru bibliotēka
14.00 Bērnu novēlējumi savai pilsētai dzimšanas dienā
Dubultu Bērnu bibliotēkā
16.30 Jūrmalas Mākslas skolas audzēkņu darbu izstādes “Jūrmala” atklāšana
Jūrmalas Mākslas skolā
17.00 Gaismas akcija – Latvijas kontūras iedegšana
Dubultu Kultūras kvartālā
18.00 Valsts svētku koncerts “Brīvība un jūra”
Jūrmalas Mūzikas vidusskolā
Režisors: Andris Gauja, spēlfilma, Latvija, 2019, 1h 39 min. Līdz 16 g.v. – neiesakām.
Harizmātiskais mūzikas producents Ralfs (Andris Keišs) sava nepiekāpīgā rakstura dēļ pārliecina sievu un mīļāko sadzīvot vienā īpašumā, kur turklāt vēl mīt viņa divpadsmitgadīgā meita. Pretēji gaidītajam, eksperiments pārvēršas nežēlīgā cīņā katram par savām interesēm.
Ieejas maksa – EUR 2,50; bērniem līdz 12 gadu vecumam un pensionāriem EUR 1,50. Biļešu iegāde: vienu stundu pirms kino seansa
Režisors: Andris Gauja, spēlfilma, Latvija, 2019, 1h 39 min. Līdz 16 g.v. – neiesakām.
Harizmātiskais mūzikas producents Ralfs (Andris Keišs) sava nepiekāpīgā rakstura dēļ pārliecina sievu un mīļāko sadzīvot vienā īpašumā, kur turklāt vēl mīt viņa divpadsmitgadīgā meita. Pretēji gaidītajam, eksperiments pārvēršas nežēlīgā cīņā katram par savām interesēm.
Ieejas maksa – EUR 2,50; bērniem līdz 12 gadu vecumam un pensionāriem EUR 1,50. Biļešu iegāde: vienu stundu pirms kino seansa
11.00 |
|
Darba kārtības apstiprināšana |
G.Truksnis |
11.05 |
|
Grozījums Jūrmalas pilsētas domes 2018.gada 24.maija nolikumā Nr.23 “Jūrmalas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikums” |
I.Kalvāne |
11.10 |
|
Nolikums "Atbalsts ieguldījumiem uzņēmējdarbības attīstībai Jūrmalas pilsētā" |
L.Madelāne |
11.15 |
|
Par rūpnieciskās zvejas rīku skaita limita sadali 2020.gadam zvejai Rīgas jūras līča piekrastē |
J.Artemjevs |
|
|
Grozījums Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošajos noteikumos Nr.3 “Par Jūrmalas pilsētas pludmales un peldvietu izmantošanu” |
|
|
|
Grozījums Jūrmalas pilsētas domes 2018. gada 24. maija saistošajos noteikumos Nr.20 “Par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību Jūrmalas pilsētas pašvaldībā” |
|
11.20 |
|
Par maksas pakalpojumiem Jūrmalas pilsētas muzejā |
I.Baumane |
11.25 |
|
Par automašīnas VW Golf, ar valsts reģistrācijas numuru FH 7573, atsavināšanu |
L.Grobiņa |
11.30 |
|
Par zemes ierīcības projekta un zemes vienības sadales apstiprināšanu Zemeņu ielā 23A, Jūrmalā, un adreses piešķiršanu |
V.Zvejniece |
|
|
Par detālplānojuma izstrādes uzsākšanu zemesgabalam Jēkaba ielā 2, Jūrmalā |
|
|
|
Par Jūrmalas pilsētas domes 2011.gada 30.jūnija lēmuma Nr.299 “Par Jūrmalas pilsētas domes 2004.gada 28.jūlija lēmuma Nr.556 „Par detālā plānojuma izstrādāšanu zemesgabalam Jūrmalā, Ķemeru ielā 76/84” atzīšanu par spēku zaudējušu un par detālplānojuma projekta izstrādes uzsākšanu zemesgabalam Jūrmalā, Ķemeru ielā 76/84” atzīšanu par spēku zaudējušu |
|
|
|
Par detālplānojuma zemesgabaliem Priedaine 2302, Priedaine 2001, Priedaine 1201, Priedaine 2303 un Lielais prospekts 0041, Jūrmalā apstiprināšanu |
|
11.35 |
|
Par sociālās dzīvojamās telpas Skolas ielā 44-58, Jūrmalā, īres līguma noslēgšanu |
G.Kovaļevska |
|
|
Par dzīvojamās telpas Skolas ielā 38-105, Jūrmalā, īres līguma noslēgšanu iepriekšējā īrnieka vietā |
|
|
|
