Kultūra un izklaide
Felsko
No Jūrmalas muzeja krājuma: Oskars Eduards Daniels Felsko (1848–1921). “Klusā daba”. 19. gs. beigas. Audekls, eļļa

Jaunā gada sākumā – 5. janvārī – Jūrmalas muzejā tiks atklāta Jūrmalas mākslinieku biedrības dalībnieku darbu izstāde “Klusā daba neklusē”, kas veidota sadarbībā ar Jūrmalas muzeja mākslas krājumu, savukārt kamīnzālē būs skatāma piemiņas izstāde, kas veltīta māksliniekam Valdim Opmanim.

Jūrmalas mākslinieku biedrība. “Klusā daba neklusē”

Jūrmalas muzeja 2. stāva zālēs janvārī būs skatāmi Jūrmalas mākslinieku darbi izstādē “Klusā daba neklusē”.

Klusās dabas žanrs vijas cauri gadsimtiem un savu aktualitāti joprojām nav zaudējis – žanrs kā laikmeta liecība vēsta par laiku, kurā dzīvojam, par lietām ap mums un uztveres mainību.  Jūrmalas mākslinieki savos darbos stāsta par šodienu, par vienkāršo un sarežģīto, par prieku un pārdzīvojumiem, par zināmo un jau pārbaudīto un par vēl nezināmo. Caur priekšmetisko naratīvu klusajās dabās autori paver durvis uz savu pasauli un ļauj tajā ieskatīties arī skatītājam.

Izstādē eksponēti Jāņa Veisa, Andreja Ģērmaņa, Voldemāra Krutina, Birutas Jansones, Jāņa Jansona un citu mākslinieku darbi.

Jānis Veiss.
Jānis Veiss (1928). “Klusā daba”. 2023. Kartons, eļļa

Nozīmīgu izstādes daļu veido Jūrmalas muzeja mākslas krājuma kluso dabu izlase, kas aptver plašu laika periodu, sākot no 18. gadsimta otrās puses līdz pat mūsdienām. Katrs darbs raksturo savu laikmetu, tradīcijas un stilu. Izstādē būs skatāmi Jakoba Samuela Beka (1715–1778), Oskara Eduarda Daniela Felsko (1848–1921), kā arī mūsdienu latviešu mākslinieku – Birutas Delles, Edgara Bauzes, Viļa Ozola un citu autoru darbi.

Piemiņas izstāde “Valdim Opmanim – 80”

Gleznotājs Valdis Opmanis (1944–2018) savā gleznotāja karjeras sākuma posmā – pagājušā gadsimta 70. gados – ir bijis viens no tiem māksliniekiem, kurš piederējis pie “fotogrāfiskās glezniecības” pārstāvjiem, izteikts latviešu reālistiskās glezniecības turpinātājs.

“Latvijas Mākslas akadēmijas gados un pēc tās beigšanas gleznotāja Valda Opmaņa kolēģi domāja, ka radies spēcīgs konkurents figurālās glezniecības un portreta žanros… Sirdij tuvo pedagogu, īpaši Arnolda Griķa, Edgara Iltnera, Konrāda Ubāna un Leo Svempa, ietekmē gleznoti arī portreti, ainavas un klusās dabas,” par Valdi Opmani 1992. gadā paudusi mākslas zinātniece Tatjana Suta.

Valda Opmaņa portrets
Valda Opmaņa portretu Olafs Ošs fotografējis ap 2015. gadu Mākslas dienās, kas norisinājās Bulduru Izstāžu namā.

“Es pratu zīmēt un gleznot visu, izņemot skaisto. Skarbā sociālisma manierē iemūžināju milici, traktoristu, gājējus Rīgas ielās, 15 republiku karogus… Sapratu, ka tam visam nav jēgas. Negribēju vairs gleznot pēc pasūtījuma un tā, kā to lika. Ieturēju pauzi, negleznoju un tad sāku gleznot kluso dabu: ziedus, vāzi, cepumu trauku. Gleznoju tā, kā jutu.”

Deviņdesmitajos gados un līdz mūža beigām Valdis Opmanis pārsvarā gleznoja ziedus. Gleznojot tos, viņš tiecies uz vienkāršību, jo atzina, ka šis motīvs viņam bija vistuvākais. Viņa gleznās koši iezaigojas ziedi, kas tverti izteikti naturāli, tā, kā pļavā vai krūmā auguši. Tos gleznojot, mākslinieks apstādina to plaukšanas un ziedēšanas brīdi.

Valdis Opmanis. Mežrozītes
Valdis Opmanis. “Mežrozītes”. 1994. Kartons, eļļa

Ar piemiņas izstādei Jūrmalas muzejā izvēlētajiem darbiem skatītājs tiek aicināts vērot mākslinieka radošās izpausmes dažādos laika posmos un dažādu žanru darbos – ainavās, portretos un ziedu klusajās dabās.

Izstāžu atklāšana – 5. janvārī plkst. 17.00. Izstādes muzejā būs skatāmas līdz 11. februārim.