Baiba Sprance beigusi Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (1981) un Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu ar diplomdarbu “Rīts” (1988, vadītājs Imants Vecozols). Viņa turpināja studijas Borisa Bērziņa meistardarbnīcā (1990-1992). Baiba Sprance kopš 2001. gada ir izglītības programmas kuratore Latvijas Nacionālā Mākslas muzejā. Viņas autortēma ir gaismas gleznieciskums, abstrakcija, kas saglabā piesaisti dabai.
Baiba Sprance par savu izstādi "Deviņi saulrieti" saka: “Mani interesē gaisma – kā kustīga enerģija un viela. Šīs īpašības arī padara gaismu redzamu un attēlojamu krāsās. Gaismas spēja pārveidot realitāti ir spēcīga un visaptveroša, tā pilnībā izmaina telpu un izjūtu ķīmiju. Acis, satiekoties ar pretgaismas plūsmu, rada savdabīgu optisku efektu – ilūziju par krāsu kustību, spilgtu un netveramu, robežojoties ar neesamību. Ilgstoši noturēt skatienu saules virzienā var tikai tad, kad tā atrodas tuvu horizontam, kur atmosfēras slāņi veido cilvēka acij labvēlīgāku filtru. Saulrietu glezniecībā redzams pretgaismas iespaids, katrreiz citāda optiska kustība, tāpēc šīs gleznas var dēvēt par saulrietu portretiem. Mēģinājums attēlot neattēlojamas parādības vienlaikus intriģē un atbrīvo, un pārbauda manu tēlu tīrības un noturības pakāpi.”