Par dzīvojamās telpas Slokas ielā 65 k-3 - 10, Jūrmalā, īres līguma pagarināšanu |
|
|
|
Par dzīvojamās telpas Raiņa ielā 83-50, Jūrmalā, īres līguma pagarināšanu |
|
|
|
Par dzīvojamās telpas Engures ielā 6-55, Jūrmala, īres līguma pagarināšanu |
|
|
|
Par dzīvojamās telpas Slokas ielā 63 k-3 - 18, Jūrmalā, īres līguma noslēgšanu |
|
|
|
Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2016.gada 15.septembra noteikumos Nr.5 “Par pakalpojuma “Dzīvesvietas deklarēšana” nodrošināšanu personas dzīvesvietā” |
|
11.40 |
|
Par dzīvokļa īpašuma Nr.4 Aizputes ielā 20, Jūrmalā, izsoles rezultātu apstiprināšanu un pirkuma līguma noslēgšanu |
S.Brauere |
|
|
Par nekustamā īpašuma Slokas ielā 18/20, Jūrmalā, izsoles rezultātu apstiprināšanu un pirkuma līguma noslēgšanu |
|
|
|
Par zemesgabala Dzintari 1510, Jūrmalā daļas nomas tiesību izsoles organizēšanu |
|
|
|
Par nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu zemes vienībai Ceriņu ielā 22, Jūrmalā |
|
|
|
Par nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu zemes vienībai Ceriņu ielā 6, Jūrmalā |
|
|
|
Par nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu zemes vienībai Bulduru prospektā 23, Jūrmalā |
|
|
|
Par nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu zemes vienībai Bulduru prospektā 147, Jūrmalā |
|
|
|
Par nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu zemes vienībai Stendes ielā 1, Jūrmalā |
|
|
|
Par nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu zemes vienībai Dārzkopības ielā 12, Jūrmalā |
|
|
|
Par nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu zemes vienībai Pērkona ielā 3, Jūrmalā |
|
|
|
Par nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu zemes vienībai Vienības prospektā 35, Jūrmalā |
|
|
|
Par nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu zemes vienībai Kuldīgas ielā 12, Jūrmalā |
|
|
|
Par nekustamā īpašuma Mellužu prospekts 6 k-2, Jūrmalā; Mellužu prospekts 6, Jūrmalā, daļas nodošanu Jūrmalas Kultūras centra valdījumā |
|
|
|
Par zemesgabala Dubultu prospektā 10, Jūrmalā, sadali un iespējamo atpirkšanu |
|
21. novembrī plkst.18:00 Aspazijas mājā viesosies dainu tulkotāja un skaidrotāja Ieva Auziņa Sentivani. Trimdas latviete mūsu senču atstātajām gudrības mantojumam ir veltījusi 18 gadus. Ieva Auziņa Sentivani uzskata, ka latviešu dainas ir tikpat vērtīgas kā Bībele: “Pēc daudzu gadu errošanās, ka neviens dzejnieks nav pārlicis mūsu senču Gudrības grāmatu, mūsu dainas, angļu valodā, atmetu kautrību un pati ķēros pie lielā darba. Man pašai vajadzēja atrast burvju atslēdziņu šim darbam, kas tika uzskatīts par neiespējamu.”
Un tulkotājai “atslēdziņu” izdevās atrast. 2018.gadā klajā nāca autores pirmais darbs “Dainas – Wit and Wisdom of Ancient Latvian Poetry”. Grāmatā iekļauti 450 tautas dziesmu tulkojumi angļu valodā, kā arī autores interpretācija par tajās iekļauto vēstījumu. Tā kā daudzi latviešu lasītāji uzstāja, ka tāda grāmata būtu vajadzīga arī latviešu valodā, jo ne viens vien dainas vairs nesaprotot, nupat klajā nākusi autores grāmata latviski “Celmus laida mākoņos”. Ieva Auziņa Sentivani: “Dainas ir mantojums no mūsu senčiem, un to nevajadzētu atstāt neizprastu un nostumtu malā. Dainas runā ar mums mūsu senču dzidrā un skaidrā valodā”.
