Jūrmalas pilsētas muzejā atklātas divas izstādes – muzeja mākslas krājuma izstāde “Ceļojuma piezīmes” un Egila Rozenberga lielformāta tekstilmākslas objekti izstādē “Transfigurācija”.

image

Attēlā: Egils Rozenbergs. Lēni zūdošais maigums. 2018.

Egila Rozenberga “Transfigurācija”

Egila Rozenberga lielformāta šķiedras mākslas objekti pārliecinoši apliecina, ka senajai audumu mākslai, nemitīgi mainot ārējo formu un materiālus, kā arī izvēršot aktuālas idejas, ir iespējama radoši izvērsta nākotne. Tekstilmākslinieka austo objektu spīdošā un nedaudz plūksnotā sintētiskā šķiedra kopā ar krāsainajiem neilona un akrila diegiem un matētajiem vilnas laukumiem palīdz veidot oriģināli fascinējošu virsmas efektu. Rozenberga darbos liktas vai nu melnās video vai brūnās magnetofona lentes, uz kurām sumaka tehnikā austās līnijas veido ģeometrizēti abstraktu zīmējumu, taču tas nav abstrakts, bet reāls vizuālais tēls, kas simboliski attēlo mikroshēmu – visu ierīču sirdi un galveno sastāvdaļu. Tās lakoniskajam zīmējumam piemīt saistošs grafiskais dizains, kas līdzinās zīmei vai ornamentam. Katram laikmetam piemīt savas zīmes un simboli, un mākslinieks mēģina atrast mūsu laikam raksturīgos, kas slēpjas mikroshēmu “slepenajā dzīvē”.

 

Egils Rozenbergs (1948) Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu beidzis 1971. gadā. Kopš 1969. gada piedalās izstādēs Latvijā un ārzemes. Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Klīvlendas Mākslas muzeja (ASV), Ņujorkas Mākslas un dizaina muzeja (ASV), Krievijas Federācijas Kultūras ministrijas (Maskava), Krievijas Mākslinieku savienības (Maskava), ING bankas (Karakasa, Venecuēla), Dānijas Karaļnama (Kopenhāgena) kolekcijās, kā arī Latvijas Republikas vēstniecībā Londonā, Latvijas Republikas pārstāvniecībā ANO (Ņujorka) un citās sabiedriskās iestādēs.

Izstāde Jūrmalas pilsētas muzejā apskatāma līdz 22. novembrim.

 

“Ceļojuma piezīmes” no muzeja krājumiem

Jūrmalas pilsētas muzeja mākslas krājuma daudzpusīgajā kolekcijā glabājas 18., 19. un 20. gadsimta gleznas un grafikas ar dažādu valstu kultūrvēsturisko objektu, arhitektūras un dizaina elementu, kā arī raksturīgu dabas ainavu attēlojumiem. Izstādes mākslas darbu klāstā iekļauti latviešu, vācu, itāļu, irāņu un krievu mākslas skolu darbi.

 

Jau no apgaismības laikmeta sākuma populāri kļuvuši mākslinieku ceļojumi – analogs Eiropas aristokrātu praktizētajam Grand Tour, kas bija nozīmīga tā laika jaunās paaudzes izglītošanās daļa. Ceļošana, citu valstu kultūras iepazīšana un  saviesīgā dzīve sagatavoja vispusīgi izglītotus apgaismības laikmeta cilvēkus, kas brīvi pārvaldīja vairākas valodas, labi orientējās literatūrā un mākslā. Ceļotāji neaprobežojās ar mākslas darbu un arhitektūras apbrīnošanu. Uz ceļotāju mītnes zemēm tika vesti daudzi antīkās mākslas paraugi, kas kļuvuši par pamatu daudzām ievērojamām mākslas darbu kolekcijām visā pasaulē.

 

Arī latviešu mākslinieki ļāvušies ceļojuma burvībai un gūtos iespaidus atspoguļoja savos darbos. Par “latviešu itāli” sauktais Niklāvs Strunke no 1923. līdz 1927. gadam dzīvojis un strādājis Itālijā – Romā, Kapri salā un Florencē, izstādē “Ceļojuma piezīmes” skatāms Strunkes Itālijas laika darbs “Kapri sala. Grande Marina” (1925).

Izstāde apskatāma līdz 31. decembrim.