Novērtējot aizvadītā gada spilgtākās kultūras norises Jūrmalā, piektdien, 21. februārī, Dzintaru koncertzālē tika godināti apbalvojuma “Gada balva kultūrā 2024” laureāti. “Gada balva kultūrā” par ieguldījumu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā piešķirta Agnijai Saprovskai. Apbalvojumus “Par mūža ieguldījumu” saņēma vēsturniece Inta Baumane un folkloras tradīciju kopēja Ārija Zeltiņa.
Par ieguldījumu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā apbalvojums “Gada balva kultūrā 2024” piešķirts Agnijai Saprovskai.
Jūrmalniece Agnija Saprovska apzinājusi amatu meistarus un apvienojusi viņus radošā kopienā. Kopš 2023. gada viņa vada biedrību “Jūrmalas amatnīca” un, piesaistot Valsts kultūrkapitāla fonda un pašvaldības finansējumu projektu konkursos, ik gadu rīko pasākumus, kas sekmē Jūrmalas un piejūras mantojuma un amatu prasmju saglabāšanu, popularizē pilsētu un tās apkaimes kā amatu prasmju apguves vietu ar bagātu kultūras mantojumu.
Jūrmalas kultūrvēsturisko identitāti popularizējošu norišu vidū ir pērn Jūrmalā notikušais pasākumu cikls, kurā visa gada garumā bija iespēja iepazīties ar senajām tradīcijām un amatu prasmēm. “Jūrmalas amatnīcas” rīkotajos pasākumos tika apgūtas vēlā dzelzs laikmeta tērpu detaļu darināšanas prasmes, klūgu pinumu izgatavošana un celu jostu aušana. Tika rīkots izzinošu pasākumu cikls ar vēsturiskiem lasījumiem un meistarklasēm, kurā iepazīstināja ar zemeņu audzēšanas vēsturi Jūrmalā. Sadarbībā ar Jūrmalas muzeju, Latvijas dzelzceļu un Jūrmalas teātra jauniešu studiju Mantojuma dienā realizēts apkaimju vēstures izzināšanas pasākums “Piejūras ainava” – vairākās Jūrmalas dzelzceļa stacijās izskanēja vēsturnieku vēstījumi par pilsētai nozīmīgām kultūrvēsturiskām vērtībām, senāku un jaunāku laiku atmiņu stāsti par seno Jūrmalas piejūras ainavu.
Agnija Saprovska ir arī prasmīga seno un tradicionālo amatu meistare, viņa vada seno amatu – celu jostu un pīteņu – meistarklases un savās zināšanās dalās ar citiem.
Par veiksmīgi realizētiem projektiem Agnija Saprovska ir saņēmusi Jūrmalas pašvaldības apbalvojumu un pateicību.
Apbalvojums “Par mūža ieguldījumu” šogad piešķirts vēsturniecei Intai Baumanei un folkloras tradīciju kopējai Ārijai Zeltiņai.
“Par mūža ieguldījumu” – devumu Jūrmalas vēstures pētniecībā – balvu saņēma vēsturniece Inta Baumane. Viņas darbs muzeoloģijas nozarē vairāk nekā četrdesmit gadu garumā ir būtiski sekmējis kultūras un vēstures vērtību saglabāšanu un nozares attīstību.
Darbu Jūrmalas muzejā Inta Baumane sāka 1983. gadā, viņas radošā enerģija un plašais redzējums ir nozīmīgs stūrakmens muzeja izaugsmē. Līdz 2022. gada vasarai Inta Baumane bija Jūrmalas muzeja direktore un, iedvesmojot gan muzeja darbiniekus, gan sabiedrību, muzeju izveidojusi par starptautiski atzītu kultūras centru un kūrortpilsētas vēstures atspoguļotāju. Nodrošinot Latvijas muzeoloģijas nozares ilgtspēju un attīstību, viņas vadībā izaudzināta jauna muzeja darbinieku paaudze.
Inta Baumane ir ilggadēja Starptautiskās muzeju padomes (ICOM) locekle un Latvijas muzeju akreditācijas eksperte. Viņas profesionālā darbība starptautiskās un vietējās organizācijās sekmējusi Latvijas muzeoloģijas prestižu pasaulē.
Par veikumu vēstures mantojuma izpētē un izstāžu veidošanu Inta Baumane saņēmusi Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības apbalvojumus un pateicības.
“Par mūža ieguldījumu” kormūzikas un folkloras tradīciju veidošanā Jūrmalā apbalvota Ārija Zeltiņa.