“Labāk dziesmas padziedam,
Nekā niekus runājam;
Tāda nieku valodiņa,
Tā sacēla ienaidiņu.”
Ieva Auziņa Sentivani Aspazijas mājā viesosies cikla “Kafija ar Aspaziju” ietvaros. Vakara muzikālais pavadījums būs pianistes Ingunas Grīnbergas un jaunās dziedātājas Danielas Mases ziņā.
Ieeja pasākumā bez maksas.
Jūrmalas pilsētas muzejs noslēdz sarunu ciklu TĒJA IELAS GARUMĀ. Divu gadu garumā katrā tikšanās reizē noskatījāmies TV raidījumu “Ielas garumā” par kādu Jūrmalas rajonu vai ielu, tiekoties ar jūrmalniekiem, kuri šajos raidījumos dalījušies ar saviem atmiņstāstiem un raudzījām, kas ir palicis aiz kadra.
Šoreiz, pēdējā tikšanās reizē, paviesosimies ar TV raidījuma “Ielas garumā” idejas autori, vadītāju un producenti Lilitu Eglīti.
23. novembrī plkst. 11.00 pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni kopā ar vecākiem un vecvecākiem ir aicināti uz Burtu darbnīcu Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, Jūrmalā.
Bērnus un vecākus spēlēties ar burtiem aicina māksliniece Ilze Aulmane.
Aspazija rotaļājās ar burtiem, kad pierakstīja savus dzejoļus. Mēs šodien tos lasām, un mūsu fantāzijā atkal veidojas tēli, stāsti. Paši burti var būt ārkārtīgi dažādi un ar savu ārieni stāstīt tik daudz! Tie var būt milzīgi vai pavisam sīciņi, grezni un krāsaini vai vienkārši un lakoniski, veidoti no čiekuriem, mākoņiem vai jebkā cita. Rakstu zīmēs var saskatīt visdažādākos tēlus. Šoreiz mēs paši tēlus radīsim no gataviem burtiem, tos izmantojot par acīm ausīm, riteņiem, matiem un visu citu, kas vajadzīgs, lai ikviens izveidotu savu vienreizējo stāstu, cilvēku, vidi vai noskaņu. Meklēsim noslēptos Aspazijas dzejoļu citātus. Lasīsim tos. Un tad izspēlēsimies ar krāsainajiem burtiem, kas atrodami citātā.
Ilze Aulmane ir mācījusies Ogres Mākslas skolā un Latvijas Mākslas akadēmijā. Strādājusi gan kā pedagoģe, gan dežurante, gan izstāžu zāles kuratore. Piedalījusies dažādās izstādēs un arvien nopietnāk grib pievērsties savai radošajai darbībai.
Ilzi aizrauj gandrīz viss dzīvīgais – vai tas būtu brauciens ar kartingu pirmo reizi, vai ikgadējā un vienreizīgā slidošana ziemā, neregulāri baseina, teātra, operas, džeza un akadēmiskās mūzikas koncertu, citu mākslinieku izstāžu, lekciju, dievkalpojumu apmeklējumi utt. Par galveno vērtību Ilze uzskata iespēju mēģināt izzināt un izdzīvot kristīgās ticības būtību. Par nepieciešamām uzskata sportiskas pastaigas ar dabas estētikas baudīšanas elementiem. Nozīmīga vieta Ilzes dzīvē ir humoram un pozitīvai attieksmei.
Burtu darbnīca ir viena no deviņām nodarbībām ģimenēm, kas no marta līdz decembrim notiek Raiņa un Aspazijas vasarnīcā. Piecas mākslinieces – Ilze Aulmane, Ieva Baumgarte, Līva Kaprāle, Ella Mežule un Eva Vēvere –, izmantojot dažādas tēlotājmākslas veidus (grafiku, glezniecību, tekstila dizainu u.c.) un rosinot bērnus un vecākus iepazīt Aspazijas un Raiņa tekstus, sniegs iespēju ģimenēm radoši darboties kopā, veidojot savus mākslas darbus.
Darbnīcas ilgums ir 2 stundas. Dalībnieku vecums – no 3 līdz 100 gadiem. Vecāki un vecvecāki aicināti līdzdarboties.
Darbnīcu ciklu atbalsta Kultūras ministrija.
Lūdzam pieteikties iepriekš, rakstot uz e-pastu linda.grinberga@memorialiemuzeji.lv vai zvanot pa tālruņiem 67764295 vai 29239472.
Ieeja ģimenēm ar bērniem – 3,00 EUR.
Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.
Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.
Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv
Piedalās: Marts Kristiāns Kalniņš (balss, taustiņinstrumenti), Emīls Zilberts (sitamie instrumenti), Armands Treilihs (bass), Kārlis Auzāns (ģitāra, čells), Andris Dzenis (ģitāra), Jānis Ozols (koncerta vadītājs)
Programmā: Imanta Kalniņa mūzika un grupas oriģinālkompozīcijas
Koncerts I daļā
Koncerta ilgums ~ 1 stunda 40 minūtes
Izrāde - romance vienā daļā pēc Maksa Friša lugas motīviem.
"... miegs ir pasaules tālākā zeme; viņš to nedomāja, bet izjuta: kamēr viņa gulēja, tikmēr viņas šai pilsētā nebija. Bet viņš — viņš bija šai pilsētā tāpat kā vakar: viens pats."
Šveiciešu rakstnieka un dramaturga Maksa Friša luga-romance sarakstīta 1944. gadā, taču emocionālo iedarbību nav zaudējusi arī šodien.
Lugas pamatsituācija ir šķietami vienkārša – precēta pāra ikdienas rutīnu izjauc Klaidoņa ierašanās. Visu trīs varoņu ceļi ir krustojušies pirms septiņpadsmit gadiem Santa Krusas ostā, kur arī pieņemti izšķirīgi lēmumi un izdarītas liktenīgas izvēles, kas noteikušas katra turpmāko dzīvi.
Maksa Friša lugas-romances “Santa Krusa” iestudējums ir bijis, ilggadējā Jūrmalas teātra mākslinieciskā vadītāja Aigara Baluļa lolots, bet, diemžēl, nerealizēts sapnis. Jūrmalas teātra 40 gadu jubilejas sezonā, godinot Aigara Baluļa piemiņu, izrāde piedzīvo rampas gaismu.
Režisors Imants Jaunzems.
Ieejas maksa 4,00 eiro. Biļešu rezervācija pa tālruni 67751089
28. novembrī plkst. 17.00 Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 29, Majori) tiks atklāta mākslas kolekcionāra Mārtiņa Pormaņa 130 gadu jubilejai veltīta izstāde no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma, izcilās grafiķes Neles Zirnītes jubilejas izstāde Nele, kā arī tēlnieka Genādija Stepanova personālizstāde Nenoteiktības princips II.
Johans Eliass Rīdingers. Briedis. 1740. Jakobs Samuels Beks. Cauna ar putnu. Vācija, 18.gs. otra puse.
Izstādes “Kolekcionāram Mārtiņam Pormanim – 130” darbus vieno kopēja tēma – dažādu savvaļas dzīvnieku un putnu, kā arī medību ainu attēlojumi grafikā un glezniecībā.
Mākslas mīļotājs un kolekcionārs Mārtiņš Pormanis (1889-1980), pārceļoties no Rīgas uz dzīvi Jūrmalā, 1961. gadā Jūrmalas pilsētai novēlēja savu vērtīgo mākslas darbu kolekciju, kas tika veidota mūža garumā, kurā ietilpst latviešu, krievu kā arī Rietumeiropas mākslinieku darbi. 1979. gadā daļa no viņa Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma darbiem − ārzemju mākslinieku grafika tika nodota toreizējam Aizrobežu mākslas muzejam. Tās pārsvarā bija Johana Eliasa Rīdingera (1698−1767) darinātās gravīras, kas arī šobrīd veido izstādes nozīmīgāko daļu. Gandrīz visi izstādes darbi eksponēti pirmo reizi. Ekspozīciju papildina Jūrmalas pilsētas muzeja Mārtiņa Pormaņa kolekcijas grafikas, gleznas un atsevišķi tēlniecības priekšmeti, kas pieskaitāmi animālijas žanram.
Vācu 18. gadsimta mākslinieks − gravieris, zīmētājs, gleznotājs un izdevējs Johans Eliass Rīdingers, ir zināms kā viens no visizcilākajiem savvaļas dzīvnieku attēlotājiem. Viņš dzimis 1698. gadā Ulmā, skolojies pie gleznotāja Kristofa Reša (Christoph Resch) un pie ievērojamā graviera Georga Filipa Rugendasa (Georg Philipp Rugendas). Strādājot grāfa Volfa Meterniha (Wolf Metternich) galmā Regensburgā, Rīdingers aizrautīgi vēro un skicē zirgus jāšanas skolā. Medību ainu studijas pilnībā nostiprina viņa interesi par animālijas žanru.
