Jūrmalas daļā, kuru pazīstam kā bijušo Rīgas Jūrmalas pilsētu, viens no tās vēsturiskajiem centriem ir Melluži. Jau 1634. gadā Vidzemes–Kurzemes robežu kartē iezīmēti Melluži (Melhussen) ar divām saimēm, bet jaundzimušais Mellužu Ansis (Melluschen Ans) no Mellužiem Salas baznīcas grāmatā reģistrēts 1693. gadā.

Attēlā: Slavenie zemeņu lauki Mellužu prospektā pie pieturas “Bērzu iela”.

 Pagājušā gadsimta 20. gadi.

 

Septiņpadsmitajā gadsimtā minēts arī Mellužu krogs, kas atradies līdzās Rīgas–Tukuma senajam satiksmes ceļam. No 1674. gada līdz pat zemes reformai 1920. gadā Majoru, Mellužu un Asaru zemes bija Firksu dzimtas īpašums. Senākie Mellužu iedzīvotāji nodarbojās ar zvejniecību, bet kā peldu vieta tā kļuva populāra pēc kūrmājas uzcelšanas 1827. gadā. Kad Kārlis Firkss netālu no Mellužu kroga atvēra kūrmāju un nosauca to savā vārdā par “Karlsbad”, arī apkārtējo rajonu sāka dēvēt par Karlsbādi. Kūrmāju nodedzināja 1917. gadā, bet latvisko nosaukumu Melluži atguva 1920. gadā pēc Rīgas Jūrmalas pilsētas izveidošanas.

 

Labākam skanējumam pārzāģē estrādi

Pastāvīgo iedzīvotāju, zvejnieku-zemnieku, mājas Mellužos atradās Upes ielas rajonā, bet zemesgabalus vasarnīcu celtniecībai sāka iedalīt 1836. gadā kūrmājas tuvumā, kāpu ieplakā un Kāpu ielas ziemeļos. Mellužu plānojumā skaidri saskatāma virzība uz sākotnējo centru, kur kādreiz atradās krogs, kūrmāja, tirgus, kalēju darbnīca (Kalēju iela), veikali. Līdzās tam jau 19. gs. 80. gados izveidoja parku ar mazu paviljonu, kurā spēlēja mūziku un notika koncerti.

Līdz pat 20. gs. 20.–30. gadiem pārsvarā te spēlēja populāro mūziku, jo koncertdārza estrāde bija pārāk maza simfoniskā orķestra sastāvam. 1933. gadā pilsētas pašvaldība estrādi “pārbūvēja”, pārzāģējot to vidū pušu un padziļinot, bet koncertu skanējumu tas neuzlaboja. 1938. gadā uzcēla jaunu estrādi un labiekārtoja Mellužu parku.

 

Gandrīz 100 gadu garumā, kopš 19. gs. beigām, Melluži tāpat kā Asari bija slaveni ar saviem zemeņu dārziem. Ap 1900. gadu gandrīz visus gruntsgabalus Asaru–Mellužu rajonā aizņēma zemeņu dārzi. Zemenes pārdeva ne tikai vasarniekiem, bet veda arī uz Rīgu, kur pēc “Jūrmalas zelta” bija liels pieprasījums, 19.–20. gs. mijā tās sūtīja arī uz Pēterburgu.

 

Sadala zemeņu plantācijas

Būtiskas izmaiņas zemeņu audzēšanā notika padomju laikā. Jau 1946. gadā visas bezsaimnieku zemeņu plantācijas Rīgas Jūrmalā ar platību virs 220 m2 tika sadalītas starp iestādēm un organizācijām, kuras tās iznomāja darbiniekiem. Jau pēc gada saimniekošanas konstatēja, ka “daļa plantāciju noziedzīgas ekspluatācijas rezultātā izpostītas, iznīcinātas un nelietojamas (..) atsevišķām plantācijām draud bojā eja”. Zemeņu audzēšana turpināja attīstīties privātajās saimniecībās.

 

Daļa no Mellužu rajona

Mellužu rajona attīstību noteica Rīgas–Tukuma dzelzceļa līnijas atklāšana 1877. gadā. Tajā pašā gadā atvērta platforma ar nosaukumu Karlsbāde (vēlākie nosaukumi – Karlsbāde I, Melluži I, Pumpuri).

Sākotnējā stacijas ēka, kas celta 1890. gadā, saglabājusies līdz mūsdienām. Kad 1914. gadā uzcēla tagadējo Mellužu stacijas ēku, to nosauca par Karlsbādi II. 1922. gadā tā nosaukta par Melluži II. Lai izvairītos no pārpratumiem, kurus radīja līdzīgie staciju nosaukumi, 1939. gadā staciju Melluži I pārdēvēja par Pumpuriem. Tieši dzelzceļa pieturvietas nosaukums ir devis vārdu nelielai teritorijai, kas nav atsevišķs rajons, bet daļa no vēsturiskā Mellužu rajona. Līdzās stacijai atrodas 1934. gadā celtā Rīgas Jūrmalas 3.pamatskolas ēka, kas padomju laikā bija pazīstama kā Jūrmalas 4.vidusskola, bet 1991.gadā pārdēvēta par Pumpuru vidusskolu.

 

Vieta dabas, klusuma un miera cienītājiem

Jau kopš 19. gs. beigām Melluži ir pazīstama kā atpūtas vieta dabas, klusuma un miera cienītājiem. Gan pastāvīgo iedzīvotāju vidū, gan starp vasarniekiem vienmēr bijušas sabiedrībā pazīstamas personības – mākslinieki, mūziķi, komponisti, arhitekti, pedagogi, juristi, rakstnieki, žurnālisti, skatuves mākslinieki, diplomāti, politiķi, garīdznieki u. c. Piemēram, komponisti Emīls Dārziņš un Alfrēds Kalniņš, operdziedātāji Milda Brehmane-Štengele, Arturs Frinbergs, dzejnieks, filozofs Rihards Rudzītis, teātra kritiķis, žurnālists Roberts Kroders, bīskaps Jāzeps Rancāns, rakstnieki Jānis Grīns, Kārlis Zariņš, aktieris Ēvalds Valters, aktrise un režisore Dzidra Ritenberga, ārsts un gleznotājs Emīls Braunbergs, mūziķis, komponists Raimonds Raubiško un daudzi citi.

 

Pilsētas ģeogrāfisko centru meklējiet Mellužos!

Nozīmīga vieta Mellužu vēsturē ir tādiem nu jau zudušiem objektiem kā pagājušā gadsimta 30. gados slavenā “Kalna kafejnīca” un kinoteātris “Līgo”, kas darbojās arī padomju laikā (“Melluži”). Svarīgi notikumi risinājušies arī Komponistu jaunrades namā (1987) Mellužu prosp. 9, kurā 1988. gada 13. novembrī dibināta Latvijas Tautas frontes Jūrmalas nodaļa. Te notikušas arī vairākas leģendārā kinofestivāla “Arsenāls” filmu skates.

 

Un visbeidzot, ja vēlaties atrast Jūrmalas pilsētas ģeogrāfisko centru, meklējiet to Mellužu pludmalē, Dārza ielas galā!