Kas jāņem vērā nekustamā īpašuma īpašniekiem vasarā, lai Jūrmalas pilsētvide būtu kopta, pievilcīga un tajā būtu patīkami uzturēties gan pašiem, gan pilsētas viesiem?
Pašvaldība nodrošina pilsētas publisko teritoriju uzturēšanu. Arī nekustamo īpašumu īpašniekiem ir pienākumi, kas jāveic, lai uzturētu kārtībā savu īpašumu un tam piegulošo teritoriju.
Nopļaut zālienu, kopt piegulošo teritoriju
Nekustamo īpašumu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem nekustamajā īpašumā un īpašumam piegulošajā teritorijā ir pienākums:
- pļaut zālienu, nepieļaujot, ka zāles garums pārsniedz 15 centimetrus;
- tīrīt piegulošās teritorijas, ietves un publiskai lietošanai ierīkotos pagalma gājēju celiņus.
Jūrmalas pašvaldības policijā informēja, ka par nepļautu zālienu no 2023. gada 1. marta līdz šim brīdim ir uzsākti 34 administratīvo pārkāpumu procesi.
Ja nekustamā īpašuma piegulošā publiskā lietošanā esošā teritorija līdz brauktuves malai pārsniedz piecus metrus, nekustamā īpašuma īpašnieks nodrošina piegulošās teritorijas uzturēšanu piecu metru platumā no nekustamā īpašuma robežas.
Īpašniekam ir jānodrošina īpašumam piegulošās publiskās teritorijas uzturēšana, izņemot šādas ielas: Pērkona iela, Rīgas iela, Meža prospekts, Bulduru prospekts, Aizkraukles iela, Rembates iela, Raunas iela, Ikšķiles iela, Dzintaru prospekts, Lienes iela, Jomas iela, Jūras iela, Ērgļu iela, Zigfrīda Meierovica prospekts, Dubultu prospekts, Strēlnieku prospekts, Raiņa iela, Nometņu iela, Tallinas iela, Mellužu prospekts, Asaru prospekts, Talsu šoseja, Kolkas iela, Turaidas iela posmā no izejas pludmalē līdz dzelzceļa līnijai, Skolas iela, Ventspils šoseja, Slokas iela, Piekrastes iela, Mežmalas iela, Tukuma iela, Emīla Dārziņa iela, Vienības prospekts, Lielais prospekts, Vikingu iela, Lašu iela, Babītes iela, Viestura iela posmā no Ganību ceļa līdz Vienības prospektam.
Sarakstā minētās ir Jūrmalas centrālās ielas ar intensīvu sabiedriskā transporta, autotransporta un cilvēku plūsmu, tādēļ ir nepieciešams nodrošināt to kvalitatīvu uzturēšanu, ko dara pašvaldība.
Atbilstoši Jūrmalas pilsētas domes saistošajiem noteikumiem Nr. 5 “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Jūrmalas pilsētā” noteikts, ka bioloģiski noārdāmos atkritumus atļauts kompostēt savas mājsaimniecības teritorijā, ja tas nerada draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, videi, kā arī personu mantai.
Ja bioloģisko atkritumu kompostēšana savā mājsaimniecības teritorijā nav iespējama, Jūrmalas iedzīvotāji var vērsties pie sadzīves atkritumu apsaimniekotāja SIA “Clean R”, kas piedāvā bioloģiskajiem atkritumiem atsevišķus konteinerus vai maisus.
Šo atkritumu izvešanai var pieteikties, zvanot SIA “Clean R” Klientu apkalpošanas centram pa tālruni +371 67111001, vai e-pastā kc@cleanr.lv.
Sētas, žogi, vārtiņi
Aicinām namīpašniekus pievērst uzmanību arī sava žoga un pagalma labiekārtojuma elementu – soliņu, bērnu rotaļu ierīču, sporta aprīkojuma, atsevišķo laternu un apgaismes ķermeņu, karogu mastu, velosipēdu statīvu u. c. – sakārtošanai. Tiem jābūt tehniskā un vizuālā kārtībā, jāizvērtē, vai nav nepieciešama atjaunošana, labošana, vai arī tie jānojauc.
Atjaunojot žogu, vārtu krāsojumu, jāņem vērā, ka krāsu risinājumam jāiekļaujas apkārt esošajā pilsētvides ainavā.
Pienākumi un atbildība
Pienākumi un atbildība par teritorijas uzturēšanu ir noteikta Jūrmalas pilsētas domes 2021. gada 25. februāra saistošajos noteikumos Nr. 17 “Jūrmalas valstspilsētas teritorijas kopšanas saistošie noteikumi”.
Saistošo noteikumu prasību ievērošanu kontrolē Jūrmalas pašvaldības policija, kas šobrīd īpašuma sakopšanai pievērš pastiprinātu uzmanību. Administratīvā pārkāpuma lietas tiek izskatītas Jūrmalas Administratīvajā komisijā. Pašvaldības policija atgādina, ka par īpašuma nekopšanu un neuzturēšanu atbilstīgi saistošajiem noteikumiem var piemērot administratīvo sodu.
Jāierobežo latvāņu izplatība
Jūrmalā, vairāk – Ķemeru apkaimē, sastopama invazīvo augu suga – Sosnovska latvānis. Invazīvās sugas ir Latvijas dabai neraksturīga suga, kura apdraud vietējās sugas un to dzīvotnes vai rada ekonomiskus zaudējumus, kaitējumu cilvēka veselībai vai videi.
Atbilstoši Augu aizsardzības likumam un Ministru kabineta 2008. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 559 “Invazīvās augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanas noteikumi” zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir iznīcināt Sosnovska latvāni, ja tas izplatījies zemē, kas atrodas viņa īpašumā vai valdījumā, kā arī sniegt informāciju Valsts augu aizsardzības dienestam par teritorijām, kas invadētas ar Sosnovska latvāni, un izvēlētajām metodēm, ko paredzēts izmantot tā ierobežošanai. Pirms latvāņu apkarošanas obligāti jāiepazīstas ar darba aizsardzības prasībām!
Saskaņā ar Augu aizsardzības likumu par invazīvo augu sugu audzēšanu, izplatības pieļaušanu, ierobežošanas pasākumu neīstenošanu, kā arī informācijas nesniegšanu Valsts augu aizsardzības dienestam par invazīvo augu sugu invadētajām platībām, zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam var piemērot administratīvo pārkāpumu, sākot no brīdinājuma līdz naudas sodam: privātpersonām – brīdinājums, 50–1500 eiro, juridiskai personai – brīdinājums, 300–3000 eiro.