Johana Eliasa Rīdingera gravīrās jūtama rokoko stila ietekme. Mākslinieka augsto meistarību apliecina smalki izstrādātās detaļas un zīmējuma līniju vieglums. Visdažādāko savvaļas dzīvnieku un putnu attēli gravīru lapās bieži papildināti ar tekstu, kā arī ar ornamentālu zīmējumu. Dzīvnieki tiek attēloti ainavā, viņiem raksturīgajās kustībās un pozās.
Izstādītās gravīras bija iekļautas dažādos izdevumos, kā piemēram, Apbrīnojamie brieži, Dažu zvēru izskats, Plēsoņas, arī sērijā Medījamo dzīvnieku ilustrācijas ar pievienotiem pēdu nospiedumiem un to aprakstiem. Rīdingera gravīras Lācis uzbrūk lauvai ar mazuli attēlu lapā papildina vācu Apgaismības laikmeta dzejnieka Bartolda Heinriha Brockes (Barthold Heinrich Brockes, 1680−1747) poētisks satura apraksts.
Izstādes darbi ir darināti dažādās tehnikās, kā piemēram, krāsainās akvatintas tehnikā izpildīts angļu mākslinieka Džordža Dou (1781-1829) darbs Lauva un lauvene, kas apbērnojusies Londonas Tauerā, bet tušas zīmējumu Trīs suņi ar spalvu zīmējis krievu tautības mākslinieks, animālists Aleksandrs Hrenovs (Александр Хренов, 1860−1926).
Mārtiņa Pormaņa kolekcijā ir arī flāmu skolas gleznotāja Jana van Kessela Vecākā (Jan van Kessell Older, 1626−1679) glezna Gaisa alegorija, kas tagad atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā un ir iekļauta Mākslas muzeja Rīgas birža pastāvīgajā ekspozīcijā. M. Pormaņa jubilejas izstādē redzama gleznas digitalizēta fotogrāfija. Izstādi papildina arī divi darbi no Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma - vācu mākslinieka Jakoba Samuela Beka (Jacob Samuel Beck, 1715−1778) glezna Cauna ar putnu un šveiciešu mākslinieka Rafaela Reinharda (Raphael Reinhard, 1820−1903) glezna Aitas.
Mārtiņa Pormaņa 130. jubilejai veltītā izstāde atklāj viņa kolekcijas daudzveidību, kas ar lielu aizrautību tika veidota mūža garumā. Izstāde veidota kopā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju.
Izstāde tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Izstādes kuratores Ingrīda Raudsepa un Jana Rāve, dizains Liesma Markova, restauratore Una Kastanovska.
Nele Zirnīte. Spēkavots, 2019. Oforts, Neig autortehnika, monotipija.
Mākslinieces Neles Zirnītes (1959) jubilejas izstādē ar lakonisku un reizē ļoti personīgu nosaukumu “Nele” apskatāmie darbi tapuši pēdējo 10 gadu laikā, kā arī tiek eksponēti pilnīgi jauni darbi. Idejas un domas, kas mākslinieci nodarbināja pirms 30 gadiem, savu aktualitāti iegūst no jauna mūsdienu kontekstā, liekot domāt par cilvēka – Dabas, cilvēka – Visuma, cilvēka – Dieva attiecību bezgalību. Tā ir kā laika ritējuma spirāle, kas atkārtojas, tomēr iezīmē arvien jaunas tendences. Izstāde ir ceļojums mākslinieces radošajā pasaulē, kur agrīnie darbi kā ceļazīmes, norāda virzienu, kurā turpmākajos gados līdz pat šodienai caurvijas kāda vienojoša stīga. Cilvēku tēli, mītiskas būtnes, sirreālas un nosacītas vietas, kas kā sapnī savijas, savstarpēji satiekas un attālinās, veidojot abstraktu laika telpu, kurā viss ir iespējams. Darbi no sērijas “Citas debesis”, kas aizsākusies pirms vairākiem gadiem, iezīmē arī jaunāko darbu virzienu. Nele Zirnīte par sēriju saka sekojošo: “Citas debesis nevienam nepieder, tās var redzēt nepaceļot skatienu uz augšu, jo tā kā tās ir atklātas, tās ievelk sevī un acu skatiens paliek ilgi piesiets bezgalīgajam mirdzumam. (..) Katrs no mums vēlas uzbūvēt sevī ko stabilu un spēcīgu, tāpat kā katrā no mums snauž vēlme lidot. Prasme nobalansēt dzīvi tā, lai lidojumā cauri mākslai, tā neaizrauj par tālu un neaizēno mūsu attiecības ar cilvēkiem – tā ir lielākā māksla.”
