Jūrmalas vēsture

Jūrmala skaitļos

Platība                            100 km²
Iedzīvotāju skaits            1959. gadā – 37 954;
                                       2022. gadā – 59 831         

Pirmie dati par iedzīvotāju skaitu Jūrmalā ir saglabājušies no 1795. gada, kad Jūrmalas tagadējā teritorijā dzīvoja 2002 iedzīvotāji.

Sākums – zvejnieku ciemi un peldu miesti

Visas trīs kādreiz patstāvīgās pilsētas – Sloka, Ķemeri un Rīgas Jūrmala – ir veidojušās atšķirīgi, katrai ir bijuši savi ziedu laiki un savi grūtie laiki. Slokai pilsētas tiesības piešķīra jau 1878. gadā, Rīgas Jūrmalas peldu miestiem – 1920. gadā, Ķemeriem – 1928. gadā, bet kā apdzīvotas vietas tās zināmas jau daudz agrāk.

Rīgas Jūrmala. 20. gadsimta 30. gadi. Skats uz pludmali Majoros. Liedagā redzama neliela kabīne masāžas pakalpojumu sniegšanai Rīgas Jūrmalā, tās sānā – izkārtne vācu valodā. Gar jūras krastu pastaigājas atpūtnieki. Attēla kreisajā pusē redzamā celtne – “amerikāņu spēļu” paviljons, ko esot iekārtojis kāds latvietis, kurš vairākus gadu desmitus dzīvojis Amerikā; blakus – Majoru sporta paviljons, tālumā – Emīlijas Rācenes peldu iestāde.

Bijušie zvejnieku ciemati, vēlāk peldu miesti – Buļļi (Lielupe), Bilderliņi (Bulduri), Edinburga I un Edinburga II (Dzintari), Majori, Dubulti, Jaundubulti, Karlsbāde (Melluži), Asari un Valtermuiža – 1920. gadā tika apvienoti Rīgas Jūrmalas pilsētā.

Rīga vēlas paplašināties

Dabas resursi un ģeogrāfiskais novietojums jūras un Rīgas tuvumā ir nozīmīgi faktori pilsētas tapšanā un attīstībā. Pirmie mēģinājumi pievienot Rīgas Jūrmalu Rīgai notika jau 1941. gadā, taču sākās karš un vācu okupācijas laikā pilsēta saglabāja teritoriālo patstāvību. Jau 1944. gada 14. decembrī, nodibinoties atkārtotai padomju varai, notika sēde, kurā izskatīja jautājumu “Par Rīgas Jūrmalas pilsētas iekļaušanu Rīgas pilsētas administratīvo robežu sastāvā”. Tas tika pamatots ar to, ka jāņem vērā Rīgas pilsētas rūpniecības, transporta un iedzīvotāju skaita attīstības perspektīvas, tādēļ ir jāparedz pilsētas robežu paplašināšanās. Vienlaikus ir jādomā par sava labiekārtota kūrortu rajona un darbaļaužu atpūtas vietas izveidošanu, jo pēc būtības Rīgas Jūrmala ir Rīgas pilsētas sastāvdaļa. 1945. gada 1. augustā izdotajā Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija lēmumā pamatojums ir jau nedaudz “mīkstināts”: “Nolūkā veicināt Rīgas Jūrmalas pilsētas kā vasarnīcu – kūrorta rajona tālāko izveidošanu un attīstību.” Toties pats lēmums, kurā Rīgas Jūrmalas pilsēta tiek pakļauta Rīgas pilsētai, bija pretrunā ar LPSR Konstitūciju. Un tā tapa 1946. gada 8. janvāra dekrēts “Par Rīgas pilsētas Jūrmalas rajona nodibināšanu”.

