Jūrmalas muzejā no 13. novembra apskatāma izstāde “1 + 1 + 1 = 1. Sloka + Ķemeri + Rīgas Jūrmalas rajons = Jūrmala”. Sagaidot Jūrmalas 65. gadadienu, Jūrmalas muzejs ir pievērsies laika posmam no 1944. gada līdz 20. gs. 60. gadu sākumam. Tas ir laiks, kas iezīmē Otrā pasaules kara beigas un īsu mirkli pirms un pēc Jūrmalas dibināšanas. Izstādes atklāšana – 13. novembrī plkst. 17.00.
Mūsdienās Jūrmala ir valstspilsēta ar 26 apkaimēm, kuras pamatu veido trīs bijušās patstāvīgās pilsētas. Visilgāk savu statusu un neatkarību saglabāja Sloka – 81 gadu (1878–1959), Ķemeri – 31 gadu (1928–1959), bet Rīgas Jūrmalas pilsētai, kuru nodibināja 1920. gadā, bija lemts visīsākais neatkarības laiks – tikai 26 gadi. 1946. gadā Rīgas Jūrmalu pievienoja Rīgai kā septīto rajonu, bet 1949. gadā tam pievienoja Priedaines vasarnīcu rajonu.
1959. gada novembrī Latvijas PSR administratīvajā iedalījumā tika veiktas būtiskas izmaiņas. Tai skaitā 1959. gada 11. novembrī apstiprināts dekrēts par Rīgas pilsētas Jūrmalas rajona, Rīgas rajona Slokas un Ķemeru pilsētu likvidēšanu, teritoriju apvienošanu un republikāniskās pakļautības pilsētas – Jūrmalas – izveidošanu.
Muzejs apkopojis jūrmalnieku atmiņas
Sagaidot Jūrmalas 65. gadadienu, Jūrmalas muzejs pievērsies laika posmam no 1944. gada līdz 20. gadsimta 60. gadu sākumam. Tas ir laiks, kas iezīmē Otrā pasaules kara beigas un īsu mirkli pirms un pēc Jūrmalas dibināšanas.
Lai gūtu ieskatu tā laika dzīvē, kā arī aplūkotu atšķirības starp bijušajām pilsētām, jūrmalniekiem no dažādām apkaimēm, kuri paši bija piedzīvojuši vai dzirdējuši no ģimenes locekļiem par Jūrmalas pilsētas izveidi 1959. gadā, tika lūgts aizpildīt īpaši izstādes tapšanai sagatavotas anketas.
Kopumā, aptaujājot 43 personas, apstiprinājās viedoklis, ka lielākā daļa iedzīvotāju kādu laiku nepamanīja, ka ir apvienoti. Daļa jūrmalnieku to bija izlasījuši laikrakstos, kāds cits uzzināja no vietējās pašvaldības, un ziņa izplatījās, bet lielākā daļa iedzīvotāju ar pārmaiņām iepazinās tikai tad, kad mainījās skolu un citu iestāžu nosaukumi, kā arī ielas ar vienādiem nosaukumiem.
Jūrmalnieku uzskati par ieguvumiem un zaudējumiem un attieksme pret apvienošanu bija atšķirīga. Liela daļa aptaujāto atzinās, ka mājās un ģimenē par to (politiku) nerunāja un neapsprieda. Saprotams, ka daudzām ģimenēm svarīgākais bija darbs un ģimenes nodrošināšana. Vairums aptaujāto Jūrmalas pilsētas izveidošanu novērtēja pozitīvi, bet bija arī neapmierinātie – katram savi iemesli.
Izstādi papildina fotogrāfijas, pilsētu kartes, filmu fragmenti, iedzīvotāju atmiņas un aptauju anketās sniegtās ziņas, kā arī priekšmeti, kas raksturo pazīstamākos objektus Slokā, Ķemeros un Rīgas Jūrmalā, izmantots Jūrmalas muzeja krājums, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva un Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva materiāli un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums.
Izstādes autori ir vēsturnieki Inta Baumane, Līga Strazda, Mārtiņš Vesperis. Māksliniece – Ieva Lapiņa.