Neles darbus raksturo iekšēja dinamika un kustība, lai gan tēlu sejas izteiksmes un pozas ir apgaroti ieturētas. Salīdzinot mākslinieces agrīnos darbus un nesen tapušos, jūtama rokraksta un stila izkoptība, kas pretstatīta tehniskās meistarības atbrīvotībai eksperimentējot un variējot oforta, fotogravīras, akvatintas, monotipijas tehniskās iespējas un autortehnikas (Neig) noslēpumainību.
Pēdējā gada laikā Nele Zirnīte pievērsusies arī glezniecībai, radot tēlus, kuri atrodami jau mākslinieces grafikas darbos.
Nele Zirnīte Latvijas mākslā ienāca 1984. gadā, kad no dzimtās Lietuvas pārcēlās dzīvot, mācīties un strādāt uz Latviju. Stilistiski viņas darbi pieskaitāmi sirreālisma virzienam un šāda tēlainība joprojām ir saglabājusies mākslinieces daiļradē, atrodot arvien jaunus tematiskos lokus, kas organiski izriet viens no otra, izpludinot to savstarpējās robežas.
Latvijas Mākslas akadēmijā, turpinot Viļņas Mākslas akadēmijā aizsāktās grafikas studijas, radīja augsni, lai māksliniece sevī apvienotu abu augstskolu ieliktos galvenos aspektus – tehniski izkoptu akadēmisko zīmējumu no vienas puses un radošā brīvībā balstītu eksperimentētājas garu – no otras. Nele ir viena no nozīmīgākajām figūrām Latvijas grafikas (īpaši oforta tehnikas) jomā. Bijusi arī Latvijas Mākslas akadēmijas un Kristīgās mākslas akadēmijas grafikas nodaļas docētāja. Laikā no 1984. līdz 2019. gadam Nele Zirnīte ir piedalījusies daudzās starptautiskās izstādēs visā pasaulē. Viņas darbi ir iekļauti sekojošās muzeju kolekcijās: Arizonas Universitātes mākslas muzejs (ASV); Eksjö Museum, Alma Löve Museum (Zviedrija), J. Monkute-Marks Museum (Lietuvā), Municipal Art Gallery (Polija), Arte/Desarrollo Humano Workshop (Meksika), Art Foundation (Krievija), Cremona Civik Museum (Itālija), Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (Latvija), Monroe Art College (ASV), Mihaela Vrubela mākslas muzejs (Krievija), Panamas pilsētas mākslas centrs Floridā (ASV), kā arī privātkolekcijās.
Daudzi Neles Zirnītes darbi tikuši apbalvoti starptautiskos konkursos un izstādēs, gūstot augstu novērtējumu. Nele Zirnīte ir starp pasaules labākajiem grafiķiem, kā tas ir arī atzīts grāmatā “The Best of Printmaking: An International Collection” (Selected by Lynne Allen and Phyllis Mc Gibbon with an introduction by Ruth Weisberg, Rockport Publishers, Quarry Books, 1997). Savukārt, 2012. gadā viņa tika iekļauta vācu profesora, Gerhart Habarta sastādītajā izdevumā “Lexicon of Fantastic Artist”.
Nele ir ne tikai radoši, bet arī sabiedriski aktīva – daudzus gadus darbojās Latvijas Mākslinieku savienības valdē, kā arī vadot “Eksperimentālo oforta darbnīcu”, organizējot vērienīgas starptautiskas grafiķu izstādes, radošās meistarklases un kopš 2010. gada nodibinot un vadot biedrību “OFORTA ĢILDE”.
Izstāde tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Izstādes kuratore mākslas zinātniece Eva Rotčenkova.
Genādijs Stepanovs. Personas kods. 2019. Alumīnijs, smiltis.
Tēlnieka Genādija Stepanova (dz. 1950. g.) dabas formu stilizācijai veltīta personālizstāde “Nenoteiktības princips II” iekārtota muzeja kamīnzālē.
