|
Gadskārta |
Laiks |
Objekts |
|---|---|---|
|
155 |
1870 |
Majoru tirgus pirmsākumi Štegera sētā tagadējā Tirgoņu un Jomas ielas stūrī no, kura savu nosaukumu ieguvusi Tirgoņu iela. |
|
115
|
Ap 1910. gadu |
Uzcelta Majoru muižas dzīvojamā ēka, arhitekts Vilhelms Bokslafs (1858-1945), valsts nozīmes kultūras piemineklis. No 1924.gada līdz 2007.gadam ēkā atradās bērnunams. |
|
115 |
1910 |
Iesvētīta ēka Dubultu prosp.1, kur toreiz atradās cietums, bet no 1930.gada- Rīgas Jūrmalas pilsētas valde, vēlāk - Rīgas Jūrmalas rajona un Jūrmalas pilsētas izpildkomiteja (līdz 1968.gadam). Tagad – Jūrmalas pilsētas Izglītības pārvalde. |
|
90 |
1935 |
Pētera Beltes grāmatas “Rīgas Jūrmala, Slokas un Ķemeru pilsētas ar apkārtni: Vēsturisks apskats” pirmizdevums Rīgas Jūrmalā. |
|
65 |
1960 |
Uzbūvēta Dzintaru koncertzāles piebūve ar vasaras koncertestrādi, arhitekts Modris Ģelzis, valsts nozīmes kultūras piemineklis, iekļauts Latvijas kultūras kanonā. |
|
35 |
1990 |
Jomas ielā pie Majoru koncertdārza atklāts piemineklis „Krauklītis”, veltījums Rainim un Aspazijai, autori- Zigrīda Rapa (Fernava) un Juris Rapa (Tiščenko). |
|
30 |
1995 |
Jaundubultu kapsētā atklāts piemineklis latviešu nacionālajiem karavīriem, autori- Ģirts Burvis, Ivars Bukarts. |
|
30 |
1995 |
Majoru pludmalē pie Tirgoņu ielas atklāta skulptūra „Bruņurupucis”, tēlnieks Jānis Bārda. |