Jau 25 gadus Ārija Zeltiņa vada tradīciju kopu “Skance” un sieviešu vokālo ansambli “Kaija” Kauguru Kultūras namā, viņa ir arī VEF Kultūras pils sieviešu kora “Daugavas vanadzes” vadītāja.
Ārijas Zeltiņas pamatprofesija ir kordiriģente, bet līdz ar tradīciju kopas “Skance” izveidi zināšanas kormūzikā papildinātas ar folkloras jomu un padziļinātu tautas tradīciju izpēti. Savu pieredzi un zināšanas Ārija Zeltiņa tālāk nodod gan vadīto kolektīvu dalībniekiem, gan plašākai publikai.
Kopā ar kolektīviem Ārija Zeltiņa vienmēr piedalās Jūrmalai un Latvijai svarīgos notikumos un gadskārtu svētkos, popularizējot latviešu tautas kultūras un folkloras tradīcijas. Viens no spilgtākajiem pasākumiem ir tradīciju kopas “Skance” iedibinātais pasākums “Jokosim tautiski”, kas jau desmit gadus Jūrmalā pulcē folkloras kolektīvus no visas Latvijas.
2024. gada nogalē Ārija Zeltiņa saņēma Ministru kabineta Atzinības rakstu par nozīmīgu devumu kormūzikas un folkloras tradīciju saglabāšanā.
Nominācijā “Par spilgtāko kultūras notikumu Jūrmalas apkaimēs” komisija lēma piešķirt divas balvas – Gunai Kalnačai un Baibai Zvaigznei.
Jūrmalas muzeja Mākslas un izstāžu nodaļas vadītājai Gunai Kalnačai balva piešķirta par mākslinieka Valda Buša simtgadei veltītu pasākumu veidošanu.
Mākslinieka Valda Buša simtgade 2024. gadā Jūrmalā norisinājās ar daudzveidīgu izstāžu ciklu, kas mākslas cienītājus gan Latvijā, gan pasaulē pārsteidza ar izcilā mākslinieka daiļrades nozīmīgumu un laikmetīgumu. Projekts tika īstenots kā vienojošs tilts starp paaudzēm, mākslas stiliem un dažādu valstu kultūru, attīstot Buša radošo mantojumu un nostiprinot mākslinieka nozīmīgo vietu Latvijas kultūras telpā. Projektā realizētas vairākas izstādes: “Savienojums/Connection” Jūrmalas muzejā, izstādes “Valda Buša laiks. Laikabiedri” un “Manas krāsas ir spilgtas. Mazliet trakas” Bulduru Izstāžu namā, kā arī starptautiska izstāde Moldovas Nacionālajā mākslas muzejā Kišiņevā.
Jūrmalas Centrālās bibliotēkas projektu un sabiedrisko attiecību vadītāja Baiba Zvaigzne apbalvojumu nominācijā “Par spilgtāko kultūras notikumu Jūrmalas apkaimēs” saņēma par daudzveidīgu kultūras pasākumu rīkošanu Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā un tās filiālēs.
Baibas Zvaigznes iniciētie kultūras pasākumi un lasīšanas veicināšanas aktivitātes rīkotas gan bērniem un jauniešiem, gan pieaugušajiem visās Jūrmalas apkaimēs.
2024. gadā bibliotēkās īstenoti pieci Valsts kultūrkapitāla fonda projekti, kuros rīkotas tikšanās ar Latvijā populāriem un atzītiem autoriem, literātiem, grāmatu māksliniekiem un tās apmeklēja vairāk nekā 1600 interesentu. Īstenots Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības projekts “Grāmatu starts” jeb “Pūčulēnu skola”. Baibas Zvaigznes iniciatīva ir arī bibliotēkas izbraukuma pasākumi ar radošajām darbnīcām un grāmatu apmaiņas galdu un “Jauniešu dzejas mikrofons”, kurā apvienota dzeja, mūzika un māksla.
Nominācijā “Par izcilu valsts un starptautiska mēroga kultūras notikumu veidošanu Jūrmalā” piešķirtas divas balvas – kordiriģentam Mārtiņam Ozoliņam un kultūras darbiniecei Dacei Umbraško.
Kordiriģents Mārtiņš Ozoliņš balvu saņēma par 42. Starptautiskā Hansa Gabora Belvederes jauno operdziedātāju konkursa fināla koncertu Jūrmalā.