“Nosaukums aizgūts no fiziķiem, kuri pēta mikropasauli. Viņi vēsta mums absolūti neticamus stāstus par matērijas vissīkāko daļiņu elektronu, kas eksistē gan kā daļiņa, gan kā vilnis, atkarībā no tā, vai vērotājs to novēro vai nē. Daži zinātnieki piedāvā terminu vērotājs aizstāt ar terminu līdzdalībnieks, kas, pēc viņu domām, ir precīzāks. Šo parādību nodēvēja par nenoteiktības principu. Arī mākslā ir līdzīgi – pats nosaukums ir nenoteikts. Tajā vienmēr ir pāris: autors un skatītājs vai, kā gadījumā ar elektronu – vērotājs un līdzdalībnieks. Tieši viņi rada noteiktību. Bet kas ir princips, par kuru runā zinātnieki? Manuprāt, nenoteiktība nepastāv patstāvīgi, tā rodas katru reizi no jauna.” (Genādijs Stepanovs)
Tēlnieka Genādija Stepanova izstāde priecē skatītāju ar savu izjusto dabas formu, krāsu un faktūru tēlojumu alumīnija skulptūrās. Pārsteidzoša ir tēlnieka izsmalcinātā dabas uztvere, kas ļauj mums saskatīt katru sīkāko smilšu graudiņu kopējā vienotā formā, kas nav dabas kopija, bet izcils mākslas darbs. Tēlniekam izdevies izteikt tēla kustību un spriegumu, to risinot metālā reizē spēcīgi un maigi. Kustība tēlos izpaužas ar izjustu ritma rakstu, kas ir plastiski nenoteikts, pulsējošs, bez regularitātes, bet filozofiski nozīmīgs, jo darbojas kā patiess dabas atspulgs. Autors to ir formulējis kā “nenoteiktības principu”.
Genādijs Stepanovs pilnībā pārvalda alumīnija kā tēlnieciska materiāla iespējas, radot tajā brīnumainus efektus – spilgtu, gaismu izstarojošu, ņirbošu faktūru un arī raupju, piezemētu virsmu. Tēlniekam ir lieliska telpas izjūta. Skulptūru forma, kas ir neiedomājami smalka un gaisīga, rada efektu, ka tā ir atrāvusies no zemes, tādejādi pievelkot un organizējot vidi ap sevi.
Filozofiska doma pavada tēlnieka smalko izjūtu gammu, tā apliecina mūžīgo pietāti un apbrīnu pret dabu, reizē izceļot cilvēka radošās domas iespējas.
Genādijs Stepanovs 1972. gadā beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas tēlniecības nodaļu.
1983. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu. Strādā monumentālajā un stājtēlniecībā. Ieceres realizē bronzā, alumīnijā un akmenī. Aktīvi iesaistās tēlniecības simpozijos un pieminekļu konkursos. Piedalījies vairāk nekā 60 grupu izstādēs Latvijā un ārzemēs. Organizētas vairākas personālizstādes Rīgā, Jūrmalā un Sanktpēterburgā. Viņam piešķirta 3. pakāpes restauratora kvalifikācija akmens un ģipša tēlniecības restaurācijas specialitātē. Latvijas Mākslinieku savienības un Tēlniecības centra biedrs.
Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Latvijas Kara muzeja, Jūrmalas pilsētas muzeja kolekcijās, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Vācijā, Polijā, Francijā, Krievijā, Šveicē. 2006. gadā iegūta „Rīgas balva” par devumu Rīgas kultūrvides veidošanā restaurācijas un tēlniecības nozarē. Nozīmīgākie monumentālie darbi: Lidojums pāri pilsētai. 2005. Granīts, alumīnijs / eksponēts Rīgas kanāla malā. Māte ar bērnu. 1986. Kapara kalums / eksponēts Juglas Bērnu slimnīcā.
Tēlniece Vija Dzintare.
28.novembrī plkst.18.00 Aspazijas māja aicina uz tikšanos ar teātra zinātnieci Silviju Radzobi, kura runās par sievietēm Aleksandra Čaka dzīvē un dzejā divdesmitajos gados.
