image
Jūrmala – no pilsētas dibināšanas līdz mūsdienām

Pirms 60 gadiem – 1959. gada 11. novembrī – dibināta Jūrmalas pilsēta. Sešdesmit gadi Jūrmalai bijuši bagāti ar dažādiem notikumiem: spilgti notikumi kultūras un sabiedriskajā dzīvē, jaunuzcelti un rekonstruēti objekti, pilsētas kūrorta dzīves atdzimšana un tūristu skaita pieaugums. Šajos gados paveiktais un sasniegtais ļauj cerīgi lūkoties nākotnē. Jūrmala ir saglabājusi savas lielākās vērtības – dabas resursus, kultūrvēsturisko mantojumu un cilvēkus, kuri ir savas pilsētas patrioti.

image
Jūrmalai 60, Kūrorta svētkiem 50

Jūrmala ir attīstījusies kā kūrorta pilsēta, bet kūrorts nav iedomājams bez dažādiem svētku sarīkojumiem. 20. gs. 20.–30. gados Rīgas Jūrmalā populārākie bija Jūras svētki, kas notika vasaras sezonā Dzintaru un Majoru pludmalē. “Peldviesu prasības vairs neapmierina mūsu skaistā un plašā jūrmala, tā sakot, viņas “skaistās acis” vien, tie meklē arī pēc piemērotas izklaidēšanās, sporta, laika kavēkļiem un izpriecām,” atzina šo svētku organizētāja, Rīgas Jūrmalas Palīdzības un labierīcības biedrība.

image
Pilsētas pirmsākumi un dibināšana

2019. gada 11. novembrī Jūrmalai apritēs 60 gadu kopš tās izveidošanas. Jūrmala ir salīdzinoši jauna pilsēta, bet ar senu un notikumiem bagātu vēsturi. Pilsētas izveidošanos tēlaini var salīdzināt ar trīs upēm, kuras saplūst kopā.

image
Lielupes labais krasts: Bražciems, Priedaine, Vārnukrogs

Jūrmalas pilsētas apkaimes Lielupes labajā krastā vienlaikus ir gan pilsētas jaunākā daļa, gan arī vissenāk apdzīvotā teritorija Jūrmalā. Vārnukrogu (Vārnas krogs, Vārnu krogs), Priedaini un Bražciemu (Bražuciems, Bražas) Rīgas Jūrmalas rajonam pievienoja 1949. gadā, atdalot 564 ha lielu zemes platību no Rīgas apriņķa Salas pagasta.

image
Buļļuciems, Bulduri, Lielupe un Stirnurags

Buļļuciema izveidošanās Lielupes grīvā saistīta ar senajiem satiksmes ceļiem un Buļļu muižu (Buļļumuiža, Bullenhof, Bullen Hoff). Pirmo reizi tā minēta 1495. gadā, kad Livonijas ordeņa mestrs iedalīja Johannam Buldrinkam (arī Johans Bildrings vai Bulderings) zemesgabalu pie Lielupes, ko agrāk lietojis Johanns Bulle, un pārceltuvi pie Buļļiem (Bullen).

image
Jūrmalas centra daļa – Dzintari

Dzintaru rajons izveidojies uz Bulduru muižas zemes, tās rietumu daļā, kas robežojas ar Majoru muižu. 1871. gadā sāka izdot gruntsgabalus gar tagadējo Dzintaru (Jermolaja, Edinburgas) prospektu, turpinot Bulduros iesākto regulāro plānojumu ar taisnām ielām un vienāda lieluma gruntsgabaliem.

image
Majori – saviesīgās dzīves centrs

Mūsdienās Majori, īpaši Jomas iela, tās apkārtne un pludmale, ir populārākā tūristu izklaides, atpūtas un iepirkšanās vieta Jūrmalā. Grūti iedomāties, ka 19.gs. vidū tagadējās Jūras, Jomas un Lienes ielas apvidū bija grūti izbrienams, slapjš mežs, kurā ganīja lopus.

image
Melluži

Jūrmalas daļā, kuru pazīstam kā bijušo Rīgas Jūrmalas pilsētu, viens no tās vēsturiskajiem centriem ir Melluži. Jau 1634. gadā Vidzemes–Kurzemes robežu kartē iezīmēti Melluži (Melhussen) ar divām saimēm, bet jaundzimušais Mellužu Ansis (Melluschen Ans) no Mellužiem Salas baznīcas grāmatā reģistrēts 1693. gadā.

image
Vieta, kur klusībā un ērtībā pavadīt vasaru - Asari un Vaivari

Asari (Assern) minēti jau 1713. gadā Slokas baznīcas grāmatā. Vietas nosaukums saistīts ar Lielasaru un Mazasaru zvejnieku mājām, kas atradās jūras kāpās toreizējā Šaušu ciema (Mellužu–Asaru zemes) rietumu galā. Abu rajonu attīstībā ir daudz kopīga, jo šīs zemes kopā ar Majoriem ilgstoši bija Nurmuižas baronu Firksu privātīpašums.

image
Lielupes kreisais krasts: Slokas pilsēta un Kauguri

Kad 1959. gadā likvidēja Rīgas rajona Slokas pilsētu, tajā dzīvoja 9361 iedzīvotājs. Tas bija absolūti lielākais iedzīvotāju skaits Slokas pašvaldības 176 gadu pastāvēšanas laikā. Kopš 1925. gada Slokas pilsētā ietilpa arī Braņķuciems (Braņķu ciems, Brankciems), Bažciems (Bāžciems, Bāžu ciems), Kaugurciems (Kauguru ciems) un toreiz tikai daļēji apbūvētie mūsdienu Kauguri.