Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu ielā 29) līdz 10. maijam būs apskatāma izstāde “Rīgas Jūrmalas pilsētai – 100”. 

image

Attēlā: Reklāmas prospekta "Rīgas Jūrmala" vāks. 1935.gads.

 

Izstādē tiks eksponēti priekšmeti un rakstiskas liecības no Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma un privātkolekcijām, kas vēsta par pilsētas iedzīvotāju un viesu sadzīvi laika posmā no Rīgas Jūrmalas pilsētas dibināšanas 1920. gadā līdz 1946. gadam.

 

Tagadējā Jūrmalas pilsētas teritorijā savulaik bija trīs patstāvīgas pilsētas – Rīgas Jūrmala, Sloka un Ķemeri. Senatnē Jūrmalas centrālā daļa bija vien atsevišķi Rīgas jūrmalas peldu miesti, taču 19. gadsimta 60. gados radās ideja par vienotu administratīvo pārvaldi šīm peldvietām. Iecerēto reformu pārtrauca Pirmais pasaules karš. Tikai pēc tam, kad Latvija ieguva neatkarību, Rīgas jūrmalas peldu miestiem – Buļļiem (Lielupe), Bilderliņiem (Bulduri), Edinburgai I un Edinburgai II (Dzintari), Majoriem, Vecdubultiem (Dubulti) un Jaundubultiem, Karlsbādei (Melluži), Asariem un Valtermuižai (Valteri) – tika piešķirtas pilsētas tiesības, apvienojot tos vienā pilsētā ar nosaukumu Rīgas Jūrmala.

 

1926. gadā Rīgas Jūrmalai apstiprināts pilsētas ģerbonis: uz zila fona apakšējā daļā attēlota sudrabaina jūra, augšdaļā – lidojoša sudraba kaija, virs kuras atrodas trīs zelta zvaigznes. Tāds tas ir arī šodien.

 

Savu patstāvību Rīgas Jūrmalas pilsēta faktiski zaudēja jau 1940. gada jūnijā līdz ar padomju okupāciju, bet saskaņā ar 1946. gada 8. janvāra dekrētu to likumīgi pārveidoja par Rīgas pilsētas Jūrmalas rajonu.

 

Izstādes materiāli un vēsturiskās liecības grupētas tematiskās sadaļās: pašvaldība, sadzīve, zvejniecība, atpūta pludmalē, dziedniecība, kultūra, izglītība, biedrības, tirdzniecība, satiksme 20.–30. gados. Pilsētas iedzīvotāju un viesu fotogrāfijas, dokumenti un piemiņas lietas vēsta par pilsētas iedzīvotāju un viesu sadzīvi un ļauj iejusties Latvijas brīvvalsts laika atmosfērā un Rīgas Jūrmalas ziedu laikos.