Latvijas Universitātes profesore Silvija Radzobe ir ilgstoši pētījusi Aleksandra Čaka daiļradi. Zinātniece ir sarakstījusi apceri par dzejnieku “Brošūra par manu naidu” (1990) un grāmatu “”Kosmopolītu” lieta un Aleksandrs Čaks” ( 2017). Par pēdējo darbu Radzobe saņēma A. Čaka balvu. Šoreiz uzmanības centrā būs Čaka sievietes dzejnieka jaunības gados un viņu atstātā ietekmei uz Čaka daiļradi. Silvija Radzobe: “Protams, būtu vulgāri vienādot dzejnieku ar viņa dzejas varoni. Taču gandrīz vai līdzvērtīgs neprāts būtu mēģināt izprast dzeju, šo dvēseles intīmo dokumentu, absolūti ignorējot paša autora pārdzīvojumus.”
“Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts:
Tikai tevi es mīlējis esmu.
Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc,
Ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu?”
(A.Čaks “Atzīšanās)
Oficiāli dzejnieks bija precējies tikai vienreiz. 1941.gada 18.oktobrī viņš salaulājās ar Kultūras ministrijas mašīnrakstītāju Anitu (Annu) Bērziņu.
Piedalās: Agnese Egliņa (klavieres), Dita Krenberga (flauta), Mihails Čuļpajevs (tenors), Guntars Freibergs (sitaminstrumenti)
Programmā: Johans Sebastiāns Bahs, Jānis Mediņš, Alberto Hinastera, Franiss Pulenks, Augustīns Lara, Manuels Ponse, Džoakīno Rosīni, Phillippe Hurel un John Psathas skaņdarbi.
Koncerts divās daļās
Programma
I daļa
1. Johans Sebastiāns Bahs
Franču svīta no.2 do minorā BWV 813
I. Allemande
II. Courante
III. Sarabande
IV. Air
V. Menuet
VI. Gigue
2. Jānis Mediņš
Ziedu svētki
3. Alberto Hinastera
Argentīniešu dejas op. 2
Vecā vēršu gana deja
Skaistās meitenes deja
Viltīgā gaučo deja
II daļa
1. Kopā ar flautisti Ditu Krenbergu
Fransiss PULENKS Sonāte flautai un klavierēm
2. Kopā ar tenoru Mihailu Čuļpajevu
Agustīns LARA Granada balsij un klavierēm
Manuels PONSE Estrellita balsij un klavierēm
Džoakīno ROSĪNI Neapoliešu tarantella La danza balsij un klavierēm
3. Kopā ar sitaminstrumantālistu Guntaru Freibergu
Phillippe HUREL Tombeau klavierēm un sitaminstrumentiem
John PSATHAS Matre’s dance klavierēm un sitaminstrumentiem
Turpinot pērn aizsākto muzikālo aktivitāti "Klavieres uz ielas", muzicēšanai brīvā dabā, speciāli Jūrmalai tapis mēlīšu sitamais instruments – zvanga. Jūrmalas zvanga ir lielākā Latvijā – instrumentam ir divpadsmit skanošas mēlītes, tas ir 50 kilogramus smags, diametrā – 80 centimetri.
Uz Jūrmalu zvanga atceļojusi no Jaunpiebalgas, kur to darinājis "Pigoru darbnīcas" dibinātājs, zvangu meistars Juris Cers. "Zvangu skaņa ir neatkārtojama, to nevar izstāstīt, šī skaņa ir jādzird un jāsajūt," par savu darbu un instrumentu stāsta meistars Juris Cers.
Zvanga atrodas Jūrmalas Brīvdabas muzejā un ir brīvi pieejama spēlēšanai muzeja apmeklētājiem. Šī instrumenta spēlei nav nepieciešamas priekšzināšanas mūzikā, muzicējot uz tā, ir jāieklausās sevī un zvangas skaņās.
Latvijas Nacionālā kultūras centra veidotā fotoizstāde “Rotāt:ies” līdz novembra sākumam būs apskatāma Jūrmalas Mākslas skolas 2. stāvā.
Izstādē ir 10 lielformāta fotogrāfa Viestura Masteiko darbi, kuros apskatāmas rotas (saktas, gredzeni, vainags) no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma. Fotogrāfijas radītas kaleidoskopiskā tehnikā, izceļot katra objekta - rotas - savdabību, detaļas.
Fotogrāfijas atspoguļo rotu, īpaši saktu, greznumu un filigrāno detaļu izstrādi. Rotām ir bijusi liela loma gan arheoloģiskajos, gan etnogrāfiskajos tautastērpos. Tās bijusi ne tikai praktiska nozīme, bet arī dekoratīva, rotājoša loma.
Fotogrāfijas bija izmantotas Latvijas Nacionālā kultūras centra veidotā ikgadējā kalendāra 2018.gadam noformējumā.