Jūrmalā, Dubultos, kāpās iepretī Aspazijas ieliņai, atklāts vides objekts “Aspazija kāpās”, kas veltīts izcilajai latviešu dzejniecei un dramaturģei Aspazijai.

image

Attēlā: Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Sproğe, Valsts prezidents Egils Levits,

domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis, Aspazijas mājas vadītāja Ārija Vanaga,

tēlniece Olga Šilova, arhitekte Marta Kotello, aktrise Baiba Broka un diriģents Mārtiņš Klišāns.

 

Skulptūra atrodas vietā ar skatu uz jūru un arī uz Aspazijas māju, kur dzejniece aizvadījusi pēdējos desmit sava mūža gadus. Skulptūra kāpās ir saskatāma arī no Aspazijas mājas verandas loga.

 

Aspazijas skulptūru veidojusi jūrmalniece tēlniece Olga Šilova, apkārtnes labiekārtojums tapis pēc arhitektes Martas Kotello projekta. Olga Šilova bronzas skulptūrā atainojusi Aspazijas spilgto personību un izcilo talantu, jaunību un cēlu skaistumu. Pie Aspazijas kājām ir kaķis – tas ne tikai atgādina par dzejnieces īpašo mīlestību pret šiem mājdzīvniekiem, bet piešķir tēlam cilvēcisku dimensiju.

 

Tēlniece Olga Šilova atzīst: “Sākot veidot skulptūru, jutos  laimīga par šādu iespēju realizēt savas tēlnieces spējas un vienlaikus ļoti atbildīga, jo Aspazijas personības mērogs Latvijas kultūras vēsturē ir tik liels, ka rezultātam jābūt izcilam.” Paralēli skulptūras izgatavošanai māksliniece pētīja dzejnieces biogrāfiju, iedziļinājās sieviešu modes tendencēs 19.–20. gadsimtā un lasīja Aspazijas dzeju, cenšoties panākt, lai veidojuma stilizācija iespējami tuvāk sasaucas ar laiku, kurā dzīvoja Aspazija, lai dzejnieces tēls skatītāju “aizved” vēstures laikā, kad Aspazijas talants iemirdzējās pie Latvijas literārajām debesīm, – par skulptūras tapšanas gaitu vēsta māksliniece.

 

Pie skulptūras ved koka laipa, līdzās tai novietoti soliņi. Ap skulptūru iekārtota koka terase, vides objektu veiksmīgi iekļaujot meža un kāpu ainavā. Diennakts tumšajā laikā teritorija ir izgaismota, radot klusinātu un romantisku noskaņu.

 

Vides objekta “Aspazija kāpās” izveidei Jūrmalas pilsēta piešķīrusi līdzfinansējumu projektu konkursā “Jūrmala – Latvijas valsts simtgadei”. Projekta kopējās izmaksas ir 85 tūkstoši eiro, Jūrmalas pilsētas dome līdzfinansējusi 72,7 tūkstošus eiro. Projektu īstenoja Jūrmalas vēstures un mākslas biedrība, piesaistot arī iedzīvotāju un uzņēmumu ziedojumus.