9. jūnijā Latvijas Mākslas akadēmijā norisinājās Latvijas Ainavu arhitektūras balvas svinīgā apbalvošanas ceremonija, kur starptautiskās žūrijas balvu saņēma divi Jūrmalas dārzi.
Nominācijā “Ārtelpa” starptautiskās žūrijas balva piešķirta privātam dārzam “The lost garden” un Ķemeru vēsturiskajam parkam.
Privātais dārzs atrodas Bulduru prospektā, dārza kopējā platība ir 3,2 hektāri. “Labiekārtojuma projekts veidots, maksimāli saudzējot esošo vidi un sākotnējo pamestā dārziņa noskaņu. Dārzā veidotas vairākas noskaņu telpas, kas balstītas uz novietojumu, funkciju un ēkas arhitektūru. Būvniecības procesā demontētās padomju laika plāksnes integrētas segumā, reljefa starpības risinātas ar koka atbalsta sienām, bet stādījumos izmantots klimatiskajiem apstākļiem un vietas noskaņai atbilstošs augu sortiments,” sniegta informācija konkursa pieteikumā. Projektu izstrādāja un īstenoja ainavu arhitektūras speciālisti Ruta Gabranova, Ansis Birznieks, SIA “Galantus”.
Ķemeru vēsturiskā parka kopējā platība ir 20 hektāru. Projektā saglabāta vēsturiskā plānojuma kompozīcija, balstoties uz 1933.–1936. gada stilistiku. Apstādījumu sistēmas plānošana tika balstīta uz kūrorta pirmā daiļdārznieka K. H. Vāgnera pamatideju par bagātīgu lakstaugu un kokaugu daudzveidību. Ķemeru parks ir aizsargājama dabas teritorija, kā arī valsts nozīmes kultūras un arhitektūras piemineklis, kas pamato parka daudzveidīgās ainavtelpas – no svinīga un krāšņa partera līdz dabiskam mežam.
Ķemeru vēsturiskā parka būvprojektu izstrādāja SIA “Livland group”, projektu īstenoja pilnsabiedrība “RERE BMV”. Projekta izstrādē bija iesaistīti ainavu arhitektūras nozares speciālisti Daiga Skujāne, Madara Markova, Natālija Ņitavska un Artūrs Mengots, tostarp biotopu un dažādu sugu pētnieki.
Latvijas Ainavu arhitektūras balvai kopumā bija saņemti 57 pieteikumi nominācijās “Ārtelpa”, “Procesi”, “Personība”.
Konkursu “Latvijas Ainavu arhitektūras balva” rīko Latvijas Ainavu arhitektu asociācija (LAAA) ar mērķi veicināt sabiedrības un citu nozaru speciālistu izpratni par ārtelpu kā nozīmīgu estētikas un sociālas vides saskarsmes vietu, nacionālas un vietējas nozīmes kultūrvides stiprinātāju un ilgtspējīgas attīstības sastāvdaļu.