Dabas aizsardzības pārvalde Ķemeru Nacionālajā parkā, Lielupes grīvas pļavās un Engures ezera dabas parka Mērsraga pļavās uzsāk lauka darbus, lai atjaunotu pļavas, purvus un uzlabotu dabiskos apstākļus piejūras mežos.
Ķemeru Nacionālajā parkā (ĶNP) turpmāko divu gadu laikā plānots atjaunot un apsaimniekot kopumā 240 ha īpaši aizsargājamo dzīvotņu, tostarp uzlabojot dzīves apstākļus arī retām un īpaši aizsargājamām augu sugām. Darbi plānoti galvenokārt tajos biotopos, kuru pastāvēšana ir atkarīga no cilvēka darbības jeb apsaimniekošanas.
Dabas saglabāšanā ir nepieciešama sistemātiska un apzināta cilvēka līdzdarbošanās, lai saglabātu specifiskas dzīvotnes un sugas, kuru dzīves vide gadsimtiem ilgi ir bijusi atkarīga no cilvēka saimnieciskās darbības vai dabas procesiem – dabiskiem traucējumiem, piemēram, uguns un plūdiem, kas mūsdienās tiek apzināti ierobežoti.
Piemēram, lai palēninātu Raganu purva aizaugšanu, purvā 134 ha platībā tiks nocirstas ātri augošās priedes, saglabājot priedes, kas pat 100–150 gadu vecumā ir pieauguša cilvēka augumā. Samazinot purva aizaugumu, tiks apturēta tā degradēšanās un atjaunosies purva ainava, kādu varēja redzēt iepriekšējos gadsimtos.
Atjaunojamo dzīvotņu sarakstā ĶNP ir arī kaļķainie zāļu purvi. Pārtraucot platību noganīšanu, meža lauces un purviņi lēnām aizaug ar krūmiem un kokiem, izspiežot no šīs dzīvotnes citas augu sugas, piemēram, rūsgano melnceri, stāvlapu, iedzelteno un Rusova dzegužpirkstīti, purvāja vienlapi, bezdelīgactiņu, parasto kreimuli. Rezultātā tās izzūd un kļūst retas un aizsargājamas. Šo dzīvotņu atjaunošanas pasākumi plānoti Kaņiera–Dūņiera–Slokas rajonā.
ĶNP senajās kāpās, kuras klāj sili, ir piemēroti dzīves apstākļi retai augu sugai – meža silpurenei. Ievērojot šī auga īpašās prasības, tā augšanas vietās tiks izcirstas otrā stāva egles un blīvais pamežs un tiks veidoti atvērumi. Pēc tam, kad nocirstais materiāls būs apžuvis, visi zari tiks salasīti, sakrauti kaudzēs un sadedzināti, tā radot atsegtus augsnes laukumus, kas būs piemēroti silpureņu sēklu uzdīgšanai nākamajos gados.
Dzīvotņu atjaunošanas pasākumi tiks veikti arī Jaunķemeros – cilvēku ļoti apmeklētā un iecienītā vietā. Ņemot vērā, ka ugunsgrēki Latvijā netiek pieļauti cilvēka rekreācijai svarīgās vietās, piekrastes meži noveco – aizaug un aizzeļ ar lapu kokiem, krūmiem, tādējādi izspiežot no teritorijas īpaši aizsargājamās sugas, piemēram, smiltāju neļķi un pļavas silpureni, un veidojot apstākļus, kas vairs nav piemēroti saulmīļiem – augiem un kukaiņiem, kas dzīvo mežainās kāpās. Vēl viens saulmīlis ir arī maza vabolīte – sveķotājkoksngrauzis, kas spēj dzīvot tikai saules apspīdētā, biezā, vismaz 150 gadus vecas priedes mizā un nevar pārcelties uz dzīvi citur.
Tiks izcirsts biezais pamežs Jaunķemeru ceļa tuvumā, tiks izvākti stumbrus noēnojošie koki un krūmi, kā arī vairākās vietās, galvenokārt joslā starp kāpām un mežu, turpināsies invazīvās sugas – krokainās rozes – ierobežošana.
Ārpus ĶNP – Jūrmalā un Mērsragā – lielākoties plānota pļavu atjaunošana un apsaimniekošana. Piemēram, Vecslocenes upes krastos 15 ha platībā pļavu atbrīvos no aizauguma, kā arī veiks krūmu un koku sakņu un lielo ciņu frēzēšanu.
Līdzīgi pļavas atjaunošanas darbi plānoti Lielupes grīvu pļavu teritorijā Jūrmalā, Lielupes krastā, pie dzelzceļa tilta, kur savulaik vērtīgu pļavu teritorijā ir bijuši ierīkoti mazdārziņi. Tikai regulāra niedru pļaušana vairākas reizes sezonā var dot iespēju no jauna ieviesties un sazelt piejūras zālājiem raksturīgajiem augiem.