Jūrmalas robežzīme

Jūrmalas bagātība 

ir tās dabas resursi – jonizētais jūras un fitoncīdiem bagātais priežu mežu gaiss, baltās kvarca smiltis pludmalē, minerālūdeņi ar sērūdeņraža, broma un nātrija hlorīda sastāvu, ārstnieciskās kūdras un sapropeļdūņas. Dabas apstākļi un vietējie dabiskie ārstnieciskie resursi Jūrmalai dod iespēju lepoties ar divu veidu kūrortiem pilsētas teritorijā – balneoloģisko un piejūras klimatisko kūrortu.

Vēsturiski pilsēta apvienojusi 12 ciemus 

Priedaini, Lielupi, Buldurus, Dzintarus, Majorus, Dubultus, Jaundubultus, Pumpurus, Mellužus, Asarus, Vaivarus, Jaunķemerus un divas nelielas pilsētas – Sloku un Ķemerus. Jūrmalā veiksmīgi sadzīvo pagājušā gadsimta sākumā celtās koka vasarnīcas ar mūsdienu arhitektūru. To papildina mūsdienīga, Eiropas līmenim atbilstoša infrastruktūra un labiekārtota pilsētvide.

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu skaita ziņā Jūrmala ir viena no bagātākajām pilsētām Latvijā. Jūrmalā ir 408 arhitektūras pieminekļi, pieci vēstures pieminekļi, viena vēsturiska notikuma vieta (Dzejnieku Raiņa un Aspazijas dzīvesvieta Jūrmala, Poruka prospekts 61), divi arheoloģijas pieminekļi (Babītes pilskalns (Poļu kalns) un Priedaines apmetne) un vienpadsmit pilsētbūvniecības pieminekļi. Jūrmalā atrodas 32 mākslas pieminekļi.

Pludmale

Jūrmalas nedaudz vairāk nekā 24 km garo liedagu veido smalkas, baltas kvarca smiltis, ko gadu tūkstošiem sanesusi piekrastes straume. Pludmale ir lieliska vieta atpūtai un veselības stiprināšanai: viļņu šalkas iedarbojas nomierinoši, fitoncīdiem bagātais priežu un jonizētais jūras gaiss labvēlīgi un dziednieciski iedarbojas uz elpošanas ceļiem, pastaigas basām kājām pa mīkstajām, siltajām jūras smiltīm vasarā masē pēdas, norūda un relaksē.

Kopumā Jūrmalā ir 12 oficiālās peldvietas, vienpadsmit no tām ir jūras, viena – Lielupes krastā. 

Daba

Rīgas līcis apskalo visu Jūrmalas ziemeļmalu aptuveni 24 km garumā. Dienvidos Jūrmalu norobežo otrā ūdensbagātākā, kuģojamā Latvijas upe Lielupe 30 km garumā. Šaurākajā vietā pretī Lielupes līkumam Baņķim starp Dubultiem un Majoriem ir tikai 380 metru. Jūrmalas teritorijas rietumu galā starp Sloku un Ķemeriem atrodas ezeri, purvi un mitrāju meži, šeit koncentrēti Jūrmalas dziednieciskie resursi. Pārējā Jūrmala pazīstama kā klimatisks rekreācijas kūrorts. Pilsētā ir dabiski meža apgabali ap Dzintariem, Vaivariem, Valteriem. Īpaša vērība tiek pievērsta vides aizsardzībai.

Vēsture

1920.gadā apdzīvotās vietas Buļļus (Lielupi), Bilderliņus (Buldurus), Edinburgu I un II (Dzintarus), Majorus, Vecdubultus un Jaundubultus, Karlsbādi (Mellužus), Asarus un Valtermuižu apvienoja Rīgas Jūrmalas pilsētā.
1946.gadā Rīgas Jūrmalu iekļāva Rīgas pilsētas sastāvā kā Jūrmalu rajonu, kam 1949.gadā pievienoja arī Priedaini.
Apvienojot Jūrmalas rajonu, Ķemeru un Slokas pilsētas, 1959.gada 11.novembrī izveidoja kūrortpilsētu Jūrmalu.

Reliģija

Jūrmalā darbojas Bulduru, Dubultu, Slokas, Ķemeru ev.lut.draudzes, Dubultu Sv.Kņaza Vladimira un Ķemeru Sv.Pāvila un Pētera pareizticīgo draudzes, Majoru, Slokas, Ķemeru Romas katoļu draudzes, Slokas Septītās dienas adventistu draudze, Slokas baptistu draudze, Jūrmalas Evaņģēliskās ticības kristiešu draudze "Dzīvais Vārds".