Pašvaldība

Piektdien, 13. augustā, atklāts atjaunotais un pārbūvētais Ķemeru vēsturiskais parks – valsts nozīmes kultūras un arhitektūras piemineklis. Saglabātas parka kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības, kā arī parka pamatfunkcijas, kas nodrošina rekreācijas iespējas visām iedzīvotāju paaudzēm. Atjaunošanas darbi veikti vairāk nekā 20 hektāru platībā.

Foto no kreisās: pilnsabiedrības “RERE BMV” pārstāvis, AS “RERE Grupa” valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš, Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis, SIA “Livland Group” būvprojekta izstrādes un autoruzraudzības grupas vadītājs Andis Špaks.
Foto no kreisās: pilnsabiedrības “RERE BMV” pārstāvis, AS “RERE Grupa” valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš, Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis, SIA “Livland Group” būvprojekta izstrādes un autoruzraudzības grupas vadītājs Andis Špaks

Ķemeru parkam ir vairāk nekā 180 gadu vēsture – tā veidošana sākta līdz ar pirmās valsts peldu iestādes atklāšanu. 2019. gada oktobrī Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība sāka būvdarbus parka pārbūvei un restaurācijai, šovasar būvdarbi ir pabeigti, un no 13. augusta parks ir pieejams apmeklētājiem.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis: “Parka atjaunošana un pārbūve bija liels izaicinājums teritorijas lielā apjoma, finanšu ieguldījumu un darbu specifikas ziņā, ņemot vērā saglabājamās vēsturiskās, dabas un arhitektūras vērtības. Šovasar parks piedzīvo savu atdzimšanu. Ir revitalizēta daļa kādreiz degradētās Ķemeru teritorijas, atjaunots kultūrvēsturiskais mantojums, ko saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm. Jūrmalnieki, jo īpaši Ķemeru iedzīvotāji, to ir ļoti gaidījuši, un esmu pārliecināts, ka šī vieta kļūs arī par vienu no iecienītākajiem tūrisma objektiem Latvijā.”

AS “RERE Grupa” valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš: “Ķemeri ir vieta, kur satiekas dabas vērtības, apkaimes iedzīvotāju ikdiena un tūristu ienestā dzīvība. Darbs pie šī projekta ir bijis tikpat daudzveidīgs: esam atjaunojuši kultūrvēsturisko parku un apkārtējo ielu infrastruktūru, kā arī restaurējuši vienu no Ķemeru simboliem – ūdenstorni. Šādu daudzveidīgu darbu izpilde, sākot ar hidrotehniskiem, līdz pat restaurācijas, infrastruktūras un ainavu izveides darbiem, nav paveicama bez labas sadarbības un kopīgas izpratnes par vēsturiskā mantojuma nozīmi mūsdienu kultūrtelpā. Vislielākais paldies visiem projektā iesaistītajiem, īpaši Ķemeru iedzīvotājiem par pacietību būvdarbu periodā, jo pēdējā gadsimta laikā Ķemeros nav bijis svarīgāka notikuma par šī parka atjaunošanu. Ticu, ka gandrīz katrs ķemernieks jau ir izstaigājis jaunās takas un novērtējis, kā ikdienā izmantot šo atjaunoto dzīves telpu pastaigām, sportam vai vēstures iepazīšanai.”

Parks atjaunots, saglabājot vēsturiskā plānojuma kompozīciju, izveidojot funkcionālu, harmonisku un arhitektoniski izteiksmīgu vidi, kā arī radot ērtus apstākļus apmeklētājiem.

Parka teritorijā atjaunots pastaigu celiņu tīkls, izbūvēti jauni pastaigu celiņi, labiekārtojumam izvietots vairāk nekā 180 atpūtas soliņu. Atbilstoši kūrorta stilistikai izmantots daudzveidīgs rožu un ziedošo krūmu sortiments. Apstādījumus parka plašajā teritorijā veido vairāk nekā 5000 rožu un hortenziju stādījumi un gandrīz 20 tūkstoši krāšņumaugu, kas parka apmeklētājus priecēs visu gadu. Iestādīts vairāk nekā 500 koku, tostarp ierīkota liepu stādījumu aleja.

Parka infrastruktūru veido tā pastaigu celiņu tīkls ar labiekārtojumu un bagātīgiem apstādījumiem, romantiski tiltiņi pār Vēršupīti, kas plūst cauri parkam, paviljoni un rotondas, kā arī mazās arhitektūras formas – vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi.

Veicot parka pārbūvi, iztīrīta Vēršupītes gultne, nostiprināti tās krasti un rekonstruētas vēsturiskās slūžas, atjaunoti 12 tiltiņi, tostarp trīs transporta tilti.