Hansa Gabora Belvederes jauno operdziedātāju konkursa finālā, kas pagājušā gada jūnijā norisinājās Dzintaru koncertzālē, startēja jaunie dziedātāji no visas pasaules, arī no Latvijas. Šī prestižā konkursa noslēguma koncertu diriģēja Mārtiņš Ozoliņš.
Mārtiņš Ozoliņš ir Latvijas Nacionālās operas un baleta galvenais diriģents, arī J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētais profesors. Mārtiņš Ozoliņš ir prestižā Jormas Panulas IV starptautiskā diriģentu konkursa laureāts. Sadarbojies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un vairākiem labi zināmiem nacionālajiem orķestriem Eiropā.
Dace Umbraško apbalvota par starptautiskā jauniešu teātru festivāla – radošās laboratorijas “Rainis un Aspazija Tev!” – rīkošanu Jūrmalā. Jauniešu teātru festivāls Jūrmalā notiek kopš 2015. gada, festivāla idejas autore un pasākuma organizatore Dace Umbraško tradicionālo festivālu ir attīstījusi jaunā dimensijā, dodot iespēju jauniešu teātru studiju dalībniekiem un Latvijas amatierteātru režisoriem pilnveidot savas zināšanas teātra un aktiermākslas jomā un popularizējot Jūrmalu starptautiskā līmenī. Pagājušajā gadā festivāls ir izaudzis par starptautisku notikumu, tajā piedalījās jaunieši un viņu skolotāji no Igaunijas, Lietuvas, Nīderlandes un Latvijas.
“Par izciliem sasniegumiem Latvijas un starptautiskajos konkursos” apbalvojumu saņēma Jūrmalas Mākslas skolas 3. kursa audzēkne Valērija Šamšura.
Mākslas skolas audzēknes nozīmīgākie sasniegumi 2024. gadā bija 1. vieta un zelta medaļa 35. Starptautiskajā bērnu mākslas konkursā Turcijā, kur bija pārstāvēti 4100 darbi no 27 pasaules valstīm, Grand Prix balva valsts mēroga vizuālās mākslas darbu konkursā “Murālis manā pilsētā” un 1. vieta Latvijas Bērnu un jauniešu vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas konkursā “Nezūdošās vērtības. Arhitektūra”. Valērijas Šamšuras pedagogs Jūrmalas Mākslas skolā ir mākslinieks Antons Vaivods.
“Skatītāju simpātiju balvu” par spilgtāko kultūras pasākumu Jūrmalā ieguva vasaras saulstāvju svētki Jūrmalā.
Pasākumu rīkoja biedrība “Drošais pamats nākotnē”, projekta vadītājs – Endijs Melnis. Vasaras saulgriežu svētki tika svinēti Lielupes krastā, to veidošanā iesaistīti iedzīvotāji, tika apgūtas un daudzinātas latviskās tradīcijas, veicinot to saglabāšanu.
Pateicības raksti
Par ieguldījumu kultūras dzīves veidošanā 2024. gadā Jūrmalas pašvaldība piešķīra Pateicības rakstus: Zandai Pakerei par jauniešu deju kolektīva “Zālīte” 21 gada jubilejas koncerta rīkošanu, Pēterim Vilkastem par vasaras koncertu Horna dārzā rīkošanu, Santai Paeglei par festivāla “V-asarnieks” rīkošanu, Artai Mālderei par aušanas studijas “Bulduru audējas” 60. gadskārtas retrospektīvās izstādes “Aizausties” rīkošanu, Ilonai un Jānim Lediņiem par ieguldījumu Ķemeru apkaimes kultūrvides veidošanā, Dacei Starkai, Guntai Liepiņai, Baibai Zvaigznei, Ingunai Radziņai un Daigai Javorskai par Muzeju nakts pasākumu “Tuvāk zvaigznēm”, Austrai Purviņai par ieguldījumu Kauguru apkaimes kultūrvides veidošanā, Jūrmalas Valsts ģimnāzijas audzēknim Andriānam Stežko par sasniegumiem starptautiskajā mūzikas olimpiādē un Edītei Deksnei par augstvērtīgu koncertu rīkošanu Dubultu koncertzālē.
Jūrmalas “Gada balvai kultūrā 2024” kopumā saņemti 30 pieteikumi dažādās nominācijās. Par spilgtāko pasākumu “Skatītāju simpātiju balvai” saņemti 580 balsojumi, kuros minēti 43 pagājušajā gadā Jūrmalā notikuši pasākumi.