Trausli?
Šodien viens no lielākajiem Jūrmalas lepnumiem ir 19., 20. gs. mijas koka apbūve, kurā dominē ēkas ar mezonīniem, stiklotām verandām un asimteriskiem tornīšiem. Tās visas bagātīgi rotātas kokgriezumiem. Izstādē redzamās būvdetaļas vietējie amatnieki darinājuši pirms vairāk nekā simts gadiem no klimatiski piemērotā un izturīgā vietējā priedes koka.
Kā radās koka mežģīnes?
Kopš brīža, kad Jūrmalā – tolaik gar piekrasti izkaisītos zvejnieku ciemos, sāka ierasties arvien jauni peldviesi, radās nepieciešamība pēc piemērotām ēkām to uzņemšanai. Vienkāršie, smagnējie tautas būvniecības tradīcijās celtie apjomi transformējās vasaras atpūtai piemērotās ēkās, līdz izveidojās Jūrmalā izplatītais dzīvojamās ēkas-vasarnīcas tips ar stiklotām verandām un gracioziem tornīšiem.
Kokgriezumu rotājumi ēkām piešķīra eleganci un viegluma sajūtu, kas tik ļoti piestāv kūrortam. Ar laikmeta stilam raksturīgu kokā grieztu ornamentu joslām ierāmēti logi, akcentētas dzegas, izgreznoti zelmiņi namu īpašniekiem kalpoja kā sava veida reklāma īrnieku piesaistīšanai. No stilizētiem tautisko motīvu rakstiem līdz barokālām vinjetēm, no klasicisma kanona līdz jūgendstila fantāzijai – vēl šodien Jūrmalas ielas ir kā galerijas, kas atspoguļo aizgājušo laikmetu stilu un modes tendences.
Lielākā daļa ēku tapušas pēc būvmeistaru un arhitektu zīmētiem projektiem, taču izmantoja arī tipveida piedāvājumus no paraugalbumiem. Galdnieku darbnīcās pasūtītājs, aplūkojot jau izzāģētus šablonus vai ornamentu katalogus, varēja izvēlēties sev tīkamākos rotājumus. Kaut gan gandrīz visu meistaru vārdi aizgājuši nebūtībā, taču redzams, ka izmantotās tehnikas un meistaru rokraksti katram Jūrmalas rajonam ir savi.