Restaurēta romantiskā Mīlestības saliņa ar paviljonu-rotondu – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis; atjaunots sēravota paviljons un izbūvēti divi jauni paviljoni - nojumes parka teritorijā. Restaurētas mazās arhitektūras formas – vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi: viens no pazīstamākajiem parka objektiem – akmens skulptūra “Ķirzaciņa”, no kuras iztek sērūdens avots, izveidota akmens skulptūra “Vardīte”, kur ierīkots dzeramā ūdens brīvkrāns. Godinot personības, kam bijusi nozīmīga loma Ķemeru kūrorta izveidē un darbībā, atjaunota 1861. gadā veidotā piemiņas zīme – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Ķemeru kūrorta dibinātājiem un direktoriem.

Pārbūvēta un atjaunota ne tikai parka teritorija, bet arī apkārtējās ielas, izbūvētas autostāvvietas un velonovietnes, ierīkoti seši bezvadu interneta piekļuves punkti un videokameras drošības kontrolei.

Uzbūvēts arī jauns rotaļu laukums ar nojumi aktivitātēm bērniem, pie rotaļu laukuma ierīkots garšaugu labirints ar vairāk nekā 300 garšaugiem, tādējādi ne tikai saglabājot parka rekreācijas funkciju, bet papildinot to atbilstoši mūsdienu vajadzībām. Laukuma mīkstais segums un rotaļu elementi parka teritorijā tiks uzstādīti šī gada septembrī.

Apskatei atvērts arī atjaunotais Ķemeru ūdenstornis ar ekspozīcijām. 

  • Apmeklētājiem pirms Torņa apmeklējuma ir pienākums izlasīt Torņa apmeklējuma noteikumus, stingri ievērot visas aizlieguma, drošības, informācijas zīmju prasības, nekādā veidā neapdraudēt sevi un citus Torņa apmeklētājus.
  • Bērni vecumā līdz 16 gadiem Torņa skatu platformas var apmeklēt tikai pieaugušo pavadībā, bērni līdz 6 gadiem – tikai pieaugušo pavadībā pie rokas.
  • Kategoriski aizliegts apmeklēt Torni alkoholisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, lietot alkoholiskos vai citas apreibinošās vielas, atrodoties Tornī.
  • Apmeklējuma laikā aizliegts ēst līdzpaņemto ēdienu.
  • Augšējās skatu platformas (augstums 42 metri) apmeklējums ir iespējams, tikai veicot rezervāciju.
  • Uz augšējās skatu platformas vienlaikus drīkst atrasties ne vairāk kā 5 cilvēki (neatkarīgi no vecuma). Augšējās skatu platformas nav ieteicams apmeklēt bērniem līdz 6 gadu vecumam.
  • Kategoriski aizliegts kāpt uz Tornī esošajām konstrukcijām, pārkārties, līst cauri, iziet ārpus norobežojumiem.  
  • Kāpjot pa kāpnēm, jābūt uzmanīgiem un jāievēro piesardzība. Kāpjot augšup, jāpārliecinās, vai kāds nekāpj lejā. Priekšroka jādod tiem, kuri kāpj lejā!
  • Aizliegts atrasties uz platformām negaisa vai stipra vēja laikā vai sliktos laika apstākļos.
  • Aizliegts ievest vai ienest dzīvniekus, izņemot asistentus – suņus-pavadoņus, kuri pavada personas ar funkcionāliem ierobežojumiem.
  • Torņa telpās tiek veikta videonovērošana.
  • Torņa darbinieki ir tiesīgi brīdināt par konstatēto pārkāpumu un sekām, izraidīt no telpām personas, kuras neievēro vai arī pēc brīdinājuma atsakās ievērot šos noteikumus, kā arī pieaicināt policiju, radušos konfliktu risināšanai. 
  • Apmeklētājs uzņemas pilnu atbildību par personīgo mantu, savu un bērnu un/vai pavadāmo personu drošību un uzvedību.
  • Par Torņa konstrukciju bojājumiem, apmeklētāju neatbilstošu uzvedību vai jebkuriem šo noteikumu pārkāpumiem apmeklētājs informē Torņa darbiniekus.

Ķemeru vēsturiskā parka atjaunošanas būvprojektu izstrādāja SIA “Livland Group”, parka atjaunošanas darbus veica pilnsabiedrība “RERE BMV”, būvuzraudzību nodrošināja piegādātāju apvienība “SIA “Isliena V” un SIA “Jurēvičs un partneri””. Projekta “Ķemeru parka pārbūve un restaurācija” kopējās izmaksas ir 9,5 milj. eiro, t.sk. Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums 5,74 miljoni eiro, valsts budžeta dotācija 267 tūkstoši eiro un Jūrmalas pašvaldības ieguldījums – 3,5 miljoni eiro.

  • Ķemeru ūdenstorņa pārbūve īstenota ERAF projekta “Jaunu dabas un kultūras tūrisma pakalpojumu radīšana Rīgas jūras līča rietumu piekrastē” projekta Nr.5.5.1.0/17/I/010 ietvaros;
  • Ķemeru parka atjaunošana īstenota ERAF projekta “Ķemeru parka pārbūve un restaurācija” , projekta Nr. 5.6.2.0/18/I/008 ietvaros.
ERAF logo