Novembra otrajā pusē Jūrmalā, dabas parka “Ragakāpa” teritorijā un tās apkārtnē, piekrastes posmos, notiks priekškāpu un pelēko kāpu biotopu stāvokļa uzlabošanas darbi; tie turpināsies arī ziemas periodā. Plānots veikt nelielu, strauji augošo priežu ciršanu platībās ārpus meža. Darbi notiks organizācijas “Eiropas Zaļā josta” (European Green Belt) finansētajā projektā “Eitrofikācijas samazināšana pelēko kāpu biotopos”.
Kopšanas darbus priekškāpās un pelēkajās kāpās nepieciešams veikt, lai samazinātu ar priedi aizaugošās platības. Pelēkās kāpas ir ekoloģiski jutīgas un antropogēni (cilvēka darbības) spēcīgi ietekmētas teritorijas, tāpēc to mērķtiecīga apsaimniekošana ir nozīmīga gan dabas daudzveidības saglabāšanai, gan atpūtas vides nodrošināšanai.
Kāpu kopšana nelielās platībās iepriekš jau veikta dabas parka “Engures ezers” piekrastes daļā. Līdzīgi darbi veikti arī citviet Latvijā – Carnikavas, Užavas un Ovīšu piekrastēs.
Kāpu atjaunošanas darbi ir saskaņoti ar Dabas aizsardzības pārvaldi, pamatojoties uz sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta atzinumu, kā arī saskaņā ar normatīvajiem aktiem – “Dabas parka “Ragakāpa” individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem”, “Sugu un biotopu aizsardzības likumu” un citiem. Ņemot vērā, ka darbi notiek ārpus meža zemes, uz darbu veikšanu attiecas Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumi Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” un arī saistošie noteikumi “Par koku ciršanu ārpus meža un apstādījumu aizsardzību Jūrmalas valstspilsētā”. Saskaņā ar tiem, tiks veikta nelielu priežu izzāģēšana un mazo priedīšu izraušana ar rokām.
Kas ir pelēkās kāpas?
Pelēkās kāpas ir nosacīti stabilas kāpas, kas attīstās no jūras krasta priekškāpām, tām apaugot. Pelēko kāpu augu valsti veido sausumizturīgas, zemu daudzgadīgo krūmu un lakstaugu un sūnu sugas, izteikta ir liela ķērpju daudzveidība. Tās ir iekļautas Eiropas Savienības prioritāri aizsargājamo biotopu sarakstā. Jo mazāk koku pelēkajās kāpās, jo labvēlīgāk ir specifiskajam biotopa augājam un ar to saistītajiem bezmugurkaulniekiem un putniem. Pelēkās kāpas atrodas šaurā joslā starp pludmali un mežainajām kāpām. Pelēko kāpu raksturo atklātas vietas, kur ir maz vai vispār nav koku un krūmu, zemi klāj ķērpji, sūnas un zemi lakstaugi. Līdz ar to tā ir galvenā mājvieta daudzām gaismas prasīgām sugām, tostarp pļavas silpurenei, smiltāja neļķei, gmelina alisei, garlūpas racējlapsenei, stepes čipstei. Lielākā daļa pelēko kāpu ir radušās un ilgstoši bijušas cilvēka darbības ietekmē. Savulaik šajās kāpās žāvēja zvejas tīklus, novietoja laivas un ganīja lopus. Šodien tās galvenokārt kalpo kā atpūtas teritorijas. Pelēko kāpu un klaju iekšzemes kāpu biotopiem ir ne vien augsta bioloģiskā vērtība, bet arī liela nozīme augstvērtīgu dabas un kultūrvēsturisko ainavu saglabāšanā. Pelēko kāpu biotopa kopšanas darbu mērķis ir uzlabot šī biotopa struktūru, radot pēc iespējas labākus dzīves apstākļus šī biotopa raksturīgām sugām, kā arī veicināt kāpu ekosistēmu stabilitāti.
Kāpēc kopjot pelēkās kāpas izzāģē priedes?
Ja pelēko kāpu josla netiek apsaimniekota, tā aizaug ar kokiem un krūmiem, apdraudot vairāku īpaši aizsargājamu sugu pastāvēšanu. Jūrmalas valstspilsētā pelēko kāpu biotopi pārsvarā aizaug ar parasto priedi (Pinus sylvestris). Aizaugušā kāpā samazinās smilšu kustība, palielinās nobiru un barības vielu daudzums, samazinās gaismas daudzums, līdz ar to izzūd arī kāpai raksturīgās sugas, kā rezultātā biotops transformējas un izzūd. Atjaunojot pelēko kāpu, būtiski palielināsies dabas parka “Ragakāpa” atklāto kāpu platība, kur būtu atjaunoti biotopa funkcionēšanai nepieciešamie apgaismojuma un mitruma apstākļi, kā arī atbilstoši smilšu pārpūšanas procesi.
Dabas aizsardzības pārvalde sagatavojusi vadlīnijas par pelēko kāpu un klaju iekšzemes kāpu apsaimniekošanu, ar kurām var iepazīties šeit.
Kur ir cik lielā platībā tiks veikti kāpu kopšanas darbi?
Kāpu kopšanas darbi notiks Jūrmalas valstspilsētas teritorijā, Buļļuciema apkārtnē, kāpu posmā starp 36. līniju un Lielupes grīvu, zemes vienībās ar kadastra apzīmējumiem: 1300 002 0102 un 1300 002 1203. Kopumā plānota daļēja priežu apauguma novākšana aptuveni 11,5 ha lielā kāpu platībā, kurā tiks atjaunotas pelēkās kāpas, izzāģējot blīvi saaugušās jaunās priedes.
Kādas priedes tiek izzāģētas?
Tiks saglabātas priedes, kuru celma diametrs ir lielāks par 12 cm, kā arī visas ekoloģiski un ainaviski nozīmīgās priedes ar izteiktiem piezemes zariem un plakanu vainagu. Savukārt izzāģētas tiks blīvi saaugušās jaunās priedes un priežu grupas, kas veido vienlaidu biezas audzes, neļaujot attīstīties tipiskajām pelēko kāpu augu un dzīvnieku sugām.
Kas notiek ar izzāģētajām priedēm?
Novāktais priežu apaugums tiks nodots pašvaldībai ciršanas atlieku nodošanai utilizācijai.
Atjauno arī Eiropā!
Kopumā pelēko kāpu atjaunošana, saglabāšana un aizsardzība ir aktuāla problēma ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā. Šāda veida darbi plaši tiek veikti arī Dānijā, Nīderlandē, Vācijā un citviet, kur veic koku un krūmu apauguma samazināšanu. Pieredze, kas tiek gūta šajā projektā, ir ļoti nozīmīga arī citām piekrastes pašvaldībām, jo atklāto kāpu saglabāšana ir viens no priekšnoteikumiem sekmīgai piekrastes ainavas saglabāšanai, līdz ar to arī tūrisma pasākumu plānošanai, kas ir ekonomiski būtisks aspekts, īstenojot piekrastes infrastruktūras attīstību.