Jūrmalas muzejā pieejamas trīs gan žanru, gan izteiksmes līdzekļu ziņā ļoti atšķirīgas izstādes. Kamīnzālē redzam Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas nodaļas studentu eksperimentus un iedvesmas darbus izstādē Portāli. Gleznotāja Anna Laicāņe savos darbos izstādē Dīķis un citi stāsti reflektē par sajūtām un noskanu esot dabā, kas ietver sevī satikšanos ar nepazīstamo, pārsteidzošo, sapīšanos ūdensrožu garajos kātos un dabas formu vērošanu mainīgajā gaismā. Izstāde Dialogi, kurā piedalās Arvydas Brazdžiūnas (Lietuva) un latviešu gleznotāja Ieva Liepiņa, ir vieta, kurā tiekas divu unikālu mākslinieku divas unikālas mākslas pasaules. Abu mākslinieku darbi piedāvā dinamisku un sarežģītu skatījumu uz cilvēku, viņa būtību, savstarpēji saistot emocionālo izteiksmi un sociāli kritisku izpēti.
Anna Laicāne (1984) par savu darbu kolekciju izstādē Dīķis un citi stāsti saka: Būšana dabā - mitrās vietās, pie dīķiem un ezeriem raisa atmiņas par bērnībā lasīto Keneta Greiema grāmatu Vējš vītolos. Stāsts par piedzīvojumiem un simbolisku ceļu, kas piedāvā izjust bailes, skumjas un patiesu prieku. Tas paredz satikšanos ar nepazīstamo, savādo, un nav cita veida kā pieredzēt, kā tikai doties uz priekšu. Arī animācijas filma Ezītis miglā neapšaubāmi ir atstājusi savu nospiedumu pasaules uztverē. Tajā atspoguļots ceļš un draudzība, pie kuras nonāk, pārvarot grūtības. Kā arī skaistums un ļaušana notikt, ja reiz gals ir klāt.
Anna Laicāne studējusi glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā, absolvējusi Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolu. Kopš 2004. gada sarīkojusi divpadsmit personālizstādes Latvijā, Dānijā, Portugālē. Aktīvi piedalās plenēros un simpozijos. 2016. gadā strādāja mākslinieku rezidencē Escola – Estúdio RAIZVANGUARDA, Bordeiro, Portugālē. Darbi atrodas Azerbaidžānas vēstniecībā Latvijā, Luciano Benetton Imago Mundi kolekcijā, Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē, Ventspils muzeja krātuvē, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Lietuvā, Dānijā, ASV, Vācijā, Zviedrijā, Anglijā, Francijā, Gruzijā.
Dr. Art. Andris Teikmanis izstādes Dialogs ievadā raksta: Ievas Liepiņas un Arvydas Brazdžiūnas izstādes ieceri iedvesmoja divu atšķirīgu, tomēr tik līdzīgu mākslinieku vēlme sadarboties, apspēlējot vienojošo un atšķirīgo. Spēja sadarboties vienotā ritmā, neiejaucoties otra mākslinieciskajā pasaulē, liecināja par profesionālu saderību un kopīgu māksliniecisko vīziju.
Arvydas Brazdžiūnas (1960) darbu savā izlasē iekļāvis darbus, kuri uzrunā skatītāju, to konfrontējot ar viņa atmiņām, ar pārdomām par pagātnes izbalējušo slavu, par atmiņas eroziju un par laika nežēlīgo ritumu. Tomēr vistiešākajā veidā viņa darbi, attēlojot cilvēku ķermeņus vai šo ķermeņu daļas, konfrontē skatītāju ar viņa paša ķermenisko pieredzi. Ķermeņu daudzveidības simfonija, izaicinot mainīgos skaistuma un normalitātes standartus, uzsver katra cilvēka ķermeņa unikālo, neatkārtojamo un nesalīdzināmo pieredzi, vienlaikus to konfrontējot ar mūsu civilizācijai raksturīgo totālo ķermeņu objektivizāciju. Ķermeņu nenovēršamā fragmentācija paliek par cilvēka gara noturības simbolu.
Ieva Liepiņa (1967) ir māksliniece, kuras glezniecība uzrunā skatītāju, izmantojot emocionāli dziļu simbolu valodu. Viņas darbi ir vizuāli stāsti, kuros tiek pētītas cilvēku iekšējās pasaules un to mijiedarbība ar apkārtējo vidi. Liepiņa savās gleznās atgriežas pie mūžīgām tēmām – cilvēki, daba, dabas elementi, spēle, mūsu dzīve, tās sarežģītība un mūsu lomas šajā komplicētajā dzīves spēles pasaulē.
Ieva Liepiņa savos darbos attēlo cilvēku viņa neaizsargātībā un vienlaikus izolācijā. Viņas darbi ir kā vizuāla dzeja, kas ļauj skatītājam, vērojot meistarīgi darinātās gleznas, reflektēt par sevi un par savu vietu pasaulē. Ievas darbos cilvēks nav tikai dabas vērotājs, bet tās neatņemama sastāvdaļa. Dabas motīvi simbolizē dzīvību un tās mūžīgumu, kontrastējot ar cilvēka dzīves trauslumu.
Ievas Liepiņas māksla ir aicinājums pārdomāt cilvēka lomu plašākā pasaules kontekstā. Viņa parāda, ka mēs neesam vienīgi fiziskas būtnes, bet gan daļa no lielākas dzīvības mozaīkas. Mākslinieces darbi ir kā meditatīvs pārdomu avots, kas rosinās jautāt un meklēt atbildes par to, kas mēs esam un kā mēs iederamies pasaulē, kurā dzīvojam un spēlējam savas lomas.
Abu mākslinieku darbi izstādē "Dialogi" piedāvā dinamisku un sarežģītu skatījumu uz cilvēku, viņa būtību, savstarpēji saistot emocionālo izteiksmi un sociāli kritisku izpēti.
Izstādi Portāli radījušas Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas katedras studentes Inta Priede, Džeina Mieze, Diāna Bodniece, Anna Enikova, Santa Bekmane, Lou Girerd-Chambaz. Izstādes kuratore LMA Stikla mākslas katedras vadītāja docente Agnese Gedule. Katra stikla māksliniece piedāvā savu unikālo redzējumu un perspektīvu, izmantojot stiklu kā vadošo materiālu, kas ļauj veidot portālus uz iedomu realitātēm. Mākslas darbi ne vien atspoguļo aktuālās tēmas un jūtas, bet arī aicina apmeklētājus uz refleksiju un ieinteresētību par nezināmo. Katrs mākslas darbs ir kā iespēja piedzīvot individuālu pieredzi un interpretāciju, kas izriet no dažādām redzējuma un sajūtu kombinācijām, noteikti radīs jaunas un nebijušas emocijas un izjūtas apmeklētājos.
Un atkal STIKLS! Tas ir mūsu kopdarba medijs - tīrs, caurspīdīgs, neskarti stimulējošs un vienkāršs!