Tomēr Rīgas Jūrmalas rajonā nebija tādas materiālās bāzes, uz kuras pamata varētu veidot un attīstīt Vissavienības kūrortu – masveida atpūtas un ārstniecības vietu. Rajona vasarnīcas un komunālā saimniecība nebija tam piemērota. Sadrumstalotā pārvaldes sistēma veicināja haosu un bezatbildību, īpaši 40. gados. Daudzus svarīgus rajona attīstības jautājumus, arī par vasarnīcu fonda uzskaiti un izmantošanu, izlēma Rīgas pilsētas Izpildu komiteja, kas kavēja gan jautājumu izlemšanu, gan to izpildi un kontroli. To veicināja arī teritoriālā atrautība no Rīgas un 17,4 km garumā izstieptā teritorija gar Rīgas jūras līci. Vietējās izpildu komitejas pilnvaras bija ļoti ierobežotas.

Jūrmala – pilsēta ar savu statusu

Neveiksmīgais Rīgas Jūrmalas rajona pārvaldes modelis radīja nepieciešamību veikt jaunas administratīvās izmaiņas, kas mainīja ne tikai Rīgas Jūrmalas, bet arī Slokas un Ķemeru pilsētas iedzīvotāju dzīvi. 1959. gada 11. novembrī Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs izdeva dekrētu, kas paredzēja likvidēt Rīgas pilsētas Jūrmalas rajonu, Rīgas rajona Slokas un Ķemeru pilsētu un uz to teritoriju apvienošanas pamata izveidot republikāniskās pakļautības Jūrmalas pilsētu. Jāatzīmē, ka bijusī Rīgas Jūrmala 1959. gadā bija jau ar “pūru”, ar tai 1949. gadā pievienoto Priedaines vasarnīcu rajonu Lielupes labajā krastā.

Maz ticams, ka Ķemeri un Sloka būtu saglabājušas savu pilsētas statusu, ja Rīgas Jūrmala pēc kara nebūtu pievienota Rīgai. Padomju varai vajadzēja abus kūrortus – gan Rīgas Jūrmalu, gan Ķemerus, bet rūpnieciskā mazpilsēta Sloka bija abām pa vidu. Republikāniskās pilsētas statuss deva arī daudz lielākas iespējas saņemt naudu pilsētas attīstībai.

Turpmākajos gados iedzīvotāju skaits Jūrmalā turpināja palielināties. Kopējais iedzīvotāju skaits pirms Jūrmalas pilsētas izveidošanas 1959. gadā bija 37 954, 1970. gadā – 53 833. Lielākoties tas notika uz iebraucēju rēķina, jo bija nepieciešams darbaspēks kūrorta viesu apkalpošanai un rūpniecības attīstībai. Mainījās tradicionālie nodarbošanās veidi. Jūrmalas attīstību vairs nenoteica vietējie iedzīvotāji un viņu vajadzības, bet gan kūrorta viesi un viņu intereses.

Jūrmalas attīstības prioritātes ir mainījušās, līdzsvarojot tūrisma attīstību ar vietējo iedzīvotāju vajadzībām un interesēm. 2022. gadā Jūrmala ieguva valstspilsētas statusu.

1959

11. novembrī izdots Latvijas PSR Augstākās Padomes dekrēts “Par Rīgas pilsētas Jūrmalas rajona, Rīgas rajona Slokas un Ķemeru pilsētu likvidēšanu un Jūrmalas pilsētas izveidošanu”

1962

Uzcelta Dzintaru koncertzāles atklātā zāle – vasaras koncertzāle (arhitekts Modris Ģelzis)

Dibināts Jūrmalas vēstures un mākslas muzejs (atradās atsavinātās Dubultu baznīcas ēkā un Majoros, Jomas ielā 43)

1969

Dzintaru pludmalē notiek pirmie Jūrmalas Kūrorta svētki

Sešdesmitiajos gados ekspluatācijā nodots kinoteātris “Jūrmala” Majoros (tagad ēkā atrodas Jūrmalas Kultūras centrs), sanatorijas “Rīgas jūras līcis” un “Jaunķemeri”, kempings Vaivaros

Restorāns “Jūras pērle” Bulduros, daudzdzīvokļu mājas Kauguros un Dubultos, universālveikals “Liedags” Slokā

1976

Atklāta satiksme pa tilta pārvadu pār dzelzceļu pie Dzintaru stacijas

1979

Apmeklētājiem atvērts Jūrmalas Brīvdabas muzejs Lielupē

1979

Nodibināts Jūrmalas teātris

Septiņdesmitajos gados uzbūvēta viesnīca “Jūrmala” Majoros, vasaras izstāžu zāles Dzintaros, Rakstnieku jaunrades nams Dubultos, sanatorija “Dzintarkrasts” Jaunķemeros (“Jantarnij bereg”), sanatorija “Belorussija” Bulduros

1984

Izveidots Bulduru Kultūras nams, tagad – Bulduru Izstāžu nams

1986

15.–19. septembrī Dzintaru koncertzālē notiek Čatokvas konference – PSRS un ASV sabiedrības pārstāvju tikšanās. Tā iezīmēja jaunas vēsmas Padomju Savienības politikā, kā arī ir saistāma ar Trešās atmodas procesa aizsākumiem Latvijā

1989

Atklāts pēc nopostīšanas (1948) atjaunotais Paula Zolta piemineklis Kauguros

Astoņdesmitajos gados uzbūvēts Bulduru universālveikals, ģimenes pansionāts “Lielupe”, komponistu jaunrades nams Mellužos, darbu sāk sanatorija “Latvija” Ķemeros ar 1200 vietām

1990

Atklāts piemineklis “Krauklītis” Jomas ielā – veltījums Rainim un Aspazijai (autori – Zigrīda Rapa un Juris Rapa)

Atklāts komunistiskā terora upuriem veltīts piemineklis Slokā (mākslinieks Jānis Zirnītis)

1995

Jaundubultu kapsētā atklāts piemineklis latviešu nacionālajiem karavīriem (autori – Ģirts Burvis un Ivars Bukarts)

1996

Ieviesta nodeva par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā

1999

Atjaunoti Jomas ielas svētki
Darbu sāk Kauguru Kultūras nams

2003

Jūrmala pirmo reizi saņem tūrisma un ceļojumu portāla “Travel.ru” balvu “Zvezda Travel.ru” kā labākais Baltijas jūras kūrorts. Balvu Jūrmala saņēmusi deviņus gadus pēc kārtas

2005

Pasaules Veselības organizācija pilsētai piešķir statusu “Jūrmala – veselīga pilsēta” (“Healthy City”). Jūrmala ir Latvijā pirmā pilsēta, kam piešķirts šāds statuss

2008

Uzbūvēts Majoru Sporta laukums – daļēji atklāta ledus halle

2009

Dubultos atklāts Latvijā pirmais piemineklis, kas veltīts Aspazijai. Pieminekli veidojusi tēlniece Arta Dumpe

2010

Dzintaru mežaparkā atklāts skatu tornis, augstākā platforma – 33,5 metri
Jūrmala saņem balvu Eiropas Komisijas projektā “Eiropas izcilākie tūrisma galamērķi 2010” (“European Destinations of Excellence” – EDEN); tēma – “Tūrisms un ūdens resursi”

2011

Pasaules Veselības organizācija Jūrmalas pilsētai atkārtoti piešķir Veselīgas pilsētas statusu

2012

Līču ielā 2 uzceltas pēc valsts neatkarības atjaunošanas pirmās daudzdzīvokļu mājas; dzīvokļi 65 ģimenēm

2013

Jūrmalai piešķirts kūrorta statuss

Uzcelts bērnudārzs “Austras koks”
Pašvaldība sāk piemērot atvieglojumu 70% nekustamā īpašuma nodokļa likmei par zemi
Pašvaldība piešķir apmaksātas pusdienas Jūrmalas skolās no 1. līdz 12. klasei
Konkursā “Eiropas gada pašvaldība 2013” Jūrmala saņem balvu nominācijā “Pašvaldība veselībai”

2014

Pasaules Veselības organizācija Jūrmalas pilsētai atkārtoti piešķir Veselīgas pilsētas statusu

Atjaunota Aspazijas māja

Atklāts tēlnieka Kristapa Gulbja veidotais piemineklis “Raiņa priedes”

