Aspazijas māja 1. aprīlī plkst. 17.00 aicina uz Ingas Sarmas lekciju “Nāc, peldēt sāc!”, kurā vēsturniece pievērsīsies vēl aizvien noslēpumos tītajai peldēšanās kultūrai. Lekcija norisināsies tiešsaistē sociālā tīkla “Facebook” Aspazijas mājas lapā.

image

Kā izrādās, vēlme karstā laikā izģērbties un mesties jūrā, lai atveldzētos vai nopeldētos, senāk nebija pašsaprotama lieta. Lai gan antīkajā pasaulē senajiem grieķiem un romiešiem, kā veselas miesas un gara sludinātājiem, bija tīkamas ūdens peldes, drūmajos viduslaikos ūdens tika uzskatīts par bīstamu un kaitīgu, jo valdīja priekšstats, ka dabiskā netīrumu kārtiņa pasargā no dažādām kaitēm. “Tajā laikā tīrīgākie cilvēki bija mūki, kas mazgājās piecas reizes gadā,” stāsta vēsturniece Inga Sarma. Peldēšanās tradīcija nav nemaz tik sena. Tikai pirms 250 gadiem briti aptvēra, ka ūdens peldes nebūt nav organismam kaitīgas. Turklāt, peldēties sāka ziemā, jo tā ieteica ārsti. Arī Latvijā jaunajai modei ilgi nepretojās un 18.gs. vidū Kaugurciemā sāka ierasties pirmie peldviesi. Tas ir laiks, kad uzplaukst Braitonas kūrorts Lielbritānijā. “Mēs droši varam teikt, ka Jūrmala ir viens no pirmajiem peldkūrortiem pie Baltijas jūras,” norāda Inga Sarma, kuras aizrautīgais un asprātībās dzirkstošais stāstījums reti kuru spēs atstāt vienaldzīgu.

 

Vēsturniece Inga Sarma ir jūrmalniece, mācījusies Jūrmalas 1. vidusskolā, kopš 1981. gada – Jūrmalas pilsētas muzeja vēsturniece. Inga Sarma ir vairāku grāmatu un publikāciju autore, Jūrmalas pilsētas muzeja pastāvīgo vēstures ekspozīciju “Rīgas Jūrmalas un Ķemeru kūrortu vēsture” un “Bērns kūrortā” autore.