Jūrmalas pilsētas apkaimes Lielupes labajā krastā vienlaikus ir gan pilsētas jaunākā daļa, gan arī vissenāk apdzīvotā teritorija Jūrmalā. Vārnukrogu (Vārnas krogs, Vārnu krogs), Priedaini un Bražciemu (Bražuciems, Bražas) Rīgas Jūrmalas rajonam pievienoja 1949. gadā, atdalot 564 ha lielu zemes platību no Rīgas apriņķa Salas pagasta.

Attēlā: Lielupē pie Vārnukroga pārceltuves. 1944.gada 9.jūnijs.

 

Liecības kopš akmens laikmeta

Pagājušā gadsimta 30. gados arheologs E. Šturms veica izrakumus Vārnukroga apkārtnē, kur atrastās senlietas liecināja par iedzīvotāju apmetni akmens laikmetā. Savrupatradumi – akmens cirvis, māla lauska u. c. – atrasti arī 20. gs. 70. gados Priedaines mežā, kas pievērsa speciālistu uzmanību. 2007.–2008. gadā pārbaudes izrakumi apstiprināja, ka Priedaines mežā 3400.–1500. gadā p. m. ē. bijusi sena iedzīvotāju apmetne. Tā atzīta par unikālu akmens laikmeta dzīves vietu ar labi saglabājušos kultūras slāni, kas satur nozīmīgas liecības par tā laika iedzīvotāju nodarbošanos, materiālo un garīgo kultūru Latvijas teritorijā.

 

Pāri Lielupei – ar plostu

Vārnas krogs celts 18. gs. beigās pie Buļļupes un Lielupes savienojuma, kur Buļļu muiža ierīkoja jaunu plosta pārceltuvi pār Lielupi. Pirms tam ceļiniekiem, kas izmantoja seno sauszemes ceļu no Rīgas uz Kurzemi gar jūras piekrasti, vajadzēja celties pāri gan Buļļupei, gan Lielupei. Pārceltuvei nebija ilgs mūžs, jo pēc 1824. gada vētras Lielupes grīva paplašinājās tādā mērā, ka pārceltuvi pie Vārnukroga atzina par dzīvību apdraudošu un slēdza. 19. gs. ap krogu izveidojās neliels zvejnieku ciems. 20. gs. 60. gados šeit darbojās zivju žāvētava un zivju apstrādes cehs, tagad ēkas nojauktas. 1963. gadā zemi mežā blakus zvejnieku ciemam ieguva Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas darbinieki, kuri te ierīkoja vairāk nekā 100 vieglas konstrukcijas vasaras mājiņu. Pēc neatkarības atgūšanas zemi privatizēja.

 

Pēc Vārnukroga pārceltuves slēgšanas jauno plosta vietu ierīkoja pie Bražām, iepretī bijušajai Bulduru muižai upes otrā krastā. No Rīgas uz Bulduru pārceltuvi varēja nokļūt pa dambi, kas bija uzbūvēts purvainajā Lieknas pļavā. Jaunais, taisnākais un labākais ceļš veicināja jūrmalas peldu vietu attīstību.

 

Mūsdienās Bražciema attīstību ietekmē gan tā atrašanās pie Lielupes autosatiksmes tilta, gan Rīgas–Ventspils šoseja, kas šķērso Bražciema teritoriju.

 

Savrupmāju un vasarnīcu rajons

Attēlā: Apdzīvotās vietas izveidē noteicošā loma bija dzelzceļa līnijas atklāšanai 1877. gadā.

 

Kamēr bija tikai viens sliežu ceļš, Priedainē notika vilcienu maiņa, bet pieturvietu pasažieriem ierīkoja tikai 1909. gadā.

 

Attēlā: 1938. gadā uzcēla jaunu Priedaines dzelzceļa stacijas mūra ēku funkcionālisma stilā,

vienu no labākajiem tā laika modernās būvniecības objektiem Jūrmalā

(valsts nozīmes kultūras piemineklis).

 

Līdz Pirmajam pasaules karam Priedainē bija sadalīts vairāk nekā 100 gruntsgabalu, tomēr straujāka apbūve sākās pēc kara. 20. gs. 20.–30. gados celtais Priedaines vasarnīcu rajons ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis.

 

Attēlā: Priedaine. Skats uz Lielo prospektu upes virzienā,

kreisā pusē veikals tagadējās Olaines ielas un Lielās prospekta stūrī.

20.gs. 30. gadi.

 

Atšķirībā no Rīgas Jūrmalas peldvietām Priedainei nebija tieša piekļuve jūrai, bet tās popularitāti veicināja atrašanās augstā Lielupes krastā, priežu mežā, ar sausāku un mazāk vējainu klimatu. Veselīgā gaisa dēļ te mēdza uzturēties plaušu slimnieki, kuri 30. gados ārstējās sanatorijā “Priedaine” un M. Magalifa sanatorijā. 1935. gadā Priedaine ieguva ciema tiesības, pastāvīgo iedzīvotāju skaits bija 93, no kuriem puse bija latvieši, bet trešdaļa – vācieši. Babītes ielā ir saglabājusies vēsturiskā Rīgas Ģertrūdes vācu draudzes pansijas ēka.

 

Pēc Otrā pasaules kara Priedainē notika straujas pārmaiņas. 1949. gadā te dzīvoja jau 939 cilvēki. Tuvumā esošajā Slēperu purvā atvēra kūdras ražotni, starp abiem tiltiem uzcēla dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcu. Bijušajās vasarnīcās un savrupmājās ierīkoja strādnieku kopmītnes, komunālos dzīvokļus, militāra resora atpūtas namu, arī pamatskolu un kultūras namu. 60. gados Priedaines mežā ierīkoja izgāztuvi, kas slēgta 2009. gadā.

 

Mūsdienās Priedaine atkal ir savrupmāju un vasarnīcu rajons, kurā dzīvo klusuma, miera un veselīga priežu gaisa cienītāji. Viņu vidū ir mediķi, pedagogi, mākslinieki, te vairākus gadu desmitus dzīvojis arī gleznotājs Valdis Bušs.

 

Unikāli dabas objekti

Attēlā: Baltā kāpa. 2000. – 2001.gads.

Pastkarte, foto – R. Salcēvičs.

 

Jūrmalas Lielupes labā krasta apkaimes izceļas arī ar vairākiem unikāliem dabas objektiem, kuru vidū ir Lielupes grīvas pļavas, Darmštates priežu audze un slavenā Baltā kāpa, kas izveidojusies 18. gs. vidū. Gan kultūrvēsturiskais mantojums un dabas resursi, gan atrašanās upes un satiksmes ceļu tiešā tuvumā nosaka šīs pilsētas daļas attīstību nākotnē.