Jūrmalas pilsētas dome neatbalsta jauno kadastrālo vērtību noteikumu projektu
Publicēts: otrdiena, 28.jūlijs, 2020
Kategorija: Pašvaldība

Jūrmalas pilsētas dome (turpmāk – Dome) atbilstoši kompetencei ir iepazinusies ar sabiedriskai apspriešanai nodoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025.gadam” (turpmāk – noteikumu projekts), tā anotāciju un izsaka viedokli.

image

Noteikumu projekts paredz apstiprināt kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025.gadam atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū uz 2019.gada 1.jūliju. Dome izlases kārtā iepazinusies ar Valsts zemes dienesta publicētajām prognozētajām kadastrālajām vērtībām 2022.gadam un konstatē, ka kadastrālās vērtības pieaug lielākai daļai no Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem. Turklāt daudzos gadījumos pieaugums ir vērtējams kā kritiski augsts (līdz 9 reizēm) un būtiski pārsniedz noteikumu projekta anotācijā norādīto 20% kadastrālo vērtību pieaugumu.

 

Lai gan noteikumu projekta anotācijā ir minēts, ka izmaiņas kadastrālo vērtību bāzē viennozīmīgi nav saistāmas ar nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma apmēru un nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem pašvaldībās, nenoliedzami, ka tieši nekustamā īpašuma nodokļa apmērs ir tas jautājums, kas visvairāk interesē gan pašvaldību, gan pašvaldības iedzīvotājus un komersantus. Pašvaldības interesēs ir fiskāli neitrāls risinājums, kas nesamazina nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus, vienlaikus nodokļa maksājumiem jābūt samērojamiem ar Latvijas iedzīvotāju un komersantu maksātspēju.

 

Vērtējot prognozētās kadastrālās vērtības 2022.gadam, secināms, ka, neveicot kardinālas nodokļu sistēmas izmaiņas, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu pieaugums būs dramatisks. Jau šobrīd, lai samazinātu fizisko personu maksājamās nekustamā īpašuma nodokļa summas, kas bieži vien ir nesamērīgi augstas, Jūrmalas pilsētā deklarētajiem nekustamā īpašuma īpašniekiem tiek piemērots nodokļa atvieglojums zemei 90% apmērā.

 

Jūrmalas pašvaldība uzsver, ka nodoklis pēc sava rakstura nedrīkst būt konfiscējošs, taču tieši tas ir prognozējams 2022.gadā. Turklāt šo situāciju nerisina arī Tieslietu ministrijas piedāvājums noteikt ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamo kadastrālo vērtību, jo tas neattiecas uz komercplatībām. Tas ne tikai būtiski ietekmē saimnieciskās darbības veicējus, bet var skart arī iedzīvotājus. Piemēram, ja īpašums nav sadalīts un daudzdzīvokļu mājā atrodas arī veikals vai biroju telpas, tad nodokli par komercplatību atbilstoši piederošām domājamām daļām būs spiestas maksāt arī fiziskās personas, kaut arī viņu primārais mājoklis nebūtu apliekams.

 

Ņemot vērā minēto, Jūrmalas pašvaldība uzskata, ka paredzētais kadastrālo vērtību pieaugums 2022.gadā nav pārdomāts un grauj nodokļu sistēmas stabilitāti. Apstākļos, kad Covid-19 negatīva ietekme uz ekonomiku nav pilnībā novērsta, šādas izmaiņas nav pieļaujamas.

 

Tāpat nav saprotams, kādas izmaiņas tiek plānotas attiecībā uz citām nodevām un maksām (piemēram, zemesgrāmatas nodevas, zemes nomas maksa), kuru aprēķināšanā izmanto kadastrālo vērtību. Minētais jautājums nav aprakstīts noteikumu projekta anotācijā un publiski nav apspriests, kaut arī šie maksājumi skar privātpersonu budžetu un ietekmē ekonomisko aktivitāti valstī kopumā.

 

Papildus nodokļu politikas izmaiņām Domes ieskatā nepieciešams papildus izvērtēt Valsts zemes dienesta izmantoto īpašumu vērtēšanas metodoloģiju. To pierāda arī sertificētu nekustamā īpašuma vērtētāju publiski paustie viedokļi par Valsts zemes dienesta noteikto kadastrālo vērtību neatbilstību faktiskai tirgus situācijai, tai skaitā gadījumiem, kad noteiktā kadastrālā vērtība pārsniedz tirgus cenu.

 

Jāņem vērā, ka vēsturiskās darījuma cenas negarantē, ka par šādu cenu nekustamo īpašumu varēs pārdot saprātīgā laika periodā nākotnē. Tādējādi kadastrālās vērtības aprēķināšanai izmantotai metodei ir jābūt objektīvai un konservatīvai.

 

Vienlaikus jāatzīmē, ka vērtēšanas periodā līdz 2019.gada 1.jūlijam daļu no lielākajiem nekustamo īpašumu darījumiem Jūrmalā veica nerezidenti. Līdz ar to bieži vien šīs darījumu cenas neatspoguļo reālo Latvijas iedzīvotāju pirktspēju un finansiālo stāvokli. Tas arī liek uzdot retorisko jautājumu, kāpēc Jūrmalas iedzīvotājiem, kuri vairākās paaudzēs dzīvo mantotajos īpašumos un neplāno tos atsavināt, būtu jāpiedzīvo negatīvas sekas tikai tāpēc, ka blakus ir notikuši nekustamo īpašumu darījumi ar nerezidentiem.

 

Ņemot vērā, ka jaunās prognozētās kadastrālās vērtības būtiski palielinās nekustamā īpašuma nodokli un uzliks Jūrmalas iedzīvotājiem un komersantiem nesamaksājamu nodokļa slogu, Jūrmalas pašvaldība neatbalsta noteikumu projektu.

IESAKĀM APMEKLĒT
augusts 2020
PILSĒTAS KARTE