Pirmo reizi Latvijā, Jūrmalā, notiek Eiropas Volejbola konfederācijas (CEV) starptautiskais “Satellite” turnīrs pludmales volejbolā
Pašvaldība sāk nodrošināt bezmaksas ēdināšanu arī bērnudārzos
Jūrmala saņem inovāciju balvu Eiropas Komisijas projektā “Eiropas izcilākie tūrisma galamērķi 2010” (EDEN)

2015

Atklāta jaunuzceltā Jūrmalas Mākslas skola
Konkursā “Ilgtspējīgākā ēka un projekts 2015” Jūrmalas Mākslas skolas ēkas projektam trešā godalga

Atjaunota Dzintaru koncertzāles Mazā zāle. Latvijas Būvniecības Gada balva – 1. vieta nominācijā “Restaurācija”, 2. vieta nominācijā “Rekonstrukcija”, Dzintaru koncertzāles slēgtās zāles restaurācija un rekonstrukcija

Atklāta Dubultu mākslas stacija – Eiropā vienīgā laikmetīgās mākslas telpa, kas darbojas funkcionējošā dzelzceļa stacijā.
Rekonstruēta Talsu šoseja/Kolkas iela; pirmā iela Jūrmalā, kuras rekonstrukcijai Jūrmalas pašvaldība piesaistījusi Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu

Pirmie Kauguru svētki
Nodibināts Jūrmalas pilsētas augstākais apbalvojums “Goda zīme”. To piešķir kopā ar titulu “Goda jūrmalnieks”

2016

Uzbūvēta Jūrmalas jahtu osta, publiskais jahtklubs “Jūrmala”
Uzcelta jauna sporta zāle pie Jūrmalas Valsts ģimnāzijas Kauguros
Uzbūvēta jauna ar biomasu kurināma katlumāja Kauguros
Pašvaldība sāk piešķirt naudas balvas skolēniem par sasniegumiem mācībās, olimpiādēs un zinātniski pētnieciskos konkursos
Eiropas Komisijas projektā “Eiropas izcilākie tūrisma galamērķi” (EDEN) inovāciju balva “Gold Winner” par vēsturisko tradīciju saglabāšanu un popularizēšanu – zivju kūpināšana Jūrmalas Brīvdabas muzejā
Jūrmalas Mākslas skolai Latvijas būvniecības konkursā “Ilgtspējīgākā ēka un projekts” nominācijā “Ilgtspējīgākā ēka Latvijā 2016” 2. vieta
Jūrmala, vienīgā pilsēta Latvijā, iekļūst “TOP 100 Sustainable Destinations” sarakstā kā ilgtspējīgs un “zaļš” galamērķis

2017

Atjaunota Raiņa un Aspazijas vasarnīca

Dzintaru mežaparkā atklāts Gaismas parks

Sākta Jūrmalas iedzīvotāja karšu izsniegšana
Pašvaldība sāk piešķirt 50 eiro pabalstu Jūrmalas senioriem veselības aprūpei
Eiropas Komisijas balva “Access City Award 2017” (“Pieejama pilsēta 2017”) par pieejamu vidi dažādām sabiedrības grupām, jo īpaši cilvēkiem ar invaliditāti un senioriem
Jūrmalai piešķirts Eiropas Sporta pilsētas statuss – “European City of Sport 2017”

2018

Atklāta jaunuzbūvētā Jūrmalas Mūzikas vidusskola
Uzbūvēta jauna Centrālā bibliotēka
Atjaunots Paula Zolta piemineklis, labiekārtota tā apkārtne

Priedainē, pie iebraukšanas Jūrmalā, ierīkots 35 metrus augsts Latvijas karoga masts – veltījums valsts simtgadei
Pašvaldība visiem jūrmalniekiem nodrošina bezmaksas braukšanu pilsētas autobusos
Pašvaldība jūrmalniekiem sāk piemērot 90% atvieglojumu nekustamā īpašuma nodokļa likmei par zemi; daudzbērnu ģimenēm atvieglojumu piešķir gan par zemi, gan ēkām
Jūrmalas slimnīcai balva konkursā “Gada balva medicīnā 2018” – tituls “Gada slimnīca”