Publicēts: 12.01.2023.
Kultūra un izklaide
Globuss

Jūrmalas muzejā līdz aprīlim skatāma muzeja jaunieguvumu izstāde “Muzeja lietu slepenā dzīve”.

Katru gadu Jūrmalas muzeja kolekcijas papildina vidēji 1200 priekšmeti. Krājumā tie nonāk, gan muzeja darbinieku īpaši meklēti, gan saņemti no Jūrmalas iedzīvotājiem un muzeja apmeklētājiem. Pēdējo gadu laikā muzejs kļuvis bagātāks par 5766 priekšmetiem. Vairums no tiem ir dāvinājumi, atsevišķi priekšmeti – iepirkumi.

Izstādē “Muzeja lietu slepenā dzīve” eksponēta tikai neliela daļa no jaunieguvumiem. Pieņemot krājumā priekšmetu un piešķirot tam muzejisko vērtību, pēc īpašnieka vārdiem tiek pierakstīta leģenda, kas kļūst par pirmavotu. Ne vienmēr persona, kas nodod priekšmetu muzejam, pārzina tā izcelsmi, iepriekšējo piederību un pielietojumu. Lai atklātu muzeja priekšmetu neredzamo, slepeno dzīvi, nepieciešama rūpīga priekšmeta izpēte, kas aizved pie cilvēkstāstiem, un tikai tad pilnībā atklājas priekšmetu kultūrvēsturiskā nozīme.

Jaunieguvumu izstādē ir apskatāmi vairāk nekā 100 priekšmeti, kurus papildina stāsti par šīm lietām un cilvēkiem. Neviens no šiem stāstiem nav pilnīgs un pabeigts, jo pētniecības darbi turpinās. Priekšmeta ceļš no īpašnieka līdz nonākšanai muzejā un eksponātam izstādē dažkārt ir ļoti sarežģīts un nereti līdzinās detektīvam, tādēļ muzeja krājuma glabātāji ir pateicīgi muzeja apmeklētājiem par izstādes stāstu papildināšanu un jauniem stāstiem, kas bagātina Jūrmalas vēsturi.

Izstādes ekspozīcijā izmantotas fotogrāfijas un 2002. gada dokumentālās filmas “Kino gadsimts Latvijā. Aloizs Brenčs” fragmenti no Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, kā arī fotogrāfijas no privātajiem arhīviem.

Jūrmalas muzejā atklāta izstāde

Pulksteņa stāsts

Jūrmalniece Andra Lapsa 2018. gadā Jūrmalas muzejam dāvināja sienas pulksteni.

Pulkstenis piederējis A. Lapsas vecvecākiem Marijai un Indriķim Zurovskiem, vēlāk – A. Lapsas vecākiem Ilgai un Andrim Zurovskiem. Tā sauktais Švarcvaldes sienas pulkstenis ģimenes īpašumā nonāca Otrā pasaules kara gados, kad Marija ar vīru un diviem dēliem dzīvoja pie vecākiem Dobeles novada Auru pagasta mājās “Omiņas”. Kara laikā, kad padomju karavīri siroja pa mājām Dobeles apkārtnē, piesavinoties visu, kas iepatikās, “apciemotas” tika arī “Omiņas”. Vai nu sirotāji bija jau tā sazagušies, ka nevarēja panest, vai bija jāsteidzas un aizmirsa, vai kādu citu iemeslu dēļ pēc karavīru aiziešanas mājas iedzīvotāji sev par lielu brīnumu atklāja, ka mājās ir uzradies sienas pulkstenis.

20. gs. 50. gadu sākumā Zurovski no Dobeles novada pārcēlās uz Jūrmalu, jo baidījās no izsūtīšanām un represijām, kas varēja draudēt Indriķim, bijušajam leģionāram, un viņa ģimenei. Zurovski dzīvoja Pumpuros, Braslas ielā, līdz 1998. gadam, kad īpašums tika nacionalizēts.

Švarcvaldes sienas pulksteņus sāka izgatavot 18. gs. Vācijas dienvidos, ar mežiem klātās Švarcvaldes kalnu grēdas rajonā. Pulksteņus raksturo koka ciparnīca, kas apgleznota ar ziedu motīviem vai dabas ainiņām, un metāla atsvari čiekura formā. 19. gs. šie pulksteņi bija izplatīti gan Eiropā, gan Latvijas teritorijā, jo tos ražoja masveidā un arī vidusslāņa cilvēki varēja atļauties tos nopirkt. Jāpiemin, ka arī pirmais pulkstenis ar dzeguzi ir izgatavots Švarcvaldē.

Fragments no Ojāra Kreicberga stāsta

2015.–2016. gadā jūrmalnieks Ojārs Kreicbergs (1936–2016) dāvināja Jūrmalas muzejam vairākus priekšmetus, kas saistīti ar viņa dzīvi un Jūrmalu. Izstādē ir apskatāmi daži no tiem – galda globuss, šķiltavas, ragi, fotogrāfijas un viņa pašrocīgi uzrakstītās atmiņu lapas ar stāstiem par globusu un ragiem.

Globusu O. Kreicbergs iegādājies 1949. gadā par naudu, kuru nopelnījis vasarās, ganot lopus Slokā. Viens no iemesliem tā iegādei bija Ojāra un vecākā brāļa Artūra kopīgais plāns apceļot pasauli. Tas gan netika īstenots, taču globuss ar lepno uzrakstu “mans globus no 1949. g. Slokā Ojārs” saglabājies līdz mūsdienām. Uz globusa pamatnes krievu valodā norādīts, ka tas ražots Maskavā, bet uzraksti uz kartes ir latviešu valodā.

Šķiltavas, kas piederējušas O. Kreicbergam, uzdod vairākus jautājumus, uz kuriem pagaidām atbildes nav atrastas. Kurš un kad izgatavoja šķiltavas? Vai tā bija dāvana? Ar kādu notikumu O. Kreicberga dzīvē saistīts datums, kas ieskrāpēts uz šķiltavām?

Šķiltavas izgatavotas no baltmetāla sešstūra formā un dekorētas ar piecu latu sudraba monētām. Uz vienas skaldnes malas ir ieskrāpēts datums un iniciāļi “1953. V O K”, kas nozīmē “1953. gada maijs, Ojārs Kreicbergs”.

Ar stāstu pilnām versijām un attēliem, kas stāstus papildina, aicināti iepazīties izstādē “Muzeja lietu slepenā dzīve”.

Autors:
INTA BAUMANE, Jūrmalas muzejs