2024. gada 19. decembrī Jūrmalas dome apstiprināja pašvaldības konsolidēto budžetu 2025. gadam.
2025. gada budžeta izdevumi plānoti 125,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,3% mazāk nekā 2024. gadā. 2025. gada izdevumu samazinājums galvenokārt saistīts ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības iemaksu samazinājumu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā par 1,7 miljoniem eiro. 2025. gadā pašvaldības iemaksas šajā fondā būs 9,3 miljoni eiro.
Veidojot 2025. gada budžetu, galvenā uzmanība tika pievērsta tam, lai saglabātu un paplašinātu pašvaldības noteiktos atvieglojumus, sociālās garantijas un pabalstus Jūrmalā deklarētajiem iedzīvotājiem. No 2025. gada 1. janvāra pašvaldība palielinās pabalstu jaundzimušajiem no 500 līdz 1000 eiro, tam budžetā atvēlot 468 tūkstošus eiro. Tāpat no nākamā gada no 150 līdz 200 eiro pieaugs veselības aprūpes pieejamības atbalsts Jūrmalā deklarētajiem senioriem, tam budžetā atvēlēti 1,8 miljoni eiro.
Viena no prioritātēm, veidojot 2025. gada budžetu, bija pašvaldības funkciju un uzdevumu izpildes kvalitātes saglabāšana, nodrošinot nemainīgu pilsētas apsaimniekošanas standartu. Tāpat budžetā paredzēti līdzekļi uzsākto investīciju projektu turpmākai īstenošanai. 2025. gada budžetā iekļauts finansējums atlīdzības palielinājumam, tostarp pedagogiem un policijas darbiniekiem.
Jūrmalā deklarētajiem iedzīvotājiem tiks saglabāts 90% atvieglojums nekustamā īpašuma nodoklim par zemi. Pašvaldības skolās un bērnudārzos arī turpmāk tiks nodrošināta bezmaksas ēdināšana, tam budžetā paredzēti 3,3 miljoni eiro. Deklarētajiem jūrmalniekiem, uzrādot Jūrmalas iedzīvotāja karti, būs pieejami divi bezmaksas braucieni dienā vilcienā posmā Ķemeri-Rīga-Ķemeri, tam budžetā atvēlēti 2,7 miljoni eiro. Visiem jūrmalniekiem, uzrādot Jūrmalas iedzīvotāja karti, arī turpmāk pilsētas sabiedriskais transports būs bez maksas, tam pašvaldības budžetā paredzēts 3,1 miljons eiro.
2025. gadā ielu un ceļu infrastruktūras atjaunošanā un uzturēšanā, tostarp Dzintaru dzelzceļa pārvada un tilta pār Vecsloceni pārbūvē, kā arī ielu satiksmes drošības uzturēšanā plānots ieguldīt 8,12 miljonus eiro. Pašvaldība īstenos vai pabeigs 21 projektu ar ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansējumu, tostarp Jūrmalas valstspilsētas stadiona "Sloka" infrastruktūras attīstības 2. kārtu un Lielupes radīto plūdu un krasta erozijas risku novēršanu Dubultos, Majoros un Dzintaros. Kopējās šim mērķim plānotās izmaksas sastāda 4,5 miljoni eiro.
Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā viena no galvenajām prioritātēm būs izglītības kvalitātes nodrošināšana. Pašvaldība izglītības ekosistēmā ieguldīs 30,3% no kopējā budžeta, kas veidos 38,2 miljonus eiro. Šajā summā iekļauti līdzekļi Mežmalas pamatskolas sporta zāles pārbūvei, izglītības iestāžu rotaļlaukumu atjaunošanai un ēkas projektēšanai L. Bērziņa pamatskolas vajadzībām.
Sabiedriskās kārtības un drošības nozarei plānots atvēlēt 4 miljonus eiro.
Budžeta ieņēmumu daļa 2025. gadā pret 2024. gada budžeta ieņēmumiem palielināsies par 0,5% un būs 115,6 miljoni eiro. Starpību starp izdevumiem un ieņēmumiem sedz prognozētais 2025. gada budžeta atlikums uz gada sākumu 9,7 miljonu apmērā.
Kopumā 2025. gada Jūrmalas valstspilsētas budžets ir vērtējams kā pašvaldības funkciju izpildi līdzšinējā kvalitātē nodrošinošs budžets ierobežotas finanšu pieejamības apstākļos, kas saistīta galvenokārt ar valsts definēto 2025. gada valsts budžeta prioritāti – drošība, kā rezultātā pašvaldībām tās budžetos ir ļoti nenozīmīgs ieņēmumu pieaugums.
Jūrmala ir vienīgā valstspilsēta, kurā arī 2024. gadā turpina pieaugt iedzīvotāju skaits. Šobrīd Jūrmalā dzīvo vairāk nekā 60,3 tūkstoši cilvēku un tā ir ceturtā lielākā pilsēta Latvijā. Kopš 2023. gada sākuma iedzīvotāju skaits pieaudzis par vairāk nekā 1200 cilvēkiem.
Jūrmalas valstspilsētā lielāko daļu no kopējā iedzīvotāju skaita veido darbspējas vecuma iedzīvotāji – 38,7 tūkstoši, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati. No pārējiem iedzīvotājiem vairāk nekā 13,5 tūkstoši ir vecumā pēc darbspējas vecuma, bet vairāk nekā 8,1 tūkstotis – pirms darbspējas vecuma.
Jūrmalā bezdarba līmenis 2024. gadā bija 3,3 %, kas ir zemāk nekā vidēji Latvijā (5,2 %). Salīdzinot ar 2023. gadu, bezdarbs ir samazinājies par 0,